Iepazīstoties ar ārkārtējo situāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, konstatējams, ka bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un kontaktus ar vecāku, ar kuru bērns kopā nedzīvo, netiek ierobežotas, tāpat nav noteikts, ka ārkārtējās situācijas dēļ varētu tikt nepildīta tiesas spriedumā noteiktā saskarsmes kārtība. Situācijā, kurā vecāki dzīvo šķirti, bet abi īsteno bērna aizgādību, ārkārtējā situācija pati par sevi nav šķērslis, lai liegtu bērnam tiesības īstenot saskarsmes tiesību ar vecāku, pie kura bērns nedzīvo. Ir jāsaprot, ka šādās situācijās vecākiem, īstenojot sava bērna vislabākās intereses, ir jāpanāk optimāls risinājums, lai pēc iespējas novērstu iespējamību bērnam un citiem ģimenes locekļiem inficēties ar COVID-19 infekciju.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. pantā noteikto, primāri bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina bērna vecāki, kuri ir atbildīgi par bērna tiesību un interešu ievērošanu. Līdz ar to abiem vecākiem jāuzņemas atbildība gan par bērna saskarsmes tiesības ievērošanu, gan par veselības nodrošināšanu.
Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 6.2.3. apakšpunkts paredz, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās var vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā.
Abiem vecākiem katra situācija vērtējama individuāli, nepieciešamības gadījumā klātienes tikšanās ar bērnu aizstājot ar attālinātu saziņu, piemērojot bērna vecumam un briedumam atbilstošu tehnoloģisko risinājumu. Tās var būt telefona sarunas, videozvani, skype programmas iespējas utml.
Uzsverams, ka nekādā veidā netiek ierobežotas vecāku tiesības iegūt informāciju par bērna veselību, attīstību, izglītību un citiem jautājumiem. Vecākiem un citām tuvām personām ir jābūt informētiem, kā notiks informācijas saņemšana un kontaktu uzturēšana ar bērnu ārkārtējās situācijas laikā.
Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā daļā noteiktajam par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu fiziskajām un juridiskajām personām paredzēta atbildība. Ja pastāv šaubas par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu, par iespējamu pārkāpumu informējama policija.
Epidemioloģiskā situācija valstī un katrā pašvaldībā ir mainīga, līdz ar to, nodrošinot bērna saskarsmi ar vecāku, ar kuru viņš ikdienā nedzīvo vienā mājsaimniecībā, vērā ņemama epidemioloģiskā situācija un valstī noteiktie ierobežojumi konkrētajā brīdī.