darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Eiropas Padome 

2007.gada 29.maijā Strasbūrā (Francija) labklājības ministre parakstīja 1996.gada 3.maija Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (turpmāk - Pārskatītā harta). 2013.gada 1.maijā  Latvijā stājās spēkā Pārskatītā harta (kas aizvieto kopš 2002.gada 2.marta Latvijā spēkā esošo Eiropas Sociālo hartu).

Latvija pilnībā ir ratificējusi Pārskatītās hartas divdesmit piecus pantus:

1.pantu - tiesības uz darbu;
2.pantu - tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem;
3.pantu - tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;
5.pantu - tiesības biedroties;
6.pantu - tiesības slēgt kolektīvus līgumus;
7.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību;
8.pantu - strādājošo sieviešu tiesības uz maternitātes aizsardzību;
9.pantu - tiesības uz arodorientāciju;
10.pantu - tiesības uz arodapmācību;
11.pantu - tiesības uz veselības aizsardzību;
13.pantu - tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību;
14.pantu - tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus;
15.pantu - invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesības uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē;
16.pantu - ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
17.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
20.pantu - tiesības uz vienlīdzīgām tiesībām un attieksmi nodarbinātības un darba jautājumos bez diskriminācijas dzimuma dēļ;
21.pantu - tiesības uz informāciju un konsultācijām;
22.pantu - tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā;
24.pantu - tiesības uz aizsardzību darba saistību izbeigšanas gadījumos;
25.pantu - strādājošo  tiesības  uz  savu tiesību aizsadzību darba devēja maksātnespējas gadījumā;
26.pantu - tiesības uz cieņu darbā;
27.pantu - tiesības  strādājošajiem  ar ģimenes saistībām uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi;
28.pantu - strādājošo pārstāvju tiesības uz aizsardzību darba saistībās un no tām atkarīgajās funkcijās;
29.pantu - tiesības  saņemt  informāciju un konsultācijas par kolektīvo atlaišanu;
30.pantu - tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību;

piecus pantus ratificējusi daļēji:
4.pantu - attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu atalgojumu (2.-5.punkts);
12.pantu - tiesībām uz sociālo drošību (1.-2.punkts);
18.pantu - tiesībām  uz  apmaksātu  nodarbošanos  citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā (1. un 4.punkts);
19.pantu - migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesībām uz aizsardzību un palīdzību (1., 4.-12.punkts);
31.pantu - tiesībām uz dzīvesvietu (1.punkts).

Katru gadu Latvijai Eiropas Padomē ir jāiesniedz ziņojums par Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratificēto pantu piemērošanu.

Ar Latvijas  iesniegtajiem ikgadējiem ziņojumiem par Eiropas Sociālo hartu ir iespējams iepazīties Eiropas Padomes oficiālajā mājas lapā http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/socialcharter/Reporting/StateReports/Reports_en.asp

Ir plānots ratificēt arī 2003.gada 28.novembrī parakstīto Eiropas Sociālās drošības kodeksuword.gif - 648 B (turpmāk tekstā - Kodekss).

Pašlaik Kodeksu parakstījušas 26 valstis un 21 no tām to arī ratificējusi.

Kodekss ir viens no Eiropas Padomes standartu noteicošajiem instrumentiem sociālās drošības jomā. Dokumenta mērķis ir panākt lielāku vienotību starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, sekmējot valstu sociālās politikas progresu, kā arī garantēt noteiktajiem standartiem atbilstošu minimālo līmeni sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Kodeksa normas nosaka, kādi standarti valstij jāsasniedz, bet katrai valstij ir dota iespēja pašai noteikt veidus, kā tos sasniegt. Sasniedzamie mērķi ir noteikti tā, lai Kodeksu varētu piemērot valstis ar visdažādākajām sociālās drošības sistēmām.

Lai izvērtētu Latvijas Republikas sociālās drošības un medicīnas sistēmas regulējošos tiesību aktus Kodeksa kontekstā, tika izstrādāts Sākotnējais ziņojumspdf.gif - 641 B, kas ietver arī aprēķinus (procentos) par Latvijas Republikas sociālās aizsardzības jomu. Aprēķini veikti atbilstoši Eiropas Padomes sniegtajām vadlīnijām.  2011.gada 1.decembrī likumprojekts "Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu" tika pieņemts Saeimā 1.lasījumā. 2.lasījuma datums vēl nav noteikts.