Ārkārtas situācijas laikā, kad cilvēkiem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, ir riski, ka pasliktināsies ekonomiskā situācija, mainās daudzu cilvēku ikdienas ritms un pieaug trauksme, palielinās arī vardarbības ģimenē izplatības risks. Daudzās ģimenēs var saasināties konflikti – starp vecākiem un bērniem, starp dzīvesbiedriem, pret vecākā gadagājuma ģimenes locekļiem. Cilvēki, kuri jau līdz šim cietuši no vardarbības ģimenē, tagad daudz ilgāk atrodas vienās telpās ar vardarbības veicēju, tādēļ vardarbības veicējs labāk var kontrolēt upuri, viņa ikdienas gaitas, telefona zvanus, kā arī traucēt saziņai ar atbalsta dienestiem.
Šajos apstākļos speciālistu darbs neapstājas. Ir īpaši nozīmīgi cietušajam radīt sajūtu, ka viņš nav viens un ka vardarbības veicējs nevar notiekošo noslēpt no līdzcilvēkiem.
Ir svarīgi lēmumus par pakalpojumu piešķiršanu cietušajiem pieņemt pēc iespējas ātrāk un piedāvāt iespējas saņemt pakalpojumus (t.sk. attālināti). Vienlaikus arī vardarbību veikušām personām ir būtiski piedāvāt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai (pakalpojumi). Tāpat svarīgi ir informēt iedzīvotājus par pašvaldībā pieejamo palīdzību.
Informēšana
Pašvaldības sociālais dienests (dienests) informē iedzīvotājus par iespējām saņemt pakalpojumus, izmantojot dažādus informācijas kanālus, piemēram, informatīva lapa pie dienesta ieejas, dienesta vai pašvaldības mājas lapa, sociālo tīklu konti.
!Dienestam ir jāpārliecinās, ka pašvaldības un/ vai Valsts policijai ir pieejama informācija par iespējām saņemt pakalpojumus, ko var rakstveidā iedot no vardarbības cietušajai personai un vardarbību veikušajai personai.
Lēmumu pieņemšana
Iesniegumu par pakalpojuma saņemšanu persona iesniedz rakstveidā. Ārkārtējās situācijas laikā dienests atsevišķos gadījumos var pieņemt telefonisku lūgumu saņemt pakalpojumu, ja dienestam ir iespējas identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu.
Dienests nodrošina iespēju rakstiski (elektroniski vai organizējot drošu dokumentu iesniegšanas vietu, piemēram, slēgta korespondences kastīte ārpus dienesta telpām) iesniegt iesniegumus un pieprasīt pakalpojumus. Informāciju, lai izvērtētu pakalpojumu sniegšanas nepieciešamību, dienests var iegūt telefoniski, e-pastā vai izmantojot citas attālinātas saziņas iespējas ar personu.
! Pakalpojuma sniegšana ir jāuzsāk maksimāli ātri, tāpēc lēmums par pakalpojuma piešķiršanu jāpieņem pēc iespējas īsākā laikā!
Pakalpojumu sniegšana
Ārkārtējās situācijas laikā pakalpojumi primāri tiek sniegti attālināti.
! Dienestam ieteicams aptaujāt pakalpojuma sniedzējus un aktualizēt informāciju par to, kādus pakalpojuma sniegšanas veidus tie izmanto.
Attālināti sniegtiem pakalpojumiem jāveicina plānotā rezultāta sasniegšana. Pakalpojumi attālināti tiek sniegti, vienojoties ar klientu par vēlamo pakalpojuma sniegšanas veidu (telefoniski, izmatojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas - WhatsApp, Skype u.c.). Pakalpojumu sniedzēju darbs ar klientu fiksējams klienta lietā dienestā un pakalpojuma sniedzēja dokumentācijā, izdarot atzīmi, ka pakalpojums sniegts attālināti.
! Klātienē pakalpojumus dzīvesvietā sniedz, kad pakalpojumus nav iespējams sniegt attālināti.
Klātienē sociālo pakalpojumu sniegšana klientam pieļaujama, ja individuāli izvērtēta nepieciešamība pakalpojumu nodrošināt nekavējoties, ir iespēja garantēt drošību, kā arī pieejami pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie resursi.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar izmitināšanu vardarbībā cietušām personām (gan bērniem, gan pieaugušām personām) turpina sniegt krīzes centros.
! Pēc pakalpojuma piešķiršanas dienestam un pakalpojuma sniedzējam ieteicams pārliecināties, ka cietusī persona var saņemt pakalpojumu attālināti, jo būs gadījumi, kad vardarbības veicējs tam traucēs.
Papildu resurss ir Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psihologi, kas telefoniski sniedz krīzes intervenci gan no vardarbības cietušai, gan vardarbību veikušai personai un nodrošina emocionālu atbalstu. Šo resursu var izmantot, pirms tiek piešķirts pakalpojums vai kombinējot abus.
Starpinstitucionāla sadarbība
Ārkārtas situācijā ir īpaši svarīga iesaistīto institūciju sadarbība un regulāra informācijas apmaiņa.
! Valsts un pašvaldības policijai saglabājas tiesības pieņemt lēmumu par vardarbību veikušas personas nošķiršanu, un var būt gadījumi, kad nošķirtajai personai būs nepieciešama pašizolācijas vieta. Šādu pašizolācijas vietu atbilstoši likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” noteiktajam iespēju robežās nodrošina pašvaldība.
Darba ar sarežģītiem vardarbības gadījumiem efektivizēšanai dienests var iniciēt un organizēt starpinstitucionālas sadarbības grupas. Arī šis darbs var notikt attālināti.
Papildu atbalsta iespējas
Latvijas Bērnu fonds un pašvaldībā esošie krīzes centri turpina sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām personām ar izmitināšanu un dzīvesvietā.
Biedrība “Centrs Marta” pakalpojumus nodrošina attālināti.
Tālr. 67378539, centrs@marta.lv
document.getElementById('cloakef184235691bc2807e95c838e70bfe50').innerHTML = '';
var prefix = 'ma' + 'il' + 'to';
var path = 'hr' + 'ef' + '=';
var addyef184235691bc2807e95c838e70bfe50 = 'centrs' + '@';
addyef184235691bc2807e95c838e70bfe50 = addyef184235691bc2807e95c838e70bfe50 + 'marta' + '.' + 'lv';
var addy_textef184235691bc2807e95c838e70bfe50 = 'centrs' + '@' + 'marta' + '.' + 'lv';document.getElementById('cloakef184235691bc2807e95c838e70bfe50').innerHTML += ''+addy_textef184235691bc2807e95c838e70bfe50+'<\/a>';
; Liepājas filiāles tālr. 29 195 442.
SIA “Mācību centrs MKB” attālināti snie individuālās konsultācijas vardarbību veikušām personām vardarbības uzvedības mazināšanai. Tālr. 29 419 787.
Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” telefoniski nodrošina krīzes intervenci un atbalstu.
Diennakts krīzes tālruņi: 67 222 922 (LMT), 27 722 292 (Bite);
Bezmaksas Cietušo atbalsta tālrunis 116006 .
Mājaslapā www.cietusajiem.lv ir tiešsaistes čata iespējas.