strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

parejauzeiro.png - 2.72 KB
 
profklas3.png - 1.09 KB
 
12_edited.jpg - 32.49 KB
 
twin11.jpg - 7.49 KB
 
baneri-146x90.gif - 14.47 KB
 
 
0.1cb8.jpg - 2.41 KB

 
latvia-banner-130-75.gif - 11.5 KB
 

pabalstu_kalk_small.gif - 1.36 KB

150_ngo_2.jpg - 18.8 KB

 latviesicom.png - 2.37 KB

 resursu_karte.gif - 6.64 KB

 

ufg.gif - 1.56 KB

left-block-image.gif - 8.58 KB

budzet_1014.png - 1.75 KB


gimidraudzkomers_logo.jpg - 12.82 KB

Kalendārs
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
Jautājums

Kur, Jūsuprāt, var meklēt palīdzību vardarbības gadījumā?

Policijā

Sociālajā dienestā

Pie ārsta

Pie psihologa

Krīzes centrā

Nekur, mēģinu pats/i tikt galā

Situācijas raksturojums 

Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, kas ir „trūcīga persona"[1] un  „maznodrošināta persona"[2], bet termins „nabadzība" Latvijas likumdošanā nav definēts, tāpēc, runājot par nabadzību, sociālo atstumtību un sociālo iekļaušanu, tiek pielietotas Eiropas Komisijas definīcijas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto, par nabadzīgām tiek uzskatītas personas, ja to ienākumi un resursi (ekonomiskie, sociālie un kultūras) ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto un tiem tiek liegtas vai ir ierobežotas pamattiesības. Tādējādi nabadzība galvenokārt ietver materiālo resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēks nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, veselība, izglītība, kultūra u.c.).

Sociālā atstumtība ir plašāks jēdziens nekā nabadzība, - tā ir indivīdu vai cilvēku grupu nespēja iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības, bezdarba, diskriminācijas vai citu apstākļu dēļ. Tātad sociāli atstumts cilvēks nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz, piemēram, vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, emocionālā un fiziskā vardarbība u.c.

Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir iedzīvotāju grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.

Savukārt sociālā iekļaušana ir process, kura mērķis ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošināt iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskā, sociālā un kultūras dzīvē, uzlabojot dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.

Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir šādas:

  • pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri);
  • pirmspensijas vecuma personas;
  • daudzbērnu un nepilnās ģimenes;
  • bērni;
  • invalīdi un personas ar funkcionāliem traucējumiem;
  • bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki);
  • bezpajumtnieki;
  • romi;
  • ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas;
  • cilvēku tirdzniecības upuri;
  • no psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām) atkarīgās personas;
  • personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm;
  • trūcīgās personas.

Nabadzības riska slieksni un nabadzības riska indeksu aprēķina pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja (EUROSTAT) izstrādātās metodoloģijas. Lai novērtētu un salīdzinātu situāciju sociālās iekļaušanas jomā ES dalībvalstīs, tiek pielietoti monetārie un ienākumu nevienlīdzības indikatori[1], kurus aprēķina Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde (turpmāk - CSP).


[1] Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu".

[2] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta 6.daļa.