darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes

PROTOKOLS Nr.4

Rīgā, Labklājības ministrijā                                                       2010.gada 15.decembrī

Skolas ielā 28, 2.korp. 3.stāva zālē                                                             plkst. 15:00

SĒDĒ PIEDALĀS:

Ingus Alliks, Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) vadītājs, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Valsts sekretāra vietnieks
Elīna Celmiņa,
LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja

 

Komitejas locekļi:

Intars Abražuns, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs
Egīls Baldzēns
,  Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Kristīne Fomina
, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vecākā referente
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Autosatiksmes nodaļas vecākā referente
Juris Griķis, VSIA „Autotransporta direkcija" Valdes loceklis, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs
Ligita Kadžule
, Latvijas Lauku sieviešu apvienības Salas novada lauksaimniecības konsultante
Ruta Klimkāne
, Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta direktore
Arta Kronberga, Zemgales plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja
Allas Maceiko
pārstāve Kristīne Romanova Valsts policija s Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore
Nellija Milča
,  Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācija nodaļas vecākā referente

Daina Mūrmane - Umbraško, Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta Veselības politikas analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja
Elīnas Petrovska
,       Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītāja
Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru speciāliste
Ina Vārna
, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Finanšu, ekonomikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja

Zanda Zeidaka, pārstāv Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja

 

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Maruta Bubene
, Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Sarmīte Driksna
, Biedrības „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja
Elīna Ālere-Fogele,
krīzes centra „Skalbes" padomes locekle
Leons Gindra
, Čigānu biedrības „Gloss" valdes priekšsēdētājs
Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Ilgonis Leišavnieks,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Informācijas sabiedrības politikas departamenta direktors

Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte
Liega Piešiņa, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru nodaļas pārvaldes vecākā referente
Ineta Puriņa, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas projektu speciāliste
Ilze Slokenberga, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vecākā referente
Inga Šķestere
, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" projektu vadītāja
Aina Verze
, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
Vaira Vucāne
, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente

 

SĒDI PROTOKOLĒ: 

Elīna Celmiņa, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja

Darba kārtība:

  1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.  
  2. Informācija par Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) pasākumiem (Ilze Andersone, EG koordinatore)
  3. Infomācija par EK 2010.gadā notikušajiem pieredzes apmaiņas semināriem sociālās iekļaušanas jomā. Latvijas pārstāvju informācija par galvenajām atziņām un rekomendācijām:
    • „The Programme for developing local plans for social inclusion in Catalonia" (7.-8.oktobris, Spānija),

Sigita Rozentāle, LM Sociālo pakalojumu un sociālās palīdzības departamenta vecākā referente

  1.  
    • „Making a success of integrating imigrants into the labour market", (18.-19.novembris, Norvēģija),

Anita Ūdre, Biedrības „Patvērums „Droša māja"" sociālā darbiniece

  1.  
    • „The Finnish National Programme to reducē long-term homelessness"(2.-3.decembris, Somija),

Laima Grobiņa, Jūrmalas pilsētas pašvaldības Labklājības pārvaldes vadītāja

  1. Citi jautājumi.

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana.
(I.Alliks)

I.Alliks atklāj ceturto 2010.gada komitejas sēdi. Tiek apstiprināta komitejas sēdes darba kārtība.

2. Informācija par Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) pasākumiem
(I.Andersone)

I.Andersone sniedz prezentāciju par Eiropas Gada ietvaros organizētajiem galvenajiem pasākumiem. Gada noslēguma pasākums plānots 2011.gada 14.janvārī Eiropas Savienības mājā. Piedalīsies pārstāvji no LM, NVO, labas gribas vēstnieki, kā arī IZM pārstāvji, kas ir nākamā Eiropas Gada koordinatori.   

 3. Infomācija par EK 2010.gadā notikušajiem pieredzes apmaiņas semināriem sociālās iekļaušanas jomā. Latvijas pārstāvju informācija par galvenajām atziņām un rekomendācijām:

  • „The Programme for developing local plans for social inclusion in Catalonia" (7.-8.oktobris, Spānija)

S.Rozentāle sniedz prezentāciju par Spānijā notikušo pieredzes apmaiņas semināru par Katalonijas vietējā līmeņa sociālās iekļaušanas plānu attīstības programmām. Katalonijas programmas mērķis ir attīstīt izpratni par sociālo atstumtību un veicināt lielāku sadarbību starp vietējām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, vienlaikus izvirzot sociālās integrācijas stratēģijas mērķus. Kopš 2006.gada vietējā līmenī izstrādāti 32 reģionālie plāni, kuru mērķa grupa ir bezdarbnieki, jaunieši, invalīdi, romi, imigranti, bēgļi, bezpajumtnieki. Vīzija ir izstrādāt sociālās iekļaušanas plānus visās 103 pašvaldībās, kuri tiek konsolidēti Katalonijas reģiona sociālās iekļaušanas stratēģijā.

Galvenie secinājumi: vietēja līmeņa plāni ir ļoti nepieciešami, jo pašvaldību līmenī vislabāk zināmas konkrētās teritorijas iedzīvotāju problēmas, sociālās atstumtības riski, ir zināmi un ir pieredze ar sadarbības partneriem. Lai plānu izstrādi padarītu obligātu, būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, pašlaik plānu izstrāde ir pašvaldības izvēles iniciatīva.

 

  • „Making a success of integrating imigrants into the labour market", (18.-19.novembris, Norvēģija),

A.Ūdre informē par Norvēģijā notikušo semināru par imigrantu integrāciju darba tirgū.

Norvēģijā 1/3 no imigrantiem dzīvo Oslo, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz daudzveidīgu kultūras vidi, dažādību, inovācijām, sociālās atstumtības novēršanu un segregāciju. Iedzīvotāju pieaugumu dalībvalstīs lielā mērā ir veicinājuši imigranti. Parasti imigrantiem ir augstāks bezdarba un atstumtības risks.

Imigrantus var iedalīt četrās grupās - bēgļi un patvēruma meklētāji, darba migranti, ģimenes apvienošana, neregulārie iedzīvotāji.

Norvēģijas bēgļu programmas ietvaros galvenais elements ir norvēģu valodas apgūšana (divi gadi), kā arī sociālās studijas (zināšanas par valsti), lai sagatavotos darba tirgum. Visu mācību laiku dalībnieki saņem pabalstu, apmeklējums ir obligāts. No visiem apmācības pabeigušajiem 63% iekļaujas darba tirgū. Vairums pēc tam iegūst darbu sociālās aprūpes un veselības jomā. Vienlaikus Norvēģijā tiek īstenotā programma Otrā iespēja, kas piesaista ilgstošos imigrantus, kas nav iekļāvušies darba tirgū pēc divgadīgās apmācību programmas. Programma ietver arī individuālu izpēti, vajadzību un prasmju novērtēšanu.

 

Citas semināra dalībvalstis informēja par saviem piemēriem, Itālijā pat otrās paaudzes migrantiem vienīgā iespēja izkļūt no zemu apmaksātiem darbiem ir dibināt pašiem savu kompāniju. Zviedrija piedāvā holistiskas individuāli adaptētas programmas. Diskusijas raisījās par jautājumiem, ko darīt ar migrantiem, kam nav motivācijas integrēties, vai valodas zināšanām būtu jābūt priekšnosacījumam pilsonības iegūšanai.

 

Galvenie secinājumi -

-          Plašas atšķirības imigrantu grupu vidū (ar ilgstošu uzturēšanos, pastāvīgie, patvēruma meklētāji un bēģļi, darba migranti, ģimenes apvienošanas gadījumi, etniskās minoritātes, kas jau vairākās paaudzes dzīvo valstī).

-          Dažas valstis atsevišķām migrantu grupām ir izveidojušas speciālas programmas.

-          Situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga (mazs imigrantu skaits, līdz pat miljonos mērāmām kopienām), tas prasa atšķirīgas pieejas.

-          Migrantiem ir tendence koncentrēties pilsētās vai to tuvumā, tas rada izaicinājumus.

-          Mērķēta vs vispārīga pieeja, ar mērķēto pieeju pastāv iespēja, ka daļa paliks nenosegta.

-          Nepieciešams vairāk informācijas par to, kāda politika „strādā" (kontakts ar jauniešiem, vai ilgstošajām mājsaimniecēm).

-          Motivācijas jautājums - cik efektīvi ir valodu kursi? Pilsonības piešķiršana arī var būt instruments, tomēr, ja procedūras ir pārāk sarežģītas, tas var cilvēkus atgrūst. Turklāt ir jautājums par mērķi, izvirzot valodas apgūšanu kā priekšnosacījumu pilsonības iegūšanai. Ja tas nepieciešams, lai spētu sabiedrībai sniegt pilnvērtīgāku informāciju (NO piemērs), tad ir saprotams, tomēr, ja tas nav nepieciešams, tad valodas zināšanu pieprasīšana var kļūt par šķērsli.

-          Valodas mācīšana vienlaicīgi ar sagatavošanu darba tirgum ir ļoti veiksmīgs piemērs, jo ļauj virzīties vienlaikus uz diviem mērķiem.

 

 

  • „The Finnish National Programme to reducē long-term homelessness"(2.-3.decembris, Somija),

L. Grobiņa sniedz prezentāciju par dalību Somijas organizētājā pieredzes apmaiņas seminārā par bezpajumtniecību.

 Somijai ir izdevies bezpajumtnieku skaitu samazināt no 18000 1987.gadā līdz 8000 2010.gadā, kas ir izdevies pateicoties valdības īstenotām programmām. Agrāk cilvēkiem vispirms bija jāapmetas patversmē, tad atbalstītos dzīvokļos un tikai pēc tam varēja uzsākt neatkarīgu dzīvu savā dzīvoklī. Šobrīd neatkarīgo dzīvokļu skaits ir ievērojami palielināts un cilvēkiem vairs nav jāiziet visi sistēmas posmi. Somijas mērķis ir izskaust bezpajumtniecību līdz 2015.gadam.

Attīstītajās valstīs tiesības uz privāto dzīvi ir daļa no cilvēktiesībām, tas patversmē nav iespējams. Tādēļ mērķim būtu jābūt samazināt un novērst bezpajumtniecību, nevis to administrēt.

Jautājums ir ne tikai par piekļuvi mājoklim, bet arī par citiem saistītajiem pakalpojumiem. Daļai cilvēku problēmas sagādā tieši saistītie jautājumi.

Mājoklis ir priekšnosacījums sociālo problēmu risināšanai („Housing first" pieeja), tikai tad var sekot atbilstoši sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi.

Somijas valdības programmā pašvaldības piedalās uz sadarbības līguma pamata, nepiedalās visas pašvaldības. Finansiālais ieguldījums atkarīgs no ilgstošo bezpajumtnieku skaita pašvaldībā.

Plašāku informāciju par visiem EK Sociālās aizsardzības komitejas darba ietvaros dalībvalstu organizētajiem pieredzes apmaiņas semināriem var iegūt šeit:

http://www.peer-review-social-inclusion.eu/peer-reviews

Sēdes dalībnieki informāciju pieņem zināšanai un atzīst, ka šāda vispārēja informācijas apmaiņa par risinājumiem un aktualitātēm par sociālās iekļaušanas jautājumiem ir noderīga un veicama arī turpmāk.

4. Citi jautājumi.
(I.Alliks)

Citu jautājumu nav.

 

Sēdes noslēgums 16:30.

Komitejas vadītājs                                                                                       Ingus Alliks

Protokolēja                                                                                                Elīna Celmiņa