Seminārs par nodarbinātības jautājumiem 2014.gada 9.maijā
2014. gadā 9.maijā Latvijas Labklājības ministrijā notika seminārs par nodarbinātības jautājumiem. Šis bija otrais seminārs aktīvās novecošanās jomas projekta „Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai" ietvaros. Semināra dalībnieki varēja iepazīties ar darba tirgus situāciju Latvijā, Austrijā un Polijā. Ar prezentācijām uzstājās arī Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Semināru noslēdza Pasaules Bankas prezentācija un diskusija. Seminārā piedalījās Pasaules Bankas eksperti, partneri no Austrijas Federālās darba, sociālo lietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrijas un Polijas darba un sociālo lietu ministrijas, kā arī Labklājības ministrijas un citu Latvijas institūciju pārstāvji.
Darba tirgus situācija un pasākumi Latvijā, Ilze Zvīdriņa, Labklājības ministrija
- 2013.gadā nodarbinātības līmenis Latvijā iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem bija 62%, kas ir lielāks nekā vidējais nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā šajā vecuma grupā - 59,5% (Eurostat).
- 2013.gadā bezdarba līmenis Latvijā iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem sasniedza 12%, kas pārsniedz Eiropas Savienības vidējo bezdarba līmeni šajā vecuma grupā - 7,7% (Eurostat).
- 2014.gada martā 35% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem bija vecumā 50 gadi un vairāk. 46,1% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupā ir ilgstošie bezdarbnieki.
- Vidējais bezdarba ilgums reģistrētajiem bezdarbniekiem vecumā 50 gadi un vairāk ir 312 dienas (10,2 mēneši).
- Lielākajai daļai no reģistrētajiem bezdarbniekiem vecumā 50 gadi un vairāk ir profesionālā izglītība, tomēr lielai daļai ir darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis - vidējā izglītība, pamatizglītība vai zemāka.
- Sadalījumā pēc pēdējās nodarbošanās populārākās profesijas reģistrēto bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk vidū ir palīgstrādnieks, apkopējs, sētnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs un automobiļa vadītājs.
- Lai veicinātu bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - NVA) piedāvā gan vispārējus aktīvā darba tirgus politikas pasākumus, gan pasākumus, kas mērķēti uz specifiskām bezdarbnieku mērķa grupām.
- 2014.gadā (janvāris - marts) NVA pasākumos piedalījās 18 000 reģistrēto bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk. Šajā periodā 3 611 gados vecākie bezdarbnieki ir kļuvuši par nodarbinātajiem, no kuriem 39,8% piedalījušies NVA pasākumos.
- Seminārā par aktīvo novecošanos, gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātību un ģimenes locekļu aprūpi mācību brauciena ietvaros uz Austrijas Federālo darba, sociālo lietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministriju 2014. gada aprīlī tika apskatīti sekojoši jautājumi:
- Seniori un aktīvās novecošanās politika Austrijā;
- Aktīvās novecošanās stratēģijas, balstoties uz Centrāleiropas novecošanās stratēģijas zaļo grāmatu un Austrijas teritoriālajiem nodarbinātības paktiem;
- Ģimenes locekļu aprūpe un valsts atbalsta pasākumi;
- Atbalsta pasākums Fit2Work informācijas nodrošināšanai, konsultēšanai un atkārtotai arodslimību novēršanai.
Darba tirgus politika Austrijā, Stefan Potmesil, Austrijas Federālā darba, sociālo lietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija
- Nodarbinātības līmenis Austrijā iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem pakāpeniski pieaug, tomēr tas vēl joprojām ir salīdzinoši zems, kā arī vērojams bezdarba līmeņa pieaugums šajā vecuma grupā.
- 30% no gados vecākiem bezdarbniekiem ir problēmas ar veselību, un 50% ir ieguvuši tikai pamatizglītību.
- Vairāk nekā 25% no gados vecākiem bezdarbniekiem, ir ilgstošie bezdarbnieki (ilgāk par 1 gadu).
- Laika posmā no 2012. - 2016.gadam Austrijā ir izvirzīti vairāki mērķi gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanai, vēršot uzmanību uz gados vecākiem iedzīvotājiem ar veselības problēmām un ilgstošajiem bezdarbniekiem.
- Gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanai tiek nodrošinātas algu subsīdijas, piedāvātas konsultācijas un apmācības, izstrādāti individuāli plāni reintegrācijai darba tirgū vai nodarbinātības spēju uzlabošanai, kā arī piedāvātas darba iespējas sociālekonomiskajos uzņēmos.
- Gados vecākām personām tiek piedāvāts tāds pasīvās atbalsta iespējas kā pabalsts par nepilnas slodzes darbu un pabalsts pārejas posmam pēc tam.
Pasākumi Polijas darba tirgū, Mariusz Zielonka, Polijas Darba un sociālās politikas ministrija
- Tiek prognozēts, ka līdz 2035.gadam Polijas iedzīvotāju skaits samazināsies par 2,1 miljoniem cilvēku.
- 2013.gadā lielākais iedzīvotāju skaits Polijā bija vecuma grupā 30 - 34 gadi, bet novecošanās dēļ tiek prognozēts, ka 2040.gadā lielākā kohorta būs vecumā 55-59 gadi.
- Darba dzīves ilgums Polijā ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
- Polijas nodarbinātības līmenis gados vecākiem cilvēkiem (55-64 gadi) ir 40,6%, kas ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā ( 50,1%).
- 2013.gadā pensionēšanās vecums Polijā bija 65,4 gadi vīriešiem un 59,4 gadi sievietēm. Lai nodrošinātu ilgtspējīgāku pensionēšanās sistēmu līdz 2040.gadam pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt līdz 67 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm.
- Galvenie pensionēšanās iemesli Polijā ir tiesības saņemt pensiju un veselības problēmas.
- Senioru ilgtermiņa politika Polijā:
- Solidaritāte starp paaudzēm;
- Senioru sociālās līdzdalības programma.
50+ reģistrēto bezdarbnieku aktivizēšana, Margarita Krišlauka, Nodarbinātības valsts aģentūra
- Kopš 2009.gada reģistrēto bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā pastāvīgi ir palielinājies, tomēr šīs vecuma grupas bezdarbnieku skaits samazinās.
- Lielākais reģistrēto bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars ir Latgales reģionā.
- Statistiskais reģistrēto bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk portrets:
- Kopējais reģistrēto bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk skaits - 34 994; reģistrēto bezdarbnieku vecumā 50 gadi īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā - 36,3%;
- izglītības līmenis: nepietiekams izglītības līmenis - 44,2%; profesionālā izglītība - 45%; augstākā izglītība - 11%;
- Ilgtermiņa bezdarbnieki (vairāk par 1 gadu) - 46%.
- Profilēšanas sistēmas mērķis ir noteikt darba atrašanas iespējas, galvenos faktorus, kas nosaka klienta bezdarba riskus, kā arī klienta motivāciju sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru atbilstošus atbalsta pasākumu noteikšanai.
50+ darbinieki: veselības stāvoklis un darba apstākļi, Linda Matisāne, Valsts darba inspekcija
- 70% cilvēku pēc 55 gadu vecuma ir vismaz viena hroniska slimība, un vismaz 50% gados vecāko iedzīvotāju ir liekais svars.
- 52% no Latvijas iedzīvotājiem 55 gadi un vairāk ir ilgtermiņa (vairāk nekā 6 mēnešus) problēmas ar veselību, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Galvenais iemesls ir slikti darba apstākļi.
- 2013.gadā tika konstatēti 30 nelaimes gadījumi darbavietā darbiniekiem vecumā 50 gadi un vairāk, kas ir 33% no visiem konstatētajiem nelaimes gadījumiem darbavietā.
- Tiek prognozēts, ka nākotnē negatīvā ietekme uz veselību pieaugs dzīves ilguma palielināšanās, kā arī pelēkās ekonomikas dēļ. Darbs pelēkā ekonomikas uzņēmumos tiek saistīts ar ilgāku darba laiku, atpūtas trūkumu, darbu slimības laikā un pasīvo smēķēšanu.
- Galvenie iemesli nopietniem un letāliem negadījumiem darba vietās vecuma grupā 50 gadi un vairāk drošības instrukciju nepildīšana, nepietiekama darbinieku apmācība un nepietiekam uzmanība.
Mūžizglītība, Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes ministrija
- 70% Latvijas iedzīvotāju visvairāk uzticas izglītības iestādēm, kas norāda uz pozitīvu attieksme pret izglītību.
- Mūžizglītības mērķis ir veicināt darbam nepieciešamu prasmju attīstību un profesionālo izaugsmi, sekmēt sabiedrisko līdzdalību un sociālo atbildību, kā arī veicināt valsts ekonomisko konkurētspēju, kas balstīta uz zināšanām.
- Šobrīd Latvijā nav specifiskas mūžizglītības politikas, bet iedzīvotāju novecošanās dēļ ir nepieciešams izstrādāt šādu politiku.
- 3 galvenie norādītie iemesli, lai turpinātu izglītošanos: personīgā izaugsme, iespēja darīt savu darbu labāk, drošība par savu darba vietu.
Novecošanās, dalība darba tirgū un produktivitāte - politika, kas darbojas, Emily Sinnott, Pasaules Banka
- Iedzīvotāju novecošanās izaicinājumi: samazinās darbaspēks (ekonomiskie izaicinājumi) un mainās darbaspēka struktūra (produktivitātes izaicinājumi).
- Austrumeiropas reģionā darba produktivitāte ir pieaugusi, kas galvenokārt saistīts ar kopējās faktoru produktivitātes pieaugumu.
- Valstu pieredze liecina, ka kopējā faktoru produktivitāte ir zema, ja darbaspēks ir ļoti jauns vai ļoti vecs, produktīvākie darbinieki ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem.
- Vecums nav vienīgais aspekts, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, būtiska nozīme ir arī izglītības līmenim. Vecākās kohortas parasti ir mazāk izglītotas.
- Visefektīvākās apmācību metodes darbiniekiem vecumā 50 gadi un vairāk kopumā ir apmācības darba vietā un praktiskās apmācības nevis teorētiskie un tradicionālie apmācību veidi.
- Darba devēju iespējas: vecumam atbilstoši darba vietas pielāgojumi, darba uzdevumi, apmācības un personālvadības stratēģijas, kā arī dažādu vecumu darba komandas un darba laika saīsināšana un pielāgošana.
- Algu subsīdijas var būt stimuls darba devējiem nodarbināt gados vecākas personas, tomēr rezultāti bieži netiek novērtēti, un, ja tos novērtē, pierādījumi literatūrā ir neviennozīmīgi. Tomēr algu subsīdijas ir efektīvākās, ja tās tiek apvienotas ar apmācībām vai palīdzību darba meklēšanā.