darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Arodslimību noteikšana 

Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori.

Arodslimības var iedalīt grupās:

  • ķīmisko, bioloģisko, fizikālo faktoru izraisītās akūtās un hroniskās slimības;
  • pārslodžu - kopējās fiziskās pārslodzes vai atsevišķu orgānu vai sistēmu pārslodzes - izraisītās slimības;
  • alerģiskās arodslimības, u.c. 

Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz visiem arodslimību gadījumiem, ja nodarbinātie darbā tiek vai tikuši pakļauti kaitīgiem darba vides faktoriem.

Lai noskaidrotu, vai veselības traucējumi, par kuriem cilvēks sūdzas vai, kuri konstatēti veselības pārbaudē, ir saistīti ar kaitīgu darba vides faktoru iedarbību, cilvēku nosūta uz ārstu komisiju arodslimībās. 

Pašreiz Latvijā ir tikai viena Ārstu konsultatīvā komisija arodslimībās, kas strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. 

Ārstu komisija arodslimībās, saskaņā ar arodslimību sarakstu, izsniedz atzinumu par arodslimību. To dara, izvērtējot:

  • cilvēka izmeklēšanas rezultātus;
  • datus par iepriekšējām slimībām;
  • darba vides higiēnisko raksturojumu, ko sagatavojusi Valsts darba inspekcija (VDI);
  • un apmeklējot cilvēka darba vietu;
  • citus iesniegtos dokumentus.

Lai noteiktu, cik liels ir darba spēju zaudējums, kā arī to vai arodslimniekam ir konstatētas invaliditātes pazīmes, ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju. 

Atbilstoši noteikumiem par arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību darba devējam ir pienākums:

  • sadarboties ar VDI amatpersonām;
  • nodrošināt pieeju visai nepieciešamajai informācijai par darba vides iekšējo uzraudzību, riska novērtēšanas un novēršanas pasākumiem un citai darba vietas higiēniskā raksturojumam nepieciešamajai informācijai;
  • ņemt vērā VDI amatpersonu prasības attiecībā uz riska novēršanu vai samazināšanu un darba vides uzlabošanu. 

Ja ārstu komisija pieņēmusi lēmumu, ka slimība ir arodslimība, komisija par to noteiktā kārtībā paziņo Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai un VDI. Savukārt VDI izdod rīkojumu un nosūta to darba devējam, pie kura strādā konkrētais nodarbinātais, informējot par nepieciešamajiem pasākumiem riska novēršanai vai samazināšanai attiecībā uz konkrēto nodarbināto, ņemot vērā ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas ieteikumus.

Darba devējiem jāzina: ja pie viņa strādājošajam konstatēta arodslimība, šis strādājošais nedrīkst tikt pakļauts to kaitīgo darba vides faktoru iedarbībai, kas viņam izraisījuši veselības traucējumus, un kas varētu vēl vairāk pasliktināt šī cilvēka veselības stāvokli. Jānodrošina strādājošam tādi apstākļi darbā, kur nav faktora, kas izraisīja šo saslimšanu. 

Pašnodarbinātie cilvēki nav apdrošināti arodslimību gadījumos un tātad nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību no VSAA! 

Kaitējuma atlīdzību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības, aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtību maksā tiem cilvēkiem:

  • kuriem līdz 1997.gada 1. janvārim nodarīts kaitējums darbā un, kuri saņēmuši no Ministru kabineta pilnvarotās Centrālās ārstu konsultatīvās komisijas arodslimībās atzinumu par saslimšanu ar arodslimību pirms 1997. gada 1. janvāra;
  • kuri saņēmuši slēdzienu par arodslimību pēc 01.01.1997.g., bet viņiem nav 3 gadu darba stāža no 1997.01.01. līdz arodslimību diagnozes uzstādīšanas brīdim.
Sīkāku informāciju par arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību Jūs varat iegūt, ielūkojoties Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.908 Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtībapdf.gif - 641 B,  kā arī 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr. 378 Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības, aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība.
 
Noderīga informācija ar akūtam arodslimībām pieejama šeit.pdf.gif - 641 B