Kalendārs
Jautājums
Vai esat informēts/a par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām saturu?
Jā, esmu informēts/a un iepazinies/usies ar to
Jā, esmu informēts/a, bet neesmu iepazinies/usies
Nē, neko neesmu dzirdējis/usi par to
Cits
Elastība un drošība darba attiecībās
Lai sasniegtu pārskatītajā Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus un veicinātu vairāk un labāku darbavietu radīšanu, ir nepieciešamas politikas, kas ietver gan darba tirgus elastības principus, darba organizācijas un darba tiesisko attiecību principus, gan nodarbinātības drošību un sociālo drošību.
Elastdrošība (angļu val. - flexicurity) šobrīd kļūst par galveno iezīmi, kas raksturo sabiedrību, kas ir gatava un spēj mainīties un gūt labumu no globālās vides, nezaudējot iekšējo saliedētību un dzīves kvalitāti. Elastdrošības modelis cenšas savienot sociālo taisnīgumu ar augstiem ekonomiskiem rādītājiem. Elastdrošības kontekstā ne tik daudz tiek veidoti kādi jauni politikas pasākumi, bet gan vairāk uzmanība pievērsta sociālās un nodarbinātības politikas kopsakarībām, palīdzot justies darbiniekiem/indivīdam pietiekami aizsargātam, tajā pat laikā saskatot globalizācijā un darba tirgus izmaiņās jaunas iespējas. Elastdrošība savā koncepcijā ietver gan ne pārāk sarežģītu darbinieku atlaišanas procedūru un profesionālo mobilitāti, gan pietiekamus sociālās aizsardzības pasākumus, tādējādi atvieglojot darbību abiem sociālajiem partneriem.
Elastdrošība nav tikai divdimensiju jautājums - drošība un elastība, bet tā ir jāskata kopā ar aktīvo darba tirgus politiku, jo īpaši jautājumos par darba pieejamību, darba meklēšanu un profesionālo apmācību. Ņemot vērā to, ka mūsdienās ir radušies jauni stratēģiskie izaicinājumi, piemēram, globalizācija un konkurentu spiediens, pāreja uz zināšanām balstītu ekonomiku, sabiedrības novecošana, jauni ģimenes modeļi, Eiropas integrācijas process, īpaša loma ir piešķirama elastdrošībai.
Veicot darba tirgus reformu, īpaši uzsvērta cilvēkresursu izšķirošā un nozīmīgā loma:
- iekļaut darba tirgū vairāk cilvēku - gan izstrādājot dažādas iniciatīvas, iekļaujot darba tirgū dažādas iedzīvotāju grupas, gan saglabājot darba vietu ilgāk pirmspensijas un vecākiem cilvēkiem, gan tikko darba gaitas uzsākušiem. Tas attiecas uz dažādiem finanšu līdzekļiem (nodokļu un sociālās sistēmas), darba apstākļu uzlabošanu, augstāku darba kvalitāti, dzimumu līdztiesību, saskaņojot profesionālo un ģimenes dzīvi u.tml.;
- uzlabot sasaisti starp cilvēkresursiem un darba vakancēm - samazināt dažādas iekšējās un ārējās barjeras, veicinot darba spēka mobilitāti (ģeogrāfiski un pēc nodarbošanās), modernizējot publiskās nodarbinātības institūcijas un iesaistot cilvēkus dažādās apmācību programmās visā dzīves laikā;
- uzlabot darba tirgus adaptēties spēju, ietverot gan darba devēju, gan darba ņēmēju intereses un vajadzības. Tas nozīmē, ka darba tirgus ir elastīgs dažādās formās (konkurence preču tirgū; nemitīgs tehnoloģiju progress), tas paaugstina darba produktivitāti, efektīvāk izmantojot darba spēku. No otras puses, palielinot nodarbinātības drošību (darbs arī kā sociālā drošība), tiks iesaistīts lielāks skaits cilvēku darba tirgū un tiks samazināts segregācijas risks starp cilvēkiem darba tirgū.
- Elastdrošības koncepcija ir pasākumu stratēģija, lai veicinātu darba tirgus elastību, kā arī sekmētu darba organizācijas un darba tiesisko attiecību uzlabošanu. No otras puses, ir būtiski, lai tiktu ņemti vērā sociālās aizsardzības jautājumi un tiktu garantētas darbavietas. Tādēļ ir izvirzīti sekojoši 4 būtiskākie elastdrošības elementi:
- elastīgi un droši darba līgumu nosacījumi, kas nodrošina pietiekamu elastību gan darbiniekiem, gan darba devējiem caur mūsdienīgiem darba likumiem, koplīgumiem un darba organizāciju. Tādejādi tiktu radīta iespēja iesaistīt riskam pakļautās grupas, pilnīgas nodarbinātības veicināšanai;
- visaptveroša mūžizglītība, kas nodrošina apmācības visas dzīves laikā, lai iedzīvotāji spētu pielāgoties straujajām izmaiņām un inovācijām darba tirgū;
- aktīva darba tirgus politika, kas sekmē pāreju starp dažādām nodarbinātības situācijām un sniedz atbalstu darba mainīšanas laikā;
- mūsdienīgas sociālās drošības sistēmas, nodrošinot ienākumu drošību jeb ienākumu aizvietojumu sociālā riska iestāšanās gadījumā, tajā pat laikā veicinot darbinieku atgriešanos darba tirgū.
Elastdrošība balstās uz sekojošiem elastdrošības principiem:
- elastdrošība ietver elastīgus un drošus darba līgumu nosacījumus, visaptverošas mūžizglītības stratēģijas, efektīvas aktīva darba tirgus politikas un mūsdienīgas sociālās drošības sistēmas;
- elastdrošība ietver līdzsvaru starp darba devēju, darbinieku, darba meklētāju un valsts institūciju tiesībām un pienākumiem;
- elastdrošības ieviešanā ir jāņem vērā nacionālās darba tirgus un darba attiecību īpatnības;
- elastdrošībai ir jāsamazina atšķirības starp darbinieku un iedzīvotāju bez darba. Vienlaikus tai ir jāveicina darbinieku un iedzīvotāju bez darba iekļaušanos, palikšanu darbā un vieglāku pārēju uz citu darbu;
- jāveicina darbinieku mobilitāte gan uzņēmuma ietvaros, gan starp uzņēmumiem. Labas kvalitātes darba vietas un darba organizācija, darba prasmju uzlabošana ir elastdrošības pamatā;
- elastdrošībai ir jāveicina dzimumu līdztiesība, gan sekmējot vienādu pieeju nodarbinātībai, gan piedāvājot iespējas savienot ģimenes un darba dzīvi, kā arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas migrantiem, jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem cilvēkiem;
- elastdrošības ieviešanai ir nepieciešams dialogs starp valsti un sociālajiem partneriem, lai veicinātu ātrākas pārmaiņas un veiksmīgāku politikas īstenošanu;
- elastdrošības politikai jābūt efektīvai attiecībā pret budžeta izmaksām pret visām iesaistītajām pusēm, pievēršot īpašu uzmanību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
2006.gada 25.aprīlī Labklājības ministrija organizēja publisko diskusiju ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām par iespējām nodrošināt elastīgākas nodarbinātības iespējas. (Prezentācija diskusijai par elastību un drošību)
2006.gada 25.aprīļa diskusijas rezultātā tika izstrādāts informatīvā ziņojums un izskatīts Ministru kabinetā par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. (Informatīvā ziņojuma par elastību un drošību)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir izstrādājusi atzinumus par tematu "Elastīgums un sociālā drošība - Dānijas piemērs", kas sniedz ieskatu par vienu no veiksmīgākajiem elastīgu nodarbinātības iespēju principu ieviešanas piemēriem. (EESK atzinms par elastīgumu un sociālo drošību Dānijā)