darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Dzimumu līdztiesības jomu aktualitāšu apskats.

2006.g. novembris - 2007.g. marts.

I.   Konference „Virzoties uz dzimuma perspektīvas integrēšanu budžeta procesos (gender budgeting) - Ziemeļvalstu pieredze". Helsinki, Somija 2006.gada 8.-9.novembris.

II. Seminārs „Darba un ģimenes dzīves saskaņošana- politika un labās prakses piemēri Norvēģijā un Latvijā"". 2006.gada decembris.

III. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regula Nr.1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi.

IV. Eiropas Komisijas Augsta līmeņa darba grupas dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanai sanāksme. Berlīne, Vācija. 2007.gada 11.-12.janvāris

V. Konference par „Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana ES dalībvalstīs". Stokholma, Zviedrija. 2007.gada 31.janvāris - 2.februāris.

VI. Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevēju komitejas sēde. Beļģija,  Brisele. 2007. gada 22. marts.

I. Konference „Virzoties uz dzimuma perspektīvas integrēšanu budžeta procesos (gender budgeting[1]) - Ziemeļvalstu pieredze". Helsinki, Somija 2006.gada 8.-9.novembris.

Konferencē tika prezentēti rezultāti no Ziemeļvalstu 2004.-2006. gada projekta ( Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija) par  dzimumu perspektīvas integrēšanu budžeta veidošanas budžeta procesos ( turpmāk - GB).

Dānija īstenoja projektu mikro līmenī. Retrospektīvi tika analizēta ietekme uz dzimumu 23 projektos (kopējā summa - 95 miljoni dāņu kronas, laika posms: 2 gadi), kas saistīti ar vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu. Šī analīze atklāja dažādas situācijas un dažādo aktivitāšu  ietekmi (piedalīšanos aktivitātēs, informācijas saņemšana par aktivitātēm, ieguvumi no aktivitātēm u.c.) uz vecu vīriešu un sieviešu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Projektu analīzes no dzimumu perspektīvas  rezultātā tika izstrādāta metodoloģija (vadlīnijas)  jeb modelis ietekmes uz dzimumu novērtēšanai  ar 4 līmeņiem.

Balstoties uz minēto metodoloģiju un sadarbojoties vairāku ministriju finanšu un dzimumu līdztiesības speciālistiem, tika izstrādātas vadlīnijas, kas domātas, lai īstenotu  ietekmes uz dzimumu novērtējumu valsts administrācijas resursu pārdalē. Dānijas projekta galvenās atziņas - nepieciešami statistikas dati dzimuma griezumā un tiem jābūt uzrādītiem, kad programmas/projekti sākas un pēc programmas/projekta īstenošanas, lai redzētu projekta faktisko ietekmi uz vienu vai otru dzimumu.

Somijā Valsts kontroles nodaļa, kas kontrolē valdības finanšu  resursu izlietojumu un veiktās aktivitātes,  kontrolē arī ikgadējo budžetu un to vai budžetā ir uzrādīts ietekmes uz dzimumu novērtējums. Somija projektā īstenoja Sociālo lietu un veselības ministrijas budžeta ietekmes novērtējumu  uz dzimumu (pētījumu veica Valsts Ekonomisko pētījumu  institūts).

Tika analizētas būtiskākās pabalstu shēmas, analizēti rezultāti, dažādu pabalstu sadalījums. Atklājās pašvaldību, kas ir atbildīgas par sociālās palīdzības nodrošināšanu  trūkumi specifiskas informācijas statistikas datu vākšanā, sociālās apdrošināšanas iemaksām un nodokļu apjomu. Taču pētījums nenodrošināja atbildi uz jautājumu - kā būtu jāsastāda ministrijas budžets, integrējot dzimuma perspektīvu. No 2008.gada Somijas Finanšu ministrija  ir noteikusi, ka visām ministrijām 2008. gada budžetā ir jāiekļauj dzimuma perspektīva. Patreiz tikai 3 no 13 ministrijām ir mēģinājušas pie ikgadējā budžeta iekļaut ietekmi uz dzimumu novērtējumu - Rūpniecības Industrijas ministrija ir sagatavojusi ziņojumu par īpašiem aizdevumiem sievietēm, Sociālo lietu un veselības ministrija izklāstījusi savus nodomus veikt analīzi no dzimuma perspektīvas visos likumdošanas projektos, Darba lietu ministrija kā pielikumu budžetam prezentēja analīzi par sieviešu/vīriešu  procentuālo attiecību dažādās nodarbinātības programmās.

Norvēģija GB valsts pārvaldē aizsāka 2002.gadā  uz brīvprātības principa, kad dzimumu līdztiesības politikas veidojošā ministrija, iepriekš apmācot pārējās ministrijas,  piedāvāja tām veikt sava budžeta analīzi no dzimuma aspekta, un šo analīzes ziņojumu pievienot ikgadējam ministrijas budžetam. Dzimumu analīzi pieteicās veikt puse no ministrijām(8) atsevišķos budžeta sektoros. Procesu vadīja neatkarīgs konsultants. Sākot ar 2005.g. Norvēģijā, līdzīgi kā Zviedrijā, katru gadu tiek izvēlēta analīzes tēma, kas kā pielikums tiek pievienota valsts budžetam. 2005.g. gada tēma -  vīriešu un sieviešu ieņēmumi, nodarbinātība un laika izlietojums - analīze par sieviešu un vīriešu ienākumiem. 2006.g. tēma - kvalitatīvā analīze par "mātes" un "tēva" nodarbinātību un darba stundām un izstrādāti indikatori, kas mēra sieviešu un vīriešu ienākumus, nodarbinātību un laika izlietojumu. Kopš 2006. gada visām ministrijām ir jāveic sistemātisks ietekmes uz dzimumu novērtējums Fiskālajā budžetā. 2007.g. gada budžeta cirkulārā ir iekļauta instrukcija par dzimuma perspektīvas integrēšanu visu ministriju budžeta veidošanas procesos. Finanšu ministrija izstrādājusi un izplatījusi vadlīnijas, lai to sekmētu. Līdzīgas vadlīnijas, lai atvieglotu  dzimuma perspektīvas iekļaušanu savos budžetos ir sagatavotas arī pilsētu domēm un pašvaldībām.

Zviedrijā, lai attīstītu metodes, pieejas un instrumentus dažādos līmeņos, šī projekta nepieciešamībām  tika iniciēts piltoprojekts, lai izpētītu budžeta procesus tādās politikas jomās kā reģionālā attīstība, sociālā palīdzība un transports. Mērķis - attīstīt provizorisku struktūru kā padarīt dzimumu redzamu un integrēt dzimumu līdztiesības politiku budžeta veidošanas procesos. Kopš 1988. g. Finanšu ministrijas Ekonomikas departaments gatavo ikgadējo pielikumu budžetam par ekonomisko resursu sadali starp sievietēm un vīriešiem valstī. Pielikums parāda dzimumu nevienlīdzību no ekonomiskā aspekta valstī, kā arī to kā labklājības sistēma palīdz šo plaisu  dzimumu starpā mazināt. Tāpat pielikums analizē ekonomisko situāciju vīriešu un sieviešu vidū, katru gadu izvēloties vienu tēmu. Līdz šim analizēts: mājsaimniecības darbu sadale, nodarbinātības ienesība, studijas, nopelnītā izlietojums, sociālās apdrošināšanas pabalstu lielums un sadalījums, kā arī ienākumu atvilkumu lielums (nodokļi, bērnu kopšanas atvaļinājuma un mazu bērnu aprūpes ietekme uz sieviešu un vīriešu pensiju lielumu. 2007. gada pielikums analizēs  vecu sieviešu un vīriešu finansiālo situāciju. 

Konferences būtiskākie secinājumi:

  • Jāiesaistās visām ministrijām un katrā jābūt apmācīti darbinieki finanšu departamentos, jāizmanto dzimumu līdztiesības  ekspertu pakalpojumi.
  • Pamata priekšnosacījums, lai veiktu budžeta analīzi un īstenotu GB - statistikas dati dzimumu griezumā vākšana, analizēšana un publicēšana.
  • Lai uzkrātu pieredzi un attīstītu GB metodes, vēlams sākt ar nelielu pilotprojektu, piemēram, iekļaut ietekmes uz dzimumu novērtējumu  atbildīgās ministrijas par dzimumu līdztiesības politiku budžeta pielikumā vai kādā pašvaldībā.
  • Gender budgeting nenozīmē „vairāk naudas sievietēm".
  • Pirms uzsākt GB valsts pārvaldē jāveic ekspertīze un  aptauja visās ministrijās, jāapmāca atbildīgos darbiniekus un sadarbojoties ar konkrētu ministriju finansistiem un dzimumu līdztiesības ekspertiem, jāizstrādā vadlīnijas - kā integrēt dzimuma perspektīvu ministriju budžetā, kurām jāseko veidojot konkrētās ministrijas budžetu (katrai ministrijai ir sava specifika, tādēļ vadlīnijas atšķirsies).
  • GB mērķiem un rezultātiem būtu jāsaskan ar nacionālās dzimumu līdztiesības politikas mērķiem. Jābūt skaidri formulētiem dzimumu līdztiesības mērķiem, lai tos varētu integrēt nozarēs.
  • Jāiestrādā GB aktivitātes nacionālajās programmās.
  • II. Seminārs „Darba un ģimenes dzīves saskaņošana- politika un labās prakses piemēri Norvēģijā un Latvijā"". 2006.gada 4. decembris.
  • Norvēģijas Karalistes vēstniecība, sadarbībā ar Labklājības ministriju un Bērnu un ģimenes lietu ministriju, 2006. gada 4. decembrī organizēja konferenci par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Būtiskākie semināra secinājumi:

  • Darba un ģimenes dzīves saskaņošana nozīmē ieviest tādu politiku un nosacījumus, kas strādājošajiem palīdz saskaņot savu profesionālo darba dzīvi ar privāto dzīvi, kā arī citiem saviem pienākumiem un vēlmēm.
  • Darba un ģimenes dzīves līdzsvarošana ir būtisks faktors, lai veicinātu nodarbinātību.
  • Abu šo dzīves jomu līdzsvarošana uzlabo motivāciju darbiniekiem ar bērniem, mazina stresu, padara cilvēkus mierīgākus un apmierinātākus, veicina darba ražīgumu un mazina darbinieku mainību, kā arī dod iespēju atlasīt potenciālos darbiniekus no plašāka kandidātu klāsta.
  • Uzņēmumus vairāk interesē ne tik daudz dzimumu līdztiesības princips, cik darba efektivitāte un iespējami kvalitatīvāku profesionāļu piesaiste. Turklāt arī nākotnē uzņēmumiem tādi būs vajadzīgi - tāpēc jānodrošina labi apstākļi bērnu radīšanai.
  • Privātais sektors patlaban neizmanto visu potenciālu, ko piedāvā sievietes. Lai piesaistītu kvalitatīvu darbaspēku, tostarp no sieviešu puses, darba devējam jāveido ģimenei draudzīga darba vide un jāsavieno trīs principi - konkurētspēja, sociāli pieņemami apstākļi un pēcnācēju radīšana.

Ģimenei draudzīgu darbavietu veido:

  • Īsākas darba stundas darbiniekiem ar maziem bērniem;
  • Nepilns darba laiks;
  • Elastīgas darba stundas, e-darbs;
  • Vasaras nometnes bērniem;
  • Aprūpes diena vai brīvdiena īpašos ar bērnu saistītos notikumos;
  • Papildu paternitātes atvaļinājums;
  • Brīvdiena bankas un citu darījumu kārtošanai;
  • Bērnu pieskatīšanas un aprūpes iespēju nodrošināšana darbavietā;
  • Īpaši darba un ģimenes dzīves saskaņošanas noteikumi personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;
  • Iedzīvotājiem ērti pieejams institūciju darba laiks. 

III. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regula Nr.1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi.

Lai risinātu ar dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus, ar kuriem līdz šim nenodarbojās esošās Eiropas Savienības (turpmāk - ES) institūcijas, 2006.gada 20.decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1922/2006[2] par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi.

Regula paredz, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (turpmāk - Institūts) mērķi ir palīdzēt Kopienas iestādēm, jo īpaši Eiropas Komisijai (turpmāk - EK), un dalībvalstu iestādēm cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī  veicināt dzimumu līdztiesību, tostarp dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu visās Kopienas un sekojoši dalībvalstu politikas jomās, kā arī uzlabot ES pilsoņu izpratni par šiem jautājumiem. Institūta galvenie uzdevumi ir:

  • Pētījumu rezultātu apkopošana un analizēšana;
  • Metožu, kas atvieglotu dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu visās     politikas jomās un uzlabotu datu par dzimumu līdztiesību salīdzināmību   izstrādāšana;
  • Apsekojumu veikšana par situāciju  Eiropā dzimumu līdztiesības jomā;
  • Pētniecības saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem sekmēšana;
  • Pasākumu organizēšana, lai sekmētu dzimumu līdztiesības ekspertu pieredzes      apmaiņu un dialoga veidošanu Eiropas līmenī;
  • Informācijas izplatīšana ieinteresētajām pusēm, publiskā un privātām organizācijām, kā arī ES pilsoņiem. 

Institūta darbību nodrošinās neliels birojs, kuru iecels valde. Valdes pilnvaru termiņš ir 3 gadi un saskaņā ar regulu tā, kas sastāv no 18 dalībvalstu  pārstāvjiem, ko ieceļ Padome. un viena EK iecelta locekļa Valde sanāk vismaz vienu reizi gadā un pieņem ar Institūta darbību saistītus lēmumus (piemēram, darba programmas, ikgadējo ziņojumu un budžeta apstiprināšana). Institūtu vada direktors, kuru pēc EK ierosinājumu apstiprina valde uz 5 gadu termiņu. Rotācijas kārtībā visām dalībvalstīm būs iespēja darboties valdē. Latvija Valdē būs pirmajā Valdes pilnvaras laikā -  2007, 2008, 2009. gadā.

Līdztekus valdei darbosies arī ekspertu forums, kas kalpos kā mehānisms informācijas apmaiņai par dzimumu līdztiesības jautājumiem un labo prakšu piemēru apkopošanai. Ekspertu forums sastāv no katras dalībvalsts iecelta pārstāvja, kas strādā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem, diviem Eiropas Parlamenta izvirzītiem locekļiem un trīs EK izvirzītiem nevalstisko organizāciju, kā arī darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvjiem.

Lai sekmīgi īstenotu savas funkcijas Institūts sadarbosies gan ar Eiropas un starptautiskā līmeņa institūcijām, gan ar dalībvalstu organizācijām, kuru kompetencē ietilpst dzimumu līdztiesības jautājumi, - pētniecības centriem, universitātēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī sociālajiem partneriem.

Institūts savu darbību uzsāks vēlākais līdz 2008.gada 19.janvārim un tā atrašanās vieta būs Viļņa, Lietuva.

IV. Eiropas Komisijas Augsta līmeņa darba grupas dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanai sanāksme. Berlīne, Vācija. 2007.gada 11.-12.janvāris.

Sanāksmes darba kārtībā tika skatīti šādi jautājumi:

  • Dzimumu līdztiesības pasākumi un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana: Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūru laikā.

Vācijas prezidentūra informē, ka 4.-5.jūnijā, Frankfurtē notiks konference par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju budžeta veidošanas procesos. Konferencē aicināti piedalīties 4 pārstāvji no katras DV (parlamenta, valsts pārvaldes, dzimumu līdztiesības departamenta, NVO). Vācija savas prezidentūras laikā pievērsīs uzmanību ģimenes politikas aspektiem un tās lomai dzimumu līdztiesības īstenošanā, tādēļ šajā sanāksmē tiks aicināti piedalīties gan par dzimumu līdztiesību, gan ģimenes jautājumiem atbildīgie ministri.

Prezidentūra informē, ka ir sagatavojusi Vadlīnijas Dzimumu līdztiesības politikai: stratēģija veiksmīgai Vācijas prezidentūrai 2007.gadā[3] Šajā dokumentā ir piedāvātas metodes, veidi, kādos īstenot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju sabiedrisko attiecību jomā, pārrunās par likumdošanas priekšlikumiem un iniciatīvām Padomes darba grupās, kā arī plānojot un organizējot dažādus pasākumus.

Portugāles prezidentūras laikā pievērsīs uzmanību tādām tēmām, kā nodarbinātība un uzņēmējdarbības veicināšana, tieši no dzimumu līdztiesības aspekta. 3.-4.oktobrī, Lisabonā notiks ekspertu konference par iepriekš minētajiem jautājumiem, kā arī par dzimumu stereotipiem. 8.-9.oktobrī, Portugāle organizēs konferenci par cilvēktirdzniecību dzimumu aspektā. 19.novembrī Lisabonā notiks neformālā ministru atbildīgu par dzimumu līdztiesības jautājumiem tikšanās. Savukārt 20.-21.novembrī, Lisabonā notiks noslēguma konference Eiropas vienlīdzīgu iespēju visiem gadam. Portugāles prezidentūras sākumperiodā 12. un 13. jūlijā Lisabonā tiks organizēts seminārs par darba un sociālajām lietām atbildīgajiem ministriem. Semināra darba kārtībā darba un ģimenes dzīves saskaņošanas uzlabošana caur sociālo dialogu. 4. un 5. oktobrī plānots organizēt konferenci par uzņēmējdarbību un darbu no darba un ģimenes dzīves saskaņošanas perspektīvas.

Slovēnijas prezidentūras laikā, 2008.gada 8.janvārī notiks augsta līmeņa darba grupa par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju; janvāra beigās februāra sākumā konference Bledā, par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju; Neformālā. Slovēnija strādās pie indikatoriem par „the girls child".

  • Aktivitātes saistībā ar ANO Sieviešu statusa komisijas 51. sesiju.

Vācija plāno piedalīties kādā paneļdiskusijā ar runu. 2007.gada sesijas tēmas ir visa veida diskriminācijas un vardarbības izskaušana pret  meitenēm un bērniem, un vīriešu un zēnu loma dzimumu līdztiesības nodrošināšanā. FR, SK un SE gatavojas piedalīties sesijā ministru līmenī. 

V. Konference par „Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana ES dalībvalstīs". Stokholma, Zviedrija. 2007.gada 31.janvāris - 2.februāris.

Galvenais konferences mērķis bija apmainīties ar iegūto pieredzi par to, kā dalībvalstis izmanto integrēto pieeju dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā. Konference tika organizēta kā noslēguma pasākums starptautiskam projektam, kurā piedalījās Zviedrija, Portugāle, Lietuva un Somija. Projekta ietvaros visās iesaistītajās valstīs tika veikta plašāka analīze par integrētās pieejas īstenošanu valsts pārvaldē. Savukārt, pārējām dalībvalstīm tika nosūtīta anketa, kurā valstīm bija jāraksturo sava pieredze valsts pārvaldes līmenī izmantojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. Konferencē tika aicinātas piedalīties dalībvalstu augsta līmeņa amatpersonas valsts sekretāru vai viceministru līmenī, lai piedalītos diskusijā par projekta rezultātiem.

Konferences darba kārtībā tika iekļauta prezentācija par projekta rezultātiem, apaļā galda diskusijas, kurās piedalījās piecu dalībvalstu augsta līmeņa amatpersonas no Somijas, Vācijas un Baltijas valstīm, kā arī strādāja četras darba grupas par dažādiem dzimumu līdztiesības integrētā pieeja īstenošanas aspektiem.

Būtiskākie konferences secinājumi:

  • Gandrīz visas dalībvalstis bija norādījušas uz politisko gribu, kā būtisku  aspektu, lai varētu īstenot integrēto pieeju. Taču bieži vien praksē tas aprobežojas ar deklarācijām, plāniem vai dažāda veida instrukcijām.
  • Gandrīz visās dalībvalstīs tiek īstenota dzimumu līdztiesības politika ar antidiskriminācijas likumu, institucionālo mehānismu un īpašo dzimumu līdztiesības pasākumu palīdzību.
  • Datu pieejamība dzimumu griezumā.
  • Būtiska ir izpratne un zināšanas par dzimumu līdztiesības jautājumiem, integrēto pieeju dažādās dzīves jomās. 

Projekta īstenotāji ir izstrādājuši arī rekomendācijas par nepieciešamo rīcību:

  • Nepieciešams stiprināt politisko apņemšanos, noteikt reālus un izmērāmus mērķus, viecināt izpratnes līmeņa celšanu pārvaldē un stirpināt dzimumu līdztiesīvas struktūras.
  • Tāpat nepieciešams pilnveidot esošos instrumentus, piem., statistika, likumdošana, programmas.
  • Īstenot integrēto pieeju arī Kopienas līmenī, veidot forumu labo prakšu un pieredzes apmaiņai.

VI. Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevēju komitejas sēde. Beļģija,  Brisele. 2007. gada 22. marts.

Komitejas sēdē tika izskatīti šādi jautājumi:

  • Ziņojuma par darba algas atšķirībām starp dzimumiem apstiprināšana;
  • Ziņojuma par ES sieviešu ekonomiskajās un politiskajās lēmumu pieņemšanas pozīcijās tīklu apstiprināšana;
  • Integrētā pieeja Eiropas nodarbinātības stratēģijā (ENS) nākamajiem gadiem;
  • Ziņojums par darba grupas progresu, sagatavojot ziņojuma projektu ENS             Integrētajām vadlīnijām (par integrēto pieeju);
  • Darba grupas par dzimuma dimensiju etnisko minoritāšu iekļaušanā  izveidošana;

Runājot par ziņojuma par darba algas atšķirībām starp dzimumiem galīgo redakciju,  vairākas valstis norādīja uz savu atšķirīgo situāciju, labās prakses piemēriem un nepieciešamību precizēt ziņojuma tekstu. Piemēram, Nīderlande izteica šaubas par vienas no plānotajām aktivitātēm - atalgojuma audita radīto administratīvo slodzi, Lielbritānija ieteica iekļaut ziņojumā aicinājumu dalībvalstīm mainīt likumdošanu, lai valstu tiesu lēmumi individuālās lietās par dzimumdiskrimināciju kļūtu par oficiāli atzītu tiesu praksi citos līdzīgos gadījumos, Lietuva uzvēra vajadzību atsaukties uz dzimumstereotipu nozīmi atalgojuma atšķirību starp dzimumiem pastāvēšanā, kas piemirsti ziņojuma projektā, Īrija ieteica izteikt aicinājumu EK pārskatīt atalgojuma atšķirību starp vīriešiem un sievietēm metodoloģiju, jo tas neatspoguļo patiesos problēmas apmērus, Starptautiskā darba organizācija ierosināja iekļaut aicinājumu dalībvalstīm neatteikties no sociālo garantiju nodrošināšanas (social dumping), jo tas veicina dzimumu līdztiesības pasliktināšanos, piemēram, vairāk aprūpes pienākumu uzliekot sievietēm, Luksemburga ierosināja iekļaut Lisabonas stratēģijas indikatoros atalgojumu sievietēm un vīriešiem, Somija norādīja, ka ziņojumos pietiekami neatspoguļo dažādu vīriešu grupu atalgojuma atšķirības kā dzimumu līdztiesības problēmu.

Par svarīgu iniciatīvu informēja Francija, kurā  pieņemts likums, kas paredz līdz 2010. gadam novērst darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Starp plānotajiem pasākumiem ir prasība uzņēmumiem novērst samaksas atšķirības starp dzimumiem, piemēram, paredzot, ka arī personām, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, jāpiešķir algas paaugstinājums, ja tādu saņēmuši pārējie uzņēmuma darbinieki.

Sanāksmē par izmaiņām un iespējamo dzimuma perspektīvas „pastiprināšanu" Eiropas nodarbinātības stratēģijā un Integrētajās vadlīnijās uzstājās pārstāvis R.Štrauss no Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju ģenerāldirektorāta. Kā zināms, 2008. gadā tiks izdotas jaunas vadlīnijas. Tās nodrošinās kontinuitāti ar iepriekšējo vadlīniju mērķiem, kā arī iekļaus pasākumus nesen identificētu problēmu risināšanai. Komisijas pārstāvis norādīja, ka dzimuma perspektīva jaunajos dokumentos skaidrākā veidā neparādīsies, jo dalībvalstu vadītāji un Komisija uzskata, ka tā jau ir iekļauta kā prasība pietiekami stingri, dzimuma perspektīvas izmantošanu nosakot par horizontālo prioritāti.

Dzimumu līdztiesības institūtam darbs jāuzsāk 12 mēnešu laikā. Institūta darba plāns tiks sagatavots pēc valdes ievēlēšanas. Aprīļa beigās sāksies konkurss par Institūta direktora amatu. Darbinieku jaunajai institūcijai tiks meklēti tikai pēc tam, kad būs ievēlēta valde un pieņemts direktors.

Spānija sanāksmē informēja, ka valstī pieņemts dzimumu līdztiesības likums, kas pārņems „nodarbinātības" un „pakalpojumu" direktīvas. Spānijas izvēlētais institucionālais risinājums ir starpministriju sadarbības grupas izveide un dzimumu līdztiesības nodaļu izveide ministrijās. Spānija arī pagarinājusi paternitātes atvaļinājuma ilgumu no divām līdz 12 dienām. Par divām dienām pagarināts maternitātes atvaļinājums, ja vairāki bērni piedzimuši vienās dzemdībās vai adoptēti vienā reizē. Spānija mazākā mērā plāno sekot Norvēģijas piemēram, uzņēmumu valdēs ar valsts kapitālu ieviešot kvotas sieviešu un vīriešu līdzvērtības pārstāvniecības nodrošināšanai.

 


[1] Dzimumu līdztiesības integrētā pieeja budžeta veidošanas procesos (angliski - Gender Budgeting) nozīmē, ka budžets tiek novērtēts no dzimuma perspektīvas, iestrādājot dzimuma perspektīvu visos budžeta veidošanas posmos, analizējot ienākumus un izdevumus, un, ja nepieciešamas tos pārstrukturējot, lai veicinātu finansu plūsmas vienādu nonākšanu pie sievietēm un vīriešiem.

[2] Regulas teksts latviešu un angļu valodās atrodams LM mājas lapā, sadaļā Dzimumu līdztiesībaà Likumdošanaà Regulas http://www.lm.gov.lv/doc_upl/Regula_Dzimumu_Instituts_LV(2).pdf

[3] Vadlīnijas atrodamas LM mājas lapā, sadaļā Dzimumu līdztiesībaà Aktualitātes.