darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Pārskats

 par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību

 un funkciju īstenošanu

 2012. gadā.

 

Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5.apakšpunktu.

2012.gadā notikušas piecas Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdes: 22.martā, 28.maijā (ārkārtas sēde), 18.jūnijā, 24.septembrī un 10.decembrī.

 

Atbilstoši ILNP 2012.gada Darba plānam ILNP sēdēs tika izskatīti sekojoši jautājumi:

 

ILNP 2012.gada 22.marta sēdē izskatīti šādi jautājumi:

 

1.      Informācija par Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas Vispasaules ziņojumu par invaliditāti - ziņotājs Rīgas Stradiņa Universitāte

 

Sniegta informācija par Pasaules veselības organizācijas un Pasaules Bankas ziņojums par cilvēkiem ar invaliditāti, kurš pirmoreiz pasaules mērogā tik visaptveroši atspoguļo datus par personu ar invaliditāti stāvokli pasaulē.

Ziņojumā vairākas daļas veltītas jēdziena „disability" interpretāicijai. Latvijā jēdziens „invalīds" nenozīmē to pašu, ko „disability" tiešais tulkojums. Šādā izpratnē invaliditāte ir termins, kas apvieno dažādus traucējumus, aktivitāšu un iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē ierobežojumus.

Ziņojums satur daļas, kas veltītas atsevišķām tēmām: veselība, rehabilitācija, palīdzība un atbalsts, vide, kas nodrošina izglītības un nodarbinātības iespējas.

ILNP dalībnieki nolemj pirms otrās kārtējās ILNP sēdes sasaukt ārkārtas sēdi par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un sniegšanu personām ar invaliditāti, pieaicinot veselības ministri.

 

2. Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Eiropas Reģionālās attīstības     fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētos projektos:

2.1.           vides pieejamības ekspertu konsultācijas ERAF un KF līdzfinansēto projektu īstenošanas vietās un  Labās prakses apkopojums par vides un informācijas pieejamības pasākumiem personām ar kustību, redzes, dzirdes un garīgās attīstības traucējumiem ERAF un KF saņēmējiem;

 

Labklājības ministrijas (turpmāk-LM) pārstāve skaidro, ka ar vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem ERAF un KF projektu kontekstā tiek saprasta vides un informācijas pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu ERAF un KF aktivitātēs, projektā ir jāparedz specifiskas aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, īpaši uzlabojot vides un informācijas pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vienlaicīgi vides pieejamība ir skatāma ar vienlīdzīgu iespēju horizontālās prioritātes dzimumu līdztiesības un aktīvas novecošanās aspektiem.

 

No 2011.gada 27.jūnija līdz 7.novembrim tika apsekotas 210 projektu īstenošanas vietas, 28 % no kurām tika novērtētas ar „5" ballēm, kas nozīmē, ka šajos objektos ir nodrošināta vides pieejamība personām ar dažādiem funkcionālo traucējumu veidiem, savukārt 43% novērtēti ar „4 ballēm, kas nozīmē, ka šajos objektos ir nodrošināta vides pieejamība vismaz trijiem no funkcionālo traucējumu veidiem: personām ar kustību traucējumiem; personām ar redzes traucējumiem; personām ar garīga rakstura traucējumiem; personām ar dzirdes traucējumiem, kas arī ļoti labs rādītājs. No 210 objektiem 25 atradās būvniecības vai projektēšanas stadijā un konsultācija tika sniegta par tehnisko projektu. 7% objektos vides pieejamība netika nodrošināta.

 

2.2.           Vadlīnijas būvnormatīvu piemērošanai attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionālajiem traucējumiem (personām ar redzes, dzirdes, garīga rakstura un kustību traucējumiem).

 

LM pārstāve informē, ka ES fondu tehniskā palīdzības projekta Nr. VSID/TP/CFLA/08/14/004 ietvaros Liepājas Neredzīgo biedrība izstrādāja Vadlīnijas būvnormatīvu piemērošanai attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionālajiem traucējumiem. Izstrādes gaitā veikta Būvniecības likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu analīze. Izstrādātas vides pieejamības vadlīnijas atbilstoši universālā dizaina principiem.

 

2.3.           Fragmenti no mācību videomateriāla par vides pieejamības nodrošināšanu.

 

Sēdes dalībniekiem tika rādīts videomateriāls.

 

ILNP 2012.gada 28.maija ārkārtas sēdē izskatīti šādi jautājumi:

 

1.      Veselības pakalpojumu un medicīniskās rehabilitācijas pieejamība personām ar invaliditāti un turpmākie pasākumi ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 25. panta „Veselība" īstenošanai - ziņotājs Veselības ministrija

Veselības ministrijas pārstāve sniedz informāciju par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidiem (ambulatorie, stacionārie), to saņemšanas kārtību, kā arī kādos gadījumos un kādas personu grupas ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tiek salīdzinātas izmeklējumu un unikālo pacientu skaits pa rehabilitācijas pakalpojumu programmām 2010.gadā un 2011.gadā. Ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaits 2010.gadā bija 37478, bet 2011.gadā 44355 personas; rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji dienas stacionārā 2010.gadā - 5611, bet 2011.gadā - 6548. Savukārt fizikālās medicīnas pakalpojumus 2010.gadā saņēma 22409 pacienti, bet 2011. - 24098. Līdz ar to 2010.gadā kopā unikālo pacientu skaits rehabilitācijas pakalpojumu programmās kopā bija 54897, bet 2011.gadā - 61262.

 

2.            Par rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību Latvijā

Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari" pārstāve sniedz prezentāciju par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību Latvijā un situāciju tehnisko palīglīdzekļu jomā.

Veselības ministre informē, ka no 2013.gada sabiedrībai būs iespējams elektroniski pieteikties uz veselības aprūpes iestāžu pakalpojumiem. Izsaka bažas par telerehabilitācijas (telerehabilitācija - rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana caur telekomunikāciju tīkliem un internetu, pacientam neizejot no mājām) pakalpojuma ieviešanas iespējām novados, vai tas varētu novados sekmīgi darboties, jo ir ļoti daudzi nosacījumi speciālistiem un arī pacientiem, lai pakalpojums tiktu nodrošināts personai mājās. Pašlaik ir jāuzlabo situācija rehabilitācijas pakalpojumu pieejamībai dienas stacionāros novados. Personai ir izdevīgāk, ja rehabilitācijas pakalpojums ir pieejams reģionālajā slimnīcā tuvu dzīvesvietai.

Labklājības ministrijas pārstāvis norāda uz nepieciešamību harmonizēt veselības aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumus regulējošos normatīvos aktus. Uzsver, ka veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana mājas apstākļos ir jānodrošina tikai personām ar ļoti smagiem veselības traucējumiem.

Vairāki klātesošie norāda, ka tiem palīglīdzekļiem, kuru izmaksas ir nelielas, nevajadzētu organizēt sarežģītas iepirkuma procedūras. Tāpat ir nepieciešams pārliecināties par tehniskā palīglīdzekļa atbilstību konkrētai personai un konsultēt par tā pareizu izmantošanu.

 

ILNP 2012.gada 18.jūnija sēdē izskatīti šādi jautājumi:

 

1.      Informācija par NVO sniegtajām nodokļu atlaidēm un par piemēroto      nodokļu atlaižu apmēru pēdējos gados

 

Finanšu ministrijas pārstāvis informē, ka valstī noteiktas lielas nodokļu atlaides ziedotājiem. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.1 pants nosaka, ka uzņēmuma ienākuma nodokli samazina par 85 % no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskā labuma organizācijām. Summa, uz kuru attiecas nodokļu atvieglojumi ir 20% no kopējās nodokļa summas, ja tiek ziedots organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma organizāciju statuss

Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām" minētās kapitālsabiedrības tiek atbrīvotas no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas, ja tās pārskaita biedrībai, kura tās dibinājusi, summas, kas ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām. Biedrību sarakstu ik gadu apstiprina Ministru kabinets.

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu. Norāda, ka tas attiecas tikai uz biedrību īpašumu, kas rada zināmas problēmas, jo neattiecas uz īrētiem īpašumiem.

 

Apspriedes laikā netika saņemta atbilde uz diviem būtiskiem jautājumiem:

1) ziedojumus galvenokārt saņem sporta organizācijas, nevis sabiedriskās organizācijas, kas nodarbojas ar labdarību un strādā ar īpaši neaizsargātajām sabiedrības grupām. Tāpēc ILNP vēlas saņemt informāciju, kā ziedojumi sadalās starp dažādiem NVO veidiem;

2) Pamatojoties uz Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu, ar finanšu ministra rīkojumu ir izveidota  darba grupa, kurai saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmuma projekta „Informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" 3.1.punktā doto uzdevumu ir jāsagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projekti, atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajiem kritērijiem precizējot valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību. ILNP interesē informācija par darba grupas darbu -sagatavotajiem priekšlikumiem, kādas izmaiņas normatīvajos aktos gaidāmas, vai būtu iespējams panākt, ka par ziedojumiem personu ar invaliditāti intereses pārstāvošām NVO tiek piemērota lielāka atlaide, lai motivētu ziedojumu novirzīšanu šīm organizācijām.

Nolēma, ka Finanšu ministrija apkopos un iesniegs ILNP informāciju par statistiku par ziedojumu sadalījumu starp ziedojumu saņēmējiem pēc organizāciju darbības veida vai tml., kā arī par minētās darba grupas paveikto.

 

2.      Informācija par ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" gaitu un ieskats jaunajos invaliditātes noteikšanas kritērijos

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk-Valsts komisija) pārstāve informē par ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" izpildes etapiem. Šobrīd notiek darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveides modeļa aprobēšana. Kā būtiskākās jaunās sistēmas atšķirības norāda sekojošas: personai ir jāaizpilda pacienta ikdienas aktivitāšu veikšanas spēju pašnovērtējuma anketa. Anketu par pacientu aizpilda arī sociālais darbinieks un ģimenes ārsts. Veselības stāvokli izvērtēs arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un klīniskais psihologs. Pilnveidotais invaliditātes noteikšanas modelis paredz, ka invaliditāti turpmāk noteiks, pamatojoties uz izsniegtajiem dokumentiem, bez personas klātbūtnes. Īstenojot pilnveidoto invaliditātes noteikšanas modeli, būs šādi ieguvumi:

  • Invaliditātes noteikšanā tiks izmantoti precīzāki un mūsdienīgāki invaliditātes noteikšanas kritēriji;
  • Palielināsies speciālistu un sabiedrības informētība par invaliditātes noteikšanas procesu;
  • Ekspertīzes aktos tiks atspoguļota detalizētāka, vispusīgāka un objektīvāka informācija par klienta veselības un sociālās funkcionēšanas spējām;
  • Invaliditātes noteikšanas procesā tiks vērtēts ne tikai veselības stāvoklis un darbspējas, bet arī individuālās vajadzības (pašaprūpes spējas, mobilitātes spējas, komunikācijas spējas, ikdienas dzīves aktivitāšu novērtējums, sociālo faktoru novērtējums u.c.).

Projektu ir paredzēts pabeigt 2013.gada 30.decembrī.

 

Tika uzskaitīti ar jaunās invaliditātes sistēmas izstrādi saistītie riski:

  • Pirms invaliditātes ekspertīzes jābūt ārstēšanai un rehabilitācijai. Personai vajadzētu ierasties invaliditātes ekspertīzē ar reabilitācijas plānu, kurā redzams, kas tika darīts veselības stāvokļa uzlabošanai vai stabilizācijai. Šobrīd daudzu plāna sastādīšanā iesaistīto speciālistu pakalpojumi ir maksas. Piemēram, sastādīšanā tiks iesaistīti rehabilitologi, kuru pakalpojums šobrīd ir maksas. Ārzemēs pie garīgā rakstura traucējumiem ir obligāta psihologa konsultācija. Jaunajā invaliditātes noteikšanas sistēmā tā arī ir paredzēta. Jāpanāk, lai turpmāk šie pakalpojumi būtu bezmaksas. Citādi daudzos gadījumos personas līdzekļu trūkuma dēļ nevarēs veikt invaliditātes ekspertīzi;
  • Laukos praktiski nav rehabilitologu;
  • Pie prognozējamās invaliditātes statuss ļauj apiet rindu kvotu ietvaros, bet neatbrīvo no maksājumiem, Kamēr pastāv kvotu sistēma veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, pastāv risks, ka persona ne vienmēr var izmantot Invaliditātes likumā noteiktās tiesības un izmantot IRP nosacījumus. Risks saglabāsies arī turpmāk. Nepieciešams arī risināt jautājumu par atbrīvošanu šajā gadījumā no pacienta iemaksas;
  • Sociālo darbinieku iesaiste invaliditātes noteikšanas procesā ievērojami palielinās viņu darba apjomu, tāpēc ir nepieciešamas papildus debates ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.

 

Klātesošie nolēma nākamajā ILNP sēdē uzaicināt invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides modeļa un metodoloģijas izstrādātāju „Latvijas Pilsoniskās Sabiedrības atbalsta centru", izmēģinājuma projekta veicējus SIA „Projektu un kvalitātes vadība", izmēģinājumprojektā iesaistīto NVO pārstāvi un Valsts komisijas pārstāvi.

 

ILNP 2012.gada 24.septembra sēdē izskatīti šādi jautājumi:

 

1.      Profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana  personām ar invaliditāti un personām ar prognozējamo invaliditāti

Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore informē par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, to saņēmējiem un šo pakalpojumu veidiem Viņa norāda, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (turpmāk-SIVA) 60-70% no valsts budžeta apmaksātu sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaita ir personas ar funkcionālajiem traucējumiem. Laika periodā no 02.01.-31.08.2012., valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju ir saņēmuši 1512 klientu, no kuriem 797-personas ar funkcionālajiem traucējumiem, 375-politiski represētās personas, 338-ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un 2- personas ar prognozējamo invaliditāti. Norāda, ka apmēram diviem tūkstošiem cilvēku gadā tiek sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, atbilstoši personas individuālajām vajadzībām.

 

Informāciju sniedz arī par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kritērijiem, pēc kuriem atlasa personas šī pakalpojuma saņemšanai, kā arī SIVA piedāvātajām profesionālās rehabilitācijas programmām un atbalsta punktiem, lai personas ar invaliditāti varētu saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai. Norāda, ka profesionālo rehabilitāciju persona var uzsākt, ja ir atzinums no VDEĀK par profesionālās pārkvalifikācijas nepieciešamību. Dažādi speciālisti (psihologs, ergoterapeits utt.) nosaka profesionālo piemērotību izglītības programmai, atbilstoši personas vajadzībām. No valsts budžeta līdzekļiem gadā apmēram 400 personām tiek apmaksāta profesionālā rehabilitācija.

 

2.       Informācija par VDEĀVK īstenotā ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (turpmāk-izmēģinājuma projekts) gaitu un ieskats jaunajos invaliditātes noteikšanas kritērijos (izmēģinājuma projekta rezultāti)

 

Valsts komisijas pieaicinātā eksperte no SIA „Projektu un kvalitātes vadība" sniedz prezentāciju par invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešanas izmēģinājuma projektu, ietverot sistēmas darbības trūkumu identificēšanu un trūkumu novēršanas uzraudzību. Tiek definēti projekta mērķi, sniegta informācija par metodiskajiem materiāliem, klientu un iesaistīto speciālistu raksturojumu, kvantitatīvajām un kvalitatīvajām metodēm utt. Tiek norādīts uz to, ka Latvijā nav izstrādāta vienota pieeja personu funkcionālo ierobežojumu vērtēšanai.

 

Tāpat viņa uzskata, ka Veselības ministrijai nepieciešams uzlabot starptautisko funkcionālo ierobežojumu klasifikatoru, jo katrai slimībai ir plaši funkcionalitāti ierobežojošie aspekti - vide, sociālie u.c.ierobežojumi, ne tikai fiziskie. Tāpat, nepieciešams izstrādāt vienotu metodisko materiālu ārstiem klienta funkcionālajam novērtējumam.

ILNP sēdes dalībnieki nolēma novembrī rīkot sanāksmi ar NVO par ESF projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana"  īstenošanu un uzaicināt uz sanāksmi ar NVO pārstāvjus no Veselības ministrijas, lai runātu par tās iesaisti iepriekš minētajā projektā un e-veselības projekta gaitu.

 

ILNP 2012.gada 10.decembra sēdē izskatīti šādi jautājumi:

 

1.      Tehnisko palīglīdzekļu pieejamība personām ar invaliditāti

LM pārstāve sniedz prezentāciju par tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājumu laika posmā no 2008.-2012.gadam, norādot, ka lielākais pieprasījums ir pēc personiskās pārvietošanās palīglīdzekļiem, ortopēdiskajiem apaviem un personiskās aprūpes palīglīdzekļiem. 2012.gada beigās (uz 01.11.) personu skaits rindā uz protēzēm, ortozēm, ortopēdiskajiem apaviem, personiskās pārvietošanās un aprūpes palīglīdzekļiem kopā rindā bija 4614 personas, tiflotehniskajiem palīglīdzekļiem - 2780 un surdotehniskajiem palīglīdzekļiem - 3260 personas. Viņa uzsver, ka rindu mazināšanai pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1474 „Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi", precizējot tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtību, pastiprinot personu atbildību par nozagtu vai nozaudētu tehnisko palīglīdzekli, paplašinot regulējumu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, izmantojot līdzmaksājumu utt. Tāpat tiek minēts, ka tehniskie palīglīdzekļi  bieži vien nav kvalitatīvi, mūsdienīgi vai piemērojami konkrētai personai.

Personu nodrošināšanai ar tehniskajiem palīglīdzekļiem vislielākais finansiālais atbalsts bija vērojams 2008.gadā, kad tas bija 3 444 820 latu, bet, sākoties ekonomikas regresijai, tas tika krasi samazināts. 2013.gadam plānotais finansējums ir 2 034 946 latu.

2.      Invalīdu stāvvietu kartes izmantošanas noteikumi

Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk-CSDD) pārstāvis informē, ka CSDD saņem datus par personas invaliditātes statusu elektroniskā veidā no Valsts komisijas un tad izsniedz invalīda stāvvietas karti. Viņš norāda, ka būtu nepieciešams no Valsts komisijas saņemt informāciju biežāk nekā tas ir pašreiz, jo ir gadījumi, kad persona vēlas saņemt invalīda stāvvietas karti, bet dati par viņu vēl nav saņemti un invalīda stāvvieta karti izsniegt nevar. Neskatoties uz LM sniegto informāciju par to, ka invalīdu stāvvietu kartes tiek izmantotas nelikumīgi, CSDD rīcībā nav informācijas par to, ka tās tiktu viltotas. Katru gadu CSDD izsniedz  800-900 invalīdu stāvvietu kartes.

Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārstāvis norāda, ka 2012.gadā ir konstatēti 4000 gadījumi, kad invalīdu stāvvietas ir izmantotas nelikumīgi. Daudz ir tādu personu, kuras izmanto invalīdu stāvvietu kartes, lai gan tās konkrētām personām nav izsniegtas. Viņš norāda, ka nav pietiekami cilvēkresursu un finanšu resursu tam, lai diennakti vai regulāri novērotu personām ar invaliditāti paredzētās stāvvietas un pārbaudītu, vai personas likumīgi izmanto invalīdu stāvvietu kartes. Tāpat ir personas, kuras uzskata, ka tām ir tiesības izmantot invalīdiem paredzētās stāvvietas, jo viņi ir invalīdi un ir saņēmuši invalīda apliecības, kaut gan tām nav izsniegtas tieši stāvvietu kartes.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis norāda, ka dažādās Rīgas pilsētas vietās ir izdzisuši invalīdu stāvvietu apzīmējumi, tādēļ būtu jāizmanto arī vertikāli apzīmējumi invalīdu stāvvietu apzīmēšanai. Invalīdu  stāvvietu kartes oriģinālā invalīda uzlīme ir redzama tikai ar ultravioleto gaismu, bez speciālas ierīces tā ir slikti redzama. Uzņēmumi pieņem invalīdus darbā, kuriem ir izsniegta invalīda stāvvietas karte un maksā katru mēnesi noteiktu naudas summu par tās izmantošanu, lai varētu preci izkraut vai apstāties vietās, kurās citādi tas būtu aizliegts. Viņš ierosina diferencēt invalīdu stāvvietu kartes. Varētu būt viena veida invalīdu stāvvietu kartes tiem, kas sniedz invalīdu pārvadāšanas pakalpojumus, bet cita veida, kuras novietojamas aizs invalīdu personiskā auto stikla. Jānosaka, cik ilgi invalīda stāvvietas karte-gaidīšanas caurlaide var atrasties aiz automašīnas stikla. Būtu jāizveido datu bāze, kurā pēc invalīda stāvvietu kartes numura varētu identificēt konkrēto personu un pēc norādītās kontaktinformācijas  varētu ar viņu nekavējoties sazināties. Iespējams, ka vajadzētu mainīt sodu sistēmu, jo šobrīd naudas sods par nelikumīgu invalīda stāvvietas kartes izmantošanu ir 20 lati. Varētu ieviest SMS pakalpojumu, kad persona ar invaliditāti nosūta īsziņu uz konkrētu numuru un policija pārbauda datus datu bāzē. Tādējādi būtu iespējams noskaidrot kur konkrētā persona atrodas dotajā brīdi un to pārbaudīt, jo īpaši gadījumā, ja transportlīdzeklis nav personas īpašumā.

 

3.      Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam projekts

Labklājības ministrijas pārstāve sniedz prezentāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „ Par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam" (turpmāk-pamatnostādnes) iekļautajiem problēmjautājumiem, kas ir vienlīdzība, līdzdalība, pieejamība, veselība, izglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība un izpratnes veicināšana, norādot, ka pamatnostādņu iesniegšanas termiņš ir noteikts 2013.gada 1.jūlijs. Viņa norāda, ka pamatnostādņu izstrādes mērķis ir īstenot pasākumus, lai personas ar invaliditāti bez diskriminācijas, pamatojoties uz vienlīdzīgu iespēju principa, varētu īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Nolēma sagatavot vēstuli VAS "Latvijas valsts ceļi"  un uzņēmējiem ar aicinājumu novērst situāciju kad personām ar invaliditāti paredzētās stāvvietas pie lielveikaliem nav pietiekami platas un ērti izmantojamas personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī pievērst uzmanību stāvvietu apzīmējumu kvalitātei, kā arī, LM sadarbībā ar CSDD un Rīgas pašvaldības policiju  izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Ceļu satiksmes noteikumu 2711 punktā saistībā ar  invalīdu stāvvietu karšu izmantošanu.

 

ILNP priekšsēdētāja,

labklājības ministre                                                                                  I. Viņķele

 

ILNP sekretāre

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba

politikas departamenta

vecākā referente L.Žvirble,

67021680, Liene.Zvirble@lm.gov.lv