Kalendārs
POTCPSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Sociālā palīdzība 

mpavasare1.jpg - 60.47 KB

Atbild Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Maruta Pavasare

Vai ģimenei, kurā abi vecāki strādā, bet viņu algas nav tik lielas, lai varētu samaksāt par dzīvokli un vēl uzturēt bērnus, ir tiesības saņemt pašvaldības atbalstu?

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības - ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība - un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Tiesības saņemt pašvaldības sociālo palīdzību nav atkarīgas no tā, vai pilngadīgie ģimenes locekļi strādā algotu darbu, ir bezdarbnieki, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēji.

Ja ģimene vai persona ir atzīta par trūcīgu (atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu") un vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā ir zemāki par Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni, tad tā var pretendēt saņemt pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai. No 2014. gadā valstī noteiktais GMI līmenis ir 49,80 eiro mēnesī (saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"). Pašvaldības dome ir tiesīga dažādām iedzīvotāju grupām noteikt citu GMI līmeni, kas nav zemāks par valstī noteikto GMI līmeni un nepārsniedz normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteikto ienākumu līmeni (128,06 eiro).

Savukārt, ja par trūcīgu atzītai ģimenei (personai) vidējie mēneša ienākumi pārsniedz Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto GMI līmeni, tad šī ģimene (persona) var pretendēt uz citiem pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidiem, tajā skaitā, uz dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalsta un citu pašvaldības noteikto pabalstu apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

Piešķirto sociālās palīdzības pabalstu personai var izmaksāt naudā vai par pabalsta summu apmaksāt preces vai pakalpojumus, kas nepieciešami personas vai tās ģimenes locekļu pamatvajadzību apmierināšanai, piemēram, piešķirot bērnam brīvpusdienas skolā un pirmsskolas izglītības iestādē, kompensējot ar veselības aprūpi saistītos izdevumus.

Kad ģimene ir atzīstama par trūcīgu?

Ģimene (persona) ir atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro un ja uz to attiecas Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 2.punkta apakšpunktos noteiktie nosacījumi:

  • tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19.punktā minēto;
  • tā nav noslēgusi uztura līgumu;
  • tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
  • persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai.

Noteikumu 19.punktā noteikti izņēmumi attiecībā uz īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kas var piederēt trūcīgai personai:

  • nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;
  • bērna nekustamais īpašums un naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs, ja nav bāriņtiesas atļaujas ar tiem rīkoties;
  • dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī cita manta un priekšmeti, kas pieder iesniedzējam un pārējām personām, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu, izņemot minētā pielikuma 3.punktā norādītos naudas līdzekļus;
  • pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais kustamais un nekustamais īpašums;
  • kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu;
  • naudas līdzekļu uzkrājums ģimenei (persona), kas nepārsniedz 128,06 euro.

Pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt papildu nekustamo un kustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai personai. Šāda norma paredzēta, jo pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājiem un tām būtu labāk jāredz savu iedzīvotāju iespējas un vajadzības. Arī attiecībā uz papildu zemes platību, jāvēršas pašvaldības domē, kuras kompetencē ir noteikt šos kritērijus.

Ģimenei (personai), kurai noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, pašvaldības, kuras teritorijā ir reģistrēta personas dzīvesvieta, sociālais dienests izsniedz šo statusu apliecinošu izziņu.

Kad ģimene ir atzīstama par maznodrošinātu?

Atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets (persona, kuras ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro mēnesī, ir atzīstama par trūcīgu). Personai, kura atzīta par maznodrošinātu, pašvaldības, kuras teritorijā ir reģistrēta personas dzīvesvieta, sociālais dienests izsniedz šo statusu apliecinošu izziņu. Lai noskaidrotu pašvaldības noteiktos kritērijus maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai, nepieciešams vērsties savā pašvaldībā vai pašvaldības sociālajā dienestā.

Kas nosaka ģimenes atbilstību trūcīgo statusam?

Kārtību, kādā ģimenei (personai) tiek noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu". Savukārt ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību minētajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pieņem tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ir ģimenes (personas) reģistrētā dzīvesvieta.

Kas nosaka ģimenes atbilstību maznodrošināto statusam?

Saskaņā ar likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kāds atbilst ģimenes (personas) atzīšanai par maznodrošinātu nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Savukārt ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam pieņem pašvaldības sociālais dienests.

Kas jādara, lai saņemtu GMI pabalstu?

Kārtību, kādā persona saņem sociālo palīdzību, tajā skaitā arī pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, nosaka Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.288 „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība". Lai saņemtu  sociālo palīdzību, personai jāvēršas savas reģistrētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" noteiktajam. Lai veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā, pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai saņēmējam ar pašvaldības sociālo dienestu jānoslēdz „Vienošanās par līdzdarbību" (Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" 2.pielikums). Gadījumā, ja kāds no pabalsta saņēmējiem ļaunprātīgi nepilda vienošanos, piešķirtā pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai apmēru var samazināt par līdzdarbības pienākumus nepildošās personas GMI līmeni vai atteikt pilnībā.

Atbilstoši vienošanās nosacījumiem, bet ne retāk kā ik pēc trim mēnešiem sociālā dienesta sociālā darba speciālists sadarbībā ar personu un tās pilngadīgajiem ģimenes locekļiem novērtē ģimenes (personas) sociālās situācijas izmaiņas un pieņem lēmumu par turpmākajiem pasākumiem.

Sociālais dienests var lemt par pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai atkārtotu piešķiršanu pēc tam, kad no jauna novērtēta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, un tiek noslēgta jauna vai turpināta iepriekš noslēgtā vienošanās par līdzdarbību.

Kā aprēķina GMI pabalstu?

Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" nosaka, ka pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto GMI līmeņu summu katram mājsaimniecības loceklim un mājsaimniecībā ietilpstošo personu kopējiem ienākumiem mēnesī, izmantojot šādu formulu:

P = GMI x n - I, kur

P - pabalsta summa;

GMI - Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktais GMI līmenis;

n - ģimenes locekļu skaits;

I - ģimenes (personas) vidējie mēneša ienākumi, kas novērtēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu.

Tas nozīmē, ka pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai apmērs nav konstants lielums.

Valstī noteiktais GMI līmenis ir 49,80 eiro mēnesī (saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"). Pašvaldības domei ir tiesības dažādām iedzīvotāju grupām noteikt citu GMI līmeni, kas nav zemāks par valstī noteikto GMI līmeni un nepārsniedz normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteikto ienākumu līmeni (128,06 eiro).

Piemērs. Ja ģimenē ir vīrs, sieva, 2 bērni, un vienam no vecākiem bezdarbnieka pabalsts ir 128,06 eiro, bet otram nav nekādu ienākumu, izņemot ģimenes valsts pabalstu par pirmo  bērnu 11,38 eiro un 22,76 euro par otro bērnu.

Tas nozīmē, ka minētajā piemērā pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai apmēru aprēķina šādi, ja pašvaldības nav noteikusi citu GMI līmeni:

Pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai apmērs = (49,80 eiro x 4 cilv.) – (128,06 + 34,14) = 199,20 eiro – 162,20 eiro = 37, eiro

Pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai piešķir par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss (atkarībā no konkrētās ģimenes sastāva) - uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Kas var saņemt dzīvokļa pabalstu?

Dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos. Lai noskaidrotu pašvaldības noteikto kārtību dzīvokļa pabalsta saņemšanā, nepieciešams vērsties savā pašvaldībā vai pašvaldības sociālajā dienestā.

Kādas iespējas 75 gadus vecam 3. grupas invalīdam, ar svina intoksikāciju, un kustību traucējumiem saņemt valsts apmaksātu vai daļēji apmaksātu veselības uzlabošanas kursu?

Par veselības uzlabošanas kursu ir jāvaicā Veselības ministrijai. Īpaši saistībā ar svina intoksikāciju, ja tā ir notikusi darbavietā.
Valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, t.sk. cilvēki ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, kuriem ir nepieciešams atjaunot vai uzlabot darbspējas, politiski represētās personas un Černobiļas Atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.