darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Kas jādara, lai saņemtu sociālos pakalpojumus

Lai saņemtu ilgstošos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, personai vai viņas likumiskajam pārstāvim jāvēršas tās pašvaldības sociālajā dienestā, iesniedzot šādus dokumentus:

1) iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

2) informāciju par personas vai viņas likumīgo apgādnieku gūtajiem ienākumiem;

3) ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli (izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā);

4) psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucēju­miem, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem

5) invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus sociālās aprūpes institūcijā vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

6) kā arī citus dokumentus atbilstoši attiecīgā sociālā pakalpojuma veidam.

Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem un informē par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā ārstniecības iestādēs, kas sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Sociālais dienests mēneša laikā iesniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (http://www.siva.gov.lv/socialie-pakalpojumi.html) dokumentus, kuri 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par piešķirt sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai personas dzīvesvietai tuvākajā ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā vai personas iesniegumā norādītajā institūcijā vai par atteikumu sniegt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomu regulējošos normatīvajos aktos minētās prasības.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem ir iespēja uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus institūcijas. Šādu pārejas posmu nodrošina valsts sociālo aprūpes centru veidotas 6 Pusceļa mājas, kur sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pusceļa mājās cilvēkiem tiek mācītas patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas kā ēdiena gatavošana, telpu uzkopšana, apģērbu, apavu kopšana un sadzīves tehnikas lietošana, darba iemaņu apguve un darba iespējas, naudas līdzekļu plānošana un iepirkšanās prasmes - lietas, par kurām cilvēkam pašam nebija jāgādā, dzīvojot sociālās aprūpes institūcijā. Pusceļa mājā strādā sociālais darbinieks, sociālie aprūpētāji, dzīves prasmju apmācību programmās darbojas psihologs, sociālie rehabilitētāji, ergoterapeits, ārsta palīgs un citi speciālisti Ja cilvēkam sociālās rehabilitācijas posms pusceļa mājā ir bijis veiksmīgs un ilgstošas aprūpes pakalpojums vairs nav nepieciešams, cilvēkam ir iespēja  pāriet uz grupu māju (dzīvokli) vai arī patstāvīgā dzīvē. Šobrīd Latvijā darbojas 10 grupu mājas (dzīvokļi).

 

 Statistiskos datus par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijā iesakām meklēt Labklājības ministrijas mājas lapā (http://www.lm.gov.lv/text/1382).

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka: klientam vai viņa apgādniekam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.  Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kārtību, kādā samaksa veicama nosaka Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta". Saskaņā ar minēto noteikumu 5.punktu, ja klienta ienākumi nav pietiekoši, lai segtu pakalpojuma izmaksas, tad samaksu veic apgādnieks. Pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

1. par vienas personas ģimeni - 1,0;

2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli - 0,5.

Trūcīgas personas no samaksas par aprūpes pakalpojumiem ir atbrīvotas.

Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos.

 

Saskaņā ar Likuma 17.panta pirmo daļu: Sociālos pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.