Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas ārkārtas sēdes
PROTOKOLS
Rīgā, 2008.gada 23.aprīlī
Skolas ielā 28, 3.stāva zālē plkst. 16.00
SĒDĒ PIEDALĀS:
Sandra Baltiņa, komitejas vadītāja, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore
Evija Meiere, komitejas vadītājas vietniece, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja
Komitejas locekļi:
Kitija Ābola - Āboliņa, Veselības ministrijas Politikas plānošanas departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja
Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Priekšsēdētāja vietnieks
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Maruta Bubene, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Valda Iļjanova, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas plānotāja
Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" Valdes priekšsēdētājs
Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta Analīzes un koordinācijas nodaļas vecākā referente
Viesturs Kleinbergs, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Politikas koordinācijas nodaļas vadītājs
Sarmīte Kokina, Biedrība „Baltā māja" Sociālā atbalsta centra vadītāja
Komitejas locekles Artas Kronbergas deleģētā pārstāve Sigita Buša , Zemgales plānošanas reģiona administrācijas Reģionālo projektu nodaļas projektu speciāliste
Anita Kleinberga, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas politikas departamenta Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas nodaļas vadītāja
Ilgonis Leišavnieks, Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta Politikas plānošanas departamenta direktors
Komitejas locekļa Pētera Lībieša deleģētā pārstāve Maija Anspoka, Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Risku un kvalitātes nodaļas vadītāja
Nellija Milča, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Darba tirgus prognozēšanas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Anita Rakovska, Valsts probācijas dienesta Postpenitenciārās palīdzības nodaļas vadītāja
Komitejas locekles Alises Ratnieces deleģētā pārstāve Aiva Dzenīte, Vidzemes attīstības aģentūras Projektu vadītāja
Baiba Spalviņa, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Ieva Stikāne, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta vecākā referente
Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Inga Šķestere - Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento" projektu vadītāja
Komitejas locekles Ainas Verzes deleģētais pārstāvis Jāzeps Janiševs, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs
Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Baiba Zukula, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja
SĒDĒ NEPIEDALĀS:
Elīna Ālere, Krīzes centra „Skalbes" juriste
Gaida Bēce, Vides ministrijas Stratēģijas un koordinācijas departamenta ES lietu un ārlietu nodaļas vecākā referente
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja
Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte
Arita Linde, Rīgas reģiona attīstības aģentūras projektu vadītāja
Alla Maceiko, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas biroja 1.nodaļas priekšnieka vietniece
Elīna Petrovska, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore
Dagmāra Prīberga, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Starpnozaru nodaļas vecākā referente sabiedrības līdzdalības jautājumos
Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja
Sēdi protokolē:
Margarita Spiridovska, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Darba kārtība:
Prioritāro uzdevumu izvirzīšana Nacionālā sociālās iekļaušanas rīcības plānā 2008.-2010.gadam.
Sēdes norise:
Prezentācija par prioritārajiem uzdevumi sociālās iekļaušanas jomā 2008. - 2010.gadam.
(Sandra Baltiņa)
(E.Meiere, A.Barča, E.Baldzēns, S.Šimfa, V.Kleinbergs, I.Leišavnieks)
S.Baltiņa prezentē Lākenas indikatorus - nabadzības riska slieksni, nabadzības riska indeksu, Džini indeksu u.c. rādītājus, par pamatu ņemot 2005. un 2006.gada statistikas datus, un izvirza priekšlikumus identificējamiem prioritārajiem uzdevumiem un to apakšmēŗkiem.
S.Baltiņa aicina komitejas locekļus iesaistīties izvirzīto prioritāro uzdevumu un apakšmērķu apspriešanā.
A.Barča jautā, kāpēc pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir noteikta gradācija 50-64 gadi?
S.Baltiņa paskaidro, ka, pamatojoties uz vienotu pieeju, visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek pielietoti Lākenas indikatori, ar kuru palīdzību ir iespēja izvērtēt ES dalībvalstu progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.
E.Baldzēns komentē, ka Latvijā sociālā situācijā strauji pasliktinās. Neskatoties uz valsts straujo ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, nabadzība valstī padziļinās.
S.Baltiņa komentē, ka sociālās aizsardzības sistēma ir sarežģīts mehānisms, kurš sastāv no dažādiem pakalpojumiem - veselība, izglītība, sociālie pakalpojumi, mājoklis u.c.
S.Šimfa aicina pārdomāt prioritātes definējumu - sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidošana. S.Šimfas izpratnē sociālās aizsardzības sistēma paredz dažāda veida pabalstus, kas būtībā ir seku likvidēšanas mehānisms, tāpēc tiek aicināts padomāt par ekonomiskiem instrumentiem problēmu cēloņu novēršanai - piemēram, pārskatīt fiskālo politiku.
E.Baldzēns piekrīt S.Šimfas teiktajam un piebilst, ka ir nepieciešams pārskatīt ienākumu nodokļa politiku. Ja preventīvie pasākumi netiks veikti, var prognozēt Džini koeficienta un S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indeksa pieaugumu.
S.Baltiņa jautā, vai nevajadzētu izvirzīt arī trešo prioritāti, vai arī noformulēt savādāk 1.prioritāti.
A.Barča piedāvā 1.prioritāti - sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidošana - pārdefinēt par sociālās drošības sistēmas pilnveidošanu, jo tā ir plašāka nekā sociālā aizsardzība un sadalīt vairākās aktivitātēs, piemēram, sociālā aizsardzība, sabiedrības veselība, nodokļu sistēma (saistībā ar neapliekamo minimumu), ierosinot sadaļu par nodokļu politiku veidot atsevišķi.
S.Šimfa aicina padomāt par iedzīvotāju grupu, kura ir visvairāk pakļauta nabadzības riskam - tās ir daudzbērnu un nepilnās ģimenes. Viens no instrumentiem šī riska mazināšanai varētu būt inflācijas tempa mazināšana, kura nevar ietilpt zem sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidošanas.
V.Kleinbergs piekrīt A.Barčai attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmu - ir jādomā daudz plašāk par pasākumiem nabadzības riska mazināšanai dažādām iedzīvotāju grupām.
E.Baldzēns aicina padomāt par tādiem instrumentiem nabadzības mazināšanai kā darbinieku iedzīvotāju ienākumu un sociālā nodokļa likmju samazināšanu, kā arī par neapliekamā minimuma palielināšanu darbiniekiem.
A.Barča uzskata, ka atbildīgajām ministrijām ir jāveic aprēķini, cik daudz nodokļu likmju samazināšana ietekmēs dažādas sociālās atstumtības riskam pakļautās ģimenes, aicinot pievērst uzmanību galvenokārt tiem bezdarbniekiem, kuri ir nesen zaudējuši darbu, nevis ilgstošiem bezdarbniekiem.
S.Baltiņa piekrīt A.Barčas viedoklim un informē, ka Eiropā pašreiz liek uzsvaru tieši uz strādājošo kvalifikācijas celšanu.
S.Šimfa stāsta par Vācijā izveidoto sistēmu attiecībā uz bezdarbnieku apmācību, kad bezdarbniekam sākumā tiek piedāvāta darba vieta. Tā var atrasties ne vien bezdarbnieka dzīves vietā, bet arī kādā citā pilsētā. Bezdarbniekam ir jāizlemj, vai viņš pieņem šādus noteikumus un ir gatavs strādāt šai darba vietā. Ja bezdarbnieks piekrīt, tad tikai tādā gadījumā viņa izglītošana vai pārkvalifikācija tiek apmaksāta.
A.Barča informē, ka pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka arvien vairāk vidējie un mazie uzņēmumi sāk reģistrēt savus uzņēmumus ārpus Latvijas un attiecīgi nodokļi aizplūst uz citām valstīm. A.Barča uzsver, ka tomēr nodokļu politika ir viens no svarīgākiem jautājumiem, aicinot pārdomāt iespēju atbalstīt jaunos uzņēmējus.
V.Kleinbergs informē, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (BM) līdz š.g. jūlijam ir jāizvērtē atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem, kur BM lūgs atbalstu arī Labklājības un Finanšu ministrijām. Tā kā ģimenes ar bērniem ir viena no nabadzības riskam visvairāk pakļautajām grupām, tad ir nopietni jādomā par minētās sistēmas pilnveidošanu. Uzlabojot nodarbinātību un nodokļu sistēmu, no tā iegūs ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jebkurš strādājošais iedzīvotājs.
A.Barča ierosina uz nākamo sarunu aicināt Finanšu ministrijas pārstāvi, lai pārrunātu iespējas veikt izmaiņas nodokļu politikā.
S.Baltiņa uzsver, ka ir svarīgi ne tikai apkopot informāciju par visu iesaistīto ministriju jau plānotajiem pasākumiem, bet ierosināt arī jaunas iniciatīvas.
Nolēma:
- No 2.prioritātes izņemt vārdus „ilgstošie bezdarbnieki".
- Pārskatīt 1.prioritātes definējumu, izteikt to plašāk vai arī pārdomāt iespēju noteikt 3.prioritāti, kur atspoguļotos makroekonomikas instrumenti ekonomikas situācijas uzlabošanai valstī.
- LM Sociālās iekļaušanas politikas departamentam pārskatīt prioritāšu projektu un nosūtīt komitejas locekļiem precizēšanai un priekšlikumu sniegšanai.
Citu jautājumu nav.
Sēdes noslēgums 17.20.
Pielikumā sēdes materiāli: Prezentācija par prioritārajiem uzdevumi sociālās iekļaušanas jomā 2008. - 2010.gadam.
Komitejas vadītāja Sandra Baltiņa
Protokolēja M.Spiridovska