darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Seminārs par veselības jautājumiem 2014.gada 5.septmebrī

2014.gada 5.septembrī Labklājības ministrijā notika seminārs par veselības jautājumiem projekta „Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai" ietvaros. Seminārā piedalījās pārstāvji no Pasaules Bankas, partneri no Austrijas, Polijas un Igaunijas, kā arī Labklājības ministrijas un citu Latvijas institūciju pārstāvji. Pasaules Bankas eksperte iepazīstināja dalībniekus ar vispārēju veselības un darba situāciju novecošanās kontekstā, vēršot uzmanību uz galvenajiem izaicinājumiem un iespējamajiem risinājumiem tālākai diskusijai. Savukārt partneri no Austrijas, Polijas un Igaunijas sniedza ieskatu savu valstu situācijā, bet Latvijas Veselības ministrijas un Darba drošības un vides veselības institūta pārstāvji semināru noslēdza ar situācijas apskatu par darbaspēka novecošanās veselības aspektiem Latvijā.

„Joprojām spēj un vēlas: veselība un darbs iedzīvotāju novecošanās kontekstā., Roberta Gatti, Pasaules Banka

  • Latvijā gados vecāko cilvēku veselība ir viena no sliktākajām ES valstīs, īpaši vīriešu vidū.
  • Mirstība pusmūža vīriešu vidū ir izaicinājums, kas galvenokārt saistīts ar sirds un asinsvadu problēmām un neveselīgu dzīvesveidu, tostarp alkohola patēriņu un smēķēšanu.
  • Ņemot vērā, ka nodarbinātība ir saistīta ar labāku veselības stāvokļa pašvērtējumu un zemāku funkcionālo ierobežojumu varbūtību, veselības problēmas ir būtisks šķērslis iesaistei darba tirgū starp pusmūža un gados vecākiem iedzīvotājiem. Bezdarbs veselības stāvokļa dēļ Latvijā ir lielāks nekā ES-15.
  • Statistika liecina, ka Latvijā darba apstākļi būtiski nepasliktina darbinieku veselības stāvokli, tomēr pastāv lielāka iespējamība nekā ES15 valstīs, ka ar darbu saistītas veselības problēmas var izraisīt nopietnas veselības ierobežojumus.
  • Ir pierādīts ka augsts izglītības līmenis, veselīgs uzturs, higiēna, mazākas ģimenes un stimulējošs darbs veicina intelektuālo attīstību dažādās kohortās.
  • Pašreizējie veselības izaicinājumi Latvijā var tik risināti, mācoties no citu Eiropas valstu pieredzes un pielāgojot praksi, kas sniegusi labus rezultātus, t.sk.:
  • Mainot indivīdu rīcību attiecībā uz veselību un tādējādi samazinot sirds un asinsvadu slimību rašanos;
  • Veicinot hronisku slimību ārstēšanu;
  • Attīstot stabilu veselības aprūpes nozari;
  • Veicinot kognitīvās spējas;
  • Aicinot darba devējus pielāgotu darba vietas gados vecākiem darbiniekiem;
  • Atbalstot cilvēku ar invaliditāti iesaisti darba tirgū.

„Veselība un darbs”, Stefan Potmesil, Austrijas darba, sociālo lietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija

  • Austrijā mērķis ir saglabāt augstu nodarbinātības līmeni, īpaši attiecībā uz gados vecākiem darbiniekiem, uzlabot darbinieku veselības stāvokli un veicināt veselībai draudzīgu darba vidi. Tas rada ekonomiskas priekšrocības, piemēram, augstākus nodokļu ieņēmumus un sociālās apdrošināšanas iemaksas.
  • Invaliditātes/darba nespējas reforma tika īstenota ar mērķi samazināt invaliditāti un novērst bezdarbu veselības stāvokļa dēļ agrīnā stadijā, atgriezt darbiniekus darba tirgū pēc ilgstoša slimības prombūtnes un attīstīt preventīvos pasākumus.
  • Katrs invaliditātes/darba nespējas pensijas pieprasījums tiek uzskatīts par lūgumu pēc rehabilitācijas un līdz ar to tiek sniegts individuāls atbalsts, t.sk. psiholoģiskā un psihoterapeitiskā aprūpe, apvienojot medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju un nodarbinātības pasākumus.
  • Lai nodrošinātu pietiekamus iztikas līdzekļus pagaidu invaliditātes pensijas  tiek aizstātas ar rehabilitācijas pabalstu un pārkvalifikācijas pabalstu.
  • Saskaņā ar Austrijas aprēķiniem par finanšu pievienoto vērtību, katrs ieguldītais euro prevencijas pasākumos nes vismaz 3 euro sociālās apdrošināšanas iemaksu un nodokļu veidā, kā arī tiek samazinātas izmaksas pārskaitījumiem, pakalpojumu un pabalstiem un vecināta augstāka produktivitāte.

„Medicīnas sertifikācija Polijas Sociālās apdrošināšanas institūcijā”, Piotr Winciunas, Polijas Sociālās apdrošināšanas institūcija

  • Sociālās apdrošināšanas institūcijas galvenie uzdevumi ietver medicīnisko pārbaužu veikšanu, kas saistītas ar sociālās apdrošināšanas pabalstiem un darbnespēju, sociālo apdrošināšanas pabalstu izmaksāšanu; sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu, preventīvo pasākumu īstenošanu.
  • Sociālās apdrošināšanas institūcijas sertificētie ārsti un medicīnas komisijas novērtē darba nespēju, to pakāpi un paredzamo periodu. Apliecinājums par darba nespēju tiek izsniegts, balstoties uz medicīniskajām diagnozēm un tiešiem izmeklējumiem.
  • Sociālās apdrošināšanas institūcija veic arī tādus preventīvus pasākumus kā nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanu darba vietā un medicīnisko reabilitāciju, lai palīdzētu atgriezties darbā.
  • Pēc Rehabilitācijas perioda Sociālās apdrošināšanas institūcija analīzē kāda veida pabalstu apdrošinātā persona saņem. Rehabilitācija tiek uzskatīta par veiksmīgu, ja nākamā gada laikā persona nesaņem pabalstus no Sociālās apdrošināšanas institūcijas. Statistika rāda, ka 2011.gadā 50% no personām, kas saņēma rehabilitācijas pakalpojumus nesaņēma pabalstus nākamā gada laikā.

“Vecuma menedžments Polijā”, Katarzyna HIldt-Ciupinska, darba aizsardzības centrālais institūts – nacionālais pētniecības institūts

  • Nodarbinātības līmenis gados vecākiem darbiniekiem Polijā nepārtraukti pieaug kopš 2005. gada, un 2013.gadā sasniedza 40,61% (31 % sievietēm un 51,3% vīriešiem).
  • Lai novērtētu pasākumus, kas veikti Polijas uzņēmumos attiecībā uz vecuma menedžmentu un gados vecākiem (50+) darbiniekiem, tika veikts pētījums  "Polijas uzņēmumu aktivitāšu novērtējums gados vecāku (50+) darbinieku nodarbinātības saglabāšanai”.
  • Galvenie pētījuma secinājumi ir sekojoši:
  • 200 uzņēmumos, kuri tika aptaujāti, tikai 23% no visiem darbiniekiem bija gados vecāki cilvēki;
  • Īpašas programmas, kuru mērķis ir nodarbināt gados vecākos cilvēkus, tika īstenoti mazāk nekā 10% uzņēmumu;
  • Mazāk nekā puse (45%) gados vecāko darbinieku norādīja, ka tiem ir bijusi iespēja izvēlēties elastīgu darba laiku;
  • Vairāk nekā 46% gados vecāko darbinieki ir bijuši iesaistīti citu darbinieku apmācībā un gandrīz 38% norādīja, ka viņus ir apmācījuši jaunāki darbinieki;
  • Mazākais aktivitāšu skaits ir veikts veselības aprūpes jomā - mazāk nekā ceturtajai daļai respondentu ir bijušas apmācības par veselīgu dzīvesveidu, un tikai 14% ir izgājuši apmācības par novecošanās jautājumiem;
  • Aptuveni viena piektdaļa respondentu norādīja nepieciešamību pēc aktivitātēm uzņēmumos, kas mērķētas uz gados vecākiem darbiniekiem.
  • Respondenti apliecināja nepieciešamību pēc plašākas informācijas par veselības jautājumiem.
  • Polijā, lai novērtētu darba spējas, ir izstrādāts darba spējas indekss, kura ietvaros tiek  ņemtas vērā darba prasības, darbinieku veselības stāvoklis un resursi. Papildus arodveselības novērtējumam no profesionāļu puses arī darbinieks sniedz atbildes par savu veselības stāvokli.

“Veselības jautājumi un aktīvā novecošanās Igaunijā”, Siiri Aulik, Igaunijas Sociālo lietu ministrija

  • Pašlaik iedzīvotāji vecumā 50+ veido 38,2% no kopējā iedzīvotāju skaita Igaunijā, tiek prognozēts, ka skaits pieaugs līdz 43% 2045. gadā.
  • 2013.gadā nodarbinātības līmenis gados vecākiem iedzīvotājiem ( 55-74 gadi) bija 52,8 %, bet bezdarba līmenis - 6,8%. 90% no gados vecākiem darbiniekiem ir nodarbināti pilnu laiku.
  • Veselības traucējumi, kas ir saistīti ar darbu un arodslimībām, visizplatītākie ir 45 -64 gadu vecumā.
  • Darbspējas reformas mērķis ir novērtēt personu vecumā 16-63 gadi darba spējas, nevis darba nespēju, balstoties uz diagnozi, un nodrošināt iekļaujošu un individuālu pieeju.
  • Igaunijā pašlaik ir 96 800 iedzīvotāji ar darba nespēju, no kuriem 63% vēlētos strādāt.
  • Pašreizējā sistēma neparedz darba nespējas pabalsta samazināšanu bezdarba gadījumā, līdz ar to nav stimula būt aktīviem. Atbilstoši jaunajām izmaiņām personām ar daļēju darba nespēju būs jābūt ekonomiski aktīvām.
  • Papildus atbalstam personām bez darbspējas vai ar daļēju darbspēju, tiek nodrošināti arī atbalsta pasākumi darba devējiem - apmācības, atbalsts darba pieredzes gūšanai, algu subsīdijas, darba vietas un iekārtu pielāgošana.  
  • Igaunijā tiek īstenoti sekojoši nodokļu atvieglojumi: ikmēneša sociāla nodokļa atvieglojumi darbiniekiem ar samazinātām darba spējām un/vai pensijas vecuma darbiniekiem, minimālās sociālā nodokļa iemaksas segšana, ko maksā valsts, kompensācija par personīgo aprūpi vai sabiedriska transporta izmantošana no mājām uz darbu, kas nav apliekama ar nodokļiem.
  • Dzīves kvalitātes uzlabošanas programma 2009 – 2015 tiek īstenota ar mērķi veicināt izpratni par drošu un veselīgu darba vidi, uzlabojot veselību, darba dzīves kvalitāti, darbaspēka piedāvājumu un produktivitāti.

„Veselīgas un aktīvās novecošanās politika Latvijā”, Sanita Kukliča, Latvijas Veselības Ministrija

  • Veselības politikas mērķis ir pagarināt veselīgos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgas nāves gadījumus, saglabājot un uzlabojot veselību.
  • Lai samazinātu saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī  lai samazināt savu riska faktoru negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību tika izstrādāts Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam.
  • Primārās veselības aprūpes attīstības plānu 2014.-2016.gadam tika izstrādāts ar mērķi uzlabot primārās veselības aprūpes kvalitāti, padarīt to pieejamāku un veicināt tās lomu prevencijā, diagnozes noteikšanā un aprūpē.
  • Pašlaik tiek izstrādāts Sabiedrības veselības pamatnostādņu projekts 2014.-2020.gadam ar mērķi palielināt par 3 gadiem veselīgos dzīves gadus un par 11% samazināt potenciālos zaudētos dzīves gadus.
  • Galvēnās ieguldījumu jomas ir sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, perinatālā un jaundzimušo aprūpe un garīgā veselība.
  • Gados vecākie iedzīvotāji ir starp sabiedrības grupām, kuras ir noteiktas kā prioritātes veselības aprūpes pieejamības veicināšanā.
  • 9% no senioriem Latvijā savu veselības stāvokli novērtē kā labu vai ļoti labu, 45.5 % - kā vidēju, bet 46% -  kā sliktu vai ļoti sliktu.
  • Tiek īstenoti vairāki veselības veicināšanas pasākumi, t.sk. izstrādāti veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem.

„Darba apstākļi Latvijā un to ietekme uz gados vecāko cilvēku veselību”, Ivars Vanadziņš, Darba drošības un vides veselības institūts

  • Darba apstākļiem ir būtiskākā ietekme uz veselību visās vecuma grupās, izņemot 15-24 gadu vecumā.
  • Darbinieku skaits, kuri cietuši nelaimes gadījumā darbā, laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam ir pastāvīgi pieaudzis. Darbinieki vecumā 50+ veido aptuveni 33-36% no visiem darbiniekiem, kuri cietuši negadījumos darba vietā.
  • Galvenie iemesli nelaimes gadījumiem darbā vidū starp darbiniekiem vecumā 50+: darbinieks neizpildīja drošības instrukcijas, nepietiekama apmācība drošības jomā, nepietiekama uzmanība.
  • 2013.gadā visbiežākās arodslimības bija mugurkaula traucējumi, saistaudu slimības, karpālā kanāla sindroms.
  • Lielākā daļa darbinieku, kas cieš no sāpēm, apgalvo, ka tas ir saistīts ar darba apstākļiem, pārslodzi darbā, virsstundām un neizmantotu ikgadējo atvaļinājumu.
  • Lai arī gados vecāki darbinieki bieži tiek saistīti ar veselības problēmām, statistika liecina, ka pagājušā gadā kavēto darba dienu skaits slimības dēļ ir mazāk izplatīts starp gados vecākiem darba ņēmējiem - 52,9% darbinieku vecumā 45+ nebija kavējuši nevienu diena veselības problēmu dēļ.
  • Iedzīvotāju skaita pieaugumu ar arodslimībām ietekmē gan darba apstākļi, gan uzlabojumi veselības diagnostikā.
  • Līdz ar iedzīvotāju novecošanos arodslimības kļūs arvien nozīmīgāka problēma, jo arodslimības visvairāk ietekmē gados vecākos darbiniekus un var veicināt priekšlaicīgu pensionēšanos.

Prezentācijasziparhivs.gif - 171 B