darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

  • Trīspusējais sociālais samits

Ekselences, dāmas un kungi!

Pirmkārt, man ir liels gods jūs šodien uzrunāt kā pirmajam Latvijas pārstāvim Trīspusējā sociālajā samitā, tuvojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada 1.pusgadā.

Kopīgi ar sociālajiem partneriem nacionālajā līmenī esam vienojušies par galvenajiem vēstījumiem šodienas Eiropadomes darba kārtības kontekstā.

Neraugoties uz ekonomiskās atlabšanas pazīmēm, Eiropas Savienībā vēl joprojām vērojams salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, sabiedrības nevienlīdzība un nozīmīgs nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Līdz ar to būtiski ne tikai turpināt izaugsmes atjaunošanu, bet vienlaikus risināt problēmas saistībā ar nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī mazināt sociālo un darba tirgus nelīdzsvarotību.

Attiecībā uz prioritārajiem pasākumiem piekrītam, ka jauniešu bezdarba mazināšana joprojām ir nozīmīgs politikas dienas kārtības jautājums, taču aicinām vienlaikus pievērst uzmanību arī citu sabiedrības grupu iekļaušanai darba tirgū. Nepieciešama aktīva rīcība ilgstošo bezdarbnieku, personu ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēku un citu grupu iekļaušanai darba tirgū. Plānojot Latvijas prezidentūras prioritātes nodarbinātības un sociālās politikas jomā, uzsvaru liksim uz iekļaujošu un ilgtspējīgu dalību darba tirgū, jo īpaši uz kvalitatīvām darba vietām.

Uzskatām, ka „Eiropa 2020" stratēģijas snieguma uzlabošanai vitāli svarīga ir esošo instrumentu un procesu pilnveidošana. Tai skaitā ir turpināms patiess un konstruktīvs sociālais dialogs visos tā līmeņos, arī vairāk iesaistot sociālos partnerus Eiropas semestra procesos, galvenokārt, nacionālā līmenī, bet arī snieguma uzraudzības un savstarpējās mācīšanās procesos. Šajos procesos respektējama dalībvalstu specifika, struktūras un tradīcijas.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka mūsu pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā būtiskāk nekā jebkad agrāk ir stiprināt iedzīvotāju ticību kopīgajam Eiropas mērķim - drošai un pārticīgai Eiropas Savienībai, kurā pilnā mērā tiek īstenotas visas četras Vienotā tirgus brīvības. Un to paveikt ir mūsu - ES institūciju, dalībvalstu valdību un sociālo partneru - kopīgs uzdevums!

Paldies!