darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

  • osha_logo_lv.jpg - 4.56 KB
  • vdi.jpg - 17.06 KB

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Jautājums:

Kur var iegūt informāciju (tai skaitā informatīvos materiālus) par darba aizsardzības jautājumiem? Vai informatīvie materiāli ir pieejami elektroniskā veidā?

Atbilde:
Visplašākā informācija par darba aizsardzības jautājumiem ir pieejama Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta interneta mājas lapā www.osha.lv, kā arī informatīvas kampaņas „Strādā vesels!” mājas lapā www.stradavesels.lv. Informatīvos materiālus par darba aizsardzības jautājumiem bez maksas izplata Valsts darba inspekcija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts" dažādos semināros, konferencēs un izstādēs. Elektroniski informatīvie materiāli (bukleti, vadlīnijas, kā arī grāmatas) ir pieejami interneta mājas lapā www.osha.lv sadaļā "Publikācijas" vai interneta mājas lapā www.stradavesels.lv sadaļā „Materiāli”.

Jautājums:

Kas ir atbildīgā valsts institūcija par darba aizsardzības prasību kontroli?

Atbilde:
Kontroli un uzraudzību par darba un darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumos veic Valsts darba inspekcija.
Darba devējam ir jānodrošina nodarbinātajiem droša un veselībai nekaitīga darba vide, to nosaka Darba aizsardzības likums u.c. darba aizsardzības normatīvie akti. Ja darba aizsardzības normatīvo aktu prasības tiek pārkāptas un uzņēmumā netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība, nodarbinātajiem ir tiesības vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā.
Valsts darba inspekcijā ir izveidoti bezmaksas konsultāciju tālruņi 67186522, 67186523 un anonīmais uzticības tālrunis 67312176, piezvanot uz kuru var ziņot arī par nereģistrēto nodarbinātību.

Jautājums:

Kas ir saprotams ar terminiem „īpašs risks", „īpaši apstākļi" un „veselībai kaitīgie darba vides riska faktori"?

Atbilde:
Veselībai kaitīgie darba vides faktori ir darba vides faktori (ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie u.c. faktori), kas pie noteiktas koncentrācijas vai darba apstākļiem var radīt risku darbinieku drošībai un veselībai. Veselībai kaitīgo darba vides faktoru uzskaitījums ir dots Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 1.pielikumā "Veselībai kaitīgie darba vides faktori".
Īpaši apstākļi ir darba apstākļi, kas raksturo šī darba bīstamību un prasa papildus uzmanību un drošības pasākumu ievērošanu (piemēram, darbs augstumā, zem spiediena esošu bīstamu iekārtu apkalpošana, darbs ar sprāgstvielām u.c.). Darbu saraksts, kuros nodarbinātajiem darbā ir īpaši apstākļi, ir dots Ministru kabineta 2009.gada 10.jūnija noteikumu Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"  2.pielikumā "Darbi īpašos apstākļos".
Termins "īpašs risks" ir definēts Darba aizsardzības likuma 1.panta 19.punktā - tas ir darba vides risks, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam. Tātad uzskatāms, ka īpašs risks ir tāds darba vides risks, kas ir neatņemama veicamā darba sastāvdaļa, piemēram, lidostu, dispečeru darbs, sociālās aprūpes darbs ar klientiem, u.c. To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem.
Īpašā riska nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātā veselību var samazināt, saīsinot darba laiku (Darba likuma 131.panta trešā daļa), piešķirot papildus pārtraukumu (Darba likuma 145.panta sestā daļa) un piešķirot papildatvaļinājumu (Darba likuma 151.panta pirmās daļas 2.punkts). Īpašo risku var samazināt, mainot darbinieka darba pienākumus tā, lai viņam nebūtu visu dienu jāstrādā īpaša riska apstākļos.

Jautājums:

Vai katrā uzņēmumā ir jābūt darba aizsardzības speciālistam? Kas var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus?

Atbilde:
Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 5.pantu katrā uzņēmumā ir jābūt izveidotai darba aizsardzības sistēmai un jābūt norīkotam vai pieņemtam darbā vienam vai vairākiem darba aizsardzības speciālistiem vai arī ir jāizveido atsevišķa struktūrvienība, kas nodarbojas ar darba aizsardzības jautājumiem. Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 9. punktu uzņēmumā, kurā nav vairāk kā 10 nodarbināto, darba devējs pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus, ja viņš ir ieguvis atbilstošu apmācību. Darba aizsardzības speciālistu skaitu nosaka darba devējs atkarībā no uzņēmuma darbības veida un nodarbināto skaita. Piemēram, nelielā uzņēmumā darba aizsardzības speciālista pienākumu pildīšanai var norīkot kādu no esošajiem darbiniekiem, kam šis pienākums būs jāveic papildus saviem tiešajiem pienākumiem (šādā gadījumā jāatceras, ka darbiniekam ir jāpiešķir laiks šo pienākumu veikšanai). Savukārt lielā uzņēmumā vai arī, ja uzņēmuma darbības veids saistīts ar nopietnu risku nodarbināto drošībai un veselībai, visdrīzāk nepieciešams pieņemt darbā vienu vai pat vairākus speciālistus, kas nodarbojas tikai ar darba aizsardzības jautājumiem. Jebkurā gadījumā personai, kas pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, ir jābūt apmācītai darba aizsardzības jautājumos.
Darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā var iesaistīt arī kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, kas sniedz darba aizsardzības pakalpojumus uz savstarpēja līguma pamata (ārpakalpojumu sniedzēji) - šādā gadījumā apmācīts darba aizsardzības speciālists uzņēmumā nav nepieciešams, vienīgi jānorīko kāda atbildīgā persona, kas būs kā kontaktpersona sadarbībai ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu.
Uzņēmumā, kas nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, ja tajā ir vairāk kā 5 nodarbinātie, obligāti ir jāpiesaista kompetenta institūcija darba aizsardzības jautājumos vai arī darba vides riska novērtēšana jāveic uzņēmumā nodarbinātam speciālistam ar atbilstošu izglītību.
Sīkāka informācija ir pieejama šeit.

Jautājums:

Kur var apgūt apmācību darba aizsardzības jautājumos?

Atbilde:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumiem Nr.749 "Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos" tiek izdalīti divi zināšanu līmeņi darba aizsardzības jomā:
1) augstākā līmeņa zināšanas (profesionālā augstākā izglītība), kuru apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās;
2) pamatlīmeņa zināšanas, kuras apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā (160 stundu apmērā līdz 2013.gada 1. jūlija vai 60 stundu apmērā pēc 2013.gada 1. jūlija).
Papildus pamatlīmeņa zināšanām ir iespējams iegūt arī specializēto 40 stundu apjoma apmācību, kura ir nepieciešamas darba aizsardzības speciālistiem, kas ir saistīti ar bīstamiem komercdarbības veidiem, kuri ir uzskaitīti 2005.gada 8.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā.
Pamatlīmeņa un specializēto apmācību darba aizsardzības jomā var apgūt akreditētās izglītības iestādēs (mācību centros).  Šo iestāžu saraksts atrodams Izglītības kvalitātes valsts dienesta interneta mājas lapā www.ikvd.gov.lv akreditēto profesionālās izglītības iestāžu reģistrā.

Jautājums:

Vai darba devējam ir jāapmaksā darbiniekam briļļu iegāde? Ja jā, tad kādā apmērā?

Atbilde:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", darba devējam jāapmaksā speciālu redzi koriģējošu medicīniski optisko līdzekļu (briļļu vai kontaktlēcu) iegāde, ko, pamatojoties uz obligāto veselības pārbaudi, nodarbinātajam izrakstījis oftalmologs darbam ar displeju. Darba devējam jāapmaksā briļļu izgatavošana, kas ietver gan lēcas, gan ietvaru, gan darbu briļļu izgatavošanai. Par maksimālo naudas summu, ko apmaksās darba devējs, viņam jāvienojas ar nodarbinātajiem, paredzot to darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Ja nodarbinātais vēlas dārgākus ietvarus, saskaņā ar savu gaumi, trūkstošo summu, kas nepieciešama šādu ietvaru izgatavošanai, viņam jāpiemaksā klāt pašam.

Jautājums:

Vai par darbu kaitīgos apstākļos darba devējam ir pienākums nodarbinātajiem piešķirt pienu?

Atbilde:
Piena vai citu  skābpiena produktu izsniegšana par darbu kaitīgos apstākļos jau vairāk kā 15 gadus vairs nav obligāta. Labklājības ministrijas 1997.gada 12.maija rīkojums Nr.189 "Par piena izsniegšanu profilaktiskos nolūkos" ir zaudējis spēku ar 2002.gada 1.janvāri, kad spēkā stājās Darba aizsardzības likums.
Savukārt Darba aizsardzības likums (6.panta 4.punkts) paredz, ka darba devējs var noteikt nodarbinātajiem papildus atvieglojumus un garantijas nekā to paredz normatīvie akti. Ja darba devējs un darba aizsardzības speciālists uzņēmumā uzskata, ka šāda piena izsniegšana ir nepieciešama un arī paši darbinieki to vēlas, tad šādu pasākumu, kā vienu no veselības veicināšanas pasākumiem, var īstenot. Šādu un citus atvieglojumus darbiniekiem darba devējs var atrunāt, noslēdzot ar darbiniekiem koplīgumu.
Tomēr jāuzsver, ka saskaņā ar pastāvošajiem darba aizsardzības principiem, kaitīgi darba apstākļi darbiniekiem ir maksimāli jānovērš, nepieļaujot kaitējumu darbinieku veselībai, nevis jākompensē ar piemaksām vai piena izsniegšanu.

Jautājums:

Vai darba laikā var iet uz obligāto veselības pārbaudi un kas par to maksā?

Atbilde:
Atbilstoši   Darba  likuma  74.panta  pirmajai  daļai,  gadījumā,  ja darbinieks   neveic  darbu  attaisnojošu iemeslu  dēļ,  darba  devējam  ir pienākums  izmaksāt  darbiniekam  noteikto  atlīdzību.  Par vienu no šādiem gadījumiem  ir  uzskatāms  gadījums,  kad  pamatojoties  uz attiecīgu darba devēja  rīkojumu,  darbinieks veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē. No  minētā izriet, ka iespēja veikt obligāto veselības pārbaudi darba laikā ir  darbinieka tiesība, tādējādi, ja darba devējs norīkoja darbinieku veikt veselības  pārbaudi, darba devējs nav tiesīgs ierobežot darbinieka tiesības veikt  minēto  pārbaudi  darba  laikā  vai  neizmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību.  Vienlaikus, ja darbinieks pats izvēlas veikt veselības pārbaudi ārpus darba laika, šo laiku darba devējam nav pienākums apmaksāt.

Savukārt,  attiecībā  uz  veselības pārbaužu apmaksu atbilstoši Darba aizsardzības  likumā  noteiktajam  izdevumus  par periodiskajām obligātajām veselības  pārbaudēm  jāsedz darba devējam. Izdevumi būtībā jāsedz uzreiz - tas  ir, nodarbinātais pats par veselības pārbaudi nemaksā. Tomēr praksē ir gadījumi,  kad  nodarbinātais  pats  par  saviem līdzekļiem iziet veselības pārbaudi, bet tad darba devējs pēc čeku iesniegšanas šos izdevumus atmaksā. Samaksas un veselības pārbaužu organizācijas kārtība, tai skaitā veselības pārbaudes  veikšanas laiks, var būt atrunāta uzņēmuma iekšējos normatīvajos dokumentos, iekšējās kārtības noteikumos vai koplīgumā.