darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Godātais lasītāj!

2011. gadā Labklājības ministrijai bija veicami vairāki nozīmīgi uzdevumi - tika uzsākts darbs pie lēmumiem sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizēšanai, nodrošinot iedzīvotājiem sociālās drošības principiem atbilstošus pakalpojumus, sociālās palīdzības un sociālo pabalstu mērķētību, kā arī tika veikti pēckrīzes periodam īpaši būtiskie pasākumi nodarbinātības veicināšanas jomā, kā arī plānotas un īstenotas aktivitātes strukturālā bezdarba riska mazināšanai.

Atskatoties uz pagājušo gadu, īpaši vēlos atzīmēt nozīmīgos lēmumus, kas saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu. Labklājības ministrijā tika izstrādāti grozījumi likumā „Par valsts pensijām", mainot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensiju izmaksas avotu, pakāpeniski paaugstinot pensionēšanas vecumu, kā arī palielinot apdrošināšanas stāžu tiesību noteikšanai, vienādu pieeju apdrošināšanas stāža noteikšanā līdz 1990. gada 31. decembrim. Spert šo nozīmīgo soli nebija nedz vienkārši, nedz populāri, taču nepieciešamību to darīt diktēja skaitļi - Latvijā strauji samazinājās strādājošo skaits, kā arī krīzes rezultātā - iedzīvotāju darba ienākumi. Rezultātā samazinājās arī ieņēmumi speciālajā budžetā, turklāt tā izdevumus ietekmēja arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums. Nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, tā uzkrājums tiktu izlietots jau dažu gadu laikā, veidojot ievērojamu deficītu. Šī situācija modernajā pasaulē nebūt nav unikāla - pensijas vecuma paaugstināšana politiskajā dienaskārtībā ir lielākajā daļā attīstīto valstu.

Turpinot uzsākto Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanu, no 2011. gada 1. janvāra Labklājības ministrija (LM) pārņēma Sociālā drošības tīkla ieviešanas koordināciju. 2011. gadā, nemainot nosacījumus, tika īstenoti visi jau uzsāktie stratēģijā noteiktie pasākumi labklājības, izglītības, veselības aprūpes un pārvadājumu jomā.

Labklājības ministrija valsts līmenī ir atbildīga arī par valsts demogrāfisko un ģimenes atbalsta politiku. 2011. gadā tika panākta vienošanās, ka ģimenes valsts pabalsts tiks saglabāts 8 Ls apmērā par ikvienu bērnu. No 2014. gada plānots piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām pārcelt no sociālā apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu, un tas būtu piemērotākais laiks pārskatīt ģimenes valsts atbalsta pasākumus, mērķtiecīgāk izstrādājot nodokļu atvieglojumus ekonomiski aktīvām ģimenēm.

2011. gadā turpinājās Labklājības ministrijas iniciatīva godināt uzņēmumus, kas sekmīgi rūpējas par savu darbinieku ģimenēm, organizējot konkursu „Ģimenei draudzīgs komersants". Risinot sarežģīto demogrāfijas situāciju valstī, LM aicināja arī darba devējus būt līdzatbildīgiem un veicināt ģimenes vērtību popularizēšanu, orientējoties uz labvēlīgu nosacījumu nodrošināšanu vecākiem ar bērniem.  Tāpat arī attīstot uzņēmuma infrastruktūru un īstenojot ģimenei draudzīgu attieksmi gan pret darbiniekiem, gan klientiem.

Tikpat nozīmīgs kā valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir arī nodarbinātības jautājums - lai parūpētos par ģimeni, vecākiem nepieciešams darbs. 2011. gadā turpinājās vairāki iepriekšējos krīzes gados aizsāktie pasākumi nodarbinātības veicināšanai. Ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu tika veikts pasākums „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās" jeb tā sauktā „simtlatnieku programma", kas sekmīgi sasniedza nabadzīgākos sabiedrības locekļus, pasargājot daudzas mājsaimniecības no sāpīgu lēmumu pieņemšanas īpaši attiecībā uz pārtiku, veselības aizsardzību un īpašuma saglabāšanu. 2011. gadā tika arī konceptuāli atbalstīta Labklājības ministrijas iniciatīva no 2012. gada janvāra atjaunot nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi" īstenošanu. Līdz ar to, tuvāko pāris gadu laikā ar ESF atbalstu un valsts līdzfinansējumu pašvaldībās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varētu iesaistīt apmēram 49 tūkstošus ilgstošo bezdarbnieku. Papildus krīzes seku mazinošajiem īstermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, 2011. gadā īstenoti arī ilgtermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, kuru mērķis ir bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū un atbalsta sniegšana īpaši nelabvēlīgajām mērķa grupām.           

Nozīmīgs darbs paveikts invaliditāti regulējošo normatīvo aktu uzlabošanā. 2011. gada 1. janvārī stājās spēkā Invaliditātes likums, kura mērķis ir novērst vai mazināt cilvēkam risku kļūt par invalīdu, bet tiem cilvēkiem, kuriem jau ir noteikta invaliditāte - palīdzēt mazināt sekas, ko tā radījusi. Turpmāk cilvēkiem, kuriem pastāv risks iegūt invaliditāti, individuālajā rehabilitācijas plānā tiks iekļauti kompleksi medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, lai saglabātu un uzlabotu cilvēka darbaspējas, novēršot invaliditātes iestāšanos. Turpmāk personām ar invaliditāti būs pieejami kvalitatīvi asistenta un surdotulka pakalpojumi, uzlabota izglītības pieejamība nedzirdīgām personām, īstenots ESF projekts „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā".

2011. gadā ERAF projekta ietvaros veikti pasākumi, lai uzlabotu klientu apkalpošanu labklājības nozarē,, kā arī palielinātu klientu pašapkalpošanos vai e-pakalpojumu apjomu, labklājības nozarē pakāpeniski apvienojot nozares iestāžu informācijas sistēmas vienotā informācijas apstrādes vidē. Pēc projekta realizācijas būtiski pieaugs to nozares pakalpojumu skaits, kas klientam būs pieejami attālināti.  To varēs panākt, ieviešot klientu pašapkalpošanos, izmantojot e-pakalpojumus, kā arī ieviešot klientu apkalpošanas un pakalpojumu apstrādes procesu izmaiņas, deleģējot klientu primārās apkalpošanas funkcijas specializētai klientu apkalpošanas struktūrvienībai jeb iestādei, kas šīs funkcijas nodrošina visām nozares iestādēm.

Lai risinātu samilzušo problēmu ar sociālo aprūpes centru (SAC) darbinieku zemo atalgojumu, LM plāno ar 2013. gadu uzsākt darbu pie iespējamām atalgojuma izmaiņām SAC strādājošiem cilvēkiem. Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot klientu aprūpi, LM esošā budžeta ietvaros organizē apmācības aprūpes iestāžu darbiniekiem. Labklājības ministrija ir sagatavojusi projektu, kurā tika izstrādāta jauna pieeja, lai novērtētu un pilnveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju kvalitāti un radītu izpratni par sociālo pakalpojumu kvalitātes būtību un nozīmību, kā arī iespējām šo kvalitāti uzlabot un novērtēt. Tas ir ļoti būtisks solis pretī pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai - aprūpētāju profesija un aprūpes joma nākotnē būs viena no pieprasītākajām, ņemot vērā, ka katru gadu palielināsies veco cilvēku skaits, kam būs nepieciešami aprūpes pakalpojumi.

Noslēgumā vēlos teikt lielu paldies visiem Labklājības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām - visiem, ar kuriem ikdienā strādājam plecu pie pleca, lai uzlabotu dzīves kvalitāti mūsu valsts iedzīvotājiem!

 

Ilze Viņķele, labklājības ministre