darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

 Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes

 

 PROTOKOLS  Nr.3

Rīgā, 2011.gada 30.septembrī

Skolas ielā 28, 2.korp.,3.stāva zālē plkst. 10.00                                                                                               

SĒDĒ PIEDALĀS:

Ingus Alliks, komitejas vadītājs, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) valsts sekretāra vietnieks
Elīna Celmiņa,
komitejas vadītāja vietniece, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
Agnese Gaile
, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītājas vietniece

Komitejas locekļi:

Māra Bunka, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vecākā referente
Valda Iļjanova
, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Ēriks Kraučs,
Fonda „Roma" valdes priekšsēdētājs
Pēteris Leiškalns
, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts
Nellija Milča,
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Elīna Petrovska
, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītāja
Kristīne Romanova
, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas inspektore
Baiba Spalviņa,
Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Silvija Šimfa,
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Viktors Veretjanovs
, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālā statistikas departamenta Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vecākais referents

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Intars Abražuns, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs
Gunta Anča
, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Susento" Valdes priekšsēdētāja
Elīna Ālere-Fogele
, Krīzes centra „Skalbes" padomes locekle
Egīls Baldzēns
, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Aija Barča
, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Maruta Bubene
, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļš" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Sarmīte Driksna
, Biedrības „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja
Iveta Girucka
, Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Autosatiksmes nodaļas vecākā referente
Juris Griķis
, VSIA „Autotransporta direkcija" Valdes loceklis, Sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītājs
Ligita Kadžule,
Latvijas Lauku sieviešu apvienības Salas novada lauksaimniecības konsultante
Inga Kalniņa,
Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu koordinatore
Arta Kronberga
, Zemgales plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja
Daina Mūrmane - Umbraško
, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos
Liega Piešiņa
, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas pārvaldes vecākā referente
Ineta Puriņa
, Vidzemes plānošanas reģiona Projektu vadītāja
Ilze Slokenberga
, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vecākā referente
Aina Verze
, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
Vaira Vucāne
, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Elita Zvaigzne
, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas nodaļas vecākā konsultante

Sēdi protokolē:  

Liene Žvirble,  LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

1.      Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.

2.      Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei.

3.      Informatīvais ziņojums par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2008.-2010.gadam īstenošanas gaitu 2010.gadā.

4.      Citi jautājumi.

5.      Nākamās sanāksmes plānotā norise un grafiks.

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.
(I.Alliks)

I.Alliks atklāj 2011.gada trešo Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) sēdi, norādot, ka 2012. būs Eiropas aktīvās novecošanās un paaudžu solidaritātes gads. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei - prezentācijapower.gif - 653 B.
(
A.Gaile)
(P.Leiškalns, I.Alliks, S.Šimfa)

A.Gaile sniedz prezentāciju par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei būtību, mērķi, organizāciju nacionālā un Eiropas Komisijas līmenī, kā arī, finansiālo un nefinansiālo atbalstu tā īstenošanai.

P.Leiškalns  saka, ka neizprot skaitļus, kas ir minēti procentos saistībā ar strauju iedzīvotāju darbspējas īpatsvara samazināšanās tendenci Latvijā.

I.Alliks piebilst, ka skaitļi tiks pārbaudīti un precizēti. Tāpat I.Alliks uzsver, ka būs jāizšķiras, vai resurss ir cilvēks virs 60 gadu vecumam, vai imigranti.

P.Leiškalns norāda, ka augsta mirstība pati par sevi nav rādītājs Latvijas un Eiropas iedzīvotāju novecošanai, tomēr pastāv augsta iedzīvotāju mirstība darbspējīgā vecumā.

I.Alliks uzsver, ka  būs jāīsteno novecošanās pasākumi pieejamo resursu ietvaros un sagaida klātesošo aktīvu iesaistīšanos Eiropas gada pasākumu īstenošanā.

A.Gaile papildina, norādot, ka šā gada oktobra beigās notiks diskusija  starp dažādu ministriju, NVO, sociālo partneru, pētnieku u.c. iesaistīto pušu tikšanās par pasākumiem kādus varētu īstenot.

I.Alliks norāda, ka  gaidīs priekšlikumus no klātesošajiem saistībā ar pasākumu īstenošanu novecošanās jomā un nozīmīgs ir jautājums par vecāka gada gājuma iedzīvotāju resursa izmantošanu.

S.Šimfa saka, ka LPS interesē psiholoģiskā, fizioloģiskā veselība un novecošanās, atbilstoši LPS funkcijām. Dažās pašvaldībās jau izstrādā  un īsteno projektus saistībā ar novecošanos. Veselīga novecošanās atvieglotu pansionātu sistēmas noslodzi un samazinātos izdevumi, kas nepieciešami vecu, slimu, nevarīgu un nespējīgu cilvēku aprūpei.

3. Informatīvais ziņojums par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2008.-2010.gadam īstenošanas gaitu 2010.gadā.- prezentācijapower.gif - 653 B.
(E. Celmiņa)

(S.Šimfa, I.Alliks, P.Leiškalns)

E.Celmiņa sniedz Informatīvā ziņojuma prezentāciju par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2008.-2010.gadam īstenošanas gaitu 2010.gadā. Tiek norādīts, ka formulētās problēmas un 3 galvenie mērķi tika noteikti pirms krīzes, bet to īstenošana iekrita krīzes periodā. Pirms krīzes kā galvenie mērķi tika noteikti: veicināt efektīvāku līdzdalību un integrāciju darba tirgū,  uzlabot ienākumu atbalsta sistēmas tām sociālajām grupām, kurām tas nepieciešams un sekmēt pieejamību kvalitatīviem pakalpojumiem. Nav izpildīti visi izvirzītie uzdevumi, bet tikai 17 no tiem, jo ir vairāki, kas ir procesā, pārtraukti pildīt, kavējas, vai netika uzsākti. Apkopojot ministriju rezultatīvos rādītājus, kā galvenais iemesls, kāpēc netika veikta uzdevumu izpilde ir tas, ka 2009., 2010.gados notika budžeta konsolidācija. Ja 2008.gadā aktivitātes gāja uz augšu, tad 2009.un 2010.gados uzdevumu īstenošana apstājās, vai netika īstenota. Daudzas aktivitātes ir īstenotas ar struktūrfondu atbalstu.

Definējot mērķus netika paredzēti ārējie faktori, kas negatīvi ietekmēs uzdevumu izpildi. Līdz ar to var veikt situācijas analīzi, bet nevar apgalvot, ka būtu notikušas nozīmīgas izmaiņas sociālās iekļaušanas jomā.

Daži mērķi sasniegti vai pārsniegti, piemēram attiecībā uz jauniešu skaitu profesionālajā izglītībā. Nav mikrosimulāciju, kas ļautu prognozēt to, kā nodokļu izmaiņas ietekmē dažādas vecuma un sociālās grupas. Pamatskolu beidzēju skaita rādītājs arī nav sasniegts. Mājokļu pieejamība ir aktivitāte, kas pēc 2008.gada tika pārtraukta.

Uzdevumi, kas ir paveikti: īstenotas aktivitātes profesionālajā izglītībā, karjeras piedāvājumos, 3 reizes palielināts finansējums darba vietu piemeklēšanai, veiktas aktivitātes darba un ģimenes dzīves saskaņošanai.

E.Celmiņa ierosina diskutēt par vienota dokumenta nepieciešamību, kas uzstādītu problēmas, atspoguļotu attiecīgo sociālo grupu sociālās iekļaušanas rezultatīvos rādītājus. Jo šobrīd valstī nepastāv nacionāla līmeņa dokuments,  kurā ir definētas mazaizsargātas grupas, kas reizēm pretendējot uz finanšu instrumentiem ir ļoti būtiski, lai būtu nacionāla līmeņa stratēģisks dokuments.

P.Leiškalns saka, ka šāds dokuments ir nepieciešams, lai atbildētu uz jautājumu, kādas sekas nākotnē izraisīs neaizsargātība. Ir grupas, kas nevar ietekmēt savu stāvokli, kas notiks ar sabiedrību kopumā nākotnē, ja šīs mazaizsargātās grupas paliks tādā pašā līmenī nākotnē.

S.Šimfa uzsver, ka šajā dokumentā jāatspoguļo reālā situācija un kādas konsekvences no tās izriet, ja tā mainās vai nemainās dažādos laika posmos.

I.Alliks saka, ka līdz 2020.gadam jāsamazina relatīvā nabadzība, kas parādās nabadzības relatīvajā indeksā un bezdarba līmenī mājsaimniecībās. Iepriekš minētajā dokumentā būtu jāparāda kādā veidā, ar kādiem mērķiem, virzieniem to var sasniegt. Jāidentificē prioritātes un sociālās, marginālās grupas uz kurām tas attiecināms. Jānosaka atbalsta sniegšana tiem iedzīvotājiem, kuriem tas patiešām nepieciešams nevis visiem, kas to vēlas.

I.Alliks norāda, ka jābūt ir reģionālajai mobilitātei, tomēr svarīgāks jautājums ir saistībā ar ilgstošiem bezdarbniekiem, kuriem reģionālā mobilitāte nelīdzēs un šo cilvēku resurss netiek neizmantots.

S.Šimfa piebilst, ka lauku reģionos ir problēma ar nodarbinātību, jo ir maz  darbspējīgu cilvēku, kurus var nodarbināt, jo daudzi ir degradējušies.

P.Leiškalns saka, ka jāatbalsta tie, kas nav vainīgi pie savas situācijas un vēlas strādāt.

IAlliks uzsver, ka šādam dokumentam jābūt un tas ir nozīmīgs politikas īstenošanai.

4. Citi jautājumi
(E. Celmiņa)

(S.Šimfa, P.Leiškalns, E.Petrovska)

E.Celmiņa saka, ka Labklājības ministrijā ir saņemta neoficiāla informācija ar signāliem par to, ka pēdējā laikā uz bērniem skolās atstāj negatīvu iespaidu tas, ja vecāki ir bezdarbnieki un saņem pabalstus. Bērniem tiek norādīts, ka viņu vecāki ir pabalstu izmantotāji.

S.Šimfa norāda, ka  eksistē cilvēki, kas cīnās, strādā ar esošo situāciju bet ir cilvēki, kas uzaug kā patērētāji un labprāt dzīvo uz pabalstiem. Viena iedzīvotāju grupa dzīvo uz otras rēķina, bet nevajadzētu šo jautājumu risināt ar bērnu starpniecību.

E.Celmiņa jautā klātesošajiem, vai ir būtiski uzrunāt jauniešu, bērnu organizācijas.

P.Leiškalns atbild, sakot, ka šis jautājums jārisina iekšēji ar IZM, lai izvērtētu šādas situācijas skolu vadītāji un neceļot sabiedrībā ažiotāžu.

E.Petrovska piebilst, ka resursi šādu jautājumu risināšanai ir ierobežoti un rezultāts nav tāds kādu sagaida un atzīst, ka šā brīža situācija valstī veidojas neiecietība pret dažādām grupām.

5.

I.Alliks  noslēdzot sanāksmi, informē, ka uzaicinājums, informācija par nākamo sēdi un prezentācija tiks nosūtīta uz darba komitejas locekļu e-pastiem.

Pielikumā komitejas sēdes materiāli:

Informatīvais ziņojums par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2008.-2010.gadam izpildi 2010.gadā - prezentācija uz 4 lp.power.gif - 653 B

Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei - prezentācija uz 8 lp.power.gif - 653 B

 

Sēdes noslēgums 11.00.

Komitejas vadītājs                                                                                             I.Alliks

Protokolēja                                                                                                        L.Žvirble