darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdes

Protokols Nr.10 

Sēde notiek: 2007. gada 8. februārī.
Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides
Pieejamības centrā „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38           

Sēde sākas: plkst. 12.00

Piedalās:

Padomes priekšsēdētāja:
D. Staķe - labklājības ministre

Padomes locekļi:

V.Veldre- Veselības ministrs,
B. Rivža - Izglītības un zinātnes ministre,
A. Baštiks - Bērnu un ģimenes lietu ministrs,
A. Pavlins - Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents,
V. Nagobads - Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidents,
I. Balodis - Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" prezidents,
I. Rulle - Latvijas asociācijas „Rūpju bērns" priekšsēdētāja,
E. Zariņš - Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs,
N. Sakss - Sabiedrības integrācijas fonda direktors,
A. Jaunsleinis - Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis,
L. Laube - Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja,
O.Kastēns - Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās,
V. Andrejeva- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Padomes priekšsēdētāja, 

Nepiedalās:

Padomes locekļi:
J.Strods - Ekonomikas ministrs,
D. Šmite - Valsts Cilvēktiesību biroja direktora p.i.,
A.Štokenbergs - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs,
P. Krīgers - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs,

Citi:
A.Pīlēģis - RAPLM Valsts sekretāra vietnieks,
E.Vernere -  Em Būvniecības departamenta Arhitektūras nodaļas vadītāja,
A.Vētra - LRPOA prezidents,
J.Asaris - KM Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija,
J.Strebkovs - LM SPSPD vecākais referents,
G.Vasiljevskis - IZM ministres padomnieks,
I.Girucka - SM Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja,
S.Šimfa - LPS padomniece,
Ž.Vasaraudze - VM parlamentārā sekretāre,
S.Pablaka - VM SVD Veselības aprūpes organizācijas nodaļa,
L.Ķikute - Valsts cilvēktiesību birojs,
A.Skrastiņš - IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors.

Protokolē:

M. Dzelzskalns - padomes sekretārs.

Darba kārtībā:

Nr.

Tēma

Ziņotājs

1.      

2006. gada 26. oktobra sēdes protokola apstiprināšana.

ILNP locekļi

2.      

Atbildīgo ministriju informācija par paveiktiem pasākumiem saistībā ar darba grupu priekšlikumiem medicīniskajā un sociālajā rehabilitācijā un iekļaujošajā izglītībā.

Atbildīgo ministriju deleģētie pārstāvji

(LM, IZM, VM, EM, RAPLM, KM, SM)

3.      

Dažādi: papildus informācija.

ILNP locekļi

4.      

Nākamās ILNP sēdes plānošana

ILNP locekļi

Sēdi vada: D. Staķe

I.Balodis ierosina darba kārtībā iekļaut jautājumu par Starptautisko Konvenciju par tiesībām personām ar invaliditāti.
D.Staķe ierosina šo jautājumu skatīt nākošajā Padomes sēdē.
Padomes locekļi atbalsta priekšlikumu skatīt šo jautājumu nākošajā Padomes sēdē.

1.     2006. gada 10. augusta sēdes protokola apstiprināšana.

Protokola projekts tika izsūtīts visiem ILNP dalībniekiem, iebildumu nav.
Apstiprināts ILNP 2006. gada 26. oktobra sēdes protokols.

2.     Atbildīgo ministriju informācija par paveiktiem pasākumiem saistībā ar darba grupu priekšlikumiem medicīniskajā un sociālajā rehabilitācijā un iekļaujošajā izglītībā.

J.Strebkovs informē par veiktajiem pasākumiem Labklājības ministrijas kompetences jomā: palielināts finansējums par 300 000 Ls tehniskajiem palīglīdzekļiem rindu mazināšanai un tiek paredzēts iekļaut jaunus tehnisko palīglīdzekļu veidus no valsts apmaksāto palīglīdzekļu pozitīvajā sarakstā (elektriskie ratiņkrēsli, datorprogrammas redzes invalīdiem, palīgierīces ēšanas un ģērbšanās funkciju uzlabošanai u.c.); V/A „SIC" tiek apmācīti surdotulki nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādāta runas sintēzes datorprogramma neredzīgiem cilvēkiem; jaunajā invaliditātes likumprojektā atbilstoši Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnēm 2005-2015.gadam tiek paredzēts pilnveidot invaliditātes noteikšanu un nodrošināt asistenta pakalpojumus personām ar dziļu invaliditāti.

S.Pablaka informē par veiktajiem pasākumiem Veselības ministrijas kompetences jomā: inkontinences līdzekļu kompensācijas apjoms tiks saglabāts 50% apjomā, jo medicīnas ierīču mērķis nav slimību ārstēšana; ar 2007.g. jūliju tiks kompensēti katetri, bet VM uzskata, ka šiem līdzekļiem nav jābūt no kompensējamiem medikamentiem paredzētiem līdzekļiem; turpmāk darba nespējas gadījumā, kas ilgst 6 mēnešus pacients jānosūta uz Valsts darbaspēju ekspertīzes ārstu komisiju, VM uzskata, ka nepieciešams ieviest sociālo un ārstniecisko pabalstu sistēmu, kas ļautu pacientiem ātrāk un efektīgāk izmantot medicīniskās tehnoloģijas ārstēšanas vai rehabilitācijas laikā; paredzēts izveidot medicīniskās rehabilitācijas sistēmu ar reģionālu medicīniskās rehabilitācijas iestāžu tīklu, tiek izstrādāta rehabilitācijas programma; nepieciešams veikt ārstniecības personu apmācību darbam ar Starptautisko funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikatoru, Funkcionēšanas spēju novērtēšanas Starptautisko funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikācijas ieviešana saskaņā ar ārstniecības likumu paredzēta ar 2009.g. 30.jūniju; ārstniecības kvalitātes kontroles jomā tiek veikta „MADEKI" kapacitātes stiprināšana.  

A.Skrastiņš informē par veiktajiem pasākumiem Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jomā: 2007.g. ir sagatavoti 10 surdotulki; šobrīd nav ieviesta sistēma „nauda seko bērnam", bet tiek papildus piemaksāts skolotājiem, kuru klasēs mācās bērni ar invaliditāti, kuriem nepieciešama papildus uzmanība un palīdzība; tiek veidots Speciālas izglītības centrs, kas palīdzēs īstenot principu „nauda seko bērnam"; vispārējās izglītības programmas licenzēšanas komisija 2006.g. licenzējusi 6 speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādēs, pielāgotas 20 speciālās skolas un 9 vispārizglītojošās skolas izglītojamiem ar kustību traucējumiem; paaugstināta pedagogu profesionālā meistarība darbam ar bērniem ar invaliditāti 16 stundu kursos 76 grupām 1900 dalībniekiem.

I.Balodis ierosina un lūdz Padomes atbalstu izglītības iestāžu apsekošanai piedaloties dažādām cilvēku ar invaliditāti interešu nevalstiskām organizācijām, lai gūtu viedokli par reālo situāciju šajā jomā.

A.Skrastiņš atbalsta šo priekšlikumu, IZM ir atvērta šādai sadarbībai. 

E.Vernere jautā kāda ir situācija ar apmācībām par funkcionālajām spējām un ierobežojumiem vispārējā izglītībā?

A.Skrastiņš informē, ka skolotāju izglītības programmās šie jautājumi ir iekļauti.

E.Vernere informē par veiktajiem pasākumiem Ekonomikas ministrijas kompetences jomā: saistībā ar iepriekšējo jautājumu EM bija lielas problēmas ar arhitektūras fakultāti, izstrādājot arhitekta profesijas standartu, kas nav tikai vispārējā izglītība, pierādot, ka arhitektam jāpārzin vides pieejamības prasības cilvēku ar dažāda veida invaliditāti jomā. RAPLM mājokļu departaments tikai šogad ir pievienots EM, sakarā ar to nav detalizētas informācijas par paveikto darba grupas priekšlikumu jomā. Informē par Universālā dizaina principiem un to ieviešanu visās vides veidošanas jomās.

EM sadarbībā ar NVO 3.gadu organizē jaunu ēku monitoringu „Zelta kruķis" ar nomināciju humānākā, pieejamākā ēka.

A.Vētra informē, ka Latvijā nav speciālistu, kuri šo priekšmetu varētu mācīt, šobrīd sadarbībā ar Zviedriju tiek veidota šāda studiju programma.

G.Vasiljevskis informē, ka IZM atbalsta studijās iekļaut šos jautājumus un naudas trūkums ir nepamatots augstskolas arguments, problēma ir pasniedzēju trūkums.

A.Pīlēģis jautā vai tiek ievēroti būvnormatīvi vides pieejamības jomā?

E.Vernere: būvnormatīvi ir nepārprotami atbilstoši vides pieejamības prasībām.

A.Pīlēģis informē par veiktajiem pasākumiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetences jomā: jauni pašvaldībām piederoši mājokļi tiek būvēt atbilstoši būvnormatīviem, pieejami, bet nebija iespējams iekļaut naudu papildus dotācijām pašvaldībām, lai pielāgotu vidi esošajās ēkās, jo prioritāri bija jārisina denacionalizācijas jautājumi. Turpmāk šī atbildība ir uzlikta EM.

I.Girucka informē par veiktajiem pasākumiem Satiksmes ministrijas kompetences jomā: 70%autoostu ir pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. 2005.g. ir iegādāti 45 invalīdiem pielāgoti autobusi, 2006 g. Ir vēl pieaugums; Saeimā iesniegts sabiedriskā transporta pakalpojuma likumprojekts, kas paredz primāri sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti; jaunu elektrovilcienu iegādei ir iekļauta norma par pieejamību, peroniem nepieciešams komplekss risinājums.

E.Zariņš norāda, ka sabiedriskā transporta maršrutu numuru zīmēm ir jābūt lielāka izmēra, vismaz 30 CM augstumā, lai tās būtu saredzamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

J.Asaris informē par veiktajiem pasākumiem Kultūras ministrijas kompetences jomā: būtiski ir universālā dizaina principi un pieejamības nodrošināšana objektiem, šie jautājumi tiks iestrādāti arhitektūras kvalitātes likumā; Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viens no vērtēšanas attaisnojošiem kritērijiem ir pieejamības nodrošināšana būvējot liftus, pacēlājus un uzbrauktuves.

A.Pavlins jautā vai kultūras objekti tik pielāgoti arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem?

J.Asaris: šādas informācijas nav.

I.Balodis ierosina Latvijas nedzirdīgo savienībai iesniegt EM nepieciešamo pasākumu kopumu, kas nodrošinātu pieejamu vidi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, lai tos būtu iespējams iestrādāt normatīvajos aktos.

D.Staķe ierosina šādu informāciju atkārtoti apkopot pēc ilgāka laika perioda realizēto pasākumu salīdzināšanai un novērtēšanai.

Nolēma:

Pieņemt zināšanai atbildīgo ministriju informāciju par paveiktiem pasākumiem saistībā ar darba grupu priekšlikumiem medicīniskajā un sociālajā rehabilitācijā un iekļaujošajā izglītībā.

J.Strebkovs informē par Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnēs 2005-2015.gadam un to rīcības plānā paredzētā likumprojekta „likums par invaliditāti" izstrādāšanas gaitu un iekļaut paredzamām jomām un pakalpojumiem. Nevalstisko organizāciju pārstāvju izteiktajiem priekšlikumiem.

D.Staķe informē, ka LM šobrīd strādā pie pabalsta palielināšanas invalīdiem kopš bērnības.

G.Vasiljevskis uzsver, ka izstrādājot kritērijus un nosakot invaliditāti bērniem ir ļoti svarīgi ņemt vērā to spēju mācīties, kur IZM palīdzētu piesaistīt speciālistus.

A.Pavlins norāda, ka jaunā likuma ieviešanas laiks ir ļoti tāls. Asistentu pakalpojums ir nepieciešams arī pie smagas invaliditātes. Nav nepieciešami 2 rehabilitācijas plāni: pie ģimenes ārsta un pie sociālā darbinieka.

J.Strebkovs informē, ka tiek paredzēts izstrādāt vienu rehabilitācijas plānu personai, bet veselības stāvoklim mainoties var būt nepieciešams šī plāna turpinājums vai cits plāns.

A.Vētra norāda, ka jaunajā likumā vairāk jāiekļauj speciāli mērķa pabalsti medicīnas un rehabilitācijas pasākumiem (mobilitātes pabalsts u.c.). Bērniem jānosaka tikai draudoša invaliditāte. Rehabilitācijas plānos apkopot visu esošo informāciju par personas ārstēšanas gaitu. Likumā jāiekļauj motivācijas pasākumi un aspekti cilvēkam neiegūt invaliditāti.

I.Balodis pauž viedokli, ka likums ir par invaliditātes noteikšanu, bet jābūt tiesībām, garantijām, pienākumiem, atbildībām un valsts politikas principiem.

J.Strebkovs informē, ka dažādos likumos un tiesību aktos ir noteiktas cilvēku ar invaliditāti garantijas un Valsts atbildība. Šajā likumā prioritāte ir invaliditātes profilaksei.

3.Dažādi: papildus informācija.

Latvijas Neredzīgo biedrība lūdz ILNP atbalstu piešķirt invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes 1.un 2. grupas redzes invalīdiem. Norāda, ka kopš 2006.gada cilvēkiem ar redzes invaliditāti ir liegtas iespējas izmantot invalīdu stāvvietas, bet šie cilvēki nevar bez pavadoņa pārvietoties, kura funkcijas bieži veic autovadītājs.

M.Dzelzskalns ierosina risināt šo problēmu ierīkojot vairāku nozīmju autostāvvietas: invalīdus pārvadājošiem transportiem, invalīdiem ar kustību traucējumiem un iespējams autotransportam, kas pārvadā bērnu ratiņus, ievērojot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši lietotāju skaitam.

E.Zariņš informē, ka citās Eiropas valstīs redzes invalīdiem ir atļauts izmantot invalīdu autostāvvietas.

M.Dzelzskalns informē, ka šobrīd ierīkoto invalīdu autostāvvietu skaits ir nepietiekošs un prioritātei ir jābūt autovadītājiem, nevis pasažieriem un jo īpaši autovadītājiem ar kustību traucējumiem, kuri nevar izmantot citas, nepielāgotas autostāvvietas. Cilvēkiem ar redzes invaliditāti šādas tiesības nav bijušas, jo redzes invalīdi neietilpst autovadītāju kategorijā un līdz šim pastāvošā kārtība ļāva izmantot invalīdu stāvvietas tikai autovadītājiem.

J.Strebkovs informē, ka ES rekomendācijā ir noteikta šo stāvvietu karšu izmantošana, bet nav noteikta šo stāvvietu izmantošanas apmaksas kārtība. LM uzskata, ka problēma pastāv Rīgas pilsētā autostāvvietu izmantošanas dārdzības dēļ. Rīgas Domei būtu iespējams regulēt šo jautājumu, nosakot stāvvietu izmantošanas apmaksas atvieglojumus visās pašvaldību autostāvvietās cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, bet nenoslogojot papildus invalīdu autostāvvietas.

E.Zariņš ierosina izsniegt invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes aptuveni 20 biedrības autotransporta vienībām.

Nolēma:

ILNP sekretāram sagatavot vēstuli Rīgas Domei ar LM lūgumu iesaistīties problēmas risināšanā, kas saistīta ar invalīdu un citu pašvaldības pārraudzībā esošu stāvvietu izmantošanas kārtību Rīgas pilsētā.  

4. Nākamās ILNP sēdes plānošana.

D. Staķe ierosina nākošo Padomes sēdi sasaukt maija mēnesī, par laiku vienoties iepriekš.
Padomes locekļiem iebildumu nav. 

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai atbildīgo ministriju informāciju par paveiktiem pasākumiem saistībā ar darba grupu priekšlikumiem medicīniskajā un sociālajā rehabilitācijā un iekļaujošajā izglītībā.

2. ILNP sekretāram sagatavot vēstuli Rīgas Domei ar LM lūgumu iesaistīties problēmas risināšanā, kas saistīta ar invalīdu un citu pašvaldības pārraudzībā esošu stāvvietu izmantošanas kārtību Rīgas pilsētā.

Sēdi vadīja:                                                  D.Staķe

Protokolēja:                                                 M.Dzelzskalns