Kalendārs

Jautājums

Eiropas Padome 

2002.gada 2.martā Latvijā stājās spēkā Eiropas Sociālā harta (turpmāk - Harta). Latvija ir ratificējusi Hartas desmit pantus attiecībā uz tiesībām uz darbu, tiesībām biedroties, tiesībām slēgt kolektīvus līgumus, strādājošo sieviešu tiesībām uz aizsardzību, tiesībām uz arodapmācību, tiesībām uz veselības aizsardzību, sociālo medicīnisko palīdzību, tiesībām izmantot sociālās labklājības dienestu pakalpojumus, ģimenes tiesībām uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību un mātes un bērna tiesībām uz sociālo un ekonomisko aizsardzību. Katru gadu Latvijai Eiropas Padomē ir jāiesniedz ziņojums par Eiropas Sociālās hartas ratificēto pantu piemērošanu. 

2007.gada 29.maijā Strasbūrā (Francija) labklājības ministre parakstīja 1996.gada 3.maija Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu. Saskaņā ar 2006.gada 13.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.962 Labklājības ministrijai līdz 2009.gada 1.janvārim noteiktajā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojektu par Pārskatītas Hartas pantu ratifikāciju. Pirms ratifikācijas procesa uzsākšanas Labklājības ministrija sadarbībā ar līdzatbildīgajām ministrijām izstrādājusi Latvijas tiesību aktu atbilstības izvērtējumu pārskatītās Eiropas Sociālās hartas prasībām.

2008.gadā ir plānots ratificēt Eiropas Sociālās drošības kodeksu (turpmāk tekstā - Kodekss).

Kodekss tika atvērts parakstīšanai 1994.gada aprīlī. Latvijas Republika to parakstīja 2003.gada 28.novembrī. Pašlaik Kodeksu parakstījušas 25 valstis un 20 no tām to arī ratificējušas.

Kodekss ir viens no Eiropas Padomes standartu noteicošajiem instrumentiem sociālās drošības jomā. Dokumenta mērķis ir panākt lielāku vienotību starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, sekmējot valstu sociālās politikas progresu, kā arī garantēt noteiktajiem standartiem atbilstošu minimālo līmeni sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Kodeksa normas nosaka, kādi standarti valstij jāsasniedz, bet katrai valstij ir dota iespēja pašai noteikt veidus, kā tos sasniegt. Sasniedzamie mērķi ir noteikti tā, lai Kodeksu varētu piemērot valstis ar visdažādākajām sociālās drošības sistēmām.

Lai izvērtētu Latvijas Republikas sociālās drošības un medicīnas sistēmas regulējošos tiesību aktus Kodeksa kontekstā, tika izstrādāts Sākotnējais ziņojums, kas ietver arī aprēķinus (procentos) par Latvijas Republikas sociālās aizsardzības jomu. Aprēķini veikti atbilstoši Eiropas Padomes sniegtajām vadlīnijām.