Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās pagaidām nav panākta vienošanās par trūcīgās personas līmeņa un garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa paaugstināšanu 2021. gadā. Sarunu gaitā LM piedāvāja no 2021. gada paaugstināt trūcīgās personas līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, bet GMI - 80 eiro apmērā. Latvijas Pašvaldību savienība šo informāciju pagaidām pieņēma zināšanai, taču visticamāk pie šī jautājuma vēl atgriezīsies, kad notiks sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un Finanšu ministriju, kā arī Ministru kabinetu.
Šā gada sarunas notika otrdien, 20. maijā, un tās vadīja labklājības ministre Ramona Petraviča un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Sarunu gaitā Latvijas Pašvaldību savienība vērsa uzmanību un ierosināja atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM pauda atbalstu, ka sarunas par līdzfinansējumu GMI pabalsta līdzfinansēšanai varētu tikt uzsāktas pie nosacījuma, ja būtiski samazinās pašvaldību plānotie ieņēmumi un ir vērojams trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita būtisks pieaugums. Savukārt attiecībā uz dzīvokļa pabalsta izdevumu līdzfinansēšanu, ņemot vērā, ka dzīvokļa pabalsta apmērs un tā piešķiršanas kritēriji katrā pašvaldībā ir atšķirīgi – tādējādi iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, risinot ar mājokļa izdevumiem saistītos jautājumus – valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalsta izdevumu segšanai ir pārrunājams tikai pēc vienotu kritēriju un nosacījumu definēšanas.
Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Es paužu nožēlu, ka ar Latvijas Pašvaldību savienību neizdevās vienoties par garantētā minimālā ienākuma un trūcīgās personas līmeņa celšanu, neskatoties uz to, ka Satversmes tiesā šodien tiek izskatīta GMI atbilstība Satversmei un cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai. Vienlaikus uzskatu, ka pašvaldībām jāveic visaptverošs izvērtējums par nepieciešamo atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām. Ir jāizdara secinājumi – vai izlietotais finansējums un sniegtais atbalsts ir sasniedzis mērķi un pēc tam jāvērtē esošā atbalsta pārskatīšanas nepieciešamība. Arī Valsts kontrole norādījusi, ka, lemjot par pabalstu piešķiršanu, pašvaldībām nepieciešams apzināt nabadzības riskam pakļautās personas.”
Vienlaikus tika pārrunātas arī tās problēmas un izaicinājumus, ar ko saskarās pašvaldības, piešķirot un izmaksājot krīzes pabalstu ārkārtējās situācijas laikā. Sarunu gaitā LM piedāvāja veikt izmaiņas asistenta pakalpojuma pašvaldībās organizēšanai no 2021. gada, taču konkrēta vienošanās šajā jautājumā vēl netika panākta.
Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi, lai sekmētu starpnozaru sadarbību un atbalsta sistēmas pilnveidi, veicinot atbildīgo iestāžu savlaicīgu iesaisti ģimeņu problēmsituāciju identificēšanā un risināšanā, kā arī akcentējot primārās prevencijas nozīmi pilnvērtīgas bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki pieņēma zināšanai sniegto informāciju un piedāvāto rīcību un vienojās, ka turpmākās diskusijas vēl ir nepieciešamas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darba grupas ietvaros.