Skaidrojošā vārdnīca
Dzimumu līdztiesība (angļu val. - Gender equality) - vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību.(1)
Vienādas tiesības un atbildība - no dzimumu līdztiesības perspektīvas nepieļaujama ir situācija, kad viens vai otrs dzimums tiesību vai sociālu normu dēļ nonāk stāvoklī kā otrs (izņemot retas īpašas situācijas). Tai pat laikā vienādas tiesības nozīmē arī to, ka gan no vīriešiem, gan sievietēm tiek prasīta vienāda tiesiskā un sociālā atbildība.
Vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas - arī Latvijā bieži sastopams uzskats, ka, ja pieņemti nepieciešamie normatīvie akti, tad attiecīgais jautājums ir atrisināts. Šāds uzskats sastopams arī dzimumu līdztiesības sakarā, tomēr reālās situācijas analīze atklāj, ka ar tiesību nostiprināšanu vien nepietiek, jo ļoti liela loma ir kā sociālekonomiskiem faktoriem, tā sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem par dzimumu lomām, kuru rezultātā ne visiem indivīdiem ir vienādas iespējas realizēt savas tiesības praksē. Mūsdienīga pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai prasa, lai ikviena personai būtu iespējams īstenot tās tiesības neatkarīgi no dzimuma, atzīstot, ka nereti nepieciešami īpaši pasākumi, lai, lai tiktu novērsti tie bioloģiskas vai sociālas izcelsmes šķēršļi, ar kuriem vairākumā gadījumu var saskarties tikai viens dzimums.
Vienāds ieguldījums sabiedrības labā - Latvijā darba tirgū ir vērojams dalījums "sieviešu/vīriešu" profesijās, abiem dzimumiem ir atšķirīgas laika izlietojums, pastāv atšķirības uzskatos par to, kas ir "īsts vīrietis" vai "īsta sieviete". Šīm atšķirībām ir arī noteiktas sekas, piemēram, augstāka un agrāka vīriešu mirstība, augstāks alkohola un narkotiku atkarību līmenis vīriešu vidū, zemāka vidējā atlīdzība par sieviešu darbu, sievietēm vairāk laika jāvelta mājsaimniecības un bērnu aprūpei, kā rezultātā mazāk laika atliek peļņas darbam, utt. Viss minētais nosaka to, kādu ieguldījumu tautsaimniecībā dod, kā arī to, kādu ieguldījumu vēl varētu dot vīrieši un sievietes, ja tiktu atzīts katra dzimuma atšķirīgais, bet tāpēc ne mazāk vērtīgais ieguldījums sabiedrības labā un novērstas katram dzimumam specifiskās problēmas.
Vienādas iespējas neatkarīgi no dzimuma - dzimumu līdztiesības mērķis nav izbeigt jebkādas atšķirības starp dzimumiem, vai panākt to, ka visās jomās ir vienāds sieviešu un vīriešu skaits. Toties par ļoti vēlamu tiek uzskatīta tāda situācija, kad persona var izvēlēties ikvienu nodarbošanos, apgūt ikvienu profesiju, ko tā vēlas, neatkarīgi no, piemēram, sabiedrības uzskata, ka sievietei būt par datorspeciālistu, bet vīrietim izvēlēties bērna kopšanas atvaļinājumu, nav "pareizi", respektīvi, ir dzimumam neatbilstoši.
Dzimums - ietver sievietes un vīriešus raksturojošās bioloģiskās un sociālās dzimumpazīmes. Lai uzsvērtu atšķirību starp bioloģiskajām un sociālajām dzimumpazīmēm, nereti attiecīgi tiek lietoti jēdzieni "dzimums" un "dzimte".
Dzimumu līdztiesības nodrošināšanas sakarā visbiežāk uzmanība tiek pievērsta sociālajām dzimumpazīmēm jeb dzimtei, jo tā laika gaitā mainās, tātad, ir ietekmējama, lai veicinātu patiesi vienādas sieviešu un vīriešu tiesības un iespējas.
Bioloģiskais dzimums (angļu val. - „sex") - nozīmē bioloģisko piederību sievietēm vai vīriešiem, viņu bioloģiskās funkcijas.
Vēsturiski cilvēka bioloģiskais dzimums tika noteikts pēc ārējām dzimumorgānu atšķirībām un bērns tika audzināts atbilstoši savam dzimumam. Mūsdienās bioloģiskais dzimums ietver ne tikai ārējās dzimumu atšķirības, bet arī ķermeņa hormonālo un hromosomu uzbūvi. Jau pirms dzimšanas atbilstoši hromosomām notiek arī atšķirīga smadzeņu attīstība, kas redzama pusaudžu vecumā, kad organisms izstrādā noteiktus hormonus, kuru ietekmē pusaudžiem parādās sekundārās dzimuma pazīmes. Neskatoties uz bioloģiskajām atšķirībām visos līmeņos, līdzību sievietes un vīrieša ķermenī ir daudz vairāk kā atšķirību. (2)
Sociālais dzimums (angļu val. - „gender") - specifisku kultūras ietekmē veidojušos īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību. Šis jēdziens raksturo sociāli izveidojušās attiecības starp vīriešiem un sievietēm. Sociālā dzimuma apzināšanās notiek socializācijas ietekmē - sociālo procesu rezultātā indivīds iegūst sociālo pieredzi, darbojoties un kontaktējoties ar citiem indivīds iemācās noteiktas normas un vērtības, kas ļauj viņam funkcionēt kā sabiedrības loceklim. Galvenie socializācijas mehānismi ir identifikācija un tipizācija. Pirmais izpaužas kā bērnu imitēta sava dzimuma pieaugušo uzvedība, otrais nozīmē aktīvu pieaugušo iesaistīšanos audzināšanas procesā, apbalvojot un sodot bērnu tiek apbalvoti par rīcību, kas konkrētajā sabiedrībā tiek uzskatīta par vīrišķīgu un nosodīti par sievišķīgu rīcību. (3)
Dzimumu līdztiesības Integrētā pieeja (angļu val. - Gender Mainstreaming) - stratēģija, kas iekļauj gan sieviešu, gan vīriešu intereses un pieredzi kā neatņemamu politikas un programmu veidošanas, īstenošanas, monitoringa un vērtēšanas sastāvdaļu visās politikas, ekonomikas un sociālajās jomās, lai sieviešu un vīriešu stāvoklis uzlabotos un netiktu veicināta nelīdztiesība.(4)
Integrētā pieeja dzimumu līdztiesības īstenošanai budžeta procesos (angļu val. - gender budgeting) - tas nozīmē, ka budžets tiek novērtēts no dzimuma perspektīvas, iestrādājot dzimuma dimensiju visos budžeta veidošanas posmos, pārstrukturējot ienākumus un izdevumus, lai veicinātu finansu plūsmas vienādu nonākšanu pie sievietēm un vīriešiem.(Eiropas Padomes integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai ekspertu definīcija). Patlaban apmēram 40 pasaules valstis veiksmīgi izmanto šo pieeju.
Dzimuma perspektīva - viedoklis, skatījums, skatupunkts, no kura raugoties tiek analizētas norises sabiedrībā, īpaši pievēršot uzmanību dzimumam, tādējādi atklājot atšķirības, kas var norādīt uz dzimuma diskrimināciju, vai arī konstatējot līdzīgu abu dzimumu stāvokli.
De iure dzimumu līdztiesība - formālā, legālā līdztiesība. Dzimumu līdztiesība ir garantēta valsts likumdošanā.(5) Nediskriminējoši tiesību akti ir svarīgs priekšnoteikums dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, tomēr ar to nepietiek. Liela nozīme ir pastāvošo tiesību normu īstenošanai praksē, tam, lai ikviena sieviete un ikviens vīrietis patiešām varētu tiesību aktos paredzētās tiesības un iespējas reāli izmantot.
De facto dzimumu līdztiesība - reālā līdztiesība. Neskatoties uz likumu normu esamību vai neesamību, vīrieša un sievietes līdztiesība izpaužas reālās dzīves situācijās. Ne vienam, ne otram dzimumam nav sistemātisku ierobežojumu (nevienlīdzīgo iespēju, nevienlīdzīgo pienākumu, nevienlīdzīgo dzīves situāciju vai statusu) de iure līdztiesības īstenošanai.
Diskriminācija - jebkādas atšķirības, izņēmumi vai ierobežojumi pēc dzimuma pazīmēm, kas samazina vai likvidē sieviešu cilvēktiesību un pamatbrīvību atzīšanu, izmantošanu vai īstenošanu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, pilsoņa tiesību vai jebkurā citā sfērā neatkarīgi no viņu ģimenes stāvokļa, pamatojoties uz dzimumu līdztiesību (ANO definīcija).
Tiešā dzimuma diskriminācija - izpaužas situācijās, kur sievietei vai vīrietim tiešā viedā tiek liegta kāda iespēja tikai viņa vai viņas dzimuma dēļ.
Netiešā dzimuma diskriminācija - izpaužas situācijās, kurās sievietei vai vīrietim ir liegta iespēja īstenot savas tiesības sociālo, ekonomisko, kultūras, vēsturisko vai citu faktoru dēļ, kā rezultātā viena dzimuma iespējas un tiesības var tikt ierobežotas.
Pozitīvā dzimuma diskriminācija - īpašu pagaidu pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir paātrināt vīriešu un sieviešu faktiskās līdztiesības sasniegšanu. Šie pasākumi ir jāierobežo, kad sasniegti ar dzimumu līdztiesības nodrošināšanu saistītie mērķi.
Vardarbība. Vardarbība ir uzskatāma par vispārēju cilvēktiesību pārkāpumu - personas tiesībām uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, fizisko un garīgo veselību, kas rada šķērsli tās pilnvērtīgai attīstībai. Vardarbība pret sievieti ir jebkurš pret šo dzimumu vērsts vardarbības akts, kura nodoms vai sekas ir fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura kaitējums vai ciešanas, ietverot šādu aktu izdarīšanas draudus, brīvības atņemšanu, vienalga vai tas notiek publiskajā vai privātajā dzīvē.
Vardarbībai ir dažādas izpausmes t.sk. vardarbība ģimenē, vardarbības draudi, izvarošana, spīdzināšana, piespiedu prostitūcija, asinsgrēks, seksuāla uzmākšanās darbā un citās sabiedriskās vietās, psiholoģiskās vardarbības veidi (piemēram, aizskaroši izteikumi par sieviešu darba spējām, nievājošs viedoklis par sievietēm), piespiedu laulības, ekonomiskā kontrolēšana u.c.
Vardarbība ģimenē - viena no visizplatītākajām vardarbības formām, kas sastopama jebkurā sabiedrībā, jebkurā reģionā, visos sociālos slāņos, neatkarīgi no reliģiskās vai kultūras piederības. Vardarbība no partnera puses ir viena no visizplatītākajām vardarbības formām pret sievieti. Tas ir pretstatā vīriešu situācijai, kas pārsvarā cieš no svešinieku uzbrukumiem nevis no tuvinieku pāridarījumiem.
(1) LR Labklājības ministrija. Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai. Rīga, 2003.
(2) Костикова И.В, Введение в гендерные исследования, Москва 2005
(3) Костикова И.В, Введение в гендерные исследования, Москва 2005
(4) UN Division for the Advancement of Women. Extract from Report of the Economic and Social Council for 1997, http://www.un.org/womenwatch/daw/csw/GMS.PDF. Tulkojums latviešu valodā publikācijā "ANO Attīstības programmā. Dzimumu līdztiesības principa integrēšana praksē. Rīga, 2003".
(5) ANO Attīstības programmā. Dzimumu līdztiesības principa integrēšana praksē. Rīga, 2003.