darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē


  • Informācija par darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem
Darba likums paredz, ka gadījumā, ja darba devējs nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:

1) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;
“Darba likumā ir ietverts darba un atpūtas laika regulējums, kas nosaka gan darba laika ilgumu, veidus, darba laika organizēšanas režīmus, gan arī dažāda veida atpūtas laikus – pārtraukumus, diennakts un nedēļas atpūtu, kā arī atvaļinājumus.
 
Pēc vispārīgā principa darbinieka normālais dienas darba laiks nevar pārsniegt 8 stundas, bet nedēļas darba laiks nevar pārsniegt 40 stundas. Savukārt virsstundu darbs (darbs virs normālā darba laika) nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Attiecībā uz minimālo atpūtas laiku likums nosaka, ka diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas. Savukārt nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.
 
Detalizēts regulējumspdf.gif - 641 B

2) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
“Attiecībā uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu likums paredz, ka tā ilgums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.
 
Detalizēts regulējums attiecībā uz ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiempdf.gif - 641 B
Svētku dienas Latvijāpdf.gif - 641 B

3) minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksas par virsstundu darbu;
“Darba likums regulē jautājumus, kas saistīti ar darba samaksu un tās izmaksu, tajā skaitā arī jautājumu par minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksām par virsstundu darbu. Latvijā ir noteikta minimālā darba alga, kas nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.
Sākot ar 2017.gada 1.janvāri minimālā darba alga Latvijā normālā darba laika ietvaros ir 380 EUR. Savukārt minimālo stundas tarifa likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 
TLmin = MDA / h, kur

TLmin – minimālā stundas tarifa likme euro;
MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu;
h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.
 
Detalizēts regulējumspdf.gif - 641 B
 
4) noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību;
“Noteikumi par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību ir ietverti gan Darba likumā, gan arī citos normatīvajos aktos – Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un Ministru kabineta noteikumos.
 
Attiecībā uz darba tiesībām šādās situācijās piemērojami Darba likuma vispārīgie noteikumi, ciktāl likumā nav paredzēti īpaši noteikumi uz darbiniekiem, kurus nodarbina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Šādos gadījumus pienākumi ir noteikti gan darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējam kā darba devējam, gan arī personai, kurai minētais pakalpojums tiek sniegts. Attiecībā uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju darbību kā tādu, regulējums ir noteikts Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.”
 
Detalizēts regulējumspdf.gif - 641 B

5) drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;
Drošības, veselības aizsardzības un higiēnas darbā jautājumi ir regulēti Darba aizsardzības likumā un virknē Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šī likuma pamata.

Informatīvi un skaidrojoši materiāli pieejami stradavesels.lv un osha.lv

6) aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;
 
Darba likumā ir ietverta virkne īpašu prasību, kas darba devējam ir jāievēro, nodarbinot personas, kas jaunākas par 18 gadiem, kā arī grūtnieces, kā arī sievietes pēcdzemdību periodā.
 
Atbilstoši Darba likumā ietvertajam regulējumam ir aizliegts pastāvīgā darbā nodarbināt bērnus. Tomēr likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz personu, kas jaunākas par 18 gadiem nodarbināšanu:
  1. bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi Nr.10 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem"
  2. bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un saņemta Valsts darba inspekcijas atļauja. Kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu - izpildītāju - nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi"
  3. Aizliegts nodarbināt pusaudžus (personas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuras neiegūst pamatizglītību) darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr. 206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību"
Jebkurā gadījumā nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos.

Detalizēts regulējumspdf.gif - 641 B


7) vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas aizliegumu.

Detalizēts regulējumspdf.gif - 641 B