darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdes

PROTOKOLS  Nr.2

Rīgā, 2007.gada 11.oktobrī
Skolas ielā 28, 6.stāva zālē plkst. 15.00

SĒDĒ PIEDALĀS:

Sandra Baltiņa, komitejas vadītājas vietniece, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore

Komitejas locekļi:

Kitija Ābola - Āboltiņa, Veselības ministrijas  Juridisko lietu un starptautiskās sadarbības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja
Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Komitejas locekles Natālijas Berezinas deleģētā pārstāve Nellija Milča, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomisko programmu koordinācijas nodaļas vecākā referente
Maruta Bubene, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Inese Celmiņa, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta Politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" valdes priekšsēdētājs
Anita Kleinberga, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas departamenta vecākā referente
Komitejas locekles Artas Kronbergas deleģētā pārstāve Sigita Buša - Zemgales attīstības aģentūra
Pēteris Lībietis, Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktors
Dagmāra Prīberga, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Starpnozaru nodaļas vecākā referente sabiedrības līdzdalības jautājumos
Anita Rakovska, Valsts probācijas dienesta Postpenitenciārās palīdzības nodaļas vadītāja
Baiba Spalviņa, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Ieva Stikāne, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta vecākai referente
Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja
Baiba Zukula, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja
Evija Meiere, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja

CITI KOMITEJAS SĒDĒ PIEAICINĀTIE:

Anita Čemme, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja
Saulveiga Krastiņa, LM Sociālās apdrošināšanas departamenta Pensiju politikas nodaļas vadītāja vietniece
Solveiga Siliņa, LM Finanšu un attīstības departamenta Sociālās politikas plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja vietniece
Dace Zvirgzdiņa, LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departaments Politikas nodaļas vadītāja vietniece

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Indra Artemjeva, Līvānu fonda „Baltā māja" projektu vadītāja
Elīna Ālere, Krīzes centra „Skalbes" sociālā darbiniece
Andris Badūns, Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Gaida Bēce, Vides ministrijas Stratēģijas un koordinācijas departamenta ES lietu un ārlietu nodaļas vecākā referente
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja
Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte
Arita Linde, Rīgas reģiona attīstības aģentūras projektu vadītāja
Alla Maceiko, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas biroja 1.nodaļas priekšnieka vietniece
Elīna Petrovska, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore
Alise Ratniece, Vidzemes attīstības aģentūras projektu vadītāja
Aigars Stirna, Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta Politikas plānošanas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vadītājs
Inga Šķestere - Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento" projektu vadītāja

Sēdi protokolē: 

Evija Meiere,  LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja

Darba kārtība:

1.Komitejas sēdes atklāšana.

2.Komitejas sēdes darba kārtības apstiprināšana.

3.Aktualitātes.

Horizontālā politika -  vienlīdzīgu iespēju politikas koordinācija dzimumu līdztiesības, invaliditātes un  novecošanās jomā;

Bērnu nabadzības mazināšana ES - ES sociālās iekļaušanas politikas prioritāte 2007.gadā;

Informatīvie ziņojumi par nacionālo iekļaušanas plānu īstenošanu 2006.gadā.

4.Kā uzlabot pensionāru situāciju Latvijā? Diskusija.

5.Citi jautājumi.

1. Komitejas sēdes atklāšana
(Sandra Baltiņa)


S.Baltiņa atklāj otro Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk - komiteja) sēdi un informē par izmaiņām komitejas sastāvā. Turpmāk komitejas vadītājas pienākumus veiks S.Baltiņa, jo LM Valsts sekretāres vietniece Agrita Groza vairs nestrādā LM.

2. Komitejas sēdes darba kārtības apstiprināšana
(Sandra Baltiņa)


S.Baltiņa jautā, vai komitejas locekļi piekrīt darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem, uz ko tiek saņemta apstiprinoša atbilde.

Nolēma: Apstiprināt sēdes darba kārtību (1.pielikums). 

3. Aktualitātes
(Sandra Baltiņa, Evija Meiere)
(S.Šimfa)


 

S.Baltiņa informē, ka LM pārveidotas vairāku departamentu struktūras, izveidojot jaunu Sociālās iekļaušanas politikas departamentu, kurš sastāv no 3 nodaļām - Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas, Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas un Dzimumu līdztiesības nodaļas. Tāpat S.Baltiņa informē, ka saskaņā ar 26.06.2007. MK noteikumiem Nr. 419 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu", LM ir atbildīga par vienlīdzīgu iespēju horizontālo politiku koordināciju dzimumu līdztiesības, invaliditātes un novecošanās jautājumos, par ko ir atbildīgs jaunais departaments. Tāpat tiek uzsvērts, ka minēto trīs horizontālo politiku ievērošana tiks veikta, gatavojot atzinumus par nacionālās likumdošanas (šobrīd jau tiek veikta no dzimumu līdztiesību aspekta), kā arī šobrīd jau tiek veikta par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu un  tiesību  aktu projektiem.

E.Meiere informē, ka šis gads ES līmenī sociālās iekļaušanas jomā ir veltīts bērnu nabadzības tēmai un 2007.gada aprīlī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) neatkarīgie eksperti izstrādāja ziņojumu par katras ES dalībvalsts situāciju, problēmām, tendencēm bērnu nabadzības mazināšanas jomā. Un, balstoties uz neatkarīgo ekspertu izstrādātajiem ziņojumiem, EK 2007.gada septembrī ir sagatavojusi kopējo ziņojumu par ES dalībvalstīm kopumā (pieejams LM mājas lapā). E.Meiere sniedz prezentāciju par kopējā ziņojumā ietverto informāciju attiecībā uz Latvijas situāciju bērnu nabadzības jomā.

S.Šimfa komentē, ka ziņojumā nav ietvertas inovatīvas problēmas un tendences bērnu nabadzības jomā Latvijā un ierosina ar ziņojuma saturu iepazīstināt atbildīgās ministrijas un pašvaldību politikas plānotājus.

NOLĒMA: Izplatīt minēto ziņojumu ministrijās un pašvaldībās.

E.Meiere informē, ka š.g. 2.jūlijā Ministru kabinetā (turpmāk - MK) tika pieņemts zināšanai LM kopīgi ar pārējām iesaistītajām ministrijām sagatavotais informatīvais ziņojums par Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006) īstenošanas gaitu 2006.gadā. Galvenais secinājums, izanalizējot statistikas datus un situāciju kopumā - lai arī izaugsmes tempi Latvijā ir augsti, kopumā ienākumi palielinās, rādītāji uzlabojās vairākās nozarēs, kā arī pasākumu kopums vairākās jomās un nozarēs ir ievērojami palielinājies, taču inflācijas izraisītās sekas ir negatīvi ietekmējušas vairāku iedzīvotāju situāciju un ienākumu polarizācija, kā arī nabadzības risks iedzīvotājiem turpina pieaugt. 

Tāpat E.Meiere informē, ka š.g. 24.jūlijā MK tika pieņemts zināšanai arī informatīvais ziņojums par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna (2006-2008) īstenošanas gaitu 2006.gadā. Abi informatīvie ziņojumi ir pieejami gan LM, gan MK mājas lapās. 

4. Kā uzlabot pensionāru situāciju Latvijā?
(Sandra Baltiņa, Aina Verze)
(S.Krastiņa, E.Baldzēns, S.Šimfa, A.Čemme, B.Zukula)


S.Baltiņa ziņo par pensionāru situāciju valstī, informējot par nabadzības risku pensionāru vidū, ienākumu līmeni (minimālo un vidējo pensiju apmēri), kā arī patēriņa izdevumu sastāvu un struktūru, pēc kā tiek dots vārds Latvijas Pensionāru Federācijas priekšsēdētājai Ainai Verzei, lai izteiktu priekšlikumus par nepieciešamo rīcību pensionāru situācijas uzlabošanai.

A.Verze informē par pensionāru situāciju Latvijā, uzsverot, ka, izanalizējot stāvokli valstī no aprīļa līdz oktobrim - vidējo pensiju pieauguma tempi krasi atšķiras no iztikas minimuma līmeņa, kas tajā laika periodā ir strauji kāpis. Atzīmē, ka vairums pensionāru ir maksātnespējīgi, pensiju lielākā daļa tiek izlietota par komunālajiem maksājumiem. LPF veikusi ekspresaptauju vienā Latvijas rajonā un rezultāti rāda, ka 52% šī rajona pensionāru neapmeklē ārstus, jo tas prasa papildus izdevumus. Uzsver, ka tikai 14 tūkstošiem pensionāru pensijas apmērs pārsniedz 200 Ls. Norāda, ka LPF kategoriski noraida to, ka piemaksas pie pensijām būs tikai no 01.07.2008. A.Verze norāda, ka strādājošie pensionāri tiek diskriminēti darba tirgū, jo viņu darba algām netiek piemērots neapliekamais minimums. Atzīmē, ka pensija ir personas sociālā nodokļa uzkrājums un to nevar saistīt ar darba algu. A.Verze uzskata, ka nepieciešams ieviest daļēji regulējamu patēriņa preču cenu veidošanas mehānismu, noteikt maksimālo apmēru, līdz kurai cena drīkst pieaugt. Atzīmē, ka šobrīd cenas mainās pa dienām. Izsaka arī viedokli par iztiks minimuma aprēķināšanas kārtības izmaiņu nepieciešamību. Kā vēl vienu svarīgu aspektu, kas atvieglotu pensionāru situāciju, A.Verze uzsver atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. Šobrīd pašvaldības, ņemot vērā to finansiālās iespējas, dažādas atlaides akceptē. A.Verze uzskata, ka varētu noteikt valsts dotācijas, lai noteiktu atlaides tiem pensionāriem, kuri ir pārsnieguši 75 gadu vecumu, vismaz 50% apmērā no braukšanas maksas. A.Verze uzskata, ka nepamatoti mazs šobrīd ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts - 45 Ls, tas būtu palielināms vismaz līdz 50 Ls apmēram. Viņa uzskata, ka šī pabalsta saņēmēju šobrīd nav tik daudz, lai neatrastu finansiālu iespēju to palielināt. A.Verze atzīmē arī to, ka ir daudz vientuļu pensionāru un būtu nepieciešams pašvaldībām pievērst lielāku uzmanību šo cilvēku apzināšanai, jo daudziem no tiem ir nepieciešama sociāla aprūpe vai cita veida palīdzība.

A.Verzes izteiktie priekšlikumi:

1.Piemaksas pie pensijas palielināšana līdz 0,40 latiem par katru līdz 1996.gadam nostrādāto darba gadu ar 2008.gada 1.janvāri.

2.Vienlīdzīgus nosacījumus darba tirgū visiem strādājošiem. Arī pensijas vecuma darba ņēmējiem noteikt neapliekamo minimumu darba algai.

3.Izstrādāt un ieviest daļēji regulējamu patēriņa preču cenu veidošanas mehānismu.

4.Izstrādāt mūsdienu apstākļiem atbilstošu iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku.

5.Satiksmes ministrijai paredzēt dotāciju pasažieru pārvadāšanai, lai nodrošinātu pensionāriem vecākiem par 75 gadiem braukšanas maksas atlaides 50% apmērā visos transporta veidos Latvijā.

6.Ik gadus paredzēt palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

7.Pārskatīt atraitņu piemaksas noteikumus, kas paredzētu piemaksu 20% apmērā no mirušā dzīvesbiedra pensijas vienu gadu pēc likumīgā dzīves biedra nāves dienas.

Diskusija un galvenie komentāri par A.Verzes kundzes izteiktajiem priekšlikumiem.

1.priekšlikums

S.Krastiņa informē, ka arī LM atbalsta piemaksu pie pensijām palielināšanu no 2008.gada 1.janvāra.

2.priekšlikums

A.Čemme informē, ka par neapliekamā minimuma noteikšanu strādājošo pensionāru darba algai Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, taču precīzu informāciju par minētā ziņojuma izstrādes stadiju nevar sniegt.

S.Šimfa komentē, ka šobrīd saskaņošanas procesā esošā Koncepcija „Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem" paredz strādājošiem pensionāriem noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu neapliekamā minimuma apmērā.

3.priekšlikums

Konkrēti viedokļi un komentāri par minēto priekšlikumu netika izteikti.

4.priekšlikums

S.Krastiņa komentē, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (t.sk. arī valsts pensijas) ir balstīti uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un tādējādi to apmēri ir piesaistāmi veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām nevis aprēķinātajam iztikas minimumam. Piesaistot valsts pensiju apmērus iztikas minimumam, pensiju apmēri novienādotos, kā arī tiktu stimulēta sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana no minimālās algas valstī (t.i., "aplokšņu algas" saņemšana).

B.Zukula komentē, ka par iztikas minimuma groza aprēķināšanas metodiku ir jāvienojas Labklājības ministrijai ar Ekonomikas ministriju. Centrālā statistikas pārvalde ir gatava veikt aprēķinus, bet ne izstrādāt metodoloģiju.

E.Meieres piezīme: Koncepcijā „Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem" ir paredzēts, ka līdz 2011.gadam ekspertu darba grupa izstrādās minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanas un pārskatīšanas metodiku, kuru paredzēts sākt pielietot ar 2012.gadu, kas aizstās 1991.gadā apstiprināto metodiku iztikas minimuma groza aprēķināšanai. 

5.priekšlikums

S.Šimfa ierosina Latvijas Pensionāru Federācijai ar šo priekšlikumu griezties Satiksmes ministrijā un tikties ar Satiksmes ministrijas un pasažieru pārvadātāju organizāciju pārstāvjiem, lai vienotos par iespējamām braukšanas maskas atlaidēm pensionāriem vecākiem par 75 gadiem.

6.priekšlikums

S.Krastiņa informē, ka, lai uzlabotu dzīves kvalitāti mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, LM ir ierosinājusi paaugstināt atsevišķu valsts sociālo pabalstu apmērus, t.sk. arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Atbilstoši LM darbības stratēģijai 2007.- 2009. gadam ar 2009.gadu ir paredzēta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstināšana vispārējā gadījumā no Ls 45 uz Ls 50 mēnesī un invalīdiem kopš bērnības no Ls 50 uz Ls 60 mēnesī.

7.priekšlikums

S.Krastiņa komentē, ka nepiekrīt A.Verzes priekšlikumam pārskatīt atraitņu piemaksas noteikumus, kas paredzētu piemaksu 20% apmērā no mirušā dzīvesbiedra pensijas vienu gadu pēc likumīgā dzīves biedra nāves dienas, jo tādā gadījumā sievietes, kuru laulātais miris pirms valsts pensijas piešķiršanas, kā arī sievietes bez dzīvesbiedra tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā (viņas šādu piemaksu nesaņemtu).

E.Meieres piezīme: E.Baldzēna (LBAS) rakstveida priekšlikumi pensionāru situācijas uzlabošanai: (1) Piemaksas pie „mazajām" pensijām īstenot ar 2008.gada 1.janvāri nevis 2008.gada 1.jūliju; (2) noteikt strādājošo pensionāru algām neapliekamo minimumu 80 lati mēnesī sākot no 2008.gada; (3) skatīt papildus iespējas pensijas indeksācijas apmēra paaugstināšanai.

NOLĒMA: Minētos priekšlikumus izsūtīt ministrijām informācijas sniegšanai par iespējamo rīcību to ieviešanā.  

5.Citi jautājumi
(S.Baltiņa)


Citu jautājumu nav.

Sēdes noslēgums 16.45.

Pielikumā sēdes materiāli:

1.Komitejas sēdes darba kārtība.

2.Prezentācijas materiāls par vienlīdzīgu iespēju horizontālām politikām LM.

3.Prezentācijas materiāls „Bērnu nabadzība Latvijā".

4.Prezentācijas materiāls par informatīvo ziņojumu par Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006) īstenošanas gaitu 2006.gadā un informatīvo ziņojumu par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna (2006-2008) īstenošanas gaitu 2006.gadā.

5.Prezentācijas materiāls „Pensionāru situācija Latvijā".

Komitejas vadītāja Sandra Baltiņa
Protokolēja Evija Meiere