darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Darba vides iekšējā uzraudzība 

Lai konstatētu iespējamo risku strādājošo drošībai un veselībai, kā arī novērstu to, uzņēmumā jāveic darba vides iekšējā uzraudzība, t.sk., darba vides risku novērtēšana.

Darba vides iekšējā uzraudzība ir uzņēmuma darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un vadīšana, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, tas nozīmē, ka darba aizsardzības jautājumi ir jāintegrē visā uzņēmuma darbībā. (Iekšējās uzraudzības veikšanas vadlīnijaspdf.gif - 641 B)

Darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā veic:

  • darba devēja norīkots darba aizsardzības speciālists;
  • darba devējs, ja uzņēmumā nav vairāk par 10 nodarbinātajiem un darba devējs pats veic darba aizsardzības speciālista pienākumus (Pieci soļi darba vides risku novērtēšanai mazajos uzņēmumospdf.gif - 641 B);
  • kompetenta institūcija vai kompetents speciālists, kas šos pienākumus uzņēmumā veic uz attiecīga līguma pamata.

Darba vides iekšējo uzraudzību veic, sadarbojoties ar uzticības personu un nodarbinātajiem.

Darba vides riska faktorus novērtē, izmantojot dažādas metodes:

  • aptaujas anketas;
  • pārrunas;
  • nelaimes gadījumu rašanās iespējamības un seku smaguma prognozes;
  • kvantitatīvās novērtēšanas metodes. 

Novērtējot darba vides riskus, ņem vērā:

  • riska iestāšanās varbūtību un riska seku smaguma pakāpi;
  • esošo mijiedarbību starp nodarbinātajiem un viņu veicamo darbu uzņēmumā;
  • vai darba vietā uzturas arī citi cilvēki (apmeklētāji, studenti, pacienti);
  • darbā notikušos nelaimes gadījumus un konstatētās arodslimības;
  • darba vietās, kurās ir nemainīgi darba apstākļi (birojos) - specifiskos un ierastos darba apstākļus;
  • darba vietās, kurās ir mainīgi darba apstākļi (būvniecībā) - arī paredzētās darba apstākļu izmaiņas.

Pēc darba vides riska novērtēšanas un darba vietu pārbaudes:

  • nosaka darba vides riskam pakļautās darba vietas un darba veidus, kuros nepieciešams veikt darba aizsardzības pasākumus;
  • izstrādā darba aizsardzības pasākumu plānu, kurā nosaka darba aizsardzības pasākumus, to īstenošanas termiņus un atbildīgos;
  • sagatavo darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos sarakstus un dokumentus, piemēram, to cilvēku, profesiju (amatu) vai darba vietu sarakstu, kurās nodarbinātie ir pakļauti kaitīgiem darba vides faktoriem, nodarbinātajiem darbā ir īpaši apstākļi, kuriem jāiziet obligātās veselības pārbaudes, lietojamo individuālo aizsardzības līdzekļu saraksts, u.c. Nepieciešamos sarakstus var apvienot vienā vai vairākos dokumentos.

Biežāk sastopamie darba vides riska faktori:

  • ķīmiskās vielas (lakas, krāsas, sintētiskie mazgāšanas līdzekļi);
  • fizikālie faktori (troksnis, vibrācija, mikroklimats, apgaismojums);
  • putekļi (metināšanas aerosols, abrazīvie putekļi, koka putekļi);
  • bioloģiskie faktori (ērču encefalīta izraisītāji, vīrusa hepatīta B un C izraisītāji, HIV, AIDS);
  • mehāniskie faktori (strādājot ar darba aprīkojumu, ar bīstamajām iekārtām, darbs augstumā);
  • ergonomiskie faktori (darbs piespiedu pozā, vienveidīgas kustības, smagumu pārvietošana);
  • psihosociālie faktori (laika trūkums, virsstundu darbs, sliktas attiecības ar vadību, kolēģiem, konflikti).
Sīkāku informāciju par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību Jūs varat iegūt, ielūkojoties Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība"word.gif - 648 B.