darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Godātais lasītāj!

Ekonomiskās krīzes beigas diemžēl nenozīmē arī sociālās krīzes beigas. Gluži otrādi, tā iet platu soli aiz ekonomikas rādītājiem, turklāt sociālās krīzes daba ir citāda un  daudzšķautņaināka par ekonomisko krīzi. Tā nāk ar jauniem, līdz šim nepieredzētiem izaicinājumiem, kas ir gan ekonomiskās krīzes rezultāts, kad valstij bija strauji un vairākkārt jāsamazina izdevumi, gan sekas tam, ka sociālās sfēras problēmas (piemēram, augstā nevienlīdzība) Latvijā tikusi ignorēta laikā, kad valsts ekonomika vēl plauka.

2012. gads ir kļuvis par atskaites punktu, kad labklājības nozares jautājumus vairs necenšamies risināt ar iepriekšējo gadu atbildēm. Griezt ierūsējušo kuģa stūri nav bijis vienkārši, inerces dēļ sabiedrība, politiķi, ierēdņi un mediji arvien vēlas tūlītējus, „uz sajūtām" balstītus solījumus un risinājumus, vai gluži otrādi - atstāt visu, kā bijis. Taču Latvija ar arvien vēl stipri ierobežotajām budžeta iespējām un tik daudzšķautņainām sociālajām problēmām nevar atļauties eksperimentēt ar reformām, ja tās nav iespējams balstīt pierādījumos. Tā 2012. gadā noslēdzās ESF līdzfinansēts pētījums, uz kā pamata uzsākām politikas plānošanas dokumenta „Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam" izstrādi. Tāpat veicām pētījumu par to, kādas izmaiņas nepieciešamas sociālās palīdzības sistēmā un kā šīs izmaiņas efektīvāk realizēt kopējā sociālās drošības sistēmā, kā arī ar Pasaules Banku noslēdzām līgumu par pētījuma „Latvija: kurš ir bezdarbnieks - ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" realizāciju - pirmo šāda mēroga pētījumu par Latvijas darbspējīgajiem iedzīvotājiem, atklājot jaunus faktus, laužot sagrozītus priekšstatus. Balstoties uz pētījumos iegūtajiem secinājumiem un rekomendācijām, tiks sagatavoti priekšlikumi sociālās palīdzības sistēmas reformai turpmākajos gados.

Par spīti valsts finansiālās stabilitātes kritiskās robežas pārvarēšanai, 2011. gadā Latvijā bija otrs lielākais nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars Eiropas Savienībā.  Mūsu sabiedrību apdraud nevienlīdzības un nabadzības problēmas, kas  bremzē uzsākto ekonomisko izaugsmi. Tādēļ jau pagājušajā gadā uzsākām darbu pie vairākām nevienlīdzību un nabadzību mazinošu iniciatīvu sagatavošanas darbspējīgo iedzīvotāju aktivizēšanai darba tirgū, jauno ģimeņu un cilvēku ar invaliditāti atbalstam, kā arī domājot par to cilvēku nākotnes perspektīvām, kas izolēti no pārējās sabiedrības dzīvo valsts sociālās aprūpes centros. Vienlaikus 2012. gadā turpinājies dzelžains darbs pie sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizēšanas, kas jau nesis augļus, sniedzot papildu atbalstu sabiedrības neaizsargātajām grupām 2013. gadā un vēlāk (piemēram, mazo pensiju indeksācija).

Nobeigumā atgādināšu, ka tieši tās Eiropas valstis, kurām ir efektīva sociālās drošības sistēma, spējušas kļūt par konkurētspējīgākajām ekonomikām. Ekonomika no sociālās  jomas nav atdalāma. Lai starp šīm valstīm būtu arī Latvija, mums jārealizē pierādījumos balstītas sociālās sistēmas reformas, kas atbilst mūsdienu situācijai un cilvēku vajadzībām.

2012. gads, pateicoties Labklājības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbam, ir bijis veiksmīgs, pamatīgs sākums. Tāpēc pateicos par ieguldīto darbu, ticību mūsu nospraustajam mērķim un atbalstu, ko esam viens otram snieguši brīžos, kad tas bijis nepieciešams un novēlu tikpat daudz spēka šogad!