strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.jpg - 12.82 KB  

profklas3.png - 1.09 KB
 
12_edited.jpg - 32.49 KB
 
twin11.jpg - 7.49 KB
 
baneri-146x90.gif - 14.47 KB
 
 
0.1cb8.jpg - 2.41 KB

 
latvia-banner-130-75.gif - 11.5 KB
 

pabalstu_kalk_small.gif - 1.36 KB

150_ngo_2.jpg - 18.8 KB

 latviesicom.png - 2.37 KB

 resursu_karte.gif - 6.64 KB

 

ufg.gif - 1.56 KB

left-block-image.gif - 8.58 KB

budzet_1014.png - 1.75 KB

parejauzeiro.png - 2.72 KB  

Kalendārs
POTCPSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31
Jautājums

Vai, Jūsuprāt, vecākiem ar bērniem ir jārunā par to, kā izvairīties no seksuālas vardarbības?

Ir jārunā skolā vai citiem speciālistiem, nevis ģimenē

Ir jārunā ar pusaudžiem, mazāki bērni to nevar saprast

Ir jārunā ar jebkura vecuma bērniem atbilstoši bērna vecumam

Nē, tas kaitēs bērna tikumībai

Nē, jo manu bērnu tas neapdraud

Atkarībā no uzņēmuma politikas, var pastāvēt atšķirīgas pieejas darba laika noteikšanai. Tomēr, pastāv vairākas Latvijas tiesību aktos noteiktās pamatnormas, kuras attiecas uz visiem uzņēmumiem. Tāpēc Labklājības ministrijas speciālisti sagatavojuši informatīvu bukletu „Tavs darbs - tavas tiesības.  PĀRZINI DARBA LAIKA NOTEIKUMUS". Tā mērķis ir sniegt ieskatu principos un procedūrās, kas jāievēro, lai nodrošinātu darba laika noteikumu atbilstību Darba likuma prasībām. 

Tavs darbs - tavas tiesības
PĀRZINI DARBA LAIKA NOTEIKUMUS

Kas ir darba laiks?

Darba laiks ir periods, kura laikā darbinieks veic darbu un atrodas sava darba devēja rīcībā. Tas neietver laiku, kas tiek pavadīts dodoties uz un no darba, kā arī pārtraukumu darbā. Piemēram, ja jūs sākat darbu 9.00 un beidzat 18.00, un jums ir noteikts pusdienas pārtraukums 1 stundu, tad jūsu darba diena būs astoņas stundas.

Likums nenosaka, cikos darbiniekiem jāsāk un jābeidz strādāt, to nosaka uzņēmuma darba kārtības noteikumi, maiņu grafiki vai darba līgums.

Kad man ir tiesības uz darba pārtraukumu?

Ja jūsu darba laiks pārsniedz 6 stundas, jums ir tiesības uz pārtraukumu ne vēlāk kā četras stundas pēc darba sākuma. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu, ja viņa darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, taču tam jābūt vismaz 30 minūtes garam.

Kam ir tiesības uz papildus pārtraukumu?

Darba devējam papildus pārtraukumi ir jāpiešķir darbiniekiem:

  • kuri darbā pakļauti īpašam riskam;
  • kam ir bērns līdz pusotra gada vecumam - bērna barošanai.

Papildus pārtraukuma laiks tiek ieskaitīts darbinieka darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu.

Kāds ir normālais darba dienas ilgums?

Normālas darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt 8 stundas.

Tomēr gadījumā, ja ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt 7 stundas.

Savukārt, ja darbinieki, kas pakļauti īpašam riskam, šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika, darba dienas ilgums viņiem nedrīkst pārsniegt 7 stundas (normālais saīsinātais darba laiks). Ja iepriekš minētajiem darbiniekiem ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, darba dienas ilgums viņiem nedrīkst pārsniegt 6 stundas.

Kāds ir maksimālais darba stundu skaits normālā darba nedēļā?

Darbinieka normālais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas. Normālais nedēļas darba laiks darbiniekiem, kas pakļauti īpašam riskam, un tiek nodarbināti ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika, nedrīkst attiecīgi pārsniegt 35 stundas nedēļā.

Kāds ir darba nedēļas ilgums?

Vispārēji darbiniekiem ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams organizēt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt 6 dienu darba nedēļu.

Šādā gadījumā sestdienās darbs beidzas agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās tiek noteikts darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

Vai uz personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, attiecas tie paši noteikumi?

Attiecībā uz personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, likums nosaka atsevišķus darba laika ierobežojumus atkarībā no personas vecuma.

Neviena, persona, kura vēl nav sasniegusi 18 gadu vecumu, nedrīkst strādāt vairāk par piecām dienām nedēļā.

Bērnus, kas sasnieguši 13 gadu vecumu, drīkst nodarbināt:

  1. ne ilgāk par 2 stundām dienā un ne vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā;
  2. ne ilgāk par 4 stundām dienā un ne vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts brīvlaika laikā.
Uz bērniem vecumā no 15 gadiem, kuri turpina iegūt pamatizglītību, attiecināmi Darba likumā ietvertie noteikumi, kas attiecināmi uz pusaudžiem, tas ir, brīvlaikā šādus bērnus var nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk par 35 stundām nedēļā.
 
Vienlaikus ņemams vērā, ka gadījumā, ja personas līdz 18 gadiem papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, tad mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Tāpat arī gadījumā, ja šādas personas tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, tad darba laiks summējams.

Kad man ir tiesības strādāt nepilnu darba laiku?

Darba devējs un darbinieks var vienoties par tādiem darba līguma nosacījumiem, kas nosaka īsāku darba dienu vai darba nedēļu. Bez tam, darba devējs var pēc darbinieka lūguma pārcelt darbinieku strādāt no normāla darba laika uz nepilnu darba laiku vai otrādi, ja uzņēmumā pastāv šāda iespēja. Ir darbinieki, pēc kuru vēlēšanās darba devējam ir jānodrošina iespēja strādāt nepilnu darba dienu:

  • grūtnieces;
  • sievietes pēcdzemdību periodā līdz gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā;
  • darbinieki, kuriem ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam.

Kādas tiesības ir nepilnu darba laiku strādājošajiem?

Darbiniekiem, kas ir nodarbināti nepilnu darba laiku ir tādas pašas tiesības kā tiem darbiniekiem, kas ir nodarbināti pilnu darba laiku. Piemēram, tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tomēr darba samaksu, strādājot nepilnu darba laiku, darbinieks saņems atbilstoši nostrādātajam laikam.

Vai man jābūt gatavam strādāt virsstundas, ja to prasa mans darba devējs?

Virsstundu darbs nozīmē jebkuru darbu, ko darbinieks veic papildus normālajam darba laikam. Tas ir atļauts, ja darbinieks un darba devējs par to rakstveidā ir vienojušies. Darba devējam ir tiesības bez darbinieka rakstveida piekrišanas nodarbināt viņu virsstundu darbā tikai šādos izņēmuma gadījumos:

  • ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības, piemēram, kad apkalpojošos uzņēmumos (gāzes, elektrības, ūdens apgāde) nepieciešams novērst radušos bojājumus;
  • lai novērstu nepārvaramās varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, piemēram, ugunsgrēka, plūdu gadījumā;
  • steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā, piemēram, kad iesāktos darbus nevar pārtraukt, nesabojājot apstrādājamos materiālus vai pagatavojamos priekšmetus.

Kāds ir maksimāli atļautais virsstundu skaits?

Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā. Virsstundu aprēķina periods nedrīkst pārsniegt 4 mēnešus.

Vai kādam ir aizliegts strādāt virsstundas?

Darba drošības un veselības aizsardzības prasību dēļ aizliegts strādāt virsstundas ir visām personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem.

Grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna 2 gadu vecumam, var nodarbināt virsstundu darbā tad, ja viņas ir devušas rakstveida piekrišanu.

Vai pastāv darbinieku kategorijas, uz ko neattiecas darba laika ierobežojumi?

Atsevišķām darbinieku kategorijām, ievērojot viņu darba īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts, vai to var noteikt paši darbinieki.

Arī attiecībā uz  darbiniekiem, kuri nodarbināti uzņēmumā, kas nodrošina pasažieru un kravu autopārvadājumus, pārvadājumus pa gaisu vai iekšzemes ūdensceļiem, un kuru darbs vai nodarbošanās saistīta ar izbraukumiem vai pārvietošanos, var neattiecināt atsevišķas likuma normas, kas nosaka nakts darba laiku, diennakts un nedēļas atpūtas ilgumu, kā arī pārtraukumu piešķiršanu.

Tomēr darba devējam jebkurā gadījumā jānodrošina darba drošības un veselības aizsardzības principu ievērošana, kā arī jānodrošina pietiekama atpūta attiecīgajam darbiniekam.

Kas ir nakts darbs un nakts darbinieks?

Nakts darbs ir darbs, kas tiek veikts vairāk nekā divas stundas laika periodā no 22.00 līdz 6.00 (attiecībā uz bērniem no 20.00 līdz 6.00).

Nakts darbinieks ir persona, kas parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 darba dienas kalendārā gada laikā.

Kam ir aizliegts strādāt naktī?

Nakts laikā ir aizliegts nodarbināt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (laikposmā no pulksten 20 līdz 6).

Grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā ir aizliegts nodarbināt naktīs, ja ir ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

Darbinieku, kuram ir bērns, kas vēl nav sasniedzis 3 gadu vecumu, var nodarbināt nakts darbā tikai ar viņa piekrišanu.

Ja darbinieks ir saņēmis ārsta atzinumu, ka nakts darbs negatīvi ietekmē viņa veselību, darba devējam jāpārceļ nakts darbinieks piemērotā darbā, kas veicams dienas laikā.

Kādos gadījumos ir atļauts maiņu darbs?

Ja nepieciešams nodrošināt darba procesa nepārtrauktību, darba devējs pēc konsultēšanās ar  darbinieka pārstāvjiem var ieviest uzņēmumā maiņu darbu. Ieviešot maiņu darbu, darba devējam jānodrošina, lai:

  • darbinieki tiktu informēti par sastādīto maiņu grafiku,  ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tā stāšanās spēkā;
  • maiņas ilgums nepārsniegtu normālo darba laiku, kas noteikts attiecīgajai darbinieku kategorijai;
  • neviens darbinieks netiktu norīkots strādāt divas maiņas pēc kārtas;
  • pāreja no vienas maiņas uz otru tiktu veikta ne retāk kā ik pēc nedēļas.

Ja darbinieks netiek nomainīts pēc maiņas beigām, gadījumā, kad darba pārtraukšana nav pieļaujama, viņam jāturpina strādāt un nekavējoties jāinformē darba devējs par darba turpināšanu. Laiks, kas papildus nostrādāts pēc maiņas beigām, tiek uzskatīts par virsstundu darbu.

Ko nozīmē summētais darba laiks?

Darba devējs var noteikt summēto darba laiku, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, piemēram, nepārtraukti strādājošos uzņēmumos apkalpojošā sfērā. Pirms summētā darba laika noteikšanas darba devējam jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem.
 
Šajā gadījumā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka darba devējs, piemēram, darba grafikā, un tas var atšķirties atsevišķās nedēļas dienās.
 
Nosakot summēto darba laiku, darba devējam ir jānodrošina Darba likumā paredzētais diennakts un nedēļas atpūtas laiks. Tomēr vienlaikus ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad darba devējs var neievērot Darba likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu summētā darba laika ietvaros. Šie gadījumi ir:
1) darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks;
2) darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbību;
3) darba rakstura dēļ nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu;
4) darbinieks veic sezonas rakstura darbu;
5) ir paredzama uzņēmuma darbības apjoma īslaicīga paplašināšanās vai ražošanas apjoma pieaugums.
Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts:
  • nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas;
  • nodarbināt darbinieku vairāk par 56 stundām nedēļā.
Darbs, ko darbinieks veiks virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, ir uzskatāms par virsstundu darbu.
 
Papildus darba devējam ir jāņem vērā, ka darba devējam pārskata periodā ir jānodrošina, lai diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī, bet nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā (ieskaitot diennakts atpūtu).
 
Lai mazinātu darba devēju krāpšanos ar sastādītajiem darba laika grafikiem, Darba likums paredz, ka darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī citā laikā, kad darbinieks neveic darbu kādu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.