Noderīgi

• Darba aizsardzības informatīvi - skaidrojošais materiāls "Par obligāto veselības pārbaudi"

Kalendārs

Jautājums

Obligātās veselības pārbaudes 

Obligātā veselības pārbaude ir jāveic tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, kā arī tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.

Obligātās veselības pārbaudes iedala:

• pirmreizējās - veic nodarbinātajiem pirms stāšanās darbā (darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas);
• periodiskās - veic nodarbinātajiem periodiski, atkarībā no darba vidē esošajiem kaitīgajiem faktoriem un to iespējamās iedarbības;
• iepriekšējās - veic nodarbinātajiem, mainoties vai papildinoties kaitīgajiem darba vides faktoriem;
• papildus - ārpuskārtas veselības pārbaudes situācijās, kad nodarbinātajam radušies veselības traucējumi, ko izraisījusi vai varētu būt izraisījusi kaitīgā faktora ietekme, vai arī šādi traucējumi varētu attīstīties dažādu apstākļu dēļ (notikušas izmaiņas darba apstākļos, konstatēta paaugstināta kaitīgā faktora koncentrācija, u.tml.). 

Darba devēja pienākumus attiecībā uz obligātajām veselības pārbaudēm nosaka Darba aizsardzības likums.

Pēc darba vides riska novērtēšanas uzņēmumā, darba devējam vai viņa pilnvarotam cilvēkam ir jāsagatavo obligātās veselības pārbaudes karte 2 eksemplāros. No tiem 1 eksemplārs glabājas pie ārsta, otrs jāatdod darba devējam. Nodarbinātie uz obligātajām veselības pārbaudēm jānosūta ar darba devēja rīkojumu. 

Nodarbināto obligātās veselības pārbaudes veic:

• arodslimībās sertificēts ārsts un ģimenes ārsts, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī citus speciālistus;
• tikai VAS Paula Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centrs - ja cilvēki, veicot darba uzdevumus, ir tikuši pakļauti jonizējošā starojuma iedarbībai. 

Ja pārbaudes laikā ārsts ir konstatējis, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, darba devējam:

• nodarbinātais ar viņa piekrišanu jāpārceļ citā darbā, lai viņš netiktu pakļauts šo, kā arī citu analoģisku faktoru iedarbībai. To darot darba devējs vadās pēc Darba likuma prasībām (aktīva saite). Ja darbinieks šim risinājumam nepiekrīt, tad darba devējam atbilstoši Darba likumam ir tiesības darbiniekam uzteikt darbu.
• jāveic atzīme obligātās veselības pārbaudes kartē par visiem veiktajiem pasākumiem.

Pēc pārbaudes veikšanas darba devējam jānodrošina obligāto pārbaužu karšu uzglabāšana (ne mazāk kā 10 gadus, atsevišķo gadījumos 40 gadus, ja nodarbinātie pakļauti azbesta vai kancerogēnu vielu iedarbībai) un uzskaite.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaužu veikšanu. Tāpat noteikumi par darba aizsardzības prasībām, strādājot ar displeju nosaka, ka:

• darba devējam jānodrošina nodarbinātais ar speciālajiem medicīniski optiskajiem redzes korekcijas līdzekļiem (brillēm). Tas iespējams, ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam darba pienākumu veikšanai nepieciešami piemēroti optiskie redzes korekcijas līdzekļi;
• izdevumus, kas saistīti ar briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegādi, kā arī darba briļļu izgatavošanu, sedz darba devējs. Kārtību, kādā tiek segtas šīs izmaksas, pēc iepriekšējām konsultācijām ar nodarbinātajiem, darba devējs nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Darba devējam ir tiesības:

• noteikt termiņus, līdz kuram nodarbinātajam jāiziet obligātā veselības pārbaude;
• piemērot nodarbinātajiem disciplinārsodus par darba devēja prasību neizpildi, t.sk. disciplinārsodus, ja nodarbinātais savlaicīgi neiziet obligāto veselības pārbaudi.

Obligāto veselības pārbaužu veikšanas biežums ir atkarīgs no:

• konkrētā kaitīgā faktora vai no tā iedarbības pakāpes;
• konkrētā darba īpašos apstākļos.

Pārbaužu veikšanas biežums ir noteikts noteikumu Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude 1. un 2.pielikumā.

Ja ārsta atzinums izsniegts cilvēkam pirms darba līguma noslēgšanas, tas ir derīgs iesniegšanai arī citam darba devējam ar vairākiem nosacījumiem:

• iesniegšana citam darba devējam notiek tajā laika posmā, kas norādīts iepriekšminēto noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajā laika posmā;
•  ja darba vides faktori vai īpašie darba apstākļi ir tādi paši.

Veselības pārbaudes nepieciešams veikt arī nodarbinātajiem, kuri var radīt risku citu cilvēku veselībai.

Nodarbinātajiem, kuru darbs ir saistīts ar transporta līdzekļu vadīšanu, veicot obligātās veselības pārbaudes, jāvadās pēc attiecīgajiem noteikumiem, kas nosaka, ka A un B kategorijas un traktortehnikas vadītājiem veselības pārbaude veicama ik pēc 10 gadiem, bet, ja cilvēks sasniedzis 60 gadu vecumu, veselības pārbaude veicama reizi 3 gados. Atbilstošie veselības pārbaužu biežumi C un D  kategoriju autovadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem ir 5 gadi un pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas - 3 gadi.

Sīkāku informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm Jūs varat iegūt, ielūkojoties 2004.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.527 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude", 06.10.2007. MK noteikumos Nr.660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība", 06.08.2002. MK noteikumos Nr.343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", 27.11.2001. MK noteikumos Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm", 16.07.2007. MK noteikumos Nr.582 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu  vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību", kā arī Darba aizsardzības un Darba likumā.