darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Obligātās veselības pārbaudes 

Obligātā veselības pārbaude ir jāveic tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, kā arī tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.

Obligātās veselības pārbaudes iedala:

  • pirmreizējās - veic nodarbinātajiem pirms stāšanās darbā (darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas);
  • periodiskās - veic nodarbinātajiem periodiski, atkarībā no darba vidē esošajiem kaitīgajiem faktoriem un to iespējamās iedarbības;
  • ārpuskārtas (papildu):
    • gadījumos, ja mainās kaitīgie darba vides faktori vai notikušas izmaiņas darba apstākļos, konstatēta paaugstināta kaitīgā faktora koncentrācija, u.tml.;
    • nodarbinātajam radušies veselības traucējumi, ko izraisījusi vai varētu būt izraisījusi kaitīgā faktora ietekme;
    • pēc darba devēja iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā;
    • darba aizsardzības speciālista vai uzticības personas ieteikuma. 

Darba devēja pienākumus attiecībā uz obligātajām veselības pārbaudēm nosaka Darba aizsardzības likums.

Pēc darba vides riska novērtēšanas uzņēmumā, darba devējam vai viņa pilnvarotam cilvēkam ir jāsagatavo obligātās veselības pārbaudes karte 2 eksemplāros. No tiem 1 eksemplārs glabājas pie ārsta, otrs jāatdod darba devējam.

Aizpildot obligātās veselības pārbaudes karti, darba devējam jānorāda (ar vārdiem) darba vidē pastāvošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru vai darbu īpašos apstākļos atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam un darba stāžu - laiku, kas nostrādāts pie konkrētā darba devēja, pastāvot veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem vai veicot darbu īpašos apstākļos.

Darba devējs nosūta nodarbināto pie arodslimību ārsta.

Darba devējs var arī pirms nodarbinātā nosūtīšanas pie arodslimību ārsta veselības pārbaudes veikšanai, nosūtīt nodarbināto pie speciālistiem un laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai atbilstoši noteikumu 1. un 2.pielikumam. Šajā gadījumā nodarbināto nosūta veselības pārbaudes veikšanai pie arodslimību ārsta pēc šo apskašu rezultātu saņemšanas.

Nodarbinātie uz obligātajām veselības pārbaudēm jānosūta ar darba devēja rīkojumu. 

Nodarbināto obligātās veselības pārbaudes veic:

  • arodslimībās sertificēts ārsts;
  • tikai VAS Paula Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centrs - ja cilvēki, veicot darba uzdevumus, ir tikuši pakļauti jonizējošā starojuma iedarbībai

Ja obligātās veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis uz laiku, kamēr notiek ārstēšana, neatbilst veicamajam darbam, bet nodarbinātais var strādāt citā darbā, neizmantojot darbnespējas lapu, darba devējs:

1. nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes;
2. nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos;
3. ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu;
4. veselības pārbaudes kartē norādītajā laikā nosūta nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi.

Savukārt, ja obligātās veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, darba devējs:

1. nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes;
2. nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos. 

Ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā, darba devējs ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu un atbilstoši aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu.

Darba devējs pēc nodarbinātā pieprasījuma izsniedz darba devēja apliecinātu nodarbinātā veselības pārbaudes kartes kopiju.

Pēc pārbaudes veikšanas darba devējam jānodrošina obligāto pārbaužu karšu uzglabāšana (ne mazāk kā 10 gadus, atsevišķo gadījumos 40 gadus, ja nodarbinātie pakļauti azbesta vai kancerogēnu vielu iedarbībai).

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaužu veikšanu. Tāpat noteikumi par darba aizsardzības prasībām, strādājot ar displeju nosaka, ka:

  • darba devējam jānodrošina nodarbinātais ar speciālajiem medicīniski optiskajiem redzes korekcijas līdzekļiem (brillēm). Tas iespējams, ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam darba pienākumu veikšanai nepieciešami piemēroti optiskie redzes korekcijas līdzekļi;
  • izdevumus, kas saistīti ar briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegādi, kā arī darba briļļu izgatavošanu, sedz darba devējs. Kārtību, kādā tiek segtas šīs izmaksas, pēc iepriekšējām konsultācijām ar nodarbinātajiem, darba devējs nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Darba devējam ir tiesības:

  • noteikt termiņus, līdz kuram nodarbinātajam jāiziet obligātā veselības pārbaude;
  • piemērot nodarbinātajiem disciplinārsodus par darba devēja prasību neizpildi, t.sk. disciplinārsodus, ja nodarbinātais savlaicīgi neiziet obligāto veselības pārbaudi.

Obligāto veselības pārbaužu veikšanas biežums ir atkarīgs no:

  • konkrētā kaitīgā faktora vai no tā iedarbības pakāpes;
  • konkrētā darba īpašos apstākļos.

Pārbaužu veikšanas biežums ir noteikts noteikumu Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude 1. un 2.pielikumā.

Ja ārsta atzinums izsniegts cilvēkam pirms darba līguma noslēgšanas, tas ir derīgs iesniegšanai arī citam darba devējam ar vairākiem nosacījumiem:

  • iesniegšana citam darba devējam notiek tajā laika posmā, kas norādīts iepriekšminēto noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajā laika posmā;
  •  ja darba vides faktori vai īpašie darba apstākļi ir līdzīgi.

Veselības pārbaudes nepieciešams veikt arī nodarbinātajiem, kuri var radīt risku citu cilvēku veselībai.

Nodarbinātajiem, kuru darbs ir saistīts ar transporta līdzekļu vadīšanu, veicot obligātās veselības pārbaudes, jāvadās pēc attiecīgajiem noteikumiem, kas nosaka, ka A un B kategorijas un traktortehnikas vadītājiem veselības pārbaude veicama ik pēc 10 gadiem, bet, ja cilvēks sasniedzis 60 gadu vecumu, veselības pārbaude veicama reizi 3 gados. Atbilstošie veselības pārbaužu biežumi C un D  kategoriju autovadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem ir 5 gadi un pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas - 3 gadi.

Sīkāku informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm Jūs varat iegūt, ielūkojoties 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude", 06.10.2007. MK noteikumos Nr.660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība"word.gif - 648 B, 06.08.2002. MK noteikumos Nr.343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju"pdf.gif - 641 B 27.11.2001. MK noteikumos Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm" 20.12.2011. MK noteikumos Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību, kā arī Darba aizsardzības un Darba likumā.