I Ministru padomes sanāksmes darba kārtība
2006.gada 30.novembrī-1.decembrī Briselē notiks kārtējā ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir ietverti šādi Labklājības ministrijas kompetencē esoši jautājumi:
1) Komisijas paziņojums „Zaļā grāmata par darba tiesību pielāgošanu, lai nodrošinātu elastību un drošību visiem";
2) Padomes secinājumu projekts par pienācīgu darbu;
3) Globalizācijas un demogrāfisko izmaiņu radītie izaicinājumi:
a) Nodarbinātības komitejas viedoklis par to, kā paaugstināt darba ražīgumu un veicināt labākas darbavietas, tostarp iedzīvotājiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam darba tirgū,
b) Sociālās aizsardzības komitejas viedoklis par Komisijas paziņojumu „Demogrāfijas nākotne Eiropā - no izaicinājumiem līdz iespējām";
4) Padomes secinājumu projekts par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: institucionālie mehānismi;
5) Padomes secinājumu projekts par vīriešiem un dzimumu līdztiesību;
6) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašo programmu 2007.-2013.gadam „Cīņai pret vardarbību (Daphne III)" vispārīgās programmas „Pamattiesības un tiesiskums" ietvaros;
7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensiju tiesību pārvietojamības uzlabošanu;
8) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju;
9) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu;
10) Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta atrašanās vieta (pusdienu diskusijas temats).
Nacionālās pozīcijas sagatavotas par visiem jautājumiem, izņemot 2. un 4.jautājumu. Par 2.jautājumu ir plānota sākotnējo viedokļu apmaiņa, bet attiecībā uz 4.jautājumu plānots uzklausīt un pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās komitejas viedokļus.
Nacionālās pozīcijas saskaņotas ar līdzatbildīgajām institūcijām un to izstrādē ir notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem.
II Latvijas nacionālā pozīcija
1) Komisijas paziņojums „Zaļā grāmata par darba tiesību pielāgošanu, lai nodrošinātu elastību un drošību visiem"
Padomē plānota sākotnējo viedokļu apmaiņa par 2006.gada 22.novembrī publicēto Komisijas paziņojumu „Zaļā grāmata par darba tiesību pielāgošanu, lai nodrošinātu elastību un drošību visiem", par kuru uzsāktas sabiedriskās konsultācijas, kas noslēgsies 2007.gada martā. Latvijas nostāja par Zaļo grāmatu tiks formulēta detalizētākā pozīcijā, kas tiks izstrādāta, konsultējoties ar līdzatbildīgajām institūcijām un sociālajiem partneriem.
2) Padomes secinājumu projekts par pienācīgu darbu
Balstoties uz Komisijas paziņojumu „Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem - Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē", Somijas Prezidentūra ir sagatavojusi Padomes secinājumu projektu par pienācīgu darbu.
Secinājumu projektā tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt konkurētspēju ilgtspējīgā veidā, sekmējot produktivitāti ar pienācīgu darbu un darba dzīves kvalitātes uzlabošanu, kā arī veselību un drošu darba vidi. Uzmanība tiek pievērsta pienācīga darba jautājuma integrēšanai ES ārpolitikā un ārējā tirdzniecībā ilgspējīgas izaugsmes, pilnīgas nodarbinātības, nabadzības izskaušanas un pienācīga darba veicināšanā.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.
Latvijas pozīcija:
Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, kas atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju.
3) Globalizācijas un demogrāfisko izmaiņu radītie izaicinājumi:
a) Nodarbinātības komitejas viedoklis par to, kā paaugstināt darba ražīgumu un veicināt labākas darbavietas, tostarp iedzīvotājiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam darba tirgū,
Nodarbinātības komiteja uzsver, ka darba ražīgums, nodarbinātības izaugsme, sociālā un teritoriālā kohēzija ir galvenie ES stratēģiskie nodarbinātības mērķi. Vienlaikus Nodarbinātības komiteja atzīmē, ka, lai novecojošā ES būtu ilgtspējīga, ir nepieciešams integrēt darba tirgū vairāk nekā 30 miljonus cilvēku, kas atrodas tuvu sociālās atstumtības riska iespējamībai. Nodarbinātības komiteja aicina pievērsties tādas politikas sekmēšanai, kas veicina gan darba ražīgumu, gan vairāk un labāku darba vietu veidošanu, gan sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju integrāciju darba tirgū.
Ņemot vērā, ka nākotnē pieaugs demogrāfiskā slodze, būtiska nozīme, lai palielinātu visu iedzīvotāju grupu dzīves līmeni, būs ekonomikas pieaugumam, kas balstīts uz darba ražīguma pieaugumu. Tāpēc arī Latvijai iepriekšminētās darbības jomas ir būtiskas un tās ir atspoguļotas vairākos stratēģiskajos dokumentos. Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.-2008.gadam paredz vairākus pasākumus darba ražīguma paaugstināšanai, ieguldot līdzekļus inovāciju un cilvēkresursu attīstībā. Latvijā tiek ieviesti dažādi pasākumi, lai sekmētu iedzīvotāju konkurētspēju un nodrošinātu darba vietas. Vienlaikus tiek strādāts pie darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespēju popularizēšanas, drošības un veselības darbā veicināšanas, darba tirgus prognozēšanas attīstības, partnerības ar nevalstiskajām organizācijām stiprināšanas u.c.
Spēja vienlaikus palielināt nodarbinātības līmeni un darba ražīguma pieaugumu ir atkarīga no strukturālām reformām ne tikai darba tirgū, bet arī pakalpojumu, preču un finanšu tirgos. Tāpēc uzlabojumi Latvijā būs atkarīgi arī no daudzu citu faktoru (nodokļu, investīciju, pieejamā finansējuma mūžizglītībai u.c.) ietekmes uz darba tirgu un darba ražīgumu, kā arī efektīvas starpnozaru pieejas realizācijas.
b) Sociālās aizsardzības komitejas viedoklis par Komisijas paziņojumu „Demogrāfijas nākotne Eiropā - no izaicinājumiem līdz iespējām";
Sociālās aizsardzības komiteja atbalsta Komisijas paziņojumu un uzskata, ka, lai arī sabiedrības novecošanās ietekmē gan ekonomiku, gan arī sociālo jomu, tomēr vienlaikus tā sniedz arī jaunas iespējas, stimulējot un atbalstot aktīvu līdzdalību sabiedrībā. Tādēļ labi izstrādātas sociālās politikas ir potenciāls ieguvums ikvienam sabiedrības loceklim. Sociālās aizsardzības komiteja novecošanās problēmu risināšanā īpašu uzmanību pievērš ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, dzimumu līdztiesības principu īstenošanai, nodarbinātības jautājumiem, bērnu nabadzības samazināšanai, dzimumu solidaritātei un atbilstošām pensiju sistēmām.
Latvija atbalsta preventīvu pasākumu īstenošanu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un sabiedrības novecošanās problēmu risināšanai. Būtiski, ka Komisijas 2006.gada oktobrī publicētajā ziņojumā par valsts finanšu nākotni ES tiek uzsvērts, ka starp ES dalībvalstīm Latvija ir guvusi vienu no lielākajiem panākumiem sabiedrības novecošanās problēmas risināšanā.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē ir plānots uzklausīt un pieņemt zināšanai Nodarbinātības un Sociālās aizsardzības komiteju viedokļus.
4) Padomes secinājumu projekts par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: Institucionālie mehānismi
1995.gadā ANO Ceturtās pasaules konferences par sievietēm laikā Pekinā tika pieņemta Rīcības platforma, kurā atspoguļots valstu skatījums uz sievietes stāvokļa izmaiņām un situācijas uzlabošanu dažādās dzīves jomās, raksturotas pastāvošās problēmas, kā arī piedāvāti rīcības virzieni un ieteikumi, lai mainītu esošo situāciju.
1998.gada decembrī Padome vienojās, ka Pekinas Rīcības platformas ieviešanas novērtēšanai dažādās jomās nepieciešams izstrādāt kvantitatīvos un kvalitatīvos indikatorus. Lai novērtētu institucionālo mehānismu dzimumu līdztiesības veicināšanai, Somijas Prezidentūra ir izstrādājusi 3 indikatorus:
- valdības atbildības apjoms dzimumu līdztiesības veicināšanā;
- dzimumu līdztiesības institūcijas personāla resursi;
- dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana.
Balstoties uz Somijas Prezidentūras paveikto darbu, ir izstrādāti Padomes secinājumi, kuros atzinīgi novērtēts dalībvalstu progress Pekinas Rīcības platformas īstenošanā, veidojot un stiprinot nacionālās institūcijas, kas veicina dzimumu līdztiesību.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.
Latvijas pozīcija:
Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo tie turpmāk ļaus novērtēt un salīdzināt progresu attiecībā uz institucionālā mehānisma dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai kapacitāti.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju.
5) Padomes secinājumu projekts par vīriešiem un dzimumu līdztiesību
Padomes secinājumu projektā tiek uzsvērta vīriešu loma dzimumu līdztiesības politikas izstrādāšanā un ieviešanā, kā arī akcentēta vīriešu kā dzimumu līdztiesības politikas mērķa grupas situācija un iespējamie ieguvumi no šīs politikas īstenošanas. ES dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt izglītības lomu dzimumu stereotipu izskaušanā, iedrošināt zēnus izvēlēties iegūt izglītību jomās, kurās dominē sievietes, atzīt dzimuma dimensiju veselības jomā, iniciēt politikas, kas atvieglo darba un ģimenes dzīves saskaņošanu u.c.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.
Latvijas pozīcija:
Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, kas saskan ar Latvijas īstenotās politikas virzieniem dzimumu līdztiesības jomā.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Veselības ministriju un Iekšlietu ministriju.
6) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašo programmu 2007.-2013.gadam „Cīņai pret vardarbību (Daphne III)" vispārīgās programmas „Pamattiesības un tiesiskums" ietvaros
Priekšlikuma galvenais uzdevums ir novērst un apkarot vardarbību, ar ko saskaras bērni, jaunieši un sievietes, kā arī aizsargāt upurus un riska grupas, lai sasniegtu augstu fiziskās un garīgās veselības aizsardzības līmeni. Programma Daphne III atbalstīs īpašus Komisijas veiktus pasākumus, starptautiskus Kopienas līmeņa projektus un nevalstisko un cita veida organizāciju aktivitātes.
Finansējumu saņemt varēs publiskas un privātas organizācijas un institūcijas. Programmas darbības periods būs no 2007. līdz 2013.gadam, un plānotais finansējums ir 116,85 mlj. eiro.
Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē, iespējams, tiks panākta politiska vienošanās par priekšlikumu.
Latvijas pozīcija:
Latvija atbalsta politisku vienošanos par priekšlikumu, kas turpinās Daphne un Daphne II sekmīgi uzsākto darbu vardarbības apkarošanā.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju.
7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensiju tiesību pārvietojamības uzlabošanu
Priekšlikuma mērķis ir sekmēt darba ņēmēju tiesību uz pārvietošanās brīvību un tiesību uz profesionālo mobilitāti īstenošanu, novēršot šķēršļus, kurus radījuši noteikumi, kas reglamentē dalībvalstu papildpensiju shēmas. Ar papildpensijām šī priekšlikuma izpratnē tiek saprastas vecuma pensijas, kuru mērķis ir papildināt vai aizstāt pensijas, kas paredzētas valsts sociālās drošības shēmu ietvaros. Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas un viedokļus, darba rezultātā ir veikti būtiski labojumi priekšlikuma tekstā, sašaurinot darbības jomu.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē tiks sniegts progresa ziņojums par priekšlikuma izskatīšanas gaitu un notiks diskusija par priekšlikuma tālāko virzību.
Latvijas pozīcija:
Kopumā Latvijai nav iebildumu pret priekšlikumu. Latvijai nav iebildumu, ka direktīva koncentrēsies uz tiesību iegūšanas kritērijiem un iegūto pensiju tiesību saglabāšanu, bet neietvers nosacījumus par uzkrāto papildpensiju tiesību pārskaitīšanu.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
8) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju (turpmāk - Īstenošanas regulas projekts)
Īstenošanas regulas projekta mērķis ir vienkāršot un modernizēt regulu Nr.574/72, kurā ietvertas procedūras regulas Nr.1408/71 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanai praksē, stiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās drošības institūcijām, kā arī precizējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Pēc šis īstenošanas regulas pieņemšanas tiks uzsākta jaunās regulas Nr.883/2004, kas aizstās regulu Nr.1408/71, piemērošana.
Ņemot vērā Īstenošanas regulas projekta sarežģīto raksturu, ir nolemts virzīt to apspriešanai Padomē pa atsevišķām sadaļām. Pašlaik izskatāmā III sadaļas IV nodaļa „Invaliditātes pabalsti, vecuma pensija un apgādnieka zaudējuma pabalsti" ietver nosacījumus par pensiju aprēķina noteikumiem, bērna kopšanas periodu ņemšanu vērā, sadarbību pensijas piešķiršanas procesā, sadarbību invaliditātes pakāpes noteikšanā u.c. jautājumus.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē paredzēts panākt daļēju vispārēju pieeju par Īstenošanas regulas projekta III sadaļas IV nodaļu.
Latvijas pozīcija:
Latvija atbalsta daļēju vispārēju pieeju par Īstenošanas regulas projekta III sadaļas IV nodaļu. Īstenošanas regulas pieņemšana ļaus uzsākt regulas Nr.883/2004 piemērošanu, tādejādi sekmējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Finanšu ministriju.
9) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu
Regulas Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju 83.pants paredz, ka īpašus noteikumus dalībvalstu tiesību aktu piemērošanā atspoguļo XI pielikumā. Priekšlikumā ir ietverti Dānijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Īrijas, Nīderlandes, Austrijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes ieraksti.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē paredzēts panākt daļēju vispārēju pieeju par priekšlikuma daļām, kas attiecas uz Īstenošanas regulas projekta III sadaļas IV nodaļu.
Latvijas pozīcija:
Latvija atbalsta daļēju vispārēju pieeju par priekšlikuma daļām, kas attiecas uz Īstenošanas regulas III sadaļas IV nodaļu. Priekšlikuma pieņemšana sekmēs regulas Nr.883/2004 vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju.
10) Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta atrašanās vieta
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta mērķi būs veicināt dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās Kopienas politikās un nacionālajās politikās, cīnīties pret dzimumu diskrimināciju un veicināt šo jautājumu izpratni starp ES pilsoņiem, kā arī sniegt tehnisko palīdzību Kopienas institūcijām. Regulas projekta par Institūta izveidi izskatīšana pašlaik ir noslēguma stadijā, bet līdz šim nav diskutēts par Institūta atrašanās vietu. Pašlaik savas kandidatūras ir pieteikušas trīs dalībvalstis - Lietuva, Slovēnija un Slovākija.
Padomes 2006.gada 30.novembra-1.decembra sanāksmē pusdienu diskusijas laikā plānots izskatīt šo jautājumu un, ja iespējams, vienoties par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta atrašanās vietu.
Latvijas pozīcija:
Latvija atzinīgi vērtē jauno ES dalībvalstu iniciatīvu, piedāvājot savas kandidatūras Institūta atrašanās vietai. Tomēr, ņemot vērā izveidojušos ciešo sadarbību, Latvija priekšroku dotu Institūta izveidei Lietuvā.
Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju.