gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Sociālās politikas koordinācijas komitejas sēdes

PROTOKOLS  Nr.3

Rīgā,  2007.gada 19.decembrī

Skolas ielā 28, 3.stāva zālē plkst. 15.00                                                                              

SĒDĒ PIEDALĀS:

Sandra Baltiņa, komitejas vadītāja, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore
Evija Meiere, komitejas vadītājas vietniece, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja

Komitejas locekļi:

Elīna Ālere, Krīzes centra „Skalbes" juriste
Maruta Bubene, Sociālās integrācijas centra „Gaisma ceļā" Rīgas patversmes Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja
Inese Celmiņa, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta Politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente
Kristīne Fomina, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta Analīzes un koordinācijas nodaļas vecākā referente
Komitejas locekles Artas Kronbergas deleģētā pārstāve Sigita Buša - Zemgales attīstības aģentūra
Ilgonis Leišavnieks, Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta Politikas plānošanas departamenta direktors
Arita Linde, Rīgas reģiona attīstības aģentūras projektu vadītāja
Pēteris Lībietis, Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktors
Alla Maceiko, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas biroja 1.nodaļas priekšnieka vietniece
Anita Rakovska, Valsts probācijas dienesta Postpenitenciārās palīdzības nodaļas vadītāja
Baiba Spalviņa, Tieslietu ministrijas Stratēģijas departamenta vecākā referente
Komitejas locekles Ievas Stikānes deleģētais pārstāvis Ervīns Kaļass Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta vecākais referents
Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
Komisijas locekles Baibas Zukules deleģētais pārstāvis Edmunds Vaskis, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks

CITI KOMITEJAS SĒDĒ PIEAICINĀTIE:

Maruta Pavasare, LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālā darba organizācijas un sociālās palīdzības nodaļas vadītāja

SĒDĒ NEPIEDALĀS:

Kitija Ābola - Āboltiņa, Veselības ministrijas  Juridisko lietu un starptautiskās sadarbības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja
Leons Gindra, Čigānu biedrības „Gloss" valdes priekšsēdētājs
Indra Artemjeva, Līvānu fonda „Baltā māja" projektu vadītāja
Andris Badūns, Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks
Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja
Gaida Bēce, Vides ministrijas Stratēģijas un koordinācijas departamenta ES lietu un ārlietu nodaļas vecākā referente
Iveta Girucka, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja
Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte
Anita Kleinberga, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas departamenta vecākā referente
Nellija Milča, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomisko programmu koordinācijas nodaļas vecākā referente
Elīna Petrovska, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore
Dagmāra Prīberga, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Starpnozaru nodaļas vecākā referente sabiedrības līdzdalības jautājumos
Alise Ratniece, Vidzemes attīstības aģentūras projektu vadītāja
Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Inga Šķestere - Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento" projektu vadītāja
Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Zanda Zeidaka, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāja

Sēdi protokolē: 

Margarita Spiridovska,  LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente

Darba kārtība:

1.      Komitejas sēdes atklāšana.

2.      Komitejas sēdes darba kārtības apstiprināšana.

3.      Paveiktais atbilstoši Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas 11.10.2007. sēdes protokolā nolemtajam un risināmo jautājumu izvirzīšana 2008.gadā.

4.      Koncepcija "Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem" - prezentācija un diskusijas.

5.      Citi jautājumi.

Sēdes norise:

1. Komitejas sēdes atklāšana

(Sandra Baltiņa)


S.Baltiņa atklāj trešo Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas (turpmāk -komiteja) sēdi un informē par izmaiņām komitejas sastāvā un saistībā ar to lūdz E.Meieri nosūtīt grozījumus LM rīkojumā komitejas locekļiem.

2. Komitejas sēdes darba kārtības apstiprināšana

(Sandra Baltiņa) 


S.Baltiņa jautā, vai komitejas locekļi piekrīt darba kārtībā izskatāmajiem jautājumiem, uz ko tiek saņemta apstiprinoša atbilde.

Nolēma: Apstiprināt sēdes darba kārtību (1.pielikums).

3. Paveiktais atbilstoši Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas 11.10.2007. sēdes protokolā nolemtajam un risināmo jautājumu izvirzīšana 2008.gadā.

(Sandra Baltiņa)


(E.Ālere, A.Verze, M.Bubene, A.Linde, P.Lībietis, E.Vaskis, S.Buša, I.Celmiņa, I.Leišavnieks, A.Rakovska, B.Spalviņa, A.Maceiko, E.Kaļass, K.Fomina)

(1) Komitejas vadītāja informē, ka Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) neatkarīgā eksperta ziņojums par bērnu nabadzību Latvijā latviešu valodā tiks iztulkots 2008.gada februāra sākumā un tad tiks nosūtīts visiem komitejas locekļiem. S.Baltiņa uzsver minētā ziņojuma nozīmību, jo tas ir cieši saistīts ar Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna (2006-2008) īstenošanu.

(2) S.Baltiņa sniedz atgriezenisko saiti par 2007.gada 11.oktobra komitejas sēdē Latvijas Pensionāru federācijas (turpmāk - LPF) priekšsēdētājas A.Verzes paustajiem priekšlikumiem pensionāru situācijas uzlabošanai. Priekšlikums saistībā ar neapliekamo minimumu strādājošajiem pensionāriem tika nosūtīts Finanšu ministrijai (turpmāk - FM). FM informēja, ka ir iesniegusi Ministru Kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem, ko varētu darīt minētās situācijas uzlabošanai. Informatīvā ziņojuma būtība ir tā, ka uz strādājošajiem pensionāriem jāattiecina tie paši noteikumi, kuri ir saistoši invalīdiem un politiski represētiem. Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk - LPS) lūdza pagarināt termiņu šī ziņojuma izskatīšanai, jo FM priekšlikumi būtiski skartu pašvaldību budžetu. S.Baltiņa aicina A.Verzi rūpīgi iepazīties ar informatīvā ziņojuma saturu un izteikt FM savu viedokli. 

A.Verze informē, ka LPF netika aicināta izteikt savu viedokli FM informatīvā ziņojuma izstrādes procesā.

S.Baltiņa informē, ka Ekonomikas ministrijai (turpmāk - EM) tika nosūtīts LPF priekšlikums par daļēji regulējama patēriņu preču cenu veidošanas mehānisma ieviešanu. EM neatbalstīja šo priekšlikumu, jo cenu izmaiņas skartu ne tikai nelabvēlīgās ģimenes, bet arī ģimenes ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Savukārt Satiksmes ministrijas (turpmāk - SM) atbilde uz priekšlikumu par dotāciju pasažieru pārvadāšanai paredzēšanu, lai nodrošinātu pensionāriem vecākiem par 75 gadiem braukšanas maksas atlaides 50% apmērā visos transporta veidos Latvijā, bija pozitīva. SM izteica gatavību izskatīt šo jautājumu, plānojot 2009.gada budžetu, lai nodrošinātu pensionāriem, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, iespēju iegūt braukšanas maksas atlaides 50% apmērā visos transporta veidos.

A.Verze informē, ka nopietni strādā pie šī jautājuma sadarbībā ar Pasažieru pārvadājumu asociāciju. LPF un Pasažieru pārvadājumu asociācija kopīgi izstrādās un sagatavos nepieciešamos materiālus SM.

S.Baltiņa informē, ka SM ir apkopojusi informāciju par tām pašvaldībām, kuras noteikušas braukšanas maksas atlaides LR pilsētu sabiedriskajā transportā pensijas vecuma cilvēkiem un izsaka priekšlikumu SM rosināt pārējās pašvaldības piemērot līdzīgu praksi, arī attiecībā uz citām iedzīvotāju grupām.

S.Baltiņa informē, ka no SAD saņemts skaidrojums, ka priekšlikums par atraitņu piemaksu 20% apmērā no mirušā dzīvesbiedra pensijas vienu gadu pēc likumīgā dzīves biedra nāves ir diskriminējošs attiecībā ne tikai uz neprecētajām personām, kuras saņemtu tikai savu „krāto" pensiju, bet arī uz personām, kuras nav reģistrējušas laulību, bet ilgu mūžu kopā nodzīvojušas, vai kuras ir šķīrušās u.c. gadījumos, tāpēc nav atbalstāms. Minētais priekšlikums radīs diskriminējošu attieksmi arī pret tiem pārdzīvojušajiem laulātajiem, kuru mirušie laulātie, neskatoties pat uz pensionēšanās vecuma sasniegšanu, vecuma pensiju nebūs pieprasījuši. Savukārt attiecībā uz priekšlikumu par valsts sociālā nodrošināšanas pabalsta apmēra ikgadēju palielināšanu, ar 2009.gada 1.janvāri paredzēts paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pabalsta saņēmējiem vispārējā gadījumā un invalīdiem kopš bērnības. Pašreiz tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts[1], kas paredz ar 2009.gada 1.janvāri paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru līdz 60 Ls vispārējā gadījumā un līdz 75 Ls invalīdiem kopš bērnības, kā arī noteikt pabalsta apmēra regulāru pārskatīšanas kārtību.

3) S.Baltiņa aicina katru komitejas locekli izteikt savu viedokli par to, kādi jautājumi būtu apspriežami komitejas sēdēs nākamajā gadā un vienlaicīgi informē, ka komitejas locekļiem, kuri sēdē nepiedalās, tiks lūgts elektroniski atsūtīt priekšlikumus par 2008.gadā komitejas ietvaros izskatāmajiem jautājumiem.

A.Verze informē, ka pēdējo gadu laikā būtiski pieaug maz izglītoto cilvēku skaits valstī. Diemžēl palielinās to bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu.

E.Ālere informē, ka krīzes centrs „Skalbes" ir Eiropas Pretnabadzības tīkla (European Poverty Network) locekle. Krīzes centrs aptver tādas tēmas kā bērni, izglītība, bērnu nodrošinājums ar mācību līdzekļiem. E.Ālere liek uzsvaru uz ģimenēm ar 3 un vairākiem bērniem, kā arī uz nepilnām ģimenēm. Tāpat viņa pievērš uzmanību tam, ka pensiju indeksācija atpaliek no inflācijas tempiem. E.Āleres priekšlikums: nākamajā gadā lielāku uzmanību pievērst bērniem, bērnu nabadzībai, no skolas atbirušajiem bērniem. Tāpat būtu atbalstāmas valsts dotācijas mācību līdzekļiem.

A.Verze komentē, ka, ņemot vērā E.Āleres ierosinājumu, LPF ir iesniegusi priekšlikumus Valdības deklarācijai, proti, par nepieciešamību nodrošināt bērniem mācību grāmatas, kā arī nokomplektēt mācību klases ar nepieciešamo mācību inventāru.

M.Bubene akcentē bezpajumtnieku (bērnu, invalīdu, pensionāru un cilvēku darbspējīgajā vecumā) jautājumu valstī, atzīmējot pašvaldību nespēju risināt šīs iedzīvotāju grupas kompleksās problēmas.

S.Baltiņa komentē, ka bezpajumtnieku problēma Eiropā kļūst ļoti aktuāla un uzsver, ka mājoklis un stabili ienākumi ir ļoti svarīgs priekšnosacījums normālas dzīves atsākšanai.

A.Linde informē, ka galvenā problēma, uz ko fokusējās pašvaldības, ir bērni un izglītība. Nākamajā gadā tiek plānoti vairāki projekti, lai atbalstītu bērnu izglītību un maznodrošināto personu sociālo iekļaušanu un veselības aprūpi.

P.Lībietis informē par Zemkopības ministrijas prognozēm attiecībā uz straujo pārtikas cenu kāpumu 2008.gadā. P.Lībietis ziņo, ka ZM neatbalsta PVN likmes samazināšanu līdz 5%, jo tam sekos tikai īslaicīgs efekts. P.Lībietis norāda, ka pētījumu rezultāti parāda to, ka inflāciju neveicina zemnieki, bet gan tirgotāji, vienlaikus prognozējot, ka augstais pārtikas preču kāpums un komunālie maksājumi varētu negatīvi ietekmēt ģimenes un cilvēkus ar zemiem ienākumiem. P.Lībieša priekšlikums: sasaukt ministriju atbildīgo personu darba grupu, lai apspriestu ZM piedāvāto programmu, kura paredz maznodrošināto personu nodrošināšanu ar noteiktām pārtikas precēm.

E.Vaskis ziņo, ka pēc Eurostat (Lākenas indikatoriem) datiem Latvija ieņem 1.vietu Eiropā pēc nabadzības riska rādītājiem ( 69% vientuļo pensionāru dzīvo nabadzībā).

A.Verze komentē, ja jaunā valdība nesāks risināt šo ļoti būtisko problēmu, LPF vērsīsies Eiropas Komisijā ar lūgumu palīdzēt risināt šo situāciju.

S.Buša uzsver vientuļo vecāku un pensionāru problēmas. Kā piemēru viņa min situāciju Jelgavā, kur atlaides pensionāriem tiek piešķirtas tikai sabiedriskā transporta mēnešbiļetēm. Savukārt vienreizējo biļešu cenas nākamajā gadā sasniegs 30 santīmus.

I.Celmiņa piekrīt S.Bušas problēmu formulējumam un norāda, ka būtiska problēma ir arī daudzbērnu ģimeņu dzīves līmenis. Lielu uzmanību jāpievērš mājokļa jautājumam. Īres maksa nepārtraukti palielinās, daudzas ģimenes paliek bez mājokļa. Pašvaldību naudas fonds diemžēl ir nepietiekams. Tāpat ļoti aktuāls jautājums ir bāreņu situāciju ar dzīves vietām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērniem, kuri nepabeidz skolu vai arī pabeidz to ar liecībām, t.i., nesekmīgām sekmēm. Aktuāls jautājums ir ielu bērni.

I.Leišavnieks komentē informācijas tehnoloģiju izmantošanu novecošanās aspektā, uzsverot, ka ir nepieciešams veicināt gados vecāku cilvēku e-iekļaušanu darba tirgū.  Valdības deklarācijās kontekstā būtisks jautājums ir pamatnostādnes par e-iekļaušanu attiecībā uz invalīdiem un gados vecākiem cilvēkiem, kā priekšlikumu izvirzot minētās pamatnostādnes apvienot ar sociālās iekļaušanas politikas dokumentiem. Uz nākamā gada otro komitejas sēdi varētu sagatavot prezentāciju par minētajiem jautājumiem.

S.Baltiņas komentē, ka Eiropā šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par e-iekļaušanu - darbs mājās un izglītība caur e-iekļaušanu.

A.Rakovska piekrīt visiem izteiktajiem viedokļiem. Kā būtiskāko problēmu atzīmējot mājokļa politikas jautājumu, kad Rīgā šī situācija ir kritiska; - cilvēki, kuri tikko ir atbrīvoti no ieslodzījuma vietas pārsvarā dodas uz Rīgu, kā rezultātā ir grūti izsekot šo cilvēku aktivitātēm. Otrais jautājums ir preventīvais darbs jauniešiem - viņu nodarbinātība.

B.Spalviņa uzskata, ka būtiskākā problēma ir izglītība bērniem un invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

A.Maceiko uzskata, ka ļoti nopietna problēma ir bērnu izglītība. Diemžēl iemesli, kāpēc bērni pamet skolu, slēpjas bērna un skolotāja attiecībās. Ļoti bieži rodas konflikti, un bērni neiztur psiholoģisko spriedzi. Tā rezultātā bērni pat vairs neuzturas mājās, bet iet klaiņot. Šie jaunieši kļūst par potenciāliem noziedzniekiem. Kā otru būtisku problēmu A.Maceiko uzskata situāciju nelabvēlīgajās ģimenēs, kur notiek ļoti bieži bērni tiek pakļauti vardarbībai. Parādās tendence, ka pāri laiž pasaulē bērnus ar nolūku saņemt bērnu kopšanas pabalstus. Šajā situācijā bērna piedzimšana pārtop par biznesu kā rezultātā bērni klaiņo pa ielām. Ar 2008.gadu valstī nepastāv neviena institūcija, kas atbildētu par nelabvēlīgu ģimeņu izzināšanu, līdz ar to ir ļoti svarīgi pievērsties šīs problēmas risināšanai komitejas ietvaros.

E.Kaļass informē, ka sakarā ar straujo pārtikas cenu kāpumu un augstajiem komunālajiem maksājumiem ģimenēm kļūst arvien grūtāk, it sevišķi maznodrošinātajiem. Pašvaldības nespēj nodrošināt attiecīgu atbalstu šīm ģimenēm. Būtu jāpārskata nodokļu sistēma. Šeit varētu būt runa par valsts dotācijām un mērķdotācijām. Pašvaldībām būtu nepieciešams sagatavot argumentētus priekšlikumus Finanšu ministrijai, lai saņemtu līdzekļus.  

K.Fomina ziņo, ka maznodrošinātas, tai skaitā trūcīgas, personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā jau ir noteiktas likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Veicot grozījumus šajā likumā šī gada maijā, Saeimā tika diskutēts jautājums par to, vai nepieciešams papildināt noteiktās personu kategorijas ar jaunām personu kategorijām. Rezultātā tika papildināts likuma 25.pants un likuma 26.1 pants saistībā ar denacionalizēto namu īrnieku problēmas risināšanu. Savukārt personu kategorijas, kurām izīrējama pašvaldības dzīvojamā telpa, netika papildinātas ar jaunām personu kategorijām un tuvākajā laikā nav paredzēts tās papildināt. Savukārt, runājot par personu kategorijām, uz kurām vēršama uzmanība, tās ir nepilnās ģimenes un ģimenes ar bērniem. K.Fomina piebilst, ka valsts piešķir mērķdotācijas pašvaldībām dzīvojamo namu būvniecībai, dzīvokļu iegādei vai nedzīvojamo telpu pārbūvei par dzīvojamām telpām, lai atvieglotu pašvaldībām funkcijas - palīdzības sniegšana dzīvokļa jautājumu risināšanā - izpildi, taču ir mazs skaits pašvaldību, kas šādas mērķdotācijas izmanto (vidēji līdz šim - 15 pašvaldības).

NOLĒMA: apkopot komitejas locekļu diskusijas rezultātā identificētos jautājumus, kuri būtu izskatāmi komitejas sēdē 2008.gadā un nosūtīt elektroniski komitejas locekļiem papildināšanai, tālāk izvēršot elektronisku diskusiju. Līdz komitejas 2008.gada 1.sēdei priekšlikumi tiks sakārtoti prioritārā secībā.

4. Koncepcija "Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem" - prezentācija.

(M.Pavasare) 


M.Pavasare sniedz prezentāciju par LM sadarbībā ar nozares ministrijām izstrādāto koncepciju „Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem", kura šobrīd atrodas saskaņošanas procesā. M.Pavasare akcentē, ka ir saņemti virkne iebildumi, par kuriem nepieciešama vienošanās, tai skaitā par minimālā patēriņa sliekšņa metodikas izstrādi.

Citu jautājumu nav.

Sēdes noslēgums 16.15.

Pielikumā sēdes materiāli:

1. Komitejas sēdes darba kārtība.

2. Prezentācijas materiāls par koncepciju „Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem".

Komitejas vadītāja: Sandra Baltiņa           

Protokolēja: M.Spiridovska


[1] „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumos Nr.561 „Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību""