darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Seminārs par aktīvās novecošanās vispārīgiem jautājumiem 2014.gada 7. aprīlī

2014. gada 7.aprīlī Labklājības ministrijā notika seminārs par aktīvās novecošanās vispārīgiem jautājumiem. Šis bija pirmais seminārs aktīvās novecošanās jomas projekta „Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai" ietvaros. Semināra dalībnieki varēja iepazīties ar vispārēju aktīvās novecošanās situāciju Latvijā un projekta sadarbības valstīs - Austrijā, Polijā un Igaunijā. Semināru noslēdza Pasaules Bankas prezentācija un diskusija. Seminārā piedalījās Pasaules Bankas eksperti, partneri no Austrijas Federālās darba, sociālo lietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrijas, Polijas darba un sociālo lietu ministrijas un Igaunijas Sociālo lietu ministrijas, kā arī Labklājības ministrijas un citu Latvijas institūciju pārstāvji.

Aktīvās novecošanās situācija Latvijā, Imants Lipskis, Labklājības ministrija

  • 2013.gadā 39% no Latvijas iedzīvotājiem bija vecumā 50 gadi un vairāk.
  • Neskatoties uz to, ka eksperti uzskata, ka 2018.gadā emigrācijas vilnis varētu samazināsies, prognozes liecina, ka laika periodā no 2000.- 2028.gadam iedzīvotāju skaits samazināsies mirstības un dzimstības rādītāju atšķirību dēļ.
  • Laika periodā no 1990. - 2012.gadam dzīves ilgums sievietēm pensijas vecumā ir pieaudzis par 2,5 gadiem, bet vīriešiem par 1,7 gadiem.
  • Ilgāks dzīves ilgums rada papildus slogu Latvijas sociālās drošības sistēmai. Sekojoši tika pieņemts lēmums pakāpeniski palielināt pensijas vecumu no 62 gadiem 2013.gadā līdz 65 gadiem 2025.gadā.
  • Viena no galvenajām problēmām gados vecākajiem iedzīvotājiem Latvijā ir bezdarbs. Galvenie iemesli ir sekojoši: novecojušas prasmes, veselības problēmas, nepieciešamība rūpēties par ģimenes locekļiem, nelabvēlīgie stereotipi un diskriminācija, dārgs sabiedriskais transports, psiholoģiskas problēmas (pašvērtējums), nepietiekami novērtēta nepieciešamība pēc mūžizglītības, nepietiekamas valsts valodas zināšanas.
  • 2013.gada 4.ceturksnī bezdarba līmenis iedzīvotājiem vecumā no 50 - 64 gadiem Latvijā bija 11,5%, kas ir augstāks nekā vidējais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā - 7,6% (Eurostat).
  • Lai veicinātu bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā gan vispārējus aktīvā darba tirgus politikas pasākumus, gan pasākumus, kas mērķēti uz specifiskām bezdarbnieku mērķa grupām.
  • Lai arī pastāvošo stereotipu dēļ bieži gados vecāki iedzīvotāji bieži tiek saistīti ar tādām negatīvām iezīmēm kā nespēju pielāgoties izmaiņām, darba spēju samazināšanos un veselības problēmām, būtiski ir vērst uzmanību uz tādām stiprajām pusēm kā pieredze, lojalitāte, prasmes u.c.

Aktīvās novecošanās situācija Igaunijā, Reeli Sirotkina, Igaunijas Sociālo lietu ministrija

  • 1999.gadā Igaunija izstrādāja gados vecāku iedzīvotāju politikas principus, kas ietvēra veselības, sociālās labklājības, ienākumu, ģimenes situācijas un citus jautājumus, bet novecošanās idejas integrēšana bija pārāk vāja.
  • Igaunija šobrīd īsteno Aktīvās novecošanās attīstības plānu 2013. - 2020.gadam. Galvenie iemesli šī plāna īstenošanai ir šādi: nodrošināt visu iesaistīto pušu (nevalstiskās organizācijas, senioru organizācijas, privāts sektors, pašvaldības, valsts institūcijas) sadarbību aktīvās novecošanās jautājumos, izveidot aktīvās novecošanās iespējas gados vecākajiem iedzīvotājiem, vērst uzmanību uz iespējām valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
  • Aktīvās novecošanas attīstības plāns ietver šādas jomas: veselības un sociālie pakalpojumi, izglītība un mūžizglītība, darba tirgus.
  • Aktīvās novecošanas attīstības plāna mērķis ir izveidot vecumam draudzīgu sabiedrību un nodrošināt dzīves kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas gados vecākiem cilvēkiem.
  • Psiholoģiskais izaicinājums: veicināt gados vecāku iedzīvotāju izpratni, ka viņi ir ne tikai saņēmēji, bet arī sniedz noderīgu pienesumu tautsainiecībai un sabiedrībai kopumā.
  • Aktīvās novecošanas attīstības plāns apraksta aktīvās novecošanās situācijas kontekstu, maina attieksmi un ir noderīgs specifisku attīstības plānu izstrādei.
  • Aktīvās novecošanas attīstības plāna tulkojumi krievu un angļu valodā ir veicinājuši plāna pieejamību.

Aktīvās novecošanās situācija Austrijā, Ester Bergmann, Austrijas Federālā darba, sociālo lietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija

  • Bezdarba līmenis: 4,9%;

Vispārējais nodarbinātības līmenis (20-64 gadi): 75,6% (2012.gadā); gados vecāko darbinieku nodarbinātības līmenis: 43,1% (2012.gadā).

  • Valdība veicina gados vecāku bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, īsteno informatīvas kampaņas, kā arī veic pētījumus par šīs vecuma grupas situāciju.
  • Atbalsta pasākums - invaliditātes pensiju sistēmas reforma:
    • Ārstnieciskā un profesionālā rehabilitācija pensionēšanās vietā;
    • Cieša sadarbība ar visām iesaistītajām institūcijām;
    • Paredzamais rezultāts: laika periodā no 2014.-2016.gadam sniegts atbalsts līdz 200 000 personām.
  • Atbalsta pasākums "fit2work":
    • Aptver visu valsti;
    • Pakalpojumi privātpersonām un uzņēmumiem informācijas nodrošināšanai, konsultēšanai un atkārtotai arodslimību novēršanai;
    • Informatīvā kampaņa;
    • Paredzamais rezultāts: sniegts atbalsts līdz 19 000 dalībniekiem gadā.
  • Atbalsta pasākums darba tirgus situācijas uzlabošanai gados vecākiem darbiniekiem:
    • Nodarbinātība: pagaidu subsidēts darbs, algu subsīdijas u.c.;
    • Darba tirgus: vairāk darba vietu un ilgāks nodarbinātības periods sociālekonomiskajos uzņēmumos un projektos gados vecākiem cilvēkiem;
    • Kvalifikācija: kvalificēta darbaspēka pakete, uz pieprasījumu balstīta kvalifikācijas paaugstināšana.

Aktīvās novecošanās situācija Polijā, Marzena Breza, Polijas Darba un sociālās politikas ministrija

  • Salīdzinot ar Latviju un Eiropas Savienību, iedzīvotāji Polijā ir salīdzinoši jauni, tomēr tiek prognozēts, ka nākotnē situācija mainīsies un vidējais vecums pieaugs no 38 gadiem 2010.gadā līdz 48 gadiem 2035.gadā.
  • Polijas valsts iniciatīvas 2012. - 2013.gadam - valsts sociālās līdzdalības programma un Senioru politikas padome (konsultatīvā padome ministram).
  • Polijas valsts iniciatīvas 2014. - 2020.gadam:
    • Valsts programma iedzīvotājiem vecumā 50 gadi un vairāk līdzdalības veicināšanai darba tirgū;
    • Valsts programma sociālās līdzdalības veicināšanai, kur kā galvenās prioritātes ir noteikta gados vecāku iedzīvotāju izglītība, sociālās aktivitātes veicināšana, sociālā līdzdalība un sociālie pakalpojumi;
    • Ilgtermiņa senioru politikas pieeja 2014. - 2020.gadam, kas ietver tādus jautājumus kā demogrāfiskā situācija, veselība un neatkarīgas dzīves iespējas, profesionālā aktivitāte, sociālā un kulturālā aktivitāte, ekonomikas un starppaaudžu attiecības.

Aktīvā novecošanās - politikas ietvars un galvenie jautājumi, Emily Sinnott un Roberta Gatti, Pasaules Banka

  • Iedzīvotāju novecošanās izaicinājumi: samazinās darbaspēks (ekonomiskie izaicinājumi) un mainās darbaspēka struktūra (produktivitātes izaicinājumi).
  • Aktīvas novecošanās nodrošināšanas iespējas:
    • Aktivizēt darbaspēka rezervi un pagarināt darba dzīves;
    • Novērst šķēršļus izglītības un jaunu prasmju iegūšanu visas dzīves garumā.
  • Tie prognozēts, ka laika posmā no 2010. - 2030.gadam Latvijas darbaspēks samazināsies par vairāk nekā 18%, salīdzinot ar 3% Austrijā.
  • Laika posmā no 2000. - 2007.gadam Austrumeiropa bija visstraujāk augošs attīstības reģions, bet tika izveidotas salīdzinoši maz jaunas darba vietas. Tā rezultātā pēc 2008. - 2009.gada krīzes nodarbinātības līmenis ir zems, īpaši starp darbiniekiem vecumā 55 gadi un vairāk.
  • Empīriskie pierādījumi: pensionēšanās nozīmīgākie noteicošie faktori ir iespēja saņemt vecuma pensiju un invaliditātes pensiju.
  • Mīti par darbu visās vecuma grupās:
    • Vecāki darbinieki nevēlas strādāt. Realitātē - 2/3 dod priekšroku pakāpeniskām pensionēšanās iespējām un darbam uz nepilnu slodzi (Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis). Vienlaikus būtisks aspekts ir pietiekami ienākumi;
    • Vecākiem darbiniekiem ir zemāka produktivitāte un viņus ir grūtāk pieņemt darbā. Realitātē pastāv dažādi pierādījumi: iespējams īstenot pasākumus, kas mazina produktivitātes atšķirības vai pat palielina produktivitāti;
    • Vecāki darbinieki atņem darbu jaunākiem darbiniekiem. Realitātē - parasti šīs divas grupas nepretendē uz vienām un tām pašām darba vietām.
  • Paredzamais veselīgas dzīves ilgums 50 gadus veciem vīriešiem Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā - būtiski ir veicināt veselīgāku novecošanos.
  • Latvijai ir viens no zemākajiem mūžizglītības dalības rādītājiem Eiropā.

Prezentācijasziparhivs.gif - 171 B