darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Cienījamo lasītāj!

Kā ik gadu ir pienācis laiks izvērtēt aizvadītajā gadā paveikto, tādēļ es ļoti priecājos, ka arī šogad Labklājības ministrijai ir veiksmīgi izdevies ieviest vairākas no plānotajām iecerēm, lai veicinātu iedzīvotāju labklājību.

Nodarbinātības jomā kā vienu no svarīgākajiem darbiem gribētu minēt tieši valdības līmenī panākto vienošanos par minimālās darba algas pieaugumu no 90 līdz 120 latiem. Šis lēmums ne tikai uzlabos situāciju cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus, bet vienlaikus samazinās „aploksnēs" izmaksātās algas daļu, par kuru šobrīd daļa iedzīvotāju nemaksā nodokļus. Lai veicinātu dažādu bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, ir veikti uzlabojumi un skolēnu vasaras nodarbinātības projektā tagad var piedalīties arī pusaudži ar speciālajām vajadzībām, kas līdz šim nebija iespējams, kā arī bezdarbniekiem, kuri piedalās modulārajās apmācībās (iegūst interešu vai neformālo izglītību), kopš jūlija tiek piešķirta stipendija 25 latu apmērā, kas līdz šim nebija pieejama.

Nozīmīga Labklājības ministrijas darbības mērķa grupa ir pensionāri, tādēļ esmu gandarīta, ka mums izdevās rast līdzekļus un no 2006.gada janvāra vairāk kā 356 tūkstoši pensionāru jeb 75% no vecuma pensiju saņēmējiem saņem piemaksu pie vecuma pensijas. Tāpat arī vairāk kā pusmiljonam pensionāru aprīļa un oktobra pensiju indeksācijas rezultātā pensijas pieaugušas vidēji par 10 latiem.

Lai uzlabotu invalīdu pieejamību tehniskajiem palīglīdzekļiem, kopš 2006.gada sākuma Daugavpilī darbojas jaunā Tehnisko palīglīdzekļu centra filiāle, kurā invalīdi var saņemt nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus, kā arī ergoterapeita konsultācijas.

Tāpat gada laikā ieviesti vairāki pasākumi, lai efektivizētu un atvieglotu dažādu pakalpojumu organizēšanu, piemēram, optimizēta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība ar mērķi mazināt nepamatoti izsniegto darbnespējas lapu skaitu. Lai savlaicīgi diagnosticētu un atklātu arodslimības, kopš novembra noteikta vienota arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība. Tā paredz ģimenes vai arodslimību ārsta pienākumu noteikt, vai veselības pārbaudēs konstatētie veselības traucējumi, piemēram, dzirdes pavājināšanās, elpošanas traucējumi u.c., varētu būt sekas cilvēka saskarsmei ar kaitīgiem darba vides faktoriem, vai arī nav saistīti ar tiem. Lai noskaidrotu, vai iespējamā slimība ir arodslimība, strādājošo nosūta uz ārstu komisiju arodslimībās.

Līdztekus daudzām iecerēm, kuras jau izdevies ieviest, 2006.gads ir bijis nozīmīgs ar virkni pieņemtiem lēmumiem, kas nākotnē uzlabos situāciju vairākām iedzīvotāju grupām.

Tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, kā arī pieprasīti finanšu līdzekļi, lai varētu palielināt ģimenes valsts pabalstu. Tādējādi ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē palielināsies no 6 līdz 8 latiem, par otro bērnu pieaugs no 7,20 līdz 9,60 latiem, par trešo - no 9,60 līdz 12,80 latiem, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - no 10,80 līdz 14,40 latiem.

2006.gadā apstiprināts rīcības plāns invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādņu īstenošanai, paredzot konkrētas aktivitātes tuvākajiem desmit gadiem, kā piemēram, uzlabot rehabilitācijas sistēmu, nodrošināt asistentu pakalpojumus, lai invalīdi ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem varētu iekļauties sabiedrībā. Lai uzlabotu invalīdu situāciju, veikti arī normatīvo aktu grozījumi, kas paredz, ka no 2007.gada 1.janvāra pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, paaugstināsies līdz 56 latiem līdzšinējo 28 latu vietā.

Tāpat izstrādāti konkrēti priekšlikumi nelegālās nodarbinātības samazināšanai, kā piemēram, veikt grozījumus Darba likumā, nosakot, ka strādājošā darba vietā jāatrodas darba līgumam vai tā kopijai. Tāpat paredzēts sagatavot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piemēram, nosakot aizliegumu no 3 līdz 5 gadiem piedalīties iepirkumu konkursos tiem darba devējiem, kuru uzņēmumos konstatēti nelegālā un nereģistrētā darba gadījumi.

Lai ilgtermiņā nodrošinātu karjeras attīstības atbalsta pasākumus, un koordinētu visu karjeras sistēmā iesaistīto institūciju darbību, 2006.gadā apstiprināta arī Karjeras atbalsta sistēmas pilnveidošanas koncepcija. Saskaņā ar šo koncepciju turpmāk. Ekonomikas ministrijai paredzēts veikt darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanu, bet Izglītības un zinātnes ministrijai - attīstīt karjeras izglītību.

Labklājības ministrija apzinās, ka līdztekus ikdienas darbiem, arī pašai institūcijai nepārtraukti ir jāpilnveidojas un jāattīstās, lai tā pēc iespējas efektīvāk veiktu sev uzticētās funkcijas un uzdevumus iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tādēļ esmu ļoti priecīga, ka Labklājības ministrijā 2006.gadā ir ieviesti stratēģiskās plānošanas principi, ir izstrādāta Labklājības ministrijas darbības stratēģija 2007. - 2009.gadam, kas ļauj precīzāk pamatot papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu jaunu pakalpojumu ieviešanai vai esošo uzlabošanai.

To, ka ministrijas darba kvalitāte ik dienas uzlabojas apliecina arī fakts, ka pārskata gadā ir noslēdzies vairāk kā divus gadus ilgušais kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas process. Tā rezultātā 2006.gada nogalē Labklājības ministrija kļuva par vienu no pirmajām ministrijām, kas saņēmusi kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu. Pateicoties kvalitātes vadības sistēmai, lēmumu pieņemšanas process ir kļuvis skaidrāks un atklātāks ne tikai ministrijā, bet arī sadarbībā ar mūsu partneriem un klientiem, kas sociālās politikas veidošanas procesā ir ļoti nozīmīgi.

Atskatoties uz 2006.gadu un novērtējot padarīto, vēlos izteikt pateicību Labklājības ministrijas darbiniekiem un novēlēt, lai mums arī turpmāk pietiktu spēka un vēlēšanās veidot labāku un līdztiesīgāku sabiedrību.

Dagnija Staķe
Labklājības ministre