darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Arhīvs

  • Minimālā darba alga 2016.gadā ir 370 euro mēnesī

Sākot ar 2016.gada 1.janvāri normāla darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) minimālās mēneša darba alga ir 370 euro, bet minimālo stundas tarifa likmi aprēķina pēc formulas:

TLmin= MDA / h, kur

TLmin– minimālā stundas tarifa likme euro;

MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;

h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (5 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā vai 5 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

  • Minimālā darba alga 2015.gadā ir 360 euro mēnesī.

Sākot ar 2015.gada 1.janvāri normāla darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) minimālās mēneša darba alga ir 360 euro, bet minimālā stundas tarifa likme ir 2,166 euro. Pusaudžiem un tiem darbiniekiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 2,477 euro, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt minimālo darba algu par padarīto tiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem darba algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes. Tas jādara arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, piemēram, februārī. Šajā gadījumā darba devējam aprēķinātā darba alga ir jāpalielina, līdz tā sasniedz minimālo darba algu.

Tāpat darba devējam ir pienākums izmaksāt minimālo darba algu darbiniekiem, kuriem nolīgta akorda algas (alga par akorddarbu jeb gabaldarbu) sistēma normāla darba laika ietvaros un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas.

  • Minimālā darba alga 2014.gadā ir 320 euro mēnesī.

2014.gadā normāla darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) minimālās mēneša darba alga ir 320 euro, bet minimālā stundas tarifa likme ir 1,933 euro. Pusaudžiem un tiem darbiniekiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 2,209 euro, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

 

  • Minimālā darba alga 2013.gadā ir 200 lati mēnesī.
2013.gadā normāla darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) minimālās mēneša darba alga ir 200 lati, bet minimālā stundas tarifa likme ir 1,203 lati. Pusaudžiem un tiem darbiniekiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 1,375 lati, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

 

  • Minimālā darba alga 2011.gadā ir 200 lati mēnesī.

2011.gadā normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā) minimālā mēneša darba alga ir 200 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,189 lati.
Pusaudžiem un tiem darbiniekiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 1,360 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. 
2010.gada augustā darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā 180 latu un mazāk bija 182,6 tūkst. cilvēku no darba ņēmēju kopskaita, tai skaitā privātajā sektorā - 156,3 tūkst. cilvēku un sabiedriskajā sektorā - 26,3 tūkst. cilvēku. Darba ņēmēji, kuriem darba ienākumi ir mazāki par minimālo mēneša darba algu, ir nepilna darba laika darbinieki. Tāpēc jāaplūko arī darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā. Kopā 2010.gada augustā tādu bija 37,4 tūkst, tai skaitā privātajā sektorā - 31,9 tūkst. un sabiedriskajā sektorā - 5,5 tūkst. Tātad lielākā daļa darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā, strādā privātajā sektorā.

  • Minimālā darba alga 2010.gadā ir 180 lati mēnesī

2010.gadā normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā) minimālā mēneša darba alga ir 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,083 lati.

Pusaudžiem un tiem darbiniekiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 1,239 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. 

Saskaņā ar statistikas datiem 2008.gada oktobrī minimālo darba algu saņēma 69,5 tūkst. cilvēki jeb 8,9% no strādājošo kopskaita, t.sk., privātajā sektorā - 61,3 tūkst. cilvēki jeb 11,9%, sabiedriskajā sektorā - 8,2 tūkst. cilvēki jeb 3,1%.

2009. gadā par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga ir 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,083 lati.

Tas nozīmē, ka darbinieks, saņemot minimālo mēneša darba algu 180 latu apmērā, „uz rokas" saņemtu 142,85 latus par pilnu darba mēnesi (40 darba stundas nedēļā).

To paredz 2008.gada 23.septembrī valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2009. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,239 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī).  

Tāpat iekļauta atsevišķa norma, kas paredz, ka darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas, un kuriem nolīgta akorda algas sistēma, aprēķinātā darba alga nedrīkst būt mazāka par minimālo darba algu.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem minimālās algas paaugstināšanai no 160 uz 180 latiem no nākamā gada budžetā papildu nepieciešami 2,7 milj. lati. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs  26,5 milj. lati.

Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2007.gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu vai minimālās algas apmērā, bija 73,3 tūkst. cilvēku jeb 9,2% no strādājošo kopskaita, t.sk. 11,9% privātajā sektorā (64,7 tūkst.) un 3,4% sabiedriskajā sektorā (8,6 tūkst. cilvēku).

Atbilstoši 2003.gada noteikumiem par minimālo darba algu un minimālo stundas tarifa likmi šobrīd minimālā alga ir 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 0,962 lati.
 
Ministru kabineta 2008.gada 23.septembrī noteikumi Nr. 791 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi"word.gif - 648 B.