darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Uzticības personas 

Uzticības persona ir nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.

Mēneša laikā pēc uzticības personu ievēlēšanas darba devējs nodrošina uzticības personu papildu apmācību darba aizsardzības jomā. Uzticības personai jāapgūst pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 40 stundu apmērā. Pēc pamatlīmeņa zināšanu apgūšanas uzticības persona saņem dokumentu par pamatlīmeņa zināšanu teorētiskās daļas apguvi. 

Uzticības personu papildu apmācība darba aizsardzības jomā veicama darba laikā. Visus izdevumus, kas saistīti ar papildu apmācību, sedz darba devējs.

Darba devējs veicot darba aizsardzības pasākumus, t.sk. risku novērtēšanā, iesaista uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un nodarbināto, kurš pārzina konkrēto darba vietu. 

Uzticības personai ir tiesības:

  • brīvi izteikt pamatotu nodarbināto viedokli, kā arī savu viedokli par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu un īstenošanu;
  • saņemt no darba devēja iekšējos darba aizsardzības normatīvos aktus, normatīvi tehnisko dokumentāciju, instrukcijas un citus darba aizsardzības noteikumus, kā arī paskaidrojumus un citu informāciju, kas attiecas uz darba aizsardzību;
  • ierosināt darba devējam veikt darba vides riska faktoru mērījumus, ja saņemtas nodarbināto sūdzības par veselībai kaitīgiem darba vides riska faktoriem;
  • ierosināt veikt atkārtotu darba vides risku novērtēšanu darba vietās, kurās noticis nelaimes gadījums vai radušās nopietnas un tiešas briesmas nodarbinātā dzīvībai un veselībai;
  • pieprasīt, lai darba devējs veic darba aizsardzības pasākumus, un izteikt priekšlikumus, kuru īstenošana novērstu vai mazinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai;
  • ierosināt darba devējam noslēgt vienošanos par darba aizsardzību, pie­dalīties sarunās par darba koplīguma nosacījumiem un grozījumiem darba aizsardzības jomā;
  • piekļūt darba vietām saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību.

Uzticības personai ir pienākumi:

  • piedalīties darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, tai skaitā darba vides riska novērtēšanā, darba aizsardzības pasākumu plānošanā un efektivitātes pārbaudē;
  • piedalīties darbā notikušu nelaimes gadījumu izmeklēšanā un ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā, kā arī darba aprīkojuma atbilstības novērtēšanā.

Atbilstoši Darba aizsardzības likumam, darba devējam ir pienākums darba aizsardzības jomā:

  • konsultēties ar nodarbinātajiem vai uzticības personām;
  • nodrošināt uzticības personām iespēju piedalīties apspriedēs par jautājumiem, kas attiecas uz:
  • pasākumiem, kuri var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību;
  • darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošanu un darbību;
  • to nodarbināto norīkošanu, kuriem uzticēta pirmās palīdzības sniegšana, ugunsdzēsības un nodarbināto evakuācijas pasākumu veikšana;
  • darba vides iekšējo uzraudzību;
  • nodarbināto informēšanu par darba aizsardzību, arī gadījumos, kad darbs ir pie cita darba devēja vai vairākiem darba devējiem;
  • instruktāžas un apmācības plānošanu un organizēšanu darba aizsardzības jomā.

Lai darba devējs pēc savas iniciatīvas varētu izbeigt darba vai civildienesta attiecības ar uzticības personu, viņam vispirms jāsaņem Valsts darba inspekcijas piekrišana. 

Sīkāku informāciju par uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtību iespējams iegūt, ielūkojoties Darba aizsardzības likumā un 2002.gada 17.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.427 „Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība".