darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Arodslimību noteikšana 

Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori.

Arodslimības iedalās šādās lielās grupās:

  • ķīmisko faktoru izraisītās akūtās un hroniskās slimības;
  • bioloģisko faktoru izraisītās slimības;
  • fizikālo faktoru izraisītās slimības;
  • ārstniecības līdzekļu izraisītās slimības;
  • pārslodžu (kopējās fiziskās pārslodzes vai atsevišķu orgānu vai sistēmu pārslodzes) izraisītās slimības;
  • rūpniecisko aerosolu izraisītās slimības;
  • alerģiskās arodslimības.

Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz visiem arodslimību gadījumiem, ja nodarbinātie darbā tiek vai tikuši pakļauti kaitīgiem darba vides faktoriem. 

Ja nodarbinātajam konstatētas Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtības noteikumu 1.pielikumā minētās slimības vai to pazīmes, un viņš tiek vai ir ticis pakļauts kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, viņam ir tiesības prasīt savam ģimenes ārstam, lai viņu izmeklētu un noteiktu, vai konstatētā slimība ir arodslimība. Ja, izmeklējot nodarbināto, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, ko, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, viņu diagnozes precizēšanai nosūta pie arodslimību ārsta.

Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, tad viņš:

  • nodarbināto norīko konsultācijai uz ārstniecības iestādes izveidotu ārstu komisiju arodslimībās vai valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisiju arodslimībās;
  • norīkot uz konsultāciju var ar nosūtījumu, kam pievienoti veikto izmeklējumu rezultāti un izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām. 

Ja slimniekam konstatēta arodslimība, kura ir arodslimību sarakstā, tad viņam ir iespējams saņemt kompensāciju. (Arodslimnieku tiesības)

Ja ārstu komisija vai centra ārstu komisija nodarbinātajam diagnosticē arodslimību, viņš ar komisijas izsniegto atzinumu par arodslimību vēršas pie sava ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) nosūta arodslimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju vai tās struktūrvienību - vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes ekspertīzei atbilstoši normatīvajiem aktiem par invaliditātes ekspertīzes kārtību.

Lai noteiktu tiesības uz normatīvajos aktos paredzēto apdrošināšanas atlīdzību, arodslimnieks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniedz ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus.

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, par kuru sagatavots akts (jo ir pastāvējusi inficēšanās iespēja), tomēr tūlītēja darbnespēja nav iestājusies, ģimenes ārsts nosūta nodarbināto konsultācijai uz ārstu komisiju vai centra ārstu komisiju (ar darbā notikušo nelaimes gadījumu saistītā infekcijas slimība ir diagnosticēta vēlāk).

Pašnodarbinātie nav apdrošināti arodslimību gadījumos un tātad nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību no VSAA!

Sīkāku informāciju par arodslimību noteikšanu Jūs varat iegūt, ielūkojoties Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.908 „Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība".

Noderīga informācija ar akūtam arodslimībām pieejama šeit