darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

soc2001_vaks.jpg - 3.58 KBJau ceturto gadu klajā nāk Labklājības ministrijas sagatavotais Sociālais ziņojums.

Tā vienlaikus ir atskaite, analīze un novērtējums procesiem, kas skar ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju. Katrs no mums vālas justies sociāli drošs, aizsargāts un parliecināts par savu un bērnu nākotni. Tieši sociālie jautājumi un probl`wmas ir tās, kuras sabiedriskās domas aptaujās tiek uzskatītas un novērtētas kā svarīgākās. Tas ir bezdarbs, pensijas, pabalsti, veselības aprūpe. Uzskaitījumu varētu turpināt. Tajā pašā laikā nav pareizi domāt, ka katra cilvēku sociālo labsajūtu var nodrošināt tikai un vienīgi ar Labklājības ministrijas pārziņā esošās politikas pilnveidošanu un uzlabošanu. Aizvien biežāk neapgažāmi apstiprinās apziņa, ka katra problēma risināma kompleksi. Ir svarīgi arī ekonomiskie un finansu aspekti. Tieši tāpat ir jāapzinās,ka tieši cilvēks ir valsts prioritāte, līdz ar to jautājumi, kas saistīti ar cilvēku, viņa sociālo drošību, nosakāmi par valsts politiskajām prioritātēm. Tā ir veselības aprūpe, nodarbinātība, vides veselība.

Katrs Sociālais ziņojums šo gadu laikā ir bijis kā jauns pakāpiens sociālās drošības un veselības aprūpes sistēmas izvērtējumā, problēmu izpratne, kā arī merķu un uzdevumu noteikšana. Ja pirmais ziņojums bija veltīts koncepcijai par to, kādu sociālās drošības sistēmu veidosim pēc tam, kad bija sabrukusi iepriekšējā, tad katrs nākamais bijis solis uz priekšu sociālās drošības politikas analīzē. Ziņojumā tieši un atklāti norāda ne tikai

sasniegto, bet arī tās problēmas, kam pieveršama īpaša uzmanība. Pagājušajā Sociālajā ziņojumā tika runāts par Ģimeni, tās lomu valstī, kā arī analizēti sociālekonomiskie procesi no ģimenes aspekta.

Šajā, jaunajā Sociālajā ziņojumā, ipaša uzmanība pievērsta sociālajā jomā īstenoto reformu procesiem. Reformas, parmaiņas parasti nes līdzi daudz nezināmā, ir grūti paredzēt nianses to attīstība un ietekmi uz cilvēku. Tajā pašā laikā svarīgākais ir tas, ka Latvijā uzsāktie reformu procesi attīstās un ir nepārtraukti. Tiek pārkārtotas darba tiesiskās attiecības, aizvien vairāk cilvēku, es ceru, dod priekšroku oficiālai darba algai, nevis "algai aploksnēs", jo no tā, ka tiek maksātas sociālas apdrošināšanas iemaksas, ir atkarīgs cilvēka nodrošinajums bezdarba un slimības gadījumā, kā arī pensijas un dažādu valsts pabalstu apjoms. Izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma, turpinās veselības aprūpes sakartošana. Vēl, manuprāt, nozīmīgi ir tas,

ka kopš ša gada 1.jūlija minimālā darba alga ir 60 Ls. Mainīta sociālās palīdzības filozofija. Ir apzināts, ka sociālā palīdzība jāsniedz tiem, kuriem ir vissliktāk. Un tas, lai cik nepatīkami tas neizklausītos, ir ģimenes ar bērniem. Noteikti jāruna arī par sociālā dialoga nozīmes pieaugumu. Aizvien aktīvāk politikas veidošanā iesaistās nevalstiskās organizācijas, interešu grupas un sabiedrība kopumā. Domāju, ka tie ir ļoti nozīmīgi procesi.

Sociālais ziņojums ietver plašu analīzi par notikušo sociālās drošības sistēma pagajušajā, 2000.gadā. Ceru, ka šī analīze noderēs gan politikas veidotājiem, gan visiem, kuri šīs politikas rezultātus izjūt ikdiena sadzīvē, darbā, uz ielas, macību telpās, ārsta kabinetā.

Ziņojuma veidošanā piedalījies plašs autoru kolektīvs. Gribu pateikt paldies par paveikto ārvalstu un pašmāju konsultantiem, Labklājības ministrijas darbiniekiem, kā arī ANO Attīstības programmai (UNDP) par ieguldījumu ziņojuma tapšanā.

 

Adnrejs Pažornovs
LR Labklājības ministrs