Satversmes tiesas atzinums, ka pašreiz valstī noteiktais minimālā ienākuma līmenis 64 eiro mēnesī neatbilst Satversmei, ir vēsturisks, to norāda Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), bet vienlaikus uzsver, ka lēmums nav pārsteigums, jo par nepieciešamību GMI celt tiek runāts gadiem, tomēr pabalsts tā arī nav palielināts. Ir panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka no 2021. gada tās piekrīt GMI celt līdz 80 eiro, tomēr visticamāk būs jāsēžas pie galda un jārunā par daudz straujāku celšanu, ne tikai līdz 80 eiro. Labklājības ministrijas piedāvājums būs 109 eiro, kas izriet no aprēķiniem par sociāla nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju aprēķinu bāzes celšanu līdz ir 109 eiro, kam 2021.gadā nepieciešami 33,2 miljoni eiro. Tādējādi Satversmes tiesas lēmums būs labs ierocis cīņā par nākamā gada budžetu, kurā tostarp Labklājības ministrija piedāvās minimālo algu celt no pašreizējiem 430 uz 500 eiro mēnesī. Ramona Petraviča uzskata, ka par GMI palielināšanu būs jārīko vēl viens sarunu raunds ar pašvaldībām:
“80 eiro nav tas, ko sagaida Satversmes tiesa vai tiesībsargs. Tagad noteikti būs jārunā vēlreiz šie jautājumi, jāsēžas vēlreiz pie galda, jāvienojas un jāliek 109 eiro 80 vietā, nu, protams, būs diskusija, kurš par ko maksā. Satversmes tiesas lēmums ir skaidrs gan mums, gan pašvaldībām, spriedums ir jāpilda, ir jāsauc vēl viena tikšanās un jārunā par to, ka 80 eiro vairs nebūs pietiekami, jo mums būs jāceļ arī minimālās pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsts.”
Ramona Petraviča uzsver, ka jau pagājušajā gadā viņa piedāvāja GMI celt līdz 99 eiro, un, ja tas būtu izdarīts, tad visticamāk līdz tiesai šis jautājums nebūtu nonācis. Vienlaikus viņa atgādina, ka pērn valdībā atbalstu neguva minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides plāns, kas paredzēja būtiski celt arī pārējos pabalstus:
“Tas, ko neatbalstīja valdība, to tagad ir pateikusi Satversmes tiesa. Mēs jau pagājušajā gadā gājām ar to un cīnījāmies, bet no 30 miljoniem iedeva 10, nu ar 1.janvāri būs jāsameklē daudz vairāk.”