darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Pārskats

 par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2011. gadā.

 

Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5.apakšpunktu.

2011.gadā tika sasauktas trīs Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdes: 3.martā, 29.jūnijā un 14.decembrī.

28.septembrī paredzētā sēde nenotika sakarā ar valdības maiņu.

 

Atbilstoši ILNP 2011.gada Darba plānam ILNP sēdēs tika izskatīti sekojoši jautājumi:

 

1.     Nepieciešamie pasākumi personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā - ziņotājs Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība.

 

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis informēja par starptautisko praksi un galvenajiem atbalsta pasākumiem personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Norādīja, ka pastāv dažādi nodarbinātības veicināšanas veidi: subsidētās darba vietas, atbalstītais darbs, specializētās darbnīcas, kvotu sistēmas, kā arī personu ar invaliditāti iekļaušana kopējā darba tirgū, izmantojot darba devēju motivāciju. Sniedza informāciju par pašreiz spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem LR nodarbinātajām personām ar invaliditāti un darba devējam, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu izveidošanu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvis prezentēja NVA veiktos pasākumus personu ar invaliditāti iesaistei aktīvās darba tirgus politikas pasākumos.

Diskusijā, kurā piedalījās LM, NVA, Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB), Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) un Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi pārstāvji tika apspriesti jautājumi, saistītie ar personām ar invaliditāti nodarbinātību subsidētās darba vietās. LM pārstāvji informēja, ka valsts personām ar invaliditāti dotē pietiekami lielu summu, kas ir divu minimālo mēnešalgu apmērā un ņemot vērā situāciju, valsts var izveidot noteiktu darba vietu skaitu, kas nav daudz, izskaidroja līdzekļu sadales principu subsidētajām darba vietām, minēja dažādus Eiropas valstu piemērus.

 

2.     Bērnu ar invaliditāti deinstitucionalizācija, sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitāte. Plānotās pārmaiņas sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas procesā - ziņotājs Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība.

 

Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi valdes priekšsēdētāja  I.Šķestere informēja par Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi mērķiem. Pastāstīja par veikto pētījumu, kā rezultātā aptaujājuši 170 ģimenes, kas parādīja, ka 80% vecāku nav saņēmuši informatīvo vai psiholoģisko atbalstu, tikai 7% vecāku ir apmierināti ar to pakalpojumu kvalitāti, kāda ir pieejama viņu pašvaldībā. Darīja zināmu, ka 2008.gadā un 2009.gadā no sociālās aprūpes centriem izstājās 658 bērni un neviens nav uzsācis patstāvīgu dzīvi. Uzskata, ka šie dati parāda šī pakalpojuma nepiemērotību. Norāda, ka apmācību kvalitātes līmenis sociālās aprūpes iestādēs ir neefektīvs, jo no 155 bērniem 97 ir tikuši atzīti par neapmācāmiem. Vērš uzmanību, ka nevar liegt bērniem iespēju saņemt izglītību. Pauda bažas par atvēlēto līdzekļu apjomu ēdināšanai kā arī par finanšu līdzekļu samazinājumu higiēnas līdzekļiem un citām pozīcijām.

LM pārstāvji informēja, ka tika veiktas reformas, kā rezultātā samazināts administratīvais aparāts un citas pozīcijas, veikta centralizācija, lai novirzītu līdzekļus pakalpojumam un tā kvalitātes uzlabošanai. Darīja zināmu, ka sociālās aprūpes iestādes tiek nepārtraukti kontrolētas, tai skaitā no Eiropas Savienības institūciju puses. Pēdējās šāda veida pārbaudēs pārkāpumi sociālās aprūpes institūcijās nav konstatēti. Norādīja, ka ar 2012.gadu Labklājības ministrija veidos jaunu institūciju nozarē, kura nodarbosies ar darba tiesību aizsardzības jautājumiem un sociālo aprūpes institūciju pakalpojumu pārbaudi. Vērš uzmanību, ka ir jānodala Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājumi, jo izglītība tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta un atrodas tās kompetencē. Labklājības ministrijas kompetencē ir jautājumi par sociālo aprūpi.

LM pārstāvji darīja zināmu, ka LM pārbaudīs I.Šķesteres sniegto informāciju par bērnu apmācību, kā arī tiks pārskatītas ministriju kompetenču robežas.

 

3.     Par ugunsdzēsības, ātrās medicīniskās palīdzības u.c. glābšanas dienestu pieejamību personām ar invaliditāti, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" 9.panta 1.punkta b) apakšpunktam - ziņotājs Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodaļas priekšnieks A.Pokšāns informēja klātesošos, ka jau no 2011.gada 1.augusta cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja izsaukt ugunsdzēsējus un glābšanas dienestu ar mobilā telefona īsziņas starpniecību. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112. Viņš norādīja, ka šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c. Pirmie pārbaudījumi konstatēja, ka pakalpojuma pieejamību ierobežoja tikai viena servera izmantošana, bet turpmāk Lattelekom nodrošinās divus serverus.

Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnā apmērā.

Diskusijā NRC „Vaivari" pārstāvis A.Vētra izteica viedokli par pakalpojuma saņēmēju loka paplašināšanu ar visām tām personām, kuras nevar izmantot balsi, piemēram, pēc insulta. LNS prezidents A.Pavlins raksturo pakalpojumu kā labu piemēru, pirmo pieredzi, kā padarīt pakalpojumu pieejamu personām ar dzirdes traucējumiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Centrālā sakaru punkta inspektore dežurante I.Vicinska informēja, ka pakalpojums tika paredzēts personām ar dzirdes traucējumiem. Arī ES pastāv problēmas ar pakalpojuma saņēmēju loka noteikšanu, jo arī tur ir neliela pieredze. Viņa norāda, ka būtu lietderīgi vienoties par teksta saturu. Būtu svarīgi zināt personas adresi, lai būtu iespēja kontaktēties, ja savienojums pārtraucas. I.Vicinska iesaka organizēt surdotulku tikšanos ar dienesta dispečeriem, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece R.Pupele informē, ka, lai saņemtu medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos (paaugstināta temperatūra, galvassāpes, slikta pašsajūta, sasitumi, sīkākas traumas u.c.), darba dienās no 18.00 - 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti no jebkura vietas Latvijā var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Taču, ja ir apdraudēta veselība vai dzīvība, jāsauc ātrā palīdzība, zvanot uz Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta tālruni 113 vai glābšanas dienesta tālruni 112.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta 113 zvanu centrā izsaukumus pieņem dispečeri-mediķi. Dispečers uzklausīs notikušo un palīdzēs saprast situāciju. Ja būs nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, pie cietušā vai slimnieka tiks nosūtīta mediķu brigāde.

Tika norādīts, ka paredzams arī neatliekamo ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgi cilvēki jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību, nosūtot to uz  Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta tālruni 113. Pašlaik pie šī jautājuma atbildīgās iestādes strādā.

4.     Informatīvais ziņojums par Rīcības plāna „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam" izpildi - ziņotājs Labklājības ministrija.

LM pārstāvis J.Strebkovs informēja klātesošos, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi kārtējo informatīvo ziņojumu „Par Rīcības plāna Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam izpildi", kas tika nosūtīts visiem ILNP locekļiem. Ziņojumā ir apkopota informācija par Rīcības plāna īstenošanu laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.  Tika vērsta uzmanība uz jaunu pasākumu ieviešanu, kurus paredz pērn Saeimā pieņemtais Invaliditātes likumus:

1. Līdz ar Invaliditātes likuma stāšanos spēkā, ir ieviests arī jauns jēdziens - prognozējamā invaliditāte. Proti, turpmāk cilvēkiem ar invaliditātes risku tiek noteikta prognozējamā invaliditāte un pie ģimenes ārsta sastādīts individuāls medicīniskās rehabilitācijas plāns. Tādējādi tiek veikti pasākumi, lai cilvēks savlaicīgi risinātu veselības problēmas un neiestātos invaliditāte, bet cilvēks varētu atkal atgriezties darba tirgū.

2. Saskaņā ar Saeimā pieņemtiem grozījumiem Ārstniecības likumā kā prioritāra noteikta ne tikai grūtnieces un bērna, bet arī personas ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpe.

     3. Pilnveidots ārstniecības procesa un rehabilitācijas kontroles mehānisms, lai novērstu nepamatotu ilgtermiņa darbnespējas un invaliditātes risku. Veselības inspekcija veic arī plānveida kontroles ārstniecības iestādēs, izvērtējot ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu prasību izpildi, tostarp arī darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.

4. Veselības un darbspēju ekspertīzes Valsts komisija 2010. gada janvārī uzsāka īstenot ESF līdzfinansētās darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.1. apakšaktivitātes projektu „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" Projekta mērķis ir izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu.

5. Īstenots aktīvās nodarbinātības pasākums „Pasākums noteiktām personu grupām".

6. No 2011.gada 1.janvāra personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu.

5.     Noslēguma ziņojums par koncepcijā Vienādas iespējas visiem" īstenoto pasākumu izpildi - ziņotājs Labklājības ministrija.

LM pārstāve E.Celmiņa atgādināja, ka Koncepcija "Vienādas iespējas visiem", kas akceptēta Ministru kabinetā 1998.gadā, bija izstrādāta laika periodam līdz 2010.gadam. Tās īstenošanā bija iesaistītas visdažādākās valsts, pašvaldību un sabiedriskajās organizācijas. Sakarā ar koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" noslēgumu LM lūdza pašvaldības informēt, kādus no paredzētajiem pasākumiem izdevās īstenot un kādus nē. Šobrīd ir sagatavots noslēguma ziņojums, kas tiks ievietots LM mājas lapā.

6.     Informācija par aktualitātēm personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā, kā arī par turpmākajiem izaicinājumiem personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanā - ziņotājs Labklājības ministrija.

LM pārstāve E.Celmiņa informēja par jauniem pakalpojumiem, kuri tika piešķirti stājoties spēkā Invaliditātes likumam, t.sk. pabalstu asistenta pakalpojumu nodrošināšanai redzes invalīdiem, kuru saņem apmēram 1300 cilvēku.

Jautājumā par turpmāku personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanu E.Celmiņa atgādināja, ka lai veicinātu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (ANO Konvencija) nosprausto mērķu sasniegšanu, Ministru Kabinets apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādāto ANO Konvencijas īstenošanas pasākumu plānu 2010.-2012.gadam, par kura izpildes kontroli atbildīgā institūcija ir Labklā­jības ministrija. ANO Konvencijas pamatnostādņu izstrādes gaitā tika identificētas apmēram 100 problēmas. Līdz 2012.gada 31.oktobrim LM iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā ANO Konvencijas īstenošanas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam projektu.

7.     Par personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību finansēšanu, par minēto biedrību atbrīvošanu no nekustamā īpašuma un zemes nodokļa maksājumiem - ziņotājs Finanšu ministrija.

FM pārstāve A.Kaļāne atgādināja, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu.

Attiecībā uz zemes nodokli A.Kaļāne informēja, ka FM izstrādāja un iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu pat nodokļu sistēmas attīstību, atbilstoši kuram paredzēts piešķirt vairāk funkciju pašvaldībām, t.sk. iespēju izmantot „nodokļu koridoru". Tāpēc FM neatbalsta jaunu atvieglojumu piešķiršanu. Jautājumu par atvieglojumiem zemes nodokļa maksāšanā NVO vajadzētu risināt ar pašvaldībām.

Viņa norādīja, ka jautājumu par atbrīvošanu no zemes nodokļa nevar skatīt atrauti no citiem nevalstiskajām organizācijām noteiktajiem atvieglojumiem. Latvijas likumdošana paredz nodokļu atvieglojumus ziedotājiem - samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85 % no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskā labuma organizācijām. Summa, uz kuru attiecas nodokļu atvieglojumi, nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās nodokļa summas. Ir paredzēti arī nodokļu atvieglojumi jaunu darba vietu izveidošanas gadījumā. FM uzskata, ka nevar radīt dažādas nodokļu atlaides dažādām sabiedriskā labuma organizācijām.

 

Papildus ILNP sēžu darba kārtībā tika iekļauti un izskatīti šādi jautājumi:

 

8.     Personu ar invaliditāti nodrošināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

 

Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente D.Dadzīte informēja, ka, konsultējoties ar vairākām personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām organizācijām ir nonākuši pie secinājuma, ka nav sakārtots jautājums par tehniskajiem palīglīdzekļiem (tieši par riteņkrēsliem) normatīvo aktu līmenī. Iesniedz LM oficiālu vēstuli ar konkrētiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Informē, ka vēstule ir iesniegta arī Saeimas Sociālo lietu komitejā.

Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja L.Laube dara zināmu, ka personām, kurām nepieciešami speciālie ortopēdiskie apavi, situācija ir kritiska, jo paiet vairāk kā seši mēneši no iepirkuma brīža līdz brīdim kamēr persona faktiski saņem apavus. Aicina šo situāciju risināt.

LNB priekšsēdētājs E.Zariņš informē, ka normatīvie akti, kas reglamentē iepirkuma jautājumus arī LNB sagādā problēmas.

LM pārstāvji I.Jurševska un E.Celmiņa informē, ka ir saņemti priekšlikumi no Nacionālā Rehabilitācijas centra (NRC) „Vaivari" un  ministrijā šie priekšlikumi tiek skatīti. Ir plānots priekšlikumus nosūtīt invalīdu organizācijām, lai arī tās izteiktu savus priekšlikumus. Aicina sadarboties un risināt problēmas kopīgi..

 

9.     Personu ar prognozējamu invaliditāti rehabilitācija.

 

NRC „Vaivari" pārstāvis A.Vētra izteica domu, ka  ir nepieciešams uzlabot preventīvu darbu, pārskatot jautājumu par termiņiem, kad personu iespējams nosūtīt prognozējamās invaliditātes noteikšanai, kā arī aprūpes pakalpojumus atdalīt no rehabilitācijas pakalpojumiem, vēršot vairāk uzmanību savlaicīgai medicīniskās rehabilitācijas piešķiršanai, kā arī precizēt individuālā rehabilitācijas plāna veidlapu un risināt jautājumu par tās kvalitatīvu sastādīšanu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece R.Pupele skaidro, ka no kopējiem medicīnas aprūpei paredzētajiem finanšu līdzekļiem medicīniskai rehabilitācijai paredzēta noteiktā daļa. Aprūpes  slimnīcās smagajiem slimniekiem nav paredzēta medicīniskā rehabilitācija. Ir pacienti, kas nonākuši pie ģimenes ārsta. Viņiem ir nepieciešama aprūpe, bet jautājums par medicīnisko rehabilitāciju varētu tikt izskatīts pēc 6 mēnešiem. Norāda, ka valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti. Vajadzētu izskatīt jautājumu, ko darīt, ja personai IRP pasākumu nodrošināšanai nav naudas.

LM pārstāvi uzsvēra, ka ir uzsākts nopietns preventīvs darbs tieši pie cilvēka darbaspēju atgūšanas veicināšanas un viņa atgriešanas darba tirgū. Invaliditātes noteikšana jau ir sekas ilgstoši nerisinātām veselības problēmām, tāpēc būtiskāk ir nevis piešķirt cilvēkam invaliditāti, bet veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņam spējas strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

A.Vētra ierosina organizēt darba grupu, lai pārrunātu jautājumus ar individuālā rehabilitācijas plāna (IRP) izstrādi, tajā skaitā par:

1. Ārstu apmācību.

2. IRP veidlapas pilnveidošanu.

3. IRP aizpildīšanu (ko darīt, ja nav nepieciešamo speciālistu. Piemēram, Kurzemē nav logopēdu).

ILNP nolēma: izveidot darba grupu par IRP izstrādes un izpildes pilnveidošanu.

 

10.                        Projekta "Liepājas Neredzīgo biedrības un NVO sadarbības tīkla   kapacitātes stiprināšana" noslēguma konferences "Varam strādāt. Gribam strādāt. Kur strādāt?" Rezolūcijā ietvertie priekšlikumi un ierosinājumi attiecībā uz nodokļu politiku - ziņotājs Liepājas Neredzīgo biedrība, Labklājības ministrija, Finanšu ministrija

Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs M.Ceirulis informēja, ka Liepājas Neredzīgo biedrība izstrādājusi vairākus priekšlikumus Latvijas nodokļu politikas jomā, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Tie paredz sociālo uzņēmumu veidošanu, kā arī darba devēja nodokļa samazinājumu darba devējiem, kuri nodarbina personas ar invaliditāti, kā arī kvotu sistēmas ieviešanu, sākumā valsts un pašvaldību uzņēmumos.

Izvērtējot priekšlikumus tika atzīmēts, ka ziedojumos, kas tika veikti likumā „Par peļņas nodokli" noteiktajā kārtībā, NVO 201o.gadā saņēmušas apmēram 9 miljonus latu.

LM plāno izmaiņas subsidēto darba vietu izveidē, piesaistot vairāk ES fondu līdzekļu kā arī apsver iespēju nākamajā ES fondu plānošanas periodā izvērtēt priekšlikumu noteikt, ka no ES fondiem atbalstītās aktivitātēs vides pieejamības prasības ir obligātas. Tanī pat laikā LM neatbalsta kvotu sistēmas ieviešanu kā labāko variantu invalīdu nodarbinātības uzlabošanas mehānismu.

 

ILNP 2011.gada Darba plānā iekļautie, bet ILNP sēdēs neizskatītais jautājums:

 

Sakarā ar to, ka 28.septembrī paredzētā sēde nenotika, vispārīgs problēmu raksturojums veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nepieciešamiem pasākumiem Konvencijas 25. panta „Veselība" īstenošanai (ziņotājs Veselības ministrija) tiks apspriests ILNP sēdē 2012.gada III ceturksnī.  

 

 
 

ILNP priekšsēdētāja,

labklājības ministre                                                               I. Viņķele

 

 

 

 

ILNP sekretārs

LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas

vecākais referents J.Strebkovs,

67021674, Jevgenijs.Strebkovs@lm.gov.lv