Jautājums:
Kur var iegūt informāciju (tai skaitā informatīvos materiālus) par darba aizsardzības jautājumiem? Vai informatīvie materiāli ir pieejami elektroniskā veidā?
Atbilde:
Visplašākā informācija par darba aizsardzības jautājumiem ir pieejama Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv. Informatīvos materiālus par darba aizsardzības jautājumiem bez maksas izplata Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība dažādos semināros, konferencēs un izstādēs. Elektroniski informatīvie materiāli (bukleti, vadlīnijas, kā arī grāmatas) ir mājas lapā www.osha.lv sadaļā "Publikācijas" (http://osha.lv/publications).
Jautājums:
Kas ir atbildīgā valsts institūcija par darba aizsardzības prasību kontroli?
Atbilde:
Kontroli un uzraudzību par darba un darba aizsardzības tiesību aktu ievērošanu uzņēmumos veic Valsts darba inspekcija.
Darba devējam ir jānodrošina nodarbinātajiem droša un veselībai nekaitīga darba vide, to nosaka Darba aizsardzības likums u.c. darba aizsardzības tiesību akti. Ja darba aizsardzības normatīvo aktu prasības tiek pārkāptas un uzņēmumā netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība, nodarbinātajiem ir tiesības vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā.
Valsts darba inspekcijā ir izveidots bezmaksas konsultāciju tālrunis 80008004 un anonīmais uzticības tālrunis 67312176.
Jautājums:
Kas apmaksā izdevumus, kas saistīti ar obligātajām veselības pārbaudēm?
Atbilde:
Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto obligātajām veselības pārbaudēm, ir jāsedz darba devējam. Izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
Jautājums:
Vai darba devējam ir jāapmaksā darbiniekam briļļu iegāde? Ja jā, tad kādā apmērā?
Atbilde:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", darba devējam jāapmaksā speciālu redzi koriģējošu medicīniski optisko līdzekļu (briļļu vai kontaktlēcu) iegāde, ko, pamatojoties uz obligāto veselības pārbaudi, nodarbinātajam izrakstījis oftalmologs darbam ar displeju. Darba devējam jāapmaksā briļļu izgatavošana, kas ietver gan lēcas, gan ietvaru, gan darbu briļļu izgatavošanai. Briļļu ietvari, ko apmaksā darba devējs, var būt vienkārši, piemēroti darbam. Par maksimālo ietvaru cenu, ko apmaksās darba devējs, viņam jāvienojas ar nodarbinātajiem, paredzot to darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Ja nodarbinātais vēlas dārgākus ietvarus, saskaņā ar savu gaumi, trūkstošo summu, kas nepieciešama šādu ietvaru izgatavošanai, viņam jāpiemaksā klāt pašam.
Jautājums:
Atbilde:
Veselībai kaitīgie darba vides faktori ir darba vides faktori (ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie u.c. faktori) kas pie noteiktas koncentrācijas vai darba apstākļiem var radīt risku darbinieku drošībai un veselībai. Veselībai kaitīgo darba vides faktoru uzskaitījums ir dots Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumu Nr.527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 1.pielikumā "Veselībai kaitīgie darba vides faktori".
Īpaši apstākļi ir darba apstākļi, kas raksturo šī darba bīstamību un prasa papildus uzmanību un drošības pasākumu ievērošanu (piemēram, darbs augstumā, zem spiediena esošu bīstamu iekārtu apkalpošana, darbs ar sprāgstvielām u.c.). Darbu saraksts, kuros nodarbinātajiem darbā ir īpaši apstākļi ir dots Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumu Nr.527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2.pielikumā "Darbs īpašos apstākļos".
Termins "īpašs risks" parādās Darba likumā (131.panta 3.daļa un 151.panta 1.daļas 2.punkts). Neskaidrības rada fakts, ka termins "īpašs risks" nav skaidrots likumdošanā, bet ņemot vērā to, ka darbiniekiem, kurš pakļauts īpašam riskam pienākas zināmi atvieglojumi (saīsināts darba laiks, papildus atvaļinājums utt.), ir vērojama tendence pieskaitīt "īpašam riskam" darbus un darbiniekus, kuriem darbā būtībā nekāda "īpaša riska" nav.
Darba vides risks - varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe
Īpašs risks ir tāds darba vides risks, kas rada paaugstinātu risku (bīstamību) nodarbinātā drošībai un veselībai un ir neatņemama nodarbinātā veicamā darba sastāvdaļa, piemēram paaugstināta fiziska vai psiholoģiska slodze (lidostu, dispečeru darbs, sociālās aprūpes darbs ar klientiem, u.c.). Īpašā riska nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātā veselību var samazināt, saīsinot darba laiku (Darba likuma 131.panta 3.daļa) un piešķirot papildus atvaļinājumu (Darba likuma 151.panta 1.daļas 2.punkts).
To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam nosaka darba aizsardzības speciālists balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem. Saskaņā ar Darba likuma nosacījumu, lai darbiniekam noteiktu, ka viņš ir pakļauts īpašam riskam, viņam šajā darbā ir jābūt nodarbinātam ne mazāk kā 50% no normālās darba dienas vai nedēļas darba laika. Tādējādi "īpašo risku" var samazināt arī ar organizatoriskiem pasākumiem, mainot darbinieka darba pienākumus tā, lai viņam nebūtu visu dienu jāstrādā īpaša riska apstākļos.
Jautājums:
Kur var apgūt apmācību darba aizsardzības jautājumos?
Atbilde:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.323 "Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos" tiek izdalīti divi zināšanu līmeņi darba aizsardzības jomā:
1)pamatlīmeņa zināšanas, kuras apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā 160 stundu apmērā;
2)augstākā līmeņa zināšanas (1. un 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība, ko iegūst universitātēs).
Pamatlīmeņa apmācību darba aizsardzības jomā var apgūt izglītības iestādēs (mācību centros), kas saņēmušas Profesionālās izglītības administrācijas licenci. Mācību centru saraksts
2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā atbilstoši profesiju standartam PS 0100 "Darba aizsardzības vecākais speciālists" šobrīd var iegūt Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē, savukārt 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā var iegūt Rīgas starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RSEBAA).
Sīkāku informāciju par apmācības sistēmu darba aizsardzībā var atrast mājas lapā www.osha.lv sadaļā „Apmācība" (http://osha.lv/training/index.stm#sistema).
Jautājums:
Vai par darbu kaitīgos apstākļos darba devējam ir pienākums nodarbinātajiem piešķirt pienu?
Atbilde:
Piena izsniegšana par darbu kaitīgos apstākļos šobrīd vairs nav obligāta. Labklājības ministrijas 1997.gada 12.maija rīkojums Nr.189 "Par piena izsniegšanu profilaktiskos nolūkos" ir zaudējis spēku ar 2002.gada 1.janvāri, kad spēkā stājās Darba aizsardzības likums.
Tomēr jāuzsver, ka Darba aizsardzības likums (6.panta 4.punkts) paredz, ka darba devējs var noteikt nodarbinātajiem papildus atvieglojumus un garantijas nekā to paredz normatīvie akti. Ja darba devējs un darba aizsardzības speciālists uzņēmumā uzskata, ka šāda piena izsniegšana ir nepieciešama un arī paši darbinieki to vēlas, tad šādu pasākumu var īstenot un tas pat ir ļoti atbalstāmi. Šādu un citus atvieglojumus darbiniekiem darba devējs var atrunāt, noslēdzot ar darbiniekiem koplīgumu.
Tomēr uzsveram, ka saskaņā ar pastāvošajiem darba aizsardzības principiem, kaitīgi darba apstākļi darbiniekiem ir maksimāli jānovērš, nepieļaujot kaitējumu darbinieku veselībai, nevis jākompensē ar piemaksām vai piena izsniegšanu. Taču atsevišķos darbos (piemēram, metinātājiem) piena izsniegšana var kalpot kā profilaktisks līdzeklis.