Cienījamais lasītāj!
Sagatavotajā publiskajā pārskatā par 2022. gadu Labklājības ministrija sniedz ieskatu par līdzšinēji paveikto un turpmāk plānotajiem darbiem. Ieviestās izmaiņas sociālajā jomā ir gan vairāku gadu darba rezultāts, gan īstenotas, tūlītēji reaģējot uz ārkārtējiem apstākļiem.
Pārskata gadā sekmīgi noslēdzās Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam izstrāde, kas tuvākajiem pieciem gadiem izvirza četrus galvenos mērķus un no tiem izrietošas rīcības visaptverošas, sistēmiskas, izsvērtas un pēctecīgas tiesību, atbalsta un pakalpojumu sistēmas veidošanā šajās politikas jomās. Pamatnostādnes veidotas ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām un Pārresoru koordinācijas centru, iesaistot arī plašu nevalstisko organizāciju loku.
Modernas un pieejamas sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības ietvaros turpmākajos trīs gados plānots veicināt sociālo pakalpojumu attīstību, organizējot sociālos pakalpojumus maksimāli atbilstošus iedzīvotāju vajadzībām, uzlabojot iedzīvotāju ar invaliditāti iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, kā arī veidojot normatīvo bāzi, lai mazinātu atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā atkarībā no pašvaldības lieluma un iedzīvotāju blīvuma. To paredz 2022. gadā apstiprinātais Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.–2024. gadam2.
Ja arī COVID-19 vīrusa pandēmijas seku ietekme mazinājās, 2022. gads nesa jaunus izaicinājumus, ko izraisīja Krievijas Federācijas sāktais karš Ukrainā. Labklājības ministrija aktīvi iesaistījās un līdzdarbojās, lai Ukrainas civiliedzīvotāji sākotnējā ierašanās periodā saņemtu nepieciešamo atbalstu maksimāli ātri un atbilstoši savām vajadzībām, bet turpmākā periodā sniegtie pakalpojumi un materiālais atbalsts ļautu iekļauties sabiedrībā, izglītībā un darba tirgū, nodrošinātu iespēju rūpēties par bērniem, cilvēka veselības stāvokļa un funkcionēšanās spēju uzturēšanu un nepasliktināšanos. Plānojot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, cieši sadarbojāmies ar pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, ar Baltijas valstu un Ukrainas valsts iestāžu pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Lai kompensētu ar papildu funkcijām saistīto pieaugošo darba apjomu, 2022. gadā nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesu darbiniekiem. Pārskata gadā paaugstināts arī atalgojums sociālās aprūpes centros strādājošajiem aprūpētājiem, tostarp valsts sociālās aprūpes centros no 2022. gada 1. janvāra aprūpētājiem nodrošināts atalgojuma palielinājums vidēji par 15%.
Apzinoties situācijas nopietnību, ko radīja straujā inflācija, energoresursu un ar to saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, 2022. gadā tika ieviesta virkne jaunu terminētu atbalsta pasākumu sociālās atstumtības riskam vairāk pakļautajiem iedzīvotājiem un mājsaimniecībām ar zemiem un nepietiekamiem ienākumiem. Tāpat valsts pensija tika indeksēta divus mēnešus agrāk nekā parasti, savukārt atbilstoši iepriekš plānotajam 2022. gadā divreiz palielināts neapliekamais pensiju minimums – no 1. janvāra un no
1. jūlija.
Katra ģimene, kurā aug vismaz viens bērns no viena gada līdz 20 gadu vecumam, 2022. gada sākumā sajuta ieviestās ģimenes valsts pabalsta reformas rezultātu – būtiski mainīto pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Turpmāk pabalsta apmērs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē, tā, piemēram, par diviem bērniem ģimene saņem 100 eiro – 50 eiro par katru bērnu, bet par četriem un vairāk bērniem pabalsts ir 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir no 2022. gada 1. aprīļa mainītā līdzšinējā darbnespējas lapas apmaksas kārtība, samazinot darba devēja apmaksāto darbnespējas termiņu par vienu dienu, tādējādi samazinot arī darba devēju izmaksas par darbaspēku.
Labklājības ministrija pārskata gadā sagatavoja arī priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām no 2023. gada, un saskaņā ar 2022. gadā veiktajiem grozījumiem Darba likumā minimālā mēneša darba alga no 2023. gada 1. janvāra ir noteikta 620 eiro. Šī jautājuma aktualitāti apstiprina Eiropas Savienības līmenī virzītā direktīva par minimālās algas noteikšanu, apliecinot adekvātās minimālās darba algas nozīmi darba ņēmēju efektīvākā sociālajā aizsardzībā vismaz minimālā līmenī un nosakot pienākumu valstij regulāri pārskatīt minimālās darba algas apmēru. Pie šīs direktīvas nosacījumu pārņemšanas mēs kopīgi ar darbinieku un darba devēju pārstāvjiem strādāsim līdz 2024. gada novembrim.
Pārskata gadā esam arī strādājuši gan pie savu procesu, gan savu cilvēkresursu pilnveides – apstiprināta un nodarbinātajiem prezentēta Labklājības ministrijas personāla attīstības stratēģija līdz 2023. gadam, vienota nozares dokumentu vadības sistēma ieviesta visās nozares iestādēs, un tajā ietverts arī vienots Labklājības ministrijas noslēgto līgumu reģistrs. Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību valsts un nozares apdraudējuma situācijās, izstrādāts un apstiprināts Labklājības ministrijas trauksmes gatavības plāns.
2022. gadā pieteicāmies un ieguvām Ilgtspējas indeksa pašnovērtējuma Sudraba kategoriju. Ilgtspējas indekss ir starptautiski atzītā metodoloģijā balstīts vadības instruments, kas palīdz uzņēmumiem un iestādēm novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, darba vidē, tirgus attiecībās, vidē un sabiedrībā.
Paldies katram, kurš ar savu iesaisti un darbiem veicinājis sociālās jomas rezultātu sasniegšanu!
Valsts sekretārs Ingus Alliks