Kalendārs
POTCPSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
Jautājums

Kāds, Jūsuprāt, iemesls ir tuvinieku vardarbībai?

Zems izglītības līmenis

Atkarību izraisošo vielu lietošana

Cietušās personas uzvedība

Psiholoģiski traucējumi vardarbīgam partnerim

Zems ienākumu līmenis

Cietušajam patīk vardarbīga izturēšanās pret viņu

Cits

Situācijas raksturojums 

Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, kas ir „trūcīga persona"[1] un  „maznodrošināta persona"[2], bet termins „nabadzība" Latvijas likumdošanā nav definēts, tāpēc, runājot par nabadzību, sociālo atstumtību un sociālo iekļaušanu, tiek pielietotas Eiropas Komisijas definīcijas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto, par nabadzīgām tiek uzskatītas personas, ja to ienākumi un resursi (ekonomiskie, sociālie un kultūras) ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto un tiem tiek liegtas vai ir ierobežotas pamattiesības. Tādējādi nabadzība galvenokārt ietver materiālo resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēks nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, veselība, izglītība, kultūra u.c.).

Sociālā atstumtība ir plašāks jēdziens nekā nabadzība, - tā ir indivīdu vai cilvēku grupu nespēja iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības, bezdarba, diskriminācijas vai citu apstākļu dēļ. Tātad sociāli atstumts cilvēks nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz, piemēram, vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, emocionālā un fiziskā vardarbība u.c.

Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir iedzīvotāju grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.

Savukārt sociālā iekļaušana ir process, kura mērķis ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošināt iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskā, sociālā un kultūras dzīvē, uzlabojot dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.

Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir šādas:

  • pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri);
  • pirmspensijas vecuma personas;
  • daudzbērnu un nepilnās ģimenes;
  • bērni;
  • invalīdi un personas ar funkcionāliem traucējumiem;
  • bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki);
  • bezpajumtnieki;
  • romi;
  • ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas;
  • cilvēku tirdzniecības upuri;
  • no psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām) atkarīgās personas;
  • personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm;
  • trūcīgās personas.

Nabadzības riska slieksni un nabadzības riska indeksu aprēķina pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja (EUROSTAT) izstrādātās metodoloģijas. Lai novērtētu un salīdzinātu situāciju sociālās iekļaušanas jomā ES dalībvalstīs, tiek pielietoti monetārie un ienākumu nevienlīdzības indikatori[1], kurus aprēķina Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde (turpmāk - CSP).


[1] Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu".

[2] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta 6.daļa.