Noderīgi
Kalendārs
Jautājums
Darba attiecības un sociālais dialogs
Darba tiesiskās attiecības ir tiesiskas attiecības starp darbinieku un darba devēju, kurās darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Darba tiesību jomā īpaša uzmanība tiek pievērsta:
- attiecīgo normatīvo aktu izstrādei, aktualizēšanai un saskaņošanai ar Eiropas Savienības http://europa.eu.int/comm/employment_social/index_en.html un Starptautiskās darba organizācijas (http://www.ilo.org/) prasībām;
- divpusējā sociālā dialoga veicināšanai;
- sabiedrības informēšanai un konsultāciju sniegšanai;
- darba strīdu izšķiršanas mehānisma ieviešanai;
- Valsts darba inspekcijas administratīvo spēju paaugstināšanai, lai nodrošinātu darba tiesisko attiecību likumdošanas uzraudzību.
Darba tiesiskās attiecības regulē 2001.gada 20.jūnijā pieņemtais Darba likums. Likumā tiek noteikti darba tiesību sistēmas galvenie principi un termini, piemēram, tādi principi kā darbinieku tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgas tiesības, darbinieku un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses. Īpaši likumā tiek akcentēts vienlīdzīgu tiesību princips, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi darba tiesiskajās attiecībās atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, vai citiem apstākļiem.
Lai attīstītu un nostiprinātu sociālo partneru savstarpējo komunikāciju, kā arī veicinātu sociālā dialoga tālāku attīstību, izveidota sociālā dialoga mājas lapa. Tās adrese ir www.socialaisdialogs.lv
- Labklājības ministrijas atbilde par atlaišanas pabalstiem un piemaksām
Ņemot vērā daudzos iedzīvotāju protestus, kas saistīti ar plānotajām izmaiņām Darba likumā attiecībā uz atlaišanas pabalstiem un piemaksām, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi atbildi uz tiem. Ar LM atbildi var iepazīties arī LM apmeklētājiem pieejamās telpās, kā arī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis".
Saskaņā ar šī gada janvāra rīkojumu valdībā pieņemts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns. Tas ir īstermiņa plānošanas dokuments, kura mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām.
Atbilstoši rīkojumā un plānā paredzētajam Labklājības ministrijai tika noteikts uzdevums ar sociālajiem partneriem apspriest vairākus grozījumus, kas veicinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, piemēram, finanšu instrumenta izmantošanu uzņēmuma dīkstāves gadījumā, piemaksu par virsstundu, nakts darbu un atlaišanas pabalstu apmēru pārskatīšana, darba samaksa sakarā ar darba līguma grozījumiem, pārbaudes termiņa noteikšana augsti kvalificētiem darbiniekiem.
LM sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā izskatīja šī gada 20.maija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk - NTSP) sēdē. NTSP sēdē nevienojās par grozījumiem, kas attiecas uz atlaišanas pabalstiem. Ņemot vērā, ka NTSP netika panākta vienošanās par piedāvātajiem priekšlikumiem grozījumiem Darba likumā, tad diskusijas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju turpināsies sociālā dialoga ietvaros.
Vienlaikus sēdē nolēma, ka LM kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju jāprecizē redakcija grozījumiem par piemaksu noteikšanu nakts darbam, virsstundu darbam un darbam svētku dienās.
Atgādinām, ka sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, konsultāciju mehānisms, kas nodrošina sociālo stabilitāti. Tajā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības. Līdz ar to katrs grozījums Darba likumā tiek pieņemts, vienojoties ar sociālajiem partneriem jeb pēc consensus principa.
Ar pašlaik esošajiem grozījumiem Darba likumā iespējams iepazīties Ministru kabineta un Saeimas mājaslapā.
Par priekšlikumiem grozījumiem
Darba likuma 67., 68. un 112.pantā