darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

2.Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušiem pilngadīgiem cilvēkiem

Ar vardarbību pret cietušo noteikumu izpratnē jāsaprot:

  • fiziska vardarbība;
  • seksuāla vardarbība - vagināla, anāla vai orāla seksuāla penetrācija citas personas ķermenī, kas notiek bez šīs personas piekrišanas, izmantojot jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu vai cita veida seksuālas darbības ar cilvēku, kas notiek bez šī cilvēka piekrišanas vai cita cilvēka piespiešana veikt seksuālas darbības ar trešo personu bez šī pēdējā minētā cilvēka piekrišanas;
  • ekonomiska vardarbība - izpaužas, kad varmāka padara cietušo par finansiāli atkarīgu cilvēku. Par to liecina šādas pazīmes: pilnīga kontrole pār finanšu resursiem, tostarp personiskajiem, neļauj piedalīties ar naudu saistītu lēmumu pieņemšanā, aizliedz mācīties vai strādāt. Šāda vardarbība var atstāt nopietnas sekas ilgtermiņā. Piemēram, ja cietušajam nav naudas, ir grūtāk rast izeju no situācijas. Pat pēc attiecību pārtraukšanas cietušais izjūt finansiālās vardarbības sekas, īpaši, ja ir jāsedz parāds vai jāapmaksā kopdzīvē saņemtie rēķini. Ja cietušajam nav bijusi iespēja izglītoties vai strādāt, tad var būt grūti sākt darba gaitas, kā rezultātā draud nabadzība;
  • emocionāla vardarbība - tīša rīcība, ar kuru, izmantojot piespiešanu vai draudus, nopietni kaitē cilvēka psiholoģiskajai integritātei; psiholoģiskā vardarbība bieži notiek pirms fiziskās un seksuālās vardarbības starp tuviniekiem (vardarbība ģimenē) vai tās laikā. Taču tā var notikt arī citā vidē, piemēram, darbavietā vai skolā;
  • fiziskas vai seksuālas vardarbības draudi - tāda tīša rīcība, kad pret citu cilvēku vairākkārt tiek vērsti draudi, kas liek šim cilvēkam baidīties par savu drošību;
  • vardarbīga kontrole - tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto cilvēku.  Tā ir jebkāda tāda atkārtota draudīga izturēšanās pret konkrētu cilvēku, kas iedveš šim cilvēkam bailes. Draudīga izturēšanās var būt vairākkārtēja cita cilvēka izsekošana, iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ar citu cilvēku vai paziņošana citam cilvēkam par to, ka tas tiek novērots. Tā var būt fiziska sekošana vardarbības upurim, ierodoties viņa darbavietā, sporta vai izglītības iestādē, kā arī sekošana vardarbības upurim virtuālajā pasaulē (tērzētavās, sociālo tīklu tīmekļa vietnēs u. c.). Iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ir arī aktīva sazināšanās ar vardarbības upuri, izmantojot jebkādus pieejamos sakaru līdzekļus, tostarp mūsdienu sakaru līdzekļus un IST. Turklāt draudīga izturēšanās var būt arī tāda rīcība kā cita cilvēka īpašuma demolēšana, tā personisko lietu bojāšana, uzbrukumi cilvēka iemīļotam dzīvniekam, viltotas identitātes izveidošana vai nepatiesas informācijas izplatīšana tiešsaistē.


Cilvēki – kā sievietes, tā vīrieši, kam sniedzams sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušiem pilngadīgiem cilvēkiem (turpmāk - cietušo rehabilitācijas pakalpojums):

  • tie pārcietuši pret sevi vai tuvinieku vērstu vardarbību un tai ir psiholoģiskas traumas pazīmes, kuru dēļ traucēta sociālā funkcionēšana sabiedrībā;
  • tie ir atzīti par cietušo ar vardarbību saistīta administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros vai ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu saistīta kriminālprocesa ietvaros;
  • ir pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.


Cietušo rehabilitācijas mērķis ir:

  • nodrošināt cilvēkam psihosociālu palīdzību;
  • novērtēt apdraudējumu un plānot drošības pasākumus;
  • motivēt cilvēka sociālās funkcionēšanas spēju (ierobežotas cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, iekļauties sabiedrībā) atjaunošanai vai uzlabošanai;
  • nostiprināt vai atjaunot cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas.


Lai saņemtu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, cilvēks ar iesniegumu var vērsties cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai:

  • ! ne tikai dzīvesvietas, bet jebkurā pašvaldības sociālajā dienestā (savukārt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu administrē pašvaldības sociālais dienests, kurā cilvēks pieprasījis pakalpojumu un kurā atrodas cilvēka izvēlētais pakalpojuma sniedzējs);
  • institūcijā (gan ar izmitināšanu, gan bez izmitināšanas), kas reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (piemēram, krīzes centrā, ģimenes atbalsta centrā).

Tā kā pakalpojumu finanšu resursi ir ierobežoti, cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā ar izmitināšanu sniedzams tikai ārkārtas gadījumos, ja cilvēkam radušās problēmas ar dzīvesvietu. Nebūtu vēlams, ja pakalpojumu institūcijā ar izmitināšanu saņemtu cietušais, ja pret vardarbības veicēju pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu2. Savukārt, ja cilvēks patvērumu pieprasījis pamatoti un tam ir nepieciešams cietušo rehabilitācijas pakalpojums, cilvēka atrašanās tiek finansēta no pirmās uzturēšanās dienas institūcijā sākotnēji nepārsniedzot 30 dienas.

Ja cilvēks pieprasa pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijā, viņa iesniegumu un lēmumus (par atzīšanu par cietušo, par pagaidu aizsardzību vai par nošķiršanu), ja tādi ir, iespējams arī atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību (ja iestādei ir tiesības tādu sniegt) nosūta pašvaldības sociālajam dienestam lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanai.

Ja cilvēks saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumus un kārtību, attiecīgajam cilvēkam kā atbalstu saskaņā ar šiem noteikumiem ir tiesības saņemt sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas.


  2. Kopš 2014.gada 31.martā Latvijā ir regulējums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (attiecīgas tiesību normas iekļautas Civilprocesa likumā, likumā „Par policiju”, u.c.)
Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir:
1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;
2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību minēto attālumu;
3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;
4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;
5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;
6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;
7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;
8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku prasītāja tiesību aizskārumu, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem. Ja risks nav tik augsts, tiesa pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Kontroli pār tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pildīšanu veic policija (tikai Valsts policija).

Vienlaikus ir paredzētas tiesības policijai izsaukuma laikā uz rakstveida pieteikuma pamata gadījumos, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, varētu nodarīt kaitējumu citas personas, kas pastāvīgi dzīvo šajā mājoklī, brīvībai vai veselībai, pieņemt lēmumu, kas uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus, atstāt, neatgriezties un neuzturēties mājoklī vai neuzturēties mājokļa tuvumā (policijas lēmums par nošķiršanu) uz laiku līdz astoņām dienām no lēmuma pieņemšanas brīža. Ja aizsargājamā persona vēlēsies, lai pēc policijas lēmuma tiesa izskata arī jautājumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa noteikšanu, policija ne vēlāk kā nākamajā darbdienā savu lēmumu un saistītos dokumentus nosūtīs tiesai jautājuma par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa noteikšanu vardarbīgajai personai izskatīšanai.