darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes
sēdes protokols Nr. 17. 1-12/1

Rīgā 2012. gada 19. janvārī.

Sēdi vada - darba devēju puses pārstāvis -  A. Grigorjevs

Piedalās:

No valdības puses:

1. 

Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja

I. Vjakse

2. 

LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadošā referente

M. Vīksne

3. 

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults

S. Rāgs

4. 

Valsts darba inspekcijas (turpmāk - VDI) direktors

R. Lūsis

5. 

VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja

M. Noriņa

No darba devēju puses:

6.   

LDDK eksperts/ SIA  „GRIF" direktors

A. Grigorjevs

7.   

LDDK eksperts/ A/S „Inspecta Latvija"

P. Druķis

8.   

LDDK eksperts/ Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācija

L. Matisons

No arodbiedrību puses:

9.     

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk - LBAS) priekšsēdētāja vietnieks

E. Baldzēns

10.             

LBAS darba aizsardzības speciālists

Z. Antapsons

11.             

LBAS jurists

K. Rācenājs

 

Pieaicinātās personas:

12.             

LM Darba departamenta direktors

I. Lipskis

13.   

LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente

 

 

J. Geduša

14.   

LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas juriskonsulte

 

I. Vanaga

15.   

LM Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

 

E. Korčagins

16.   

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta Finansēšanas politikas nodaļas vadošā referente

 

A. Dreimane

17.   

VDI Juridiskās nodaļas vadītājs

G. Staune

18.   

VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults

V. Virza

19.   

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu pārvaldes direktores vietniece

 

I. Bahanovska

20.   

VID Nodokļu kontroles pārvaldes daļas vadītāja

R. Bukmane

21.   

LDDK Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts

 

P. Leiškalns

22.   

LDDK Darba tiesību eksperte

D. Irbe

23.   

LDDK

V.Puriņš

24.   

LDDK/ VAS "Latvijas Pasts" Personāla vadības departamenta juriskonsulte darba tiesisko attiecību jautājumos

 

 

L.Vancāne

25.   

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk - LTRK) Politikas daļas vadītāja vietniece

 

 

K. Antonova

26.   

Resursu centrs sievietēm „Marta" juriste

I. Kļaviņa

Sēdi sāk plkst. 14:00

Darba kārtība

1. jautājums. LTRK priekšlikumi grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Ziņotāji: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse un LM Sociālās apdrošināšanas departamenta Finansēšanas politikas nodaļas vadošā referente Airīna Dreimane

2. jautājums. Grozījumu Darba likumā izstrāde un vienošanās par turpmāku darbu

Ziņotājs: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse

3. jautājums. Jautājums par VDI darbu nedeklarētās nodarbinātības apkarošanā, akcentējot risku analīzes, prioritāšu noteikšanas un lēmumu pieņemšanas procesus

Ziņotāji: VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza un VDI Juridiskās nodaļas vadītājs Guntars Staune

4. jautājums. Ziņojums par 2011. gada 16. jūnijā Starptautiskās Darba organizācijas 100. sesijā pieņemto konvenciju (Nr. 189) un rekomendāciju (Nr. 201) par pienācīgu darbu mājsaimniecībā nodarbinātajiem

Ziņotājs: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas juriskonsulte Ieva Vanaga

5. jautājums. Ziņojums par Starptautiskās Darba organizācijas rekomendāciju Nr. 200 „HIV/AIDS un darba pasaule"

Ziņotājs: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente Jolanta Geduša

6. jautājums. Citi jautājumi

1. jautājums

LTRK priekšlikumi grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Ziņotāji: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse un LM Sociālās apdrošināšanas departamenta Finansēšanas politikas nodaļas vadošā referente Airīna Dreimane

1. I. Vjakse informē, ka no LTRK saņemts priekšlikums par nepieciešamību noteikt sankciju lielāku diferenciāciju darba tiesību pārkāpumu gadījumos. Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 41.panta otrā daļa paredz administratīvā soda uzlikšanu darba devējam par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, neņemot vērā tādus faktus, ka darba ņēmējs ir reģistrēts VID; darba ņēmējs ir uzsācis veikt darba pienākumus nesen (viena vai dažas dienas); darba līguma saturs starp darba devēju un darba ņēmēju pēc būtības ir saskaņots, par ko pastāv dokumentāri apliecinājumi; rakstveida darba līgums ir sagatavots, un darba ņēmējs ir informēts par tā parakstīšanas kavējuma ilgumu.

Ievērojot minēto, LM ir izstrādājusi iespējamā grozījuma LAPK projektu, izsakot LAPK 41.panta otro daļu jaunā redakcijā, kas paredz, administratīvā soda uzlikšanu par personas nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja šī persona nav reģistrēta VID kā darba ņēmējs, vai personas nodarbināšanu ar rakstveidā noslēgtu darba līgumu, ja šī persona nav reģistrēta VID kā darba ņēmējs.

2. A. Dreimane informē, ka LM izvērtē iespēju veikt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 827):

2.1.  MK noteikumu Nr. 827 8.punkts nosaka, ka katru darba ņēmēju reģistrē VID, iesniedzot VID ziņas par darba ņēmējiem:

  • par personām, kuras iegūst darba ņēmēja statusu, ne vēlāk kā vienu dienu pirms persona uzsāk darbu;
  • triju darba dienu laikā par darba ņēmējiem, kuri ir mainījuši (tostarp darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts vai beidzies bērna kopšanas atvaļinājums vai atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darbiniekam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns) vai zaudējuši likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto darba ņēmēja statusu;
  • līdz nākamā mēneša piektajam datumam par darba ņēmējiem, kuriem piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas.

Lai ēnu ekonomikas apkarošanas ietvaros ierobežotu ar nodarbinātību saistītos nodokļu saistību izpildes pārkāpumus, turpmāk plānots noteikt, ka arī ziņas par darba ņēmējiem, kuriem piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, darba devējs iesniegtu VID triju darba dienu laikā. Darba devējiem, kuri informāciju iesniedz elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu būtu jāiesniedz līdz brīdim, kad persona uzsāk darbu. Savukārt tiem darba devējiem, kuri ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu sniedz papīra formā, tiktu saglabāta līdzšinējā kārtība, t.i., ziņas būtu jāsniedz ne vēlāk kā vienu dienu pirms persona uzsāk darbu.

Attiecībā uz paziņošanas termiņu, VDI ierosina, ka darba devējiem, kuri informāciju iesniedz elektroniski EDS, ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu ir jāiesniedz ne vēlāk kā vienu stundu pirms persona uzsāk darbu. Šāds priekšlikums nepieciešams un pamatots ar iespējamā nereģistrētās nodarbinātības pārkāpuma pierādīšanas risku. Gadījumā, ja darba devēja tiesiskais pienākums tiktu izteikts iepriekšējā redakcijā, - ka darba devējam ir jāpaziņo EDS līdz brīdim, kad persona uzsāk darbu, faktiski rastos situācija, ka valsts amatpersonām būtu apgrūtinoši pierādīt darba devēja pieļauto paziņošanas pārkāpumu, jo paziņošana pati par sevi aizņem ne vairāk kā pāris minūtes, ko pārbaudes ietvaros kā pārkāpumu praktiski nevar nofiksēt. Vienlaikus būtu nepieciešams noskaidrot VID viedokli par to, vai un kādā veidā VDI no VID iegūs ziņas par laiku (datums, stunda, minūtes), kurā darba devējs EDS ir sniedzis paziņojumu VID. No VDI puses šādi ziņu pieprasījumi varētu būt vidēji apmēram par 200 personām mēnesī.

2.2.         MK noteikumu Nr. 827 29. punkts nosaka, ka darba devējs pārskata mēnesī precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem pirms pārskata mēneša. Tādējādi iemaksas par virkni iepriekšējiem mēnešiem tiek parādītas vienā mēnesī, t.i., pārskata mēnesī. Šādas situācijas rodas, piemēram, ja darba devējs nokavējis ziņojumu iesniegšanas termiņu, vai persona slimības lapu A iesniedz darba devējam novēloti. Līdz ar to, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, darba ņēmējiem šie mēneši pirms pārskata mēneša netiek ieskaitīti apdrošināšanas stāžā vai pakalpojuma aprēķinā tiek ņemta vērā iemaksu alga bez precizējumiem.

Lai iepriekš minētos gadījumus novērstu, plānots pārrunāt ar Finanšu ministriju un VID par iespēju  darba devējiem precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem pirms pārskata mēneša, un uzrādīt tās konkrētajā precizētajā mēnesī, nevis pārskata mēnesī. Šādus precizējumus darba devēji būtu tiesīgi iesniegt tikai tad, ja darba devējs saņēmis VID atļauju un pamatojis iemeslus, kāpēc nepieciešami precizējumi, vai kāpēc nokavējis ziņojumu iesniegšanas termiņu.

VDI pārstāvji izsaka bažas attiecībā uz pabalstu pieprasīšanu un nepieciešamību minēto jautājumu pārrunāt ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk - VSAA), vienlaikus norādot, ka šādu precizējumu veikšana ir iespējama.

VID pārstāvji izsaka viedokli, ka nosacījumi, kuriem jāizpildās, lai varētu precizēt obligātās iemaksas, ir jānosaka normatīvajos aktos un VID nevar uzlikt pienākumu izsniegt atļaujas šādu precizējumu iesniegšanai. 

2.3.         Tāpat ir paredzēts turpmāk norādīto problēmjautājumu risināt (iespējams ar grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu" un/ vai MK noteikumos Nr. 827):

nodrošinot valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanu un izmaksu, VSAA saskaras ar problēmu, ka personas ir reģistrētas kā darba ņēmēji kaut darba tiesiskās attiecības ir pārtrauktas, bet darba devējs nav sniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Parasti darba devējs ilgstoši nesniedz VID arī ziņojumus par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, kā to paredz likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu" 23.panta pirmā daļa. Tā kā VSAA nesaņem no VID informāciju, ka persona ir zaudējusi darba ņēmēja statusu, tad personai ir liegta iespēja saņemt VSAA pakalpojumu. Lai VSAA varētu šādos gadījumos personai sniegt pakalpojumu, nepieciešams VID reģistrēt personai darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Lai šādus  gadījumus risinātu plānots normatīvajos aktos noteikt VID tiesības slēgt darba ņēmēja darba periodu pie konkrētā darba devēja, ja darba devējs nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā, vai arī šī adrese faktiski nepastāv, vai arī darba devējs ilgstoši (piemēram, 3 mēnešus nav iesniedzis ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) neveic saimniecisko darbību.

A. Dreimane norāda, ka pašlaik minētās situācijas vienīgais risinājums ir personas vēršanās tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu.

VID pārstāvji piekrīt, ka problēma ir jārisina, taču  atzīmē,  ka darba ņēmēja statusa zaudēšana pēc būtības nozīmē darba attiecību izbeigšanu,  un VID nevar pieņemt lēmumu par citu divu pušu - darba devēja un darbinieka - savstarpēji noslēgta darba līguma izbeigšanu. Līdz ar to gadījumiem, kad VID varētu izslēgt darba ņēmēju no konkrēta darba devēja darba ņēmēju saraksta, jābūt stingri reglamentētiem  normatīvajos aktos, jo minētie piemēri nav viennozīmīgi saprotami - sākot ar neesošo adresi, beidzot ar saimnieciskās darbības neveikšanu.

Par apspriežamo jautājumu izsakās:

S. Rāgs, R. Lūsis, P. Leiškalns, A. Grigorjevs, I. Bahanovska, R. Bukmane u.c.

 

DLTSA nolemj:

1.     atbalstīt grozījuma LAPK projekta tālāku virzību;

2.     attiecībā uz grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 827:

2.1. atbalstīt grozījumu veikšanu 8.punktā par termiņu, kurā iesniedzamas VID ziņas par darba ņēmējiem. LM izstrādāto grozījumu projektu izskatīt DLTSA;

2.2.  LM sadarbībā ar FM, VID, iesaistot arī VSAA, izstrādāt grozījumus 29.punktā un izskatīt DLTSA sēdē;

2.3. LM sadarbībā ar FM, VID izstrādāt grozījumu projektu un izskatīt DLTSA.

2.jautājums

Grozījumu Darba likumā izstrāde un vienošanās par turpmāku darbu

Ziņotājs: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse

I. Vjakse aicina DLTSA dalībpusēm (LBAS un LDDK) deleģēt pārstāvjus darba grupai, lai izstrādātu grozījumus Darba likumā.

Par apspriežamo jautājumu izsakās:

I. Vjakse, A. Grigorjevs u.c.

DLTSA nolemj:

     1. līdz š.g. 6. februārim informēt LM par darba grupai deleģētajiem pārstāvjiem un priekšlikumiem grozījumiem Darba likumā, informāciju nosūtot uz šādām        e-pasta adresēm: Ineta.Vjakse@lm.gov.lv un Liene.Gaile@lm.gov.lv;

     2. darba grupas pirmo sanāksmi rīkot laikā no 2012. gada 13. februāra līdz 2012. gada 17. februārim pēcpusdienā (plkst. 15:00), informāciju par sanāksmes norises laiku un vietu nosūtot LBAS un LDDK deleģētajiem pārstāvjiem;

     3. darba grupā izstrādāto grozījumu Darba likumā projektu izskatīt DLTSA.

3.jautājums

Jautājums par VDI darbu nedeklarētās nodarbinātības apkarošanā, akcentējot risku analīzes, prioritāšu noteikšanas un lēmumu pieņemšanas procesus

Ziņotāji: VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza un VDI Juridiskās nodaļas vadītājs Guntars Staune

V. Virza prezentēja VDI darbu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanā, tai skaitā par Pasākumu plānā nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013. gadam ietverto uzdevumu izpildi, nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšanu, nereģistrētās nodarbinātības informācijas apriti un informācijas, t.sk. riska informācijas, izvērtēšanas metodes, un VDI 2011. gada darbības rezultātus.

G. Staune sniedza informāciju par lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesu, kā arī par pieņemto lēmumu statistiku 2011. gadā.

Par apspriežamo jautājumu izsakās:

P. Leiškalns, L. Vancāne, K. Rācenājs u.c.

DLTSA nolemj:

     pieņemt zināšanai VDI sniegto informāciju par VDI darbu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanā, vienlaikus izsakot pateicību VDI par veikto darbu uzraudzības un kontroles īstenošanā darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, kas ir veicinājis personu tiesību aizsardzības nodrošināšanu.

 

4.jautājums

Ziņojums par 2011. gada 16. jūnijā Starptautiskās Darba organizācijas 100. sesijā pieņemto konvenciju (Nr. 189) un rekomendāciju (Nr. 201) par pienācīgu darbu mājsaimniecībā nodarbinātajiem

Ziņotājs: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas juriskonsulte Ieva Vanaga 

I. Vanaga informē, ka Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk - SDO) konvencija (Nr. 189) un rekomendācija (Nr. 201) regulē jautājumu par pienācīgu darbu mājsaimniecībā nodarbinātajiem. Konvencijas un rekomendācijas mērķis ir nodrošināt mājsaimniecībā nodarbināto efektīvu tiesību aizsardzību.

Ņemot vērā šādas nodarbinātības privāto raksturu, darba devēji nereti ignorē mājsaimniecībā nodarbināto tiesības, uzskatot, ka attiecības starp mājsaimniecībā nodarbināto un mājsaimniecības locekļiem ir „ģimenes lieta".

Konvencijas preambulā arī atzīta īpašu noteikumu nepieciešamība mājsaimniecībā nodarbinātajiem papildus vispārējiem noteikumiem, lai nodrošinātu tiem iespēju pilnībā baudīt savas tiesības ņemot vērā katra mājsaimniecībā nodarbinātā un mājsaimniecības dalībnieka tiesības uz privātumu.

Jāatzīmē, ka Rekomendācija tikai un vienīgi papildina Konvencijā noteikto un sniedz detalizētus norādījumus, kādā veidā (ar kādiem līdzekļiem un mehānismiem) iespējams nodrošināt mājsaimniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību.

Kopumā jāsecina, ka SDO aktivitātes, izstrādājot vienotus starptautiskus standartus šajā nozarē, pievērsīs starptautiskās sabiedrības uzmanību mājsaimniecībā nodarbināto tiesību aizsardzībai un veicinās mājsaimniecībā nodarbinātas personas tiesisku pielīdzināšanu jebkuram citam darbiniekam.

Vienlaikus jāatzīst, ka pašlaik Latvijas normatīvie akti jau aizsargā mājsaimniecībā nodarbināto tiesības. Šobrīd tādai darbinieku kategorijai, kā „mājsaimniecībās nodarbinātie" ir tiesības uz to pašu tiesisko aizsardzību, ko tiem, kā jebkuram citam darbiniekam, garantē Darba likuma un Darba aizsardzības likuma normas. Konvencijā ietvertās tiesību normas atbilst Latvijas darba tiesībās ietvertajam vienlīdzīgu tiesību principam, kurš paredz ikvienam vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu, un saskaņā ar Darba likumu šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Par apspriežamo jautājumu izsakās:

P. Leiškalns, L. Vancāne, K. Rācenājs, A. Grigorjevs, I. Vjakse u.c.

DLTSA nolemj:

     1. pieņemt zināšanai ziņojumu par SDO konvenciju (Nr. 189) un rekomendāciju (Nr. 201) par pienācīgu darbu mājsaimniecībā nodarbinātajiem;

     2. neratificēt SDO konvenciju (Nr. 189) par pienācīgu darbu mājsaimniecībā nodarbinātajiem.

 

5.jautājums

Ziņojums par SDO rekomendāciju Nr. 200 „HIV/AIDS un darba pasaule"

Ziņotājs: LM Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente Jolanta Geduša

J.Geduša informēja, ka SDO rekomendācijas Nr. 200 „HIV/AIDS un darba pasaule" mērķa grupas ir nodarbinātie visās darba vietās (visu profesiju pārstāvji; mācību praksē nodarbinātie, rezidenti, brīvprātīgie, darba meklētāji), visas tautsaimniecības nozares, t.sk. privātais un valsts sektors, iekšlietu sistēmas darbinieki, bruņotie spēki.

HIV/AIDS var būt ikvienā darba vietā. Cīņa ar HIV/AIDS jāuztver kā ieguldījums cilvēktiesību, pamatbrīvību, dzimumu līdztiesības realizācijā:

  • jāievēro privātās dzīves neaizskaramība;
  • jānodrošina starpsektoru sadarbība politikas līmenī;
  • prioritāte - profilakse;
  • jānodrošina profilakses, ārstēšanas, aprūpes pieejamība;
  • jānodrošina darbinieku iesaistīšana preventīvās kultūras veidošanā;
  • jānodrošina riska profesiju aizsardzība.

Dalībvalstīm jāintegrē HIV/AIDS jautājumi darba, darba aizsardzības, sociālās un veselības aizsardzības, kā arī izglītības politikas dokumentos, stratēģijās un nacionālo politiku jāizstrādā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām. Izstrādājot nacionālo politiku, jāņem vērā darba vietu loma HIV/AIDS profilaksē, ārstēšanā, aprūpē, tādējādi veicinot personu brīvprātīgu konsultēšanos un testu veikšanu.

Nacionālajai profilakses programmai jānodrošina:

  • visiem saprotama un pieejama informācija;
  • kompleksas apmācību programmas par HIV riska samazināšanu;
  • HIV statusa paziņošanas sistēma, testu veikšana - brīvprātības princips;
  • jānodrošina darba vietu veselības programmu izstrāde;
  • brīvi pieejama veselības aprūpe, cik tālu to nodrošina sabiedrības veselības, sociālās drošības sistēma, privātā apdrošināšana vai cita sistēma. Nodrošināt darba ņēmēju izglītošanu un izpratnes veidošanu;
  • jāveicina darba vietas saglabāšana un, ja nepieciešams, ienākumu gūšanas iespēja;
  • jānodrošina HIV testa rezultātu konfidencialitāte;
  • jānodrošina droša un veselīga darba vide, lai samazinātu HIV izplatību darba vietās, ņemot vērā SDO konvencijas par darba aizsardzību;
  • jānodrošina darba aizsardzības pasākumi, tai skaitā darba vides pārbaudes, individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL), u.c. pasākumus HIV un tuberkulozes riska samazināšanai, jo sevišķi riska profesijām, t.sk. veselības aprūpē;
  • jānodrošina darbinieku izglītošana un apmācība par inficēšanās veidiem visās darba vietās, kur iespējams HIV risks u.c.

Nacionālai politikai darba jomā jānodrošina:

  • sadarbībā ar soc. partneriem u.c. organizācijām jautājuma iekļaušana normatīvajos aktos, koplīgumos, uzņēmuma iekšējā politikā, nozaru stratēģijās;
  • sociālais dialogs, konsultācijas, komunikācija visos līmeņos;
  • tiesībsargājošo iestāžu, t.sk. tiesu, kas skata darba jautājumus, iesaiste.
  • sankciju attiecībā uz pārkāpumiem, piem., par konfidencionalitātes neievērošanu, iekļaušana nacionālajā likumdošanā;
  • uzņēmumu atbalstīšana un veicināšana ieviest HIV/AIDS samazināšanas politikas un programmu prasības u.c.

Konvencija jau 2011.gadā tika nosūtīta LDDK, LBAS, Veselības ministrijai, kas kopumā atbalstīja tās ieviešanu, kā arī diskusijas par konvencijas prasībām notikušas Seksuāli Transmisīvo slimību un HIV infekcijas ierobežošanas koordinācijas komisijā.

Par apspriežamo jautājumu izsakās:

P. Leiškalns, K. Rācenājs u.c.

DLTSA nolemj:

     1. pieņemt zināšanai ziņojumu par SDO rekomendāciju Nr. 200 „HIV/AIDS un darba pasaule";

    2. veicināt SDO rekomendācijas Nr. 200 „HIV/AIDS un darba pasaule" ieviešanu praksē.

 

6. jautājums.

Citi jautājumi

P. Druķis vērš uzmanību, ka, viņaprāt, šobrīd izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumos Nr. 723 „Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību" nepieciešami plašākā apmērā nekā tie ir izstrādāti, un pašreiz izstrādātais noteikumu projekts izmaiņas neveicina.

M. Vīksne informē, ka Ministru kabineta projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumos Nr. 723 „Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību" 19.janvārī ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un aicina sniegt par to atzinumus noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai vienkāršotu kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos izvērtēšanas kārtību un pilnveidotu prasības kompetento speciālistu sertificēšanai.

 

Sēdi slēdz 16:00

Sēdi protokolēja                                                                      L. Gaile

Sēdes vadītājs                                                                        A. Grigorjevs