darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Pašvaldības sociālā dienesta kompetence

Asistenta pakalpojumu pašvaldībā nodrošina tās pašvaldības sociālais dienests, kurā deklarēta personas ar invaliditāti (asistenta pakalpojuma saņēmēja) dzīvesvieta.

Ja persona ar invaliditāti, deklarējot dzīvesvietu, uz noteiktu laiku ir norādījusi papildu adresi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8.panta ceturtā daļa) un faktiski šajā adresē dzīvo, tai ir tiesības vērsties ar iesniegumu tās pašvaldības sociālajā dienestā, kur persona dzīvo faktiski. Pašvaldības sociālajam dienestam ir jāizvērtē situācija un jālemj par personai izdevīgāko risinājumu (pārsūtīt iesniegumu atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai lemt par asistenta pakalpojuma piešķiršanu). Situācijā, ja tiek pieņemts lēmums piešķirt asistenta pakalpojumu, tad pirms pakalpojuma piešķiršanas, kā arī pakalpojuma saņemšanas laikā pašvaldības sociālajam dienestam ir jāpārliecinās, ka persona ar invaliditāti par attiecīgo periodu nesaņem asistenta pakalpojumu arī citā pašvaldībā.

Pašvaldības sociālais dienests mēneša laikā no iesnieguma un papildus dokumentu saņemšanas veic šādas darbības:

  •  izskata iesniegumu un papildus pievienotos dokumentus;
  • pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām, ja tas ir nepieciešams;
  • izvērtē nepieciešamību sastādīt personai ar invaliditāti individuālo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu (turpmāk – rehabilitācijas plāns), un, ja tas ir nepieciešams, sastāda šādu plānu;
  •  izvērtē asistenta pakalpojuma saņēmēja vajadzības pēc konkrēta asistenta pakalpojuma apjoma, mobilitāti un sabiedriskās darbības, izvērtē personas iesaisti pasākumos atbilstoši MK noteikumu Nr.942 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
  • pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai par pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:
  • asistenta pakalpojuma apjomu (stundas nedēļā);
  • asistenta pakalpojuma ilgumu (vienreizējs, uz vienu mēnesi, vairākiem mēnešiem, līdz kārtējā gada beigām vai vienu gadu);
  • 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē asistenta pakalpojuma pieprasītāju par minētā lēmuma pieņemšanu;
  •  slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju (gan fizisku personu, gan juridisku personu) par asistenta pakalpojuma sniegšanu konkrētai personai, līgumā nosakot pakalpojuma apjomu, sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus, atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu (MK noteikumu Nr.942 14.punkts);
  • kontrolē ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma saistību izpildi;
  • izvērtē tiesisko attiecību veidu ar izvēlēto pretendentu asistenta nodarbināšanai (slēgt darba vai uzņēmuma līgumu, vai līgumu ar juridisku personu, nosaka piemaksu esošajiem darbiniekiem par papildus pienākumu izpildi);
  • veic aprēķinu par sniegtā pakalpojuma izpildi, lai nodrošinātu samaksu par asistenta pakalpojuma sniegšanu;


 

Lai apzinātu asistenta pakalpojuma saņēmēja vajadzības, iespējas un pieejamos resursus, t.sk., personas ar invaliditāti spēju izmantot asistenta pakalpojumu konkrētā situācijā, sociālajam dienestam ir jāizvērtē nepieciešamība sastādīt individuālo rehabilitācijas plānu, un ja šāda nepieciešamība ir, tad rehabilitācijas plāns jāsastāda. Izvērtējumu veic, lēmumu par nepieciešamību sastādīt rehabilitācijas plānu pieņem un rehabilitācijas plānu sastāda sociālais darbinieks. Dokumenti, kuros atspoguļota rehabilitācijas plāna sastādīšanas nepieciešamība, pamato konkrēta asistenta pakalpojuma apjoma un ilguma noteikšanu individuālā situācijā. Ņemot vērā sociālā darbinieka veiktā izvērtējuma rezultātus, atbildīgā persona par asistenta pakalpojuma piešķiršanu sadarbībā ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju izvērtē personas ar invaliditāti iesaisti pasākumos atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un nepieciešamo asistenta pakalpojuma apjomu. Ja nepieciešams, asistenta pakalpojuma apjoma izvērtēšanā un noteikšanā tiek iesaistīts sociālais darbinieks, kurš ir atbildīgs par rehabilitācijas plāna īstenošanu.

Izvērtējot personas ar invaliditāti iesaisti pasākumos un nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, pašvaldības sociālais dienests ņem vērā personas ar invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus, ja personai ar invaliditāti individuālais rehabilitācijas plāns ir sagatavots.

Sociālajam dienestam ir pienākums atteikt asistenta pakalpojumu pašvaldībā, ja persona vēlas iesaistīties pasākumos, kas nav minēti Noteikumu Nr.942 1.pielikumā. Ja personai ar invaliditāti, ir sastādīts individuālais rehabilitācijas plāns, bet persona vēlas izmantot asistenta pakalpojumu tādiem pasākumiem, kas neatbilst rehabilitācijas plānā noteiktajam, asistenta pakalpojums ir atsakāms tikai daļā, kas neatbilst rehabilitācijas plānā noteiktajam. Ja asistenta pakalpojuma pieprasītāja ieskatā rehabilitācijas plāns ir nepilnīgs vai papildināms, sociālais dienests sadarbībā ar personu ar invaliditāti (vai viņa likumisko pārstāvi) var atkārtoti izvērtēt personas ar invaliditāti sociālās funkcionēšanas spējas, t.sk., personas ar invaliditāti sociālās vajadzības, iespējas un pieejamos resursus, un atkārtoti sastādīt individuālo rehabilitācijas plānu. Šādā gadījumā atkārtoti ir izvērtējama arī personas iesaiste pasākumos atbilstoši Noteikumu Nr.942 1.pielikumam un atkārtoti nosakāms asistenta pakalpojuma apjoms.

Ja personas ar invaliditāti izvērtējuma rezultātā sociālais dienests konstatē, ka persona ar invaliditāti spēj pārvietoties ārpus mājokļa bez asistenta palīdzības vai nespēj pārvietoties arī ar asistenta atbalstu, sociālajam dienestam ir jālemj par atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Atteikuma iemesliem vienmēr ir jābūt pamatotiem, pietiekamiem un pierādāmiem. Par pierādījumiem atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam var kalpot personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, ekspertu slēdzieni, kā arī rakstveida pierādījumi (piemēram, sociālā darbinieka veiktais individuālais personas ar invaliditāti novērtējums, apsekošanas akti personas dzīvesvietā, citi dokumenti, kuros atspoguļoti konstatētie fakti, arī audio un video materiāli). Pierādījumu veidi un apjoms katrā gadījumā ir nosakāmi individuāli. Lēmuma pieņemšanas procesā sociālais dienests ievēro Administratīvā procesa likuma normas.

Lai pārliecinātos par līguma saistību izpildi, sociālais dienests no asistenta un asistenta pakalpojuma sniedzēja, kas ir juridiska persona, papildus pakalpojuma uzskaites lapai var pieprasīt arī citus apliecinājuma dokumentus, kas nodrošina sociālā dienesta ieskatā pietiekamu un ticamu informāciju par asistenta pakalpojuma sniegšanu, ja pakalpojuma uzskaites lapā norādāmā informācija šādu ticamību nodrošina. Lai asistents vai asistenta pakalpojuma sniedzējs juridiska persona zinātu, ar kādiem dokumentiem ir jāatskaitās par asistenta pakalpojuma sniegšanu un pakalpojuma sniegšanās gaitā netiek mainīts viedoklis par to, kā pierādāma katra konkrētā darbība, asistenta pakalpojuma pieprasītājam, asistenta pakalpojuma sniedzējam un sociālajam dienestam par apliecinājuma dokumentiem ir jāvienojas pirms pakalpojuma uzsākšanas, šo vienošanos noformējot rakstiski. Gadījumos, kad sociālais dienests uzskata par nepieciešamu pieprasīt šādus papildus apliecinājuma dokumentus par līguma saistību izpildi, jāpievērš īpaša uzmanība normatīvajos aktos noteiktajam par privātās dzīves neaizskaramības principu ievērošanu.

Pakalpojuma uzskaites lapai nav noteikta vienota forma vai saturs. Katra pašvaldība ir tiesīga izstrādāt pakalpojuma uzskaites lapu atbilstoši tās vajadzībām un asistenta pakalpojuma nodrošināšanas īpatnībām konkrētā pašvaldībā.

Ja asistenta pakalpojuma pienākumus veic pusaudzis (Darba likuma izpratnē), tad pašvaldības sociālais dienests maksā asistenta atalgojumu atbilstoši minimālajai stundas tarifa likmei normāla darba laika ietvaros, aprēķinā ņemot vērā, ka pusaudzis strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Nodarbinot pusaudzi, ir jāņem vērā Darba likumā, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās normas.

 

Pašvaldības sociālā dienesta tiesības:

  • nepieciešamības gadījumā (liels attālums, slikta satiksme, citas objektīvas vajadzības) palielināt MK noteikumu Nr.942 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto maksimālo stundu skaitu, pamatojot to, un, nepārsniedzot noteikto asistenta pakalpojuma maksimālo stundu skaitu - 40 stundas nedēļā;
  • samazināt asistenta pakalpojuma apjomu atkarībā no tehniskā palīglīdzekļa veida izmantošanas;

 

Pašvaldība ir tiesīga paaugstināt atlīdzību asistentam, finansējot asistentu atlīdzības un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību no pašvaldības budžeta.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.942 4.punktā noteikto asistenta pakalpojumu nodrošina personas deklarētās dzīvesvietas sociālais dienests. Līdz ar to sociālā dienesta pienākums ir organizēt asistenta pakalpojumu pašvaldībā tā, lai asistenta pakalpojuma saņēmējs pakalpojumu saņemtu savlaicīgi, noteiktajā apjomā un atbilstošā kvalitātē. Nodrošināt asistenta pakalpojumu atbilstošā kvalitātē, šajā gadījumā nozīmē organizēt pakalpojuma sniegšanu tādā līmenī, kas atbilst asistenta pakalpojumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un klienta vajadzībām pēc šī pakalpojuma. Sociālais dienests ir atbildīgs par tādu iesniegumu (jautājumu) izskatīšanu, kas saistīti ar normatīvo aktu prasībām un klienta vajadzībām neatbilstoša asistenta pakalpojuma sniegšanu.

Finanšu līdzekļus, kas paredzēti administrēšanas izdevumu segšanai pašvaldības sociālais dienests novirza:

  • darbinieku, kas ir iesaistīti asistenta pakalpojuma nodrošināšanā atlīdzības izdevumiem;
  •  darba vietas ierīkošanai darbiniekiem;
  • telpu īres un apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem maksājumiem;
  • biroja, kancelejas preču (t.sk. biroja tehnikas un aprīkojuma) iegādei;
  • transporta izdevumiem, kas saistīti ar līgumsaistību izpildi un asistenta pakalpojuma kvalitātes kontroli;
  • citām vajadzībām, kas saistītas ar asistenta pakalpojuma pašvaldībā administrēšanu.


Lai nodrošinātu finanšu līdzekļu caurskatāmību, pašvaldības sociālais dienests var sagatavot izdevumu tāmes par asistenta pakalpojuma administrēšanas izdevumu izlietojumu.