darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Mācību brauciens uz Polijas Darba un sociālo ministriju

Mācību brauciena uz Polijas Darba un sociālo ministriju projekta „Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai” (turpmāk – mācību brauciens) ietvaros par aktīvās novecošanās jautājumiem nodarbinātības un veselības jomā Polijas Darba un sociālo ministrijas un Darba aizsardzības centrālā institūta – nacionāla pētniecības institūta (turpmāk – CIOP-PIB) pārstāvji iepazīstināja ar Polijas aktīvās novecošanās situāciju un pieredzi gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības un veselības jomā.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa iepazīstināja ar aktīvās novecošanās situāciju Latvijā, vēršot uzmanību uz demogrāfiskajiem izaicinājumiem, gados vecāku iedzīvotāju darba tirgus situāciju un veselības aspektiem, kas būtiski ietekmē nodarbinātību. Tāpat klātesošie tika iepazīstināti ar aktīvās novecošanās projekta mērķi, uzdevumiem, aktivitātēm un projekta ietvaros plānotā pētījuma saturu.

Polijas Darba un sociālo ministrijas Senioru politikas departamenta direktore Marzena Breza iepazīstināja ar Polijas pieeju aktīvās novecošanās jautājumiem. Šie jautājumi tika aktualizēti 2012. gadā - Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei ietvaros, kad Polijas Darba un sociālo lietu ministrijā tika izveidots Senioru politikas departaments un Senioru politikas padome, kas pilda padomdevēj funkcijas ministram, kā arī tika uzsākta valdības programma gados vecāku iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai.

Pašreizējā Polijas demogrāfiskā situācija, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, nav tik satraucoša, tomēr prognozes liecina, ka gados vecāko iedzīvotāju īpatsvars ievērojami pieaugs nākamo 10-20 gadu laikā. Turklāt Polijai ir vissliktākie rezultāti aktīvās novecošanās indeksa ietvaros ES27 vidū, kas norāda uz neizmantoto potenciālu gados vecāku iedzīvotāju aktīvai un veselīgai novecošanai.

Līdz ar to Polijas valdība ir izstrādājusi politikas plānošanas dokumentu kopumu gados vecāku iedzīvotāju situācijas uzlabošanai, kas sastāv no sekojošām daļām:

  • Valdības programma 50+, kuras mērķis ir darba tirgus līdzdalības veicināšana gados vecāku iedzīvotāju vidū. Kā kvantitatīvs progresa rādītājs šī mērķa sasniegšanai ir izvirzīts sasniegt 50% nodarbinātības līmeni gados vecāku iedzīvotāju vidū līdz 2020. gadam. Turklāt, ņemot vērā, ka Polijā līdz 2040. gadam plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem (pašlaik - 65 gadi vīriešiem un 60 gadi sievietēm) īpaša uzmanība tiek vērsta uz iedzīvotājiem vecuma grupā 60+. Šīs programmas ietvaros tiek pilnveidotas gados vecāku darbinieku prasmes, veicināta produktivitāte, aktualizēti veselīgas novecošanās jautājumi u.c. Ņemot vērā Polijas valsts apmērus, lielā daļa aktivitāšu tiek īstenota pašvaldību līmeni, tomēr atsevišķas aktivitātes ievieš centralizēti un plānota pašvaldību līmenī ieviesto aktivitāšu lielāka koordinācija.
  • Valdības programma sociālās līdzdalības veicināšanai 2014.-2020. gadam, kuras ietvaros ir izvirzītas tādas prioritātes kā gados vecāku iedzīvotāju izglītība, sociālās aktivitātes veicināšana, īpaši starppaaudžu sadarbība, sociālās līdzdalības veicināšana, kā arī sociālo pakalpojumu nodrošināšana.
  • Ilgtermiņa senioru politikas pieeja 2014.-2020. gadam, kas ietver tādus jautājumus kā demogrāfiskā situācija, veselība un neatkarīgas dzīves iespējas, 50+ profesionālā aktivitāte, senioru sociālās aktivitātes, gados vecāku iedzīvotāju ekonomiskais potenciāls, kā arī starppaaudžu attiecības.


Galvenie diskusijas jautājumi:

  • Polijā salīdzinoši lielai daļai gados vecāko iedzīvotāju ir profesionālā izglītība, tomēr gados vecākiem iedzīvotājiem ir salīdzinoši zemāks izglītības līmenis, nekā jaunākām kohortām. CIOP-PIB pārstāve vērsa uzmanību, ka tā rezultātā šīs vecuma grupas darbinieki bieži strādā fiziski smagus darbus nepiemērotos darba apstākļos. Turklāt 50+ ir salīdzinoši zema iesaiste mūžizglītības pasākumos, kā arī nepastāv pietiekami liela iniciatīva no darba devēju puses gados vecāku darbinieku izglītošanā.
  • Tā kā darba devēji nenodrošina pietiekamu gados vecāko darbinieku apmācību un profesionālo pilnveidi, Polijā ir izveidots nacionālais apmācību fonds, kura ietvaros no darba devēju veiktajām sociālajām iemaksām  tiek piešķirts finansējums darbinieku apmācībai, kā arī situācijas novērtēšanai. Daļu apmācību jomu nosaka sociālie partneri. Tomēr pašlaik netiek veikta rezultātu novērtēšana un starpinstitucionālās sanāksmēs tiek apspriesti piemērotākās iespējas.
  • CIOP-PIB pārstāve uzsvēra, ka gados vecāki iedzīvotāji lielākā mērā, nekā citās ES valstīs cieš no depresijas, līdz ar to ir būtiski nodrošināt piemērotu darba apstākļus un attieksmi darba vidē. Turklāt gados vecāki iedzīvotāji bieži saskaras ar diskrimināciju darba tirgū sava izglītības līmeņa, valodas zināšanu un IT prasmju dēļ. Tomēr vienlaikus būtiski ir uzsvērt arī gados vecāko darbinieku pozitīvās īpašības, piemēram, lojalitāti.
  • Ņemot vērā pieaugošo mūža ilgumu, 80+ iedzīvotāju vecuma grupa veido arvien lielāku īpatsvaru, kas nozīmē, ka rodas arvien lielāks pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem. Pasaules Bankas pārstāve vērsa uzmanību uz faktu, ka liela daļa sieviešu ir aizņemtas ar mazbērnu un gados vecāko ģimenes locekļu aprūpes pienākumiem, kas ir šķērslis iesaistei darba tirgū. Polijas Darba un sociālo lietu ministrijas pārstāvji informēja, ka attiecībā uz aprūpes pakalpojumiem pašlaik tiek izdalītās divas galvenās grupas – bērni un gados vecāki cilvēki. Attiecībā uz bērnu aprūpes pakalpojumiem, Polijā pēdējos gados ar ESF atbalstu ir atvērti bērnu pieskatīšanas centri vecumā līdz trīs gadiem, kā arī pašlaik tiek īstenota atbalsta programma pašvaldībām un NVO šādu centru atvēršanai. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem, neskatoties uz ieceri paaugstināt pensionēšanās vecumu, aprūpes pakalpojumi nav pietiekami. Līdz ar to pašlaik tiek izstrādāts plāns individualizētu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai gados vecākiem cilvēkiem. Plānots, ka šos aprūpi varētu nodrošinātu 50+ vecuma grupas iedzīvotāji, tādējādi vienlaikus veicinot arī šīs vecuma grupas iedzīvotāju nodarbinātību. Papildus tiek plānoti arī dienas aprūpes centri, tādējādi veicinot ģimenes locekļu iesaisti darba tirgū.
  • Statistika liecina, ka tikai 20% no gados vecākiem iedzīvotājiem dodas pensijā veselības pasliktināšanās dēļ. Tomēr tā kā pensijas apmērs parasti ir līdzvērtīgs šīs vecuma grupas darba samaksai, nepastāv stimuls turpināt darbu. Polijā ir noteikts ienākumu limits, ko var veidot pensija un darba samaksa, pārsniedzot šo limitu, pensijas apmērs tiek samazināts.
  • Diskusijas laikā starppaaudžu attiecības tika uzsvērts kā būtisks aktīvās novecošanās politikas aspekts, īpaši ņemot vērā, ka prognozes liecina, ka turpmākajos gados samazināsies strādājošo skaits uz vienu pensijas vecuma iedzīvotāju.
  • Pasaules Bankas pārstāve pauda uzskatu, ka aktīvās novecošanās kontekstā būtiski ir koncentrēties ne tikai uz 50+ vecuma grupu, bet visu sabiedrību kopumā. Polijas situācijā veiksmīgi tiek īstenoti gandrīz 500 projektu starppaaudžu sadarbības un sociālās aktivitātes veicināšanai, tomēr šie projekti samērā reti ir saistīti ar līdzdalības veicināšanu darba tirgū. Kā projekta piemērs minams laikraksts senioriem, kur aktualitātes apraksta paši seniori.
  • Polijā liela uzmanība tiek vērsta uz sabiedrības informēšanu par aktīvās novecošanās jautājumiem. Informācija par īstenoto politiku, aktualitātēm, kā arī specializēti videomateriāli tiek publicēti mājaslapā senior.gov.pl.  
  • Attiecībā uz aktīvās novecošanās stratēģijas izstrādi īpaši tika izcelta konsultāciju nozīme izstrādes procesā, tādējādi nodrošinot, ka stratēģijā ietvertās rekomendācijas un uzdevumi tiks praktiski īstenoti.

Vizītes laikā CIOP-PIB tika dota iespēja iepazīties ar laboratorijās veikto darbu darba aizsardzības jomā. Biomehānikas laboratorijā tika demonstrēta ierīce personām ar kustību traucējumiem, kas ļauj vadīt datora peli ar mutes palīdzību, kā arī parādīts videomateriāls, kurā tiek analizētas vilciena vadītāju acu kustības, tādējādi nosakot, koncentrēšanās spējas un objektus, kas novērš uzmanību. Fizioloģijas un darba higiēnas laboratorijas darbinieki demonstrēja veidu, kā iespējams izmērīt darbinieku piepūli, analizējot izelpu darba laikā. Tāpat pašlaik šajā laboratorijā notiek darbs pie sistēmas, kas nodrošina katrai personai atbilstoši temperatūru vienā telpā, kas īpaši noderīga varētu būt operāciju laikā, kad ārstam un pacientam nepieciešamas krasi atšķirīgas temperatūras. Savukārt termiskās noslodzes laboratorijā tiek strādāts pie darba apģērbu pārbaudes dažādos apstākļos – aukstumā, karstumā, mitrumā, kā rezultātā ir izstrādāts aukstuma un mitruma izturīgs materiāls, kas ir ievērojami vieglāks nekā līdzšinējie materiāli, kas piemēroti darbam šādos apstākļos. Lai varētu pārbaudīt dažādu brīdinošo signālu dzirdamību trokšņainā darba vidē, ir izveidota atbalsošanās istaba. Tāpat darba vides pielāgošanai un apmācībai ir izveidota virtuālās realitātes laboratorija. Ofisa vidē var pārbaudīt darba vides piemērotību darbiniekiem ar dažādiem kustību traucējumiem, bet, piemēram, ogļu raktuvju vidē iespējams veikt apmācības.

Diskusijas laikā, kas sekoja laboratoriju apmeklējumam, papildus uzmanība tika vērsta uz tādiem jautājumiem kā darba radīts stress un tā ietekme uz veselību. Vienlaikus CIOP-PIB pārstāvji informēja, ka drīzumā būs pieejami rezultāti par starppaaudžu sadarbības efektivitāti darba vidē, kas ir iepriekš maz izpētīts jautājums.