darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Mācību brauciens uz Igaunijas Sociālo lietu ministriju

Mācību brauciena uz Igaunijas Sociālo lietu ministriju projekta „Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai” ietvaros par aktīvās novecošanās jautājumiem nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā Igaunijas Sociālo lietu ministrijas, Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda un Igaunijas Sociālās apdrošināšanas dienesta pārstāvji iepazīstināja ar Igaunijas aktīvās novecošanās situāciju un pieredzi gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks sociālās politikas jomā Rait Kuuse iepazīstināja ar sociālo politiku Igaunijā, vēršot uzmanību uz galvenajām aktualitātēm - Bērnu aizsardzības akta pieņemšanu, darbspējas reformu, pensiju sistēmas ilgtspējīguma nodrošināšanu, specializētās aprūpes sistēmas deinstucionalizāciju un sociālās aprūpes sistēmas minimālo standartu izstrādi.

Savukārt Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Siiri Aulik iepazīstināja ar Igaunijas Sociālo lietu ministrijas struktūru, vēršot uzmanību, ka tā ir vadošā Igaunijas iestāde tādās jomās kā darbs, veselība un sociālā politika, kā arī tajā ir divi ministri – veselības un darba lietu ministrs un sociālo lietu ministrs.
Pievēršoties Aktīvās novecošanās stratēģijai 2013.-2020.gadam, tika uzsvērts, kā tā ir izstrādāta ar mērķi veicināt vecumam atbilstošu vidi un nodrošināt gados vecākiem iedzīvotājiem (50+) dzīves kvalitāti un vienlīdzīgu aprūpi. Kā galvenās aktīvās novecošanās jomas šīs stratēģijas ietvaros ir izceltas sociālā aktivitāte, mūžizglītība, aktivitāte darba tirgū un veselība. Lai nodrošinātu vispatverošāku pieeju aktīvās novecošanās jautājumiem šo stratēģiju plānots iekļaut sociālās aizsardzības, iekļautības un vienlīdzīgu iespēju attīstības plānā 2016.-2023.gadam.

Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda (turpmāk – fonds) pārstāve Pille Liimal iepazīstināja ar šī fonda darbības principiem, vēršot uzmanību, ka tas ir neatkarīga valsts institūcija, kura vadību veido pārstāvji no valsts institūcijām, sociālie partneri un darba devēji. Šis fonds pilda valsts nodarbinātības dienesta funkcijas kopš 2009.gada, un pašlaik Igaunijas teritorijā ir 26 filiāles. Šobrīd kopējais fonda klientu skaits ir aptuveni 30 000 personas.

Fonds:
•    nodrošina konsultācijas un darba meklēšanas starpniecības pakalpojumus;
•    īsteno dažādus pasākumus atbilstoši bezdarbnieku individuālajām vajadzībām;
•    veido sadarbību ar darba devējiem;
•    nodrošina finansiālu atbalstu klientiem, pabalstu, un citu atbalsta formu veidā;
•    veido sadarbību ar pašvaldībām;
•    attīsta digitālo administrēšanu;
•    mēra un analizē darba rezultātus.

Attiecībā uz finansiālo atbalstu klientiem fonds izmaksā sekojošus pabalstus:
  • bezdarba pabalsts, ko izmaksā bezdarbniekiem, kuri nav veikuši sociālās iemaksas, līdz 9 mēnešiem 150 euro apmērā;
  • bezdarba apdrošināšanas pabalsts, ko izmaksā bezdarbniekiem atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāža līdz 12 mēnešiem;
  • atlaišanas pabalsts, ko izmaksā līdz 3 mēnešiem atkarībā no darba stāža, pirmā mēneša izmaksas sedz darba devējs, bet otrā un trešā mēneša izmaksas – fonds;
  • maksātnespējas pabalsts, ko sedz, ja darba devējs nespēj segt savas saistības pret darbiniekiem, pabalstam ir noteikti izmaksu limiti.
Tā kā fonda darbībā galvenais uzsvars tiek likts uz klientu individuālajām vajadzībām, tad liela uzmanība tiek vērsta uz klientu konsultāciju nodrošināšanu. Konsultāciju laikā tiek apspriests darba meklēšanas progress, kā arī tiek panākta vienošanās par turpmāko rīcību atbilstoši individuālam darba meklēšanas plānam. Gados vecākiem iedzīvotājiem specializēts atbalsts kā mērķa grupai netiek sniegts, tā vietā tiek piedāvāts individualizēts atbalsts. Tomēr pašlaik tiek diskutēts, ka nodarbinātajiem vecumā grupā 55+ nepieciešams nodrošināt apmācības, lai veicinātu šīs vecuma grupas konkurētspēju darba tirgū. Tomēr fonds plāno, ka sniedzamais atbalsts varētu būt līdz 30%, bet atlikušie izdevumi būtu jāsedz darba devējam.
 
Vienlaikus Igaunijā ir apstiprināta darbspējas reforma, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti iedzīvotāju vidū ar pazeminātām darba spējām un invaliditāti. Atbilstoši veselības un funkcionālo spēju novērtējumam iedzīvotāji tiks iedalīti trīs grupās - spēj strādāt, daļēji spēj strādāt un nespēj strādāt. Atkarībā no darbspējas novērtējuma šīm personām tiks sniegts nepieciešamais atbalsts un izmaksāts darbspējas pabalsts.

Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda pārstāve Mari Vali iepazīstināja ar plānotajām ESF programmām 2014.-2020.gada plānošanas periodā. No 2015.gada plānots nodrošinām nodrošināt trīs ESF programmas – karjeras konsultācijas (kopējais budžets 5,2 milj. EUR), nodarbinātības iespēju paaugstināšana (kopējais budžets 24,6 milj. EUR) un darba tirgus pakalpojumi darbspējas reformas klientiem (kopējais budžets 142,6 milj. EUR).
  • Karjeras konsultācijas ietvers karjeras konsultācijas klientiem, t.sk. e-vidē, un karjeras konsultāciju kvalitātes uzlabošanu (darbinieku apmācības, metodes, materiāli, publicitāte).
  • Nodarbinātības iespēju paaugstināšana ietvers:
  • atbalstu jauniešu bezdarba samazināšanai un preventīvos pasākumus, vadot seminārus skolās par darba tirgus jautājumiem, iesaistot jauniešus bezdarbniekus bez profesionālās vai augstās izglītības un bez darba pieredzes pasākumā ”Mana pirmā darba vieta”, kā arī īstenojot subsidēto nodarbinātību un apmācības;
  • atbalstu pensijas vecuma mērķa grupai, īstenojot darba prakses, apmācības, kā arī sniedzot atbalstu pašnodarbinātības uzsākšanai un darba vietas piemērošana;
  • mobilitātes veicināšanas programmu, kuras ietvaros bezdarbniekiem, kuri ir reģistrējušies kā bezdarbnieki vismaz 3 mēnešus, sniegs finansiālu atbalstu transporta izdevumiem uz darba vietām, kas ir vismaz 30 km attālumā 6 mēnešus.  
  • Darba tirgus pakalpojumi darbspējas reformas klientiem, kuru ietvaros tiks ieviesti tādi jauni pakalpojumi klientiem kā mobilitātes atbalsts, rehabilitācijas pakalpojumi, darba vietu nodrošinājums personām ar invaliditāti, psihologu, psihoterapeitiskas konsultācijas. Arī darba devējiem tiks ieviesti jauni pakalpojumi, piemēram, konsultācijas par darbu ar cilvēkiem ar invaliditāti, personālvadības apmācības, konsultācijas.
Igaunijas Sociālās apdrošināšanas dienesta pārstāve Merili Laansoo iepazīstināja ar īstenoto projektu, kura ietvaros personām ar vairākām problēmām (ilgstošs bezdarbs, ekonomiskas un sociālas problēmas, invaliditāte u.c.) tiek piedāvāts individualizēts atbalsts. Šis projekts tiek īstenots kopš 2012.gada ar mērķi veicināt sociāli neaizsargātāko grupu iekļaušanos darba tirgū, kā arī savas darba vietas saglabāšanu. Vienlaikus ar šo projektu tiek atbalstīti pašvaldību sociālie darbinieki darbā ar sarežģītākajām klientu situācijām.
 
Projekta ietvaros darbojas pieci reģionālie koordinatori, kas sadarbojas ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, dažādu pakalpojumu sniedzējiem (psihologiem, parādu konsultantiem u.c.), nodarbinātības dienestu, ģimenes locekļiem u.c., un sniedz individuālām vajadzībām atbilstošas konsultācijas un pakalpojumus. Sākotnēji klients vēršas pie sociālā darbinieka, kas tālāk nepieciešamības gadījumā sazinās ar reģionālo koordinatoru. Individuālu konsultāciju laikā reģionālais koordinators novērtē klientu, nosaka sasniedzamos mērķus un piedāvā nepieciešamos pakalpojumus. Pakalpojumu nodrošinātāji strādā ar klientu un sniedz savu atgriezenisko saiti par progresu. Vienlaikus nepieciešamības gadījumā sadarbojas visas iesaistītās puses. Rezultātus darbā ar klientu novērtē reģionālais koordinators, tomēr šis process varētu būt standartizētāks.
 
Līdz šim projektā ir piedalījušies 3202 klienti, un 42,9% pēc pakalpojumu saņemšanas ir atraduši darbu vai saglabājuši savu esošo darba vietu. Klientu statistiskais portrets liecina, ka lielākajai daļai klientu ir darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis un lielākā daļa ir bezdarbnieki. Tomēr tikai neliela daļa (26%) no visiem klientiem, kas ir bezdarbnieki, ir reģistrējušies nodarbinātības dienestā.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Anu Toodu iepazīstināja ar Igaunijas darba tirgus situāciju un 2012.gada aptaujas “Gados vecākie iedzīvotāji Igaunijas darba tirgū” rezultātiem, kas aptvēra tādas jomas kā veselība, izglītība un prasmes, attieksme pret gados vecākiem darbiniekiem un diskriminācija vecuma dēļ. Attiecībā uz veselības aspektu gados vecāki darbinieki ir norādījuši uz vēlmi pēc mazāka darba apjoma, darba vietas pielāgojumiem un fleksibla darba laika, t.sk. nepilnas slodzes darba. No š.g. 1.janvāra atbalsts darba vietu pielāgojumiem tiks sniegts ne tikai personām ar invaliditāti, bet arī pensijas vecuma darbiniekiem, kam tas ir nepieciešams. Pievēršoties izglītības jautājumam tika izcelta mūžizglītības loma, vienlaikus akcentējot, ka apmācību metodes dažādām vecuma grupām, iespējams, būtu nepieciešamas atšķirīgas.  
 
Atbilstoši darba devēju sniegtajām atbildēm aptaujas ietvaros, lielākā daļa nav domājuši par darbaspēka novecošanos un šīs problēmas aktualizēšanos turpmākajos gados. Lai šo situāciju mainītu, darba devējiem tiek organizēti semināri, kuru ietvaros tiek stāstīts par darbaspēka novecošanos, iespējamo rīcību un labās prakses piemēriem Igaunijā. Vienlaikus attiecībā uz diskrimināciju Igaunija tiesu praksē ir bijis tikai viens gadījums, kas par to liecinātu.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Anni Katkosild iepazīstināja ar arodveselības un darba drošības jautājumiem Igaunijā. Reģistrētie darba negadījumi liecina, ka vīriešu vidū lielākais darba negadījuma skaits ir vecumā no 25-34 gadiem, kamēr sieviešu vidū – aptuveni 50 gadu vecumā. Turklāt Igaunijā līdzīgi kā Latvijā ir salīdzinoši augsts negadījumu skaits ar letālām sekām. Līdz ar to tiek īstenota ESF programma “darba dzīves kvalitātes uzlabošana 2009.-2014.gadā”, kuras ietvaros būtiska uzmanība tiek vērsta uz informētības veicināšanu, pētījumu veikšanu, uzņēmuma risku analīzi un sadarbību ar darba inspekciju.
 
Vienlaikus ir izveidots arī vienots portāls, kurā ir apkopota uzticama un pārbaudīta informācija par darba attiecībām un darba vidi. Tāpat arī pastāv tiešsaistes risku novērtēšanas iespēja, kas ir būtisks atbalsts mikro un mazajiem uzņēmumiem darba vides novērtēšanai un tās ietekmei uz darbinieku veselību.
 

Prezentacijasziparhivs.gif - 171 B