Darbinieks savu aizskarto tiesību aizsardzībai var vērsties gan tās valsts, uz kuru viņš ir nosūtīts veikt darbu, kompetentajā iestādē (parasti darba inspekcijā), gan savas valsts kompetentajā iestādē (Latvijas gadījumā – Valsts darba inspekcija).
Ja strīdu ar darba devēju neizdodas atrisināt savstarpējās sarunās ar darba devēju, kā arī ar darba inspekcijas starpniecību, tad darbinieks var vērsties ar prasību tiesā. Atbilstoši Latvijas Civilprocesa likuma regulējumam darbinieku prasījumi par darba samaksas piedziņu un citi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Papildus savu tiesību aizsardzībai var vērsties arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā.
Atbilstoši Darba likumam gadījumā, ja darba devējam kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde, bet darba devējs darba līgumā vai darba koplīgumā noteiktajā laikā nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu, tad darbiniekam ir tiesības prasīt šīs neizmaksātās darba samaksas izmaksu no tās personas, kura darba devējam ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi. Jāņem vērā, ka darbiniekam šajā gadījumā ir tiesības prasīt visas darba samaksas izmaksu šo līgumsaistību ietvaros minimālās algas likmes apmērā, kāda tā noteikta valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis regulējums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, ja darbinieks ir nosūtīts veikt būvdarbus saistībā ar ēku būvniecību vai arī specializētos būvdarbus.