gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas ārkārtas sēdes 

PROTOKOLS

Rīgā,                                                                                                    2008.gada 23.aprīlī

Skolas ielā 28, 3.stāva zālē                                                                   plkst. 16.00
 

SĒDĒ PIEDALĀS:

Sandra Baltiņa, komitejas vadītāja, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore

Evija Meiere, komitejas vadītājas vietniece, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja

Komitejas locekļi:

Kitija Ābola - Āboliņa, Veselības ministrijas Politikas plānošanas departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja

Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Priekšsēdētāja vietnieks

Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja

Maruta Bubene, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja

Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja

Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" Valdes priekšsēdētājs

Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta Analīzes un koordinācijas nodaļas vecākā referente

Viesturs Kleinbergs, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Politikas koordinācijas nodaļas vadītājs

Sarmīte Kokina, Biedrība „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja

Komitejas locekles Artas Kronbergas deleģētā pārstāve Sigita Buša , Zemgales plānošanas reģiona administrācijas Reģionālo projektu nodaļas projektu speciāliste

Anita Kleinberga, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas politikas departamenta Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas nodaļas vadītāja

Ilgonis Leišavnieks, Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta Politikas plānošanas departamenta direktors

Komitejas locekļa Pētera Lībieša deleģētā pārstāve Maija Anspoka, Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Risku un kvalitātes nodaļas vadītāja

Nellija Milča, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Darba tirgus prognozēšanas koordinācijas nodaļas vecākā referente

Anita Rakovska, Valsts probācijas dienesta Postpenitenciārās palīdzības nodaļas vadītāja

Komitejas locekles Alises Ratnieces deleģētā pārstāve Aiva Dzenīte, Vidzemes attīstības aģentūras Projektu vadītāja

Baiba Spalviņa, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente

Ieva Stikāne, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta vecākā referente

Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Inga Šķestere - Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento" projektu vadītāja

Komitejas locekles Ainas Verzes deleģētais pārstāvis Jāzeps Janiševs, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs

Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente

Baiba Zukula, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Elīna Ālere, Krīzes centra „Skalbes" juriste

Gaida Bēce, Vides ministrijas Stratēģijas un koordinācijas departamenta ES lietu un ārlietu nodaļas vecākā referente

Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte

Arita Linde, Rīgas reģiona attīstības aģentūras projektu vadītāja

Alla Maceiko, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas biroja 1.nodaļas priekšnieka vietniece

Elīna Petrovska, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore

Dagmāra Prīberga, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Starpnozaru nodaļas vecākā referente sabiedrības līdzdalības jautājumos

Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja

Sēdi protokolē: 

Margarita Spiridovska, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

Prioritāro uzdevumu izvirzīšana Nacionālā sociālās iekļaušanas rīcības plānā 2008.-2010.gadam.

Sēdes norise:

 Prezentācija par prioritārajiem uzdevumi sociālās iekļaušanas jomā  2008. - 2010.gadam.

 (Sandra Baltiņa)

(E.Meiere, A.Barča, E.Baldzēns, S.Šimfa, V.Kleinbergs, I.Leišavnieks)


S.Baltiņa prezentē Lākenas indikatorus - nabadzības riska slieksni, nabadzības riska indeksu, Džini indeksu u.c. rādītājus, par pamatu ņemot 2005. un 2006.gada statistikas datus, un izvirza priekšlikumus identificējamiem prioritārajiem uzdevumiem un to apakšmēŗkiem.

S.Baltiņa aicina komitejas locekļus iesaistīties izvirzīto prioritāro uzdevumu un apakšmērķu apspriešanā.

A.Barča jautā, kāpēc pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir noteikta gradācija 50-64 gadi?

S.Baltiņa paskaidro, ka, pamatojoties uz vienotu pieeju, visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek pielietoti Lākenas indikatori, ar kuru palīdzību ir iespēja izvērtēt ES dalībvalstu progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.

E.Baldzēns komentē, ka Latvijā sociālā situācijā strauji pasliktinās. Neskatoties uz valsts straujo ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, nabadzība valstī padziļinās.

S.Baltiņa komentē, ka sociālās aizsardzības sistēma ir sarežģīts mehānisms, kurš sastāv no dažādiem pakalpojumiem - veselība, izglītība, sociālie pakalpojumi, mājoklis u.c.

S.Šimfa aicina pārdomāt prioritātes definējumu - sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidošana. S.Šimfas izpratnē sociālās aizsardzības sistēma paredz dažāda veida pabalstus, kas būtībā ir seku likvidēšanas mehānisms, tāpēc tiek aicināts padomāt par ekonomiskiem instrumentiem problēmu cēloņu novēršanai - piemēram, pārskatīt fiskālo politiku.

E.Baldzēns piekrīt S.Šimfas teiktajam un piebilst, ka ir nepieciešams pārskatīt ienākumu nodokļa politiku. Ja preventīvie pasākumi netiks veikti, var prognozēt Džini koeficienta un S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indeksa pieaugumu.

S.Baltiņa jautā, vai nevajadzētu izvirzīt arī trešo prioritāti, vai arī noformulēt savādāk 1.prioritāti.

A.Barča piedāvā 1.prioritāti - sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidošana - pārdefinēt par sociālās drošības sistēmas pilnveidošanu, jo tā ir plašāka nekā sociālā aizsardzība un sadalīt vairākās aktivitātēs, piemēram, sociālā aizsardzība, sabiedrības veselība, nodokļu sistēma (saistībā ar neapliekamo minimumu), ierosinot sadaļu par nodokļu politiku veidot atsevišķi.

S.Šimfa aicina padomāt par iedzīvotāju grupu, kura ir visvairāk pakļauta nabadzības riskam - tās ir daudzbērnu un nepilnās ģimenes. Viens no instrumentiem šī riska mazināšanai varētu būt inflācijas tempa mazināšana, kura nevar ietilpt zem sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidošanas.

V.Kleinbergs piekrīt A.Barčai attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmu - ir jādomā daudz plašāk par pasākumiem nabadzības riska mazināšanai dažādām iedzīvotāju grupām.

E.Baldzēns aicina padomāt par tādiem instrumentiem nabadzības mazināšanai kā darbinieku iedzīvotāju ienākumu un sociālā nodokļa likmju samazināšanu, kā arī par neapliekamā minimuma palielināšanu darbiniekiem.

A.Barča uzskata, ka atbildīgajām ministrijām ir jāveic aprēķini, cik daudz nodokļu likmju samazināšana ietekmēs dažādas sociālās atstumtības riskam pakļautās ģimenes, aicinot pievērst uzmanību galvenokārt tiem bezdarbniekiem, kuri ir nesen zaudējuši darbu, nevis ilgstošiem bezdarbniekiem.

S.Baltiņa piekrīt A.Barčas viedoklim un informē, ka Eiropā pašreiz liek uzsvaru tieši uz strādājošo kvalifikācijas celšanu.

S.Šimfa stāsta par Vācijā izveidoto sistēmu attiecībā uz bezdarbnieku apmācību, kad bezdarbniekam sākumā tiek piedāvāta darba vieta. Tā var atrasties ne vien bezdarbnieka dzīves vietā, bet arī kādā citā pilsētā. Bezdarbniekam ir jāizlemj, vai viņš pieņem šādus noteikumus un ir gatavs strādāt šai darba vietā. Ja bezdarbnieks piekrīt, tad tikai tādā gadījumā viņa izglītošana vai pārkvalifikācija tiek apmaksāta.

A.Barča informē, ka pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka arvien vairāk vidējie un mazie uzņēmumi sāk reģistrēt savus uzņēmumus ārpus Latvijas un attiecīgi nodokļi aizplūst uz citām valstīm. A.Barča uzsver, ka tomēr nodokļu politika ir viens no svarīgākiem jautājumiem, aicinot pārdomāt iespēju atbalstīt jaunos uzņēmējus.

V.Kleinbergs informē, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (BM) līdz š.g. jūlijam ir jāizvērtē atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem, kur BM lūgs atbalstu arī Labklājības un Finanšu ministrijām. Tā kā ģimenes ar bērniem ir viena no nabadzības riskam visvairāk pakļautajām grupām, tad ir nopietni jādomā par minētās sistēmas pilnveidošanu. Uzlabojot nodarbinātību un nodokļu sistēmu, no tā iegūs ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jebkurš strādājošais iedzīvotājs.

A.Barča ierosina uz nākamo sarunu aicināt Finanšu ministrijas pārstāvi, lai pārrunātu iespējas veikt izmaiņas nodokļu politikā.

S.Baltiņa uzsver, ka ir svarīgi ne tikai apkopot informāciju par visu iesaistīto ministriju jau plānotajiem pasākumiem, bet ierosināt arī jaunas iniciatīvas.

Nolēma:

  1. No 2.prioritātes izņemt vārdus „ilgstošie bezdarbnieki".
  2. Pārskatīt 1.prioritātes definējumu, izteikt to plašāk vai arī pārdomāt iespēju noteikt 3.prioritāti, kur atspoguļotos makroekonomikas instrumenti ekonomikas situācijas uzlabošanai valstī.
  3. LM Sociālās iekļaušanas politikas departamentam pārskatīt prioritāšu projektu un nosūtīt komitejas locekļiem precizēšanai un priekšlikumu sniegšanai.

Citu jautājumu nav.

Sēdes noslēgums 17.20.

Pielikumā sēdes materiāli: Prezentācija par prioritārajiem uzdevumi sociālās iekļaušanas jomā  2008. - 2010.gadam.

Komitejas vadītāja                                                                                              Sandra Baltiņa

Protokolēja                                                                                                        M.Spiridovska