gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 18.01.2019

Labklājības ministrija aicina nevalstiskās organizācijas, kas darbojas sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanas jomā, pieteikt savu dalību Dzimumu līdztiesības komitejā. Dalībai Dzimumu līdztiesības komitejā nevalstiskās organizācijas sagatavo pieteikumu brīvā formā un nosūta Dzimumu līdztiesības komitejas sekretariātam uz elektroniskā pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz 1.februārim plkst. 16.00.

Sīkāka informācija par pieteikumā iekļaujamo informāciju un kritēriji, pēc kādiem nevalstiskās organizācijas tiks vērtētas atrodama ŠEIT

Dzimumu līdztiesības komiteja ir konsultatīva institūcija sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju (turpmāk tekstā - dzimumu līdztiesība) politikas jomā, kas veicina tiešās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas plānošanu, īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu. Komitejas nolikums atrodams ŠEIT

| 15.01.2019

Reģistrētā bezdarba statistikā 2018. gads ir noslēdzies ar Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētiem 59 tūkstošiem bezdarbnieku un reģistrēto bezdarba līmeni 6,4%. Savukārt, 2017. gada beigās bezdarbnieku skaits bija 63 tūkstoši un reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,8%, bet 2016. gada beigās attiecīgi bija 78 tūkstoši bezdarbnieku un bezdarba līmenis - 8,4%. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008.gada maijā - 4,8%, kad bezdarbnieku skaits bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis 2010.gada martā sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku.

Sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija kopumā uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Eiropas Komisijas prognozes[1] bezdarba līmenim (CSP Darbaspēka apsekojumā iegūstamie dati) Latvijai 2019. gadam ir 6,7% (par pilno 2018. gadu datu vēl nav, bet prognoze 2018. gadam ir 7,3%. 2017. gadā bezdarba līmenis bija 8,7%). Savukārt Ekonomikas ministrija prognozē[2], ka bezdarba līmenis (CSP Darbaspēka apsekojumā iegūstamie dati) 2019. gadā varētu samazināties līdz 6,8% vidēji gadā un darba meklētāju skaits  samazināties par gandrīz 7000 - līdz aptuveni 67 000 vidēji gadā. EM ieskatā 2019. gadā būtisks stimuls bezdarba kritumam joprojām būs pieprasījuma faktori. Savukārt pēc 2019. gada arvien vairāk bezdarba tendences ietekmēs darbaspēka piedāvājuma samazinājums. Vienlaikus Eiropas Komisija prognozē, ka kopumā saglabāsies neliels nodarbinātības pieaugums, jo 2018. gadam EK prognoze nodarbinātības līmeņa pieaugumam bija 1,5 procentpunkti, bet 2019. gadam prognoze ir tikai 0,3 procentpunkti.

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis (saskaņā ar NVA datiem) 2019. gadā tiek prognozēts 5,9% apmērā. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā.  Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

 

2018. gada laikā darbā uz nenoteiktu vai noteiktu laiku vai par pašnodarbinātajiem bija iekārtojušies 63 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku. Daļa bezdarbnieku uzsāka darbu no jauna radītās darba vietās, jo kopumā nodarbināto skaits saskaņā ar CSP Darbaspēka apsekojuma datiem 2018. gadā varētu būt pieaudzis par aptuveni 20 tūkstošiem. 2018. gada laikā NVA tika pieteiktas pavisam 88 tūkstoši brīvās darba vietas (2017.gadā pieteikto brīvo darba vietu skaits bija 71 tūkstotis). Paredzams, ka arī 2019. gadā būs vērojama tendence pieaugt aktuālo brīvo darba vietu skaitam. 2018. gada septembra beigās aktuālo brīvo darba vietu skaits sasniedza augstāko rādītāju (24 181 vakances) kopš 2007. gada.

Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma un vakanču apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un  produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu darbinieku izglītībā un motivācijā, kā arī drošas, veselīgas un motivējošas darba vides uzturēšanā, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus.

Savukārt migrācijas (darbaspēka piesaistes no ārvalstīm) diskusiju kontekstā svarīgi būs ņemt vērā, ka migrācijas politikas lēmumus ietekmē arī ES līmeņa regulējums un diskusijas, kā arī šiem lēmumiem var būt ļoti nozīmīga ietekme ne tikai uz vietējo darbinieku algu līmeni, bet arī uz kopējo tautsaimniecības produktivitātes attīstību un sociālekonomisko situāciju ilgtermiņā.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2018. gada nogalē bija Rīgā (3,9%) un Rīgas reģionā (4,2%), bet lielākais Latgalē (14,7%). Tā kā jau šobrīd ir zems bezdarba līmenis Rīgā un aptuveni trīs ceturtdaļas vakanču tiek reģistrētas Rīgas reģionā, tad izteiktāka darbaspēka nepietiekamība būs vērojama Rīgā un Pierīgā, kas piesaistīs darba meklētājus arī no citiem reģioniem. 2018. gadā reģionālās mobilitātes atbalsts tika attiecināts arī dodoties uz darbu Rīgā, kā arī sākot ar 2019. gadu tiek palielināts pats mobilitātes finanšu apmērs. Tomēr šis atbalsts tikai daļēji var risināt darbaspēka nokļūšanas problēmu uz vietām, kur ir darbs, jo mobilitātes iespējas joprojām apgrūtina nepietiekams atbilstošu īres mājokļu piedāvājums, sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūra.

Salīdzinājumā ar Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas valstu nodarbinātības līmeni, Latvijā tas ir zemāks, tas savukārt nozīmē, ka vēl ir potenciāls piesaistīt darba tirgum ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus. Nodarbinātības valsts aģentūra arī 2019. gadā turpinās attīstīt sadarbību ar darba devējiem, lai atbilstoši pieprasījumam pēc darbiniekiem konkrētās profesijās sniegtu nepieciešamo atbalstu potenciālo darbinieku atlasē, nodrošinātu bezdarbniekiem un darba meklētājiem pārkvalifikāciju un papildus prasmju apguvi darba devēju pieteiktajās vakancēs, kā arī aicinās intensīvāk izmantot praktiskās apmācības iespējas pašos uzņēmumos uz vietas. Tāpat NVA 2019. gadā darba devēju uzmanību vērsīs tādu grupu integrācijai darba tirgū, kas ir neizmantots potenciāls un ir gatavs iekļauties nodarbinātībā – personas ar invaliditāti, pirms-pensijas vecuma iedzīvotāji, ilgstoši bez darba esošie iedzīvotāji, personas bez darba pieredzes un ar zemu kvalifikāciju.

| 14.01.2019

Labklājības ministrija (LM) turpina tematisko diskusiju ciklu veltītu dažādiem aspektiem, kam ir būtiska ietekme uz sociālo dienestu darba efektivitāti un sociālā darba speciālistu profesionalitāti. Cikla ietvaros jau notikušas piecas tematiskās diskusijas – par ētiku sociālajā darbā, sociālā darba izglītības izaicinājumiem un specifiku lauku vidē, kā arī sociālo darbinieku slodzi.

Cikla sestā diskusija “Atbalsta sistēma pusaudzim un viņa ģimenei Latvijā. Kurš un kā VĒLAS, SPĒJ un PROT atbalstīt?” notiks piektdien, 18. janvārī, plkst. 14.00 kinoteātrī “K. Suns”, Elizabetes ielā 83/85, Rīgā.

Diskusijas mērķis ir kopā ar izglītības un sociālās jomas profesionāļiem meklēt atbildes uz jautājumu – kas notiek ar bērnu, kas nonācis sarežģītā situācijā un kura dzīves vide un tuvās attiecības ir traumējošas un sāpinošas? Vai skolai būtu jānodrošina sociālais atbalsts un vai skolā ir atbalsta personas, kas to spēj identificēt un sniegt atbilstošu atbalstu? Kāda ir skolotāju un audzinātāju loma un kāda sociālo pedagogu un sociālo darbinieku vieta skolā? Kādām ir jābūt skolas sadarbības formām ar sociālo dienestu, citām pieejamām atbalsta iespējām?

Diskusijas ievadā būs Kaspara Gobas dokumentālā filma “Inga dzird”, kas sniedz ieskatu dzirdīgas meitenes Ingas pieaugšanas stāstā un attiecībās ar nedzirdīgo ģimeni. Lai arī filma rada daudz pārdomu attiecībā uz dzirdīgu bērnu augšanu nedzirdīgā vidē un nepieciešamo atbalstu šajā gadījumā, šoreiz diskusija pievērsīsies plašākam kontekstam: par iesaistīto pušu – skolas, sociālā dienesta, kopienas – lomu Ingas stāstā, attiecinot to uz jebkuru sarežģītā situācijā nonākušu pusaudzi.

Diskusijā aicināti piedalīties sociālie darbinieki, sociālo dienestu vadītāji un citi sociālā darba speciālisti, sociālie pedagogi, skolotāji un citi izglītības jomas pārstāvji un interesenti.

Dalībai diskusijā iespējams pieteikties, aizpildot reģistrācijas anketu: https://www.visidati.lv/aptauja/1416367993/

Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.

| 15.10.2018

Kas ir deinstitucionalizācija?

Deinstitucionalizācijas (DI) process paredz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un iesaisti darba tirgū, tādējādi veicinot viņu neatkarību un patstāvību. Tostarp tiek radīts plašs pakalpojumu klāsts, lai arī bērni, kas dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. 

Kas to īsteno Latvijā?

DI ir Labklājības ministrijas virzīts iekļaujošas sabiedrības veidošanas process, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī - grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus, atbalsta grupas, u.c. Tas tiek īstenots kopā ar 115 pašvaldībām visā Latvijā. Šī brīža sistēmas maiņa un pilnveide nodrošinās nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai viņi varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamo atbalstu parastā mājoklī vai grupu mājā. Tas novērsīs situāciju, ka šādiem cilvēkiem ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, jo viņiem nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā.

Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir viena no tām Eiropas valstīm, kur šāda sistēma vēl nav pilnībā ieviesta.

Kas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem?

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir psihiska saslimšana vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Pie GRT tiek pieskaitīts, piemēram, autisms un Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā, piemēram, šizofrēnija, depresija, veģetatīvā distonija, anoreksija un citas.

Pārmaiņas ir vērstas uz cilvēku ar psihiskās veselības vai intelektuālās attīstības traucējumiem, kuriem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, iekļaušanu sabiedrībā:

  • ja cilvēks ar GRT dzīvo sabiedrībā (nesaņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā);
  • ja cilvēks dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā, un vēlas uzsākt neatkarīgu dzīvi.

Iesaistīšanās DI projektu aktivitātēs ir brīvprātīga. Papildus cilvēkiem ar GRT DI aktivitātes ir vērstas arī uz ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs.

Kas tieši mainīsies un kā būs pēc DI projektu pabeigšanas?

Patlaban Latvijā 21 992 pilngadīgiem iedzīvotājiem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte garīga rakstura traucējumu dēļ. No tiem 4 496 šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kur viņiem ir ļoti ierobežotas pašnoteikšanas iespējas pār savu dzīvi. Projekta ietvaros paredzēts paplašināt šiem cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamību gan ģeogrāfiski, gan saturiski. Tādējādi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu īpatsvars tiks būtiski palielināts, bet aprūpe institūcijās – samazināta.  Ja, projektus uzsākot, šī attiecība bija 20:80 (no visiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņēma sociālos pakalpojums, 20% saņēma sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, bet 80% - pakalpojumus institūcijā), līdz 2023. gadam šim īpatsvaram jāmainās uz 45:55.

Tāpat cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs paplašinājušās izglītības iespējas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā – piecās dažādās tālākizglītības programmās, kā arī 35 prasmju apmācības programmās, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū.

Sniedzot darba iespējas cilvēkiem ar GRT, uzņēmējiem ir iespēja būt ne tikai sociāli atbildīgiem, bet arī saņemt dažāda veida valsts atbalstu nodarbinātības veicināšanai. Piemēram, viens no atpazīstamākajiem Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumiem cilvēkiem ar invaliditāti ir subsidētas darba vietas. Tas ļauj darba devējam, kas nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, saņemt finansiālu atbalstu darbinieka un darba vadītāja ikmēneša darba algai, darba vietas pielāgošanai, kā arī ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personu pakalpojumiem, ja nepieciešams.

Kādēļ šis process ir nepieciešams?

Process veicina veselīgas, mūsdienīgas sabiedrības veidošanos, kas aicina uz ikvienu cilvēku raudzīties līdzvērtīgi, neierobežojot indivīda tiesības uz pašnoteikšanos. Lielākajā daļā attīstīto valstu līdzīgas sistēmas jau izveidotas un darbojas efektīvi. Latvijā vēl arvien sabiedrības attieksmi raksturo seni mītos balstīti aizspriedumi un aplami stereotipi par šo personu spējām sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē un darba tirgū.

Kādi ir jaunā procesa ieviešanas termiņi?

Deinstitucionalizācijas process tika uzsākts 2015. gadā un DI projektus paredzēts noslēgt 2023. gadā.

Kur tiek ņemts finansējums šim projektam?

Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi. DI projektam kopumā atvēlēts finansējums aptuveni 91 miljona eiro apmērā. Pašvaldības, kas projektos nepiedalās, nesaņems ES finansējumu, tādējādi sociālo pakalpojumu attīstībai izmantos tikai pašvaldības vai citus pieejamos resursus.

Plašāk par projektu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

| 14.10.2018

Latvijā šobrīd ir gandrīz 22 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kam noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ šo personu socializēšanās iespējas nereti ir ļoti ierobežotas. Lai skaidrotu šo cilvēku iekļaušanas sabiedrībā nozīmību un iespējas, Labklājības ministrija (deinstitucionalizācijas atbalstam) uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”. 

“10. oktobrī atzīmējam Pasaules garīgās veselības dienu. Taču, vai mēs īsti izprotam, kas ir garīgā veselība? Sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama. Ceru, ka ar šo kampaņu mums izdosies mazināt stereotipu sienu, kas patiesībā ir sava veida aizsardzība pret citādajiem, un ka tā mudinās uz veselīgu atvērtību, kurā mēs cits no cita varam daudz iegūt, saskatot primāri cilvēka personību, nevis diagnozi,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi garīga rakstura traucējumi un pakāpes, aicina atturēties no pāragru secinājumu izdarīšanas, jo šiem cilvēkiem komunikācija ir tikpat nozīmīga, kā ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ pasperts pirmais solis, uzsākot sarunu, sniegs viņiem iespēju parādīt savas personības pārākumu pār diagnozi.

“Aizspriedumi pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir dziļi iesakņojušies mūsu sabiedrības apziņā. Cilvēki ar psihiskās veselības problēmām šķiet agresīvi, draudīgi, neprognozējami. Bet tāds reizēm var būt ikviens. Kā atzīmē Pasaules Veselības organizācija, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nav bīstamāki par citiem. Taču cilvēka dabā ir baidīties no visa svešā, nezināmā, tādējādi pašiem radot sev ienaidniekus. Ja sabiedrība pārkāptu šiem aizspriedumiem, uzticētos, ieklausītos, tad cilvēks ar psihiskās veselības problēmām ikvienam varētu būt labs kaimiņš, kolēģis vai draugs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savā profesionālajā pieredzē redzu, ka lēnām, taču pamazām šī attieksmes maiņa jau notiek.  Ir cilvēki, kuri palīdz savam kaimiņam ar psihiskās veselības problēmām bez kādas atlīdzības. Ir darba kolēģi, kuri cilvēkam grūtībās palīdz nokļūt pie ārsta. Ir draugi, kuri nepamet, un darba devēji, kuri uzticas un to nebūt nenožēlo,” skaidro Taube.

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere akcentē: “Sabiedrību veido dažādi cilvēki – cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas.”


Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis, iepazīstinot sabiedrību ar savu īpašo brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: "Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācās pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka viņš komunicē citādi, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam."


“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts aplūkot tādas garīga rakstura traucējumu diagnozes kā autisms, Dauna sindroms, depresija, šizofrēnija un veģetatīvā distonija. Tiks skaidrots, kā izpaužas katra no diagnozēm, kas tām raksturīgs un ko ir būtiski atcerēties komunikācijā ar cilvēkiem, kuriem ir kāda no šīm diagnozēm.

Kampaņas materiāli: https://we.tl/t-ahza0Mo0iB 

Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/

 
| 04.01.2018

Brīvprātīgais darbinieks ir sirsnīgs, palīdzēt gribošs cilvēks, kurš strādā bez finansiālas atlīdzības, pretī saņemot bērnu mīlestību un VSAC darbinieku pateicību, iegūstot pieredzi un zināšanas profesionālu pasniedzēju vadībā. 

Par brīvprātīgo var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. Katram, kas to vēlas, ir iespēja kļūt par brīvprātīgo darbinieku centrā, ziedojot tam pāris stundas dienā, nedēļā vai mēnesī atkarībā no vēlmēm un iespējām. 

Latvijā ir sešas VSAC filiāles, kurās brīvprātīgie darbinieki var palīdzēt bērnu audzināšanā un aprūpēšanā: 

1.VSAC "Rīga" filiāle "Rīga", kas atrodas Kapseļu ielā 31/18, Rīgā. Papildus informācija:

2.VSAC "Rīga" filiāle "Pļavnieki", kas atrodas Zebiekstes ielā 3, Rīgā. Papildus informācija:

3.VSAC "Rīga" filiāle "Teika", kas atrodas Stāmerienas 4, Rīgā.  Papildus informācija:

4.VSAC "Rīga" filiāle "Baldone", kas atrodas Mežvidu ielā 17, Baldone, Baldones novadā. Papildus informācija:

5.VSAC "Latgale" filiāle "Kalkūni", kas atrodas Komunālā iela 104, Kalkūnos, Daugavpils novadā. Papildus informācija:

6.VSAC "Kurzeme" filiāle "Liepāja", kas atrodas Apšu ielā 3, Liepājā. Papildus informācija:

Šīs filiāles ar prieku sagaidītu un uzņemtu trīs vai četrus brīvprātīgos dienā, kuri līdz trim stundām varētu palīdzēt piepildīt bērnu ikdienu ar uzmanību un rūpēm - auklēt, pabarot, spēlēties, lasīt, dziedāt, organizēt radošās un spēļu nodarbības, ritmikas nodarbības, pastaigāties un darīt citas lietas, kas tik ļoti svarīgas labai bērnībai. Konkrētais uzdevums tiktu precizēts filiālē atbilstoši nepieciešamībai un situācijai konkrētajā dienā.

Lai kļūtu par brīvprātīgo darbinieku:

1. jāiepazīstas ar informāciju par VSAC filiālēm un to atrašanās vietu, kā arī informāciju par katras konkrētās filiāles vajadzībām pēc brīvprātīgo darbinieku atbalsta bērnu aprūpes procesa nodrošināšanā;

2. jāizvēlas konkrētā VSAC filiāle, kurā vēlaties veikt brīvprātīgo darbu;

3. jāaizpilda pieteikums brīvprātīgajam darbam, t.sk. norādot izvēlēto VSAC filiāli;

4. jānogādā pieteikums Labklājības ministrijā, Skolas ielā 28, Rīgā (ar norādi "Brīvprātīgā darba pieteikums" nododot apsargam) vai Jums tuvākajā/ērtāk sasniedzamajā VSAC filiālē.

Ja nav iespējas izdrukāt pieteikumu, tad gan Labklājības ministrijā, gan VSAC filiālēs ir pieejamas jau izdrukātas pieteikuma veidlapas un tās var aizpildīt uz vietas.

Tiklīdz VSAC būs izvērtējusi pieteikumu un personas datu pārbaude apliecinās, ka nepastāv šķēršļi brīvprātīgā darba veikšanai, VSAC tiks noslēgts līgums par brīvprātīgā darba veikšanu konkrētā filiālē.

Ko brīvprātīgajiem darbiniekiem piedāvā VSAC?

1. nodarbošanos atbilstoši interesēm un iespējām,

2. atbalstu, profesionāļu vadītu apmācību un supervīziju,

3. kopīgus pasākumus,

4. kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar brīvprātīgā darba veikšanu (obligātā veselības pārbaude, nokļūšana).

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā, lūdzu sazinieties:

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Rīga" filiālē "Rīga", "Pļavnieki", "Teika" un "Baldone" ar brīvprātīgā darba koordinatori Kristīni Jarmakoviču, kontakti: tel.67436870; e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Latgale" filiālē "Kalkūni" ar brīvprātīgā darba koordinatori Lindu Biķernieci, tel.65175244, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Kurzeme" filiālē "Liepāja" ar brīvprātīgā darba koordinatori Antru Osi, tel. 63491793, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ';document.getElementById('cloakc64869cdda597e2858ef1c5c79717008').innerHTML += ''+addy_textc64869cdda597e2858ef1c5c79717008+'<\/a>';

• par brīvprātīgo darbu VSAC ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko eksperti Sigitu Rozentāli, tel.67021663, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Arhīvs Pilns arhīvs