darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Labklājības ministrijas sagatavotie mandāti

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko izveido Nodarbinātības komiteju un atceļ Padomes lēmumu 2000/98/EK, un
Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko izveido Sociālās aizsardzības komiteju un atceļ Padomes lēmumu 2004/689/EK

Padomes lēmumu grozījumi par Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas izveidi nepieciešami, lai Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja efektīvi izpildītu tām Līgumā par ES darbību noteiktos uzdevumus, tādejādi uzlabojot to savstarpējo sadarbību. Grozījumi tiek piedāvāti, ņemot vērā ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2014.gada 16.oktobra sanāksmes diskusiju, kurā kopumā tika atbalstīts kopīgais Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas viedoklis par „Eiropa 2020” stratēģijas vidusposma pārskatu.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti
Priekšlikuma mērķis ir labāk aizsargāt strādājošas grūtnieces un sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, un palīdzēt darbiniecei atkopties pēc dzemdībām un vienlaikus atvieglot viņai atgriešanos darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Priekšlikums arī paredz uzlabot no darba līguma izrietošās tiesības strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.
 
Regulu Nr.883/2004 un Nr.987/2009 praktiskā piemērošana (Administratīvā Komisija Sociālās drošības sistēmu koordinācijai)
Administratīvā komisija sociālo drošības sistēmu koordinācijai ir platforma, kur pārstāvji no ES dalībvalstīm un Komisijas kopīgi diskutē un pieņem lēmumus attiecībā uz Koordinācijas regulu praktiskās piemērošanas jautājumiem, panākot vienotu koordinācijas mehānismu piemērošanu visā ES, Eiropas Ekonomiskajā zonā un Šveicē.
Lai nodrošinātu sociālās drošības tiesību veiksmīgu koordināciju, ir ļoti svarīgi iegūt vienotu izpratni un interpretāciju dalībvalstu, kompetento institūciju un ekspertu starpā, ļaujot iesaistītajām pusēm efektīvāk sadarboties. Tādejādi panākta vienkāršāka, efektīvāka un paredzamāka iesaistīto iestāžu darbība, kā arī galvenā mērķa - ātrāka un precīzāka klientu iesniegumu apstrāde, ievērojot to sociālās drošības tiesības, kas uzkrātas dažādās dalībvalstīs.
Šobrīd Administratīvās komisijas darba kārtībā uzsvars tiek likts uz sociālās drošības tiesību koordinācijas starptautisko dimensiju, plānoto elektronisko informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm sociālās drošības jomā un piemērojamo tiesību aktu jautājumiem ar mērķi novērst dubultu iemaksu veikšanas praksi, kā arī attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta eksporta nosacījumu vienotu piemērošanu.

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko īsteno Eiropas Kuģu savienības (EBU), Eiropas Kuģu kapteiņu organizācijas (ESO) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) noslēgto Eiropas nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē
Iekšējo ūdensceļu transporta nozares sociālie partneri ES – Eiropas Kuģu savienība, Eiropas Kuģu kapteiņu organizācija un Eiropas Transporta darbinieku federācija - 2012.gada 15.februārī vienojās par nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē. Balstoties uz Eiropas līmeņa sociālo partneru lūgumu, Eiropas Komisija 2014.gada 7.jūlijā publicēja priekšlikumu Padomes direktīvai, kas ES līmenī īstenotu noslēgto nolīgumu. Priekšlikums attiecas uz mobiliem darba ņēmējiem, kas nodarbināti kā kuģa apkalpes locekļi (apkalpe) vai citā amatā (kuģa personāls) uz kuģa, kuru izmanto dalībvalsts teritorijā komerciālā iekšējā ūdenstransportā. Priekšlikums un nolīgums paredz tikai minimālās prasības, ļaujot dalībvalstīm saglabāt vai ieviest noteikumus, kas ir labvēlīgāki attiecīgās nozares darbiniekiem, kā arī paredz to, ka dalībvalstīm ir jāgarantē jau sasniegtais darbinieku aizsardzības līmenis.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu, darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgus integrāciju

Pārvietošanās brīvība ir viena no četrām ES pamatbrīvībām, kā arī ES pilsonības galvenais elements. Šis princips ietver arī tiesības ES pilsoņiem pārvietoties uz citu dalībvalsti nodarbinātības nolūkā. Mobilitāte sniedz sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Augoša darbaspēka mobilitāte ES iekšienē paplašinās nodarbinātības iespējas darba ņēmējiem un palīdzēs darba devējiem labāk un ātrāk aizpildīt brīvās darbvietas. Tādējādi tiek veicināta tāda Eiropas darba tirgus attīstība, kurā ir augsta līmeņa nodarbinātība. Šī regulas priekšlikuma mērķis ir uzlabot darba ņēmēju piekļuvi atbalsta pakalpojumiem attiecībā uz darbaspēka mobilitāti ES iekšienē, tādējādi atbalstot taisnīgu mobilitāti un palielinot piekļuvi nodarbinātības iespējām visā ES. Ar to arī tiek izveidots Nodarbinātības dienestu EURES tīkls, kura mērķis būs sniegt palīdzību darba meklēšanas un darbā pieņemšanas jomā visās dalībvalstīs.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK
ES līmenī darba tiesību direktīvas tiek piemērotas visām nozarēm un visām darbinieku kategorijām, tomēr ir sešas direktīvas, kas paredz izslēgt jūrā strādājošos darbiniekus (zvejniekus vai jūrniekus) no to darbības jomas. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot to tiesību aizsardzības līmeni, kuras tiek aizsargātas saskaņā ar ES Pamattiesību hartu, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES līmenī. Tādējādi Komisija plāno stiprināt jūrniecības nozares profesiju darbinieku tiesības, lai nodrošinātu tādu pašu aizsardzības līmeni, kā uz sauszemes strādājošajiem darbiniekiem, kā arī padarīt pievilcīgākas darbavietas tirdzniecības flotē un zivsaimniecības nozarēs.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem
Sākot ar 2010.gadu, Komisija ir veikusi regulārus situācijas novērtējumus saistībā ar sieviešu un vīriešu līdztiesību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, kā arī aicinājusi biržā kotētos uzņēmumus ES palielināt sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs. Saskaņā ar statistikas datiem sievietes nav vienlīdz pārstāvētas ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesos.
Ņemot vērā to, ka progress šajā jomā ir bijis lēns un nevienmērīgs ES dalībvalstīs, Komisija 2012.gadā publicēja priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir noteikt pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku vīriešu un sieviešu pārstāvību direktoru bez izpildpilnvarām amatos biržā kotētajos lielajos uzņēmumos.

Padomes secinājumi par iekļaujošiem darba tirgiem ES
Iekļautības un ilgtspējas aspekti ir būtiski izaugsmes noturībai, tādēļ Latvijas prezidentūra pievērsīs uzmanību arī jautājumam par iekļaujošu un ilgtspējīgu dalību darba tirgū, īpaši pievēršoties darba vietu kvalitātes un iekļaušanās darba tirgū, kā arī ilgstošā bezdarba jautājumiem. Tāpat tiks apskatīti arī darba samaksas un darba tirgus segmentācijas jautājumi. Ikvienai personai jābūt iespējām iesaistīties nodarbinātībā, apmācībās, kā arī gūt atbalstu no sociālās drošības sistēmas, kad tas ir nepieciešams. Par šiem jautājumiem Latvijas prezidentūra izstrādās Padomes secinājumus.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarētā darba novēršanā un atturēšanai no tā
Eiropas Komisija ierosināja izveidot Eiropas platformu sadarbības uzlabošanai ES līmenī nedeklarētā darba novēršanā un atturēšanā no tā. ES līmenī nedeklarētais darbs ir definēts kā „jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm”. Eiropas Platforma veicinās informācijas un labākās prakses apmaiņu, radīs ES līmeņa ietvaru, lai attīstītu pieredzi un analīzi, veicinās un sekmēs inovatīvu pieeju attiecībā uz pārrobežu sadarbību, kā arī novērtēs dalībvalstu pieredzi saistībā ar šādu sadarbību.

Padomes secinājumi par taisnīgu ienākumu saņemšanas iespējām sievietēm un vīriešiem: pensiju atšķirības mazināšana
Ņemot vērā atšķirīgas attieksmes aizliegumu, vecuma pensijas piešķiršanas nosacījumi ir vienādi piemērojami kā vīriešiem, tā sievietēm. Tomēr vēl aizvien visā ES ir vērojama atšķirība vīriešu un sieviešu pensiju apmēros. 2013.gadā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par vīriešu un sieviešu pensiju atšķirībām ES, kurā raksturoti pensiju atšķirību indikatīvie dati ES dalībvalstīs. Atbilstoši ziņojumā publicētajiem datiem ES dzīvojošie vīrieši saņem par vidēji 39% lielāku pensiju nekā sievietes. Lai arī starpība pensiju apmēros dalībvalstīs ir atšķirīga (sākot ar vidēji 4% Igaunijā un beidzot ar 47% Luksemburgā), visās ES dalībvalstīs novērojama tendence, ka vīrieši saņem lielāku pensiju nekā sievietes. Eiropas Komisija un nozares eksperti izpētes gaitā secinājuši, ka pensiju atšķirību lielākoties veicina izteiktā vīriešu un sieviešu segregācija noteiktos ekonomiskajos sektoros, tādējādi sekmējot zemas sociālās apdrošināšanas iemaksas un tieši ietekmējot vecumdienās izmaksātās pensijas apmēru.
Prezidentūras ietvaros Latvija sagatavos Padomes secinājumus par tiem cēloņiem, kas nosaka noteiktus sieviešu un vīriešu uzvedības un rīcības modeļus darba tirgū, ģimenes dzīvē, izglītībā u.c. aktivitātēs, attiecīgi ietekmējot vīriešu un sieviešu profesionālo segregāciju un vēlāk arī nevienlīdzību vecuma pensiju apmēros. Padomes secinājumos plānots identificēt arī iespējamos mehānismus un pieejas pensiju atšķirību mazināšanā.
Papildus jāatzīmē, ka secinājumu izstrāde sasaucas arī ar „Eiropa 2020” stratēģiju un tās mērķi līdz 2020.gadam sasniegt 75% nodarbinātības līmeni sievietēm un vīriešiem.

Eiropas Savienības viedokļa koordinācija Starptautiskās darba organizācijas ietvaros

Latvijas kā ES Padomē prezidējošās valsts uzdevums būs nodrošināt vienotu un koordinētu ES viedokli par SDO darba kārtībā esošajiem jautājumiem, lai veicinātu starptautiski noteikto pamata darba standartu plašāku ieviešanu.

Eiropas Komisijas paziņojums par ES stratēģisko ietvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam
ES darba aizsardzības stratēģijā ir atspoguļoti stratēģiskie mērķi, būtiskākie izaicinājumi un rīcības virzieni darba aizsardzības jomā, kā arī identificēti instrumenti to īstenošanai, lai uzlabotu darba apstākļus un samazinātu nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaitu ES dalībvalstīs.
Plānoto darbību īstenošanā nepieciešama Komisijas, dalībvalstu kompetento iestāžu un ekspertu, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Vecāko darba inspektoru komitejas un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējkomitejas iesaiste.
ES darba aizsardzības stratēģijas ieviešanas rezultātā ES dalībvalstīm būs iespējams izstrādāt efektīvākas nacionālā līmeņa darba aizsardzības stratēģijas, tādejādi īstenojot pasākumus darba vides uzlabošanai dalībvalstīs.
Tā kā stratēģijas ietvaros paredzēts veicināt sadarbību ar ES institūcijām un starptautiskām organizācijām, tiks nodrošināta efektīvāka informācijas un zinātnisko datu apmaiņa.
ES darba aizsardzības stratēģijā uzsvars likts uz darba aizsardzības prasību labāku ieviešanu, īpaši mazajos uzņēmumos, kā arī uz darbinieku novecošanās problēmu un veselības aizsardzību, kas ir īpaši aktuāls jautājums, ņemot vērā jaunu darba vides risku izplatību (psihoemocionālie un ergonomiskie riska faktori, jaunas ķīmiskās vielas).
 
Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro dalībvalstīs Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvencijas 2014.gada protokolu attiecībā uz sociālās politikas jautājumiem un
Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvencijas 2014.gada protokolu attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

Ierosinātie Padomes lēmumi ļaus dalībvalstīm ratificēt Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvencijas protokolu. Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvencija Nr.29 ir viena no Starptautiskās darba organizācijas astoņām pamatkonvencijām, kas nosaka starptautiskos darba pamatstandartus, un to uzskata par cilvēktiesību instrumentu. Ar Protokolu, kas pieņemts konferences 103.sesijā, mēģināts novērst nepilnības konvencijas īstenošanā un panākt progresu, novēršot cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, kā arī aizsargājot piespiedu darba upurus un kompensējot viņiem nodarīto kaitējumu.