gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 17.01.2020

Gadumijā, dzimšanas dienā ir ierasts vēlēt labu veselību. Un kā gan citādi – veselība ir pati lielākā dāvana, kuras vērtību katrs apzināmies un līdz ar to vēlam līdzcilvēkiem. Lai arī labas veselības vēlējumus saņemam bieži, dzīvē tie ne vienmēr piepildās. Savas dzīves laikā mēs saskaramies ar dažādām slimībām, tāpēc zinām, cik nogurdinoša, satraucoša ir veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tās var skart ne tikai mūs pašus, bet arī mūsu tuviniekus. Latvijā ir aptuveni 600 līdz 700 bērnu ar neizārstējamām slimībām - lielākoties ar neiroloģiskām, ģenētiskām un onkoloģiskām saslimšanām. Neizārstējami slima bērna aprūpe no vecākiem prasa 24 stundu uzmanību. Tas prasa daudz enerģijas, emocionālā, arī fiziskā resursa, tāpēc psihoemocionālais atbalsts ģimenēs, kurās aug neizārstējami slimi bērni, ir tik ļoti nepieciešams – lai vecāki, brāļi un māsas izprastu savas sajūtas, iemācītos tā atpazīt, rast spēku dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, neskatoties uz veselības radītajiem ierobežojumiem.  

Saskaroties ar neizārstējamu slimību pilnībā izmainās ikdienas dzīves ritms. Dzīve tiek pakārtota bērna vajadzībām un ir jāmācās dzīvot savādāk, kas nebūt nav viegli. Tas viennozīmīgi ir pārbaudījums ģimenei, kurš skar katru ģimenes locekli individuāli, skar partnerattiecības, attiecības starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, radiniekiem un sabiedrību kopumā.   Psiholoģisks, garīgs un sociāls atbalsts nepieciešams arī bērna pēdējā dzīves ceļā un sēru periodā. 

Ģimenēm, kurās aug neārstējami slims bērns ir īpaši svarīgi zināt, ka ir iespējams saņemt valsts apmaksātu, kvalitatīvu psihoemocionālās rehabilitācijas pakalpojumu neizārstējami slimiem bērniem un viņu tuviniekiem.  

 

Kas ir paliatīvā aprūpe un kas var saņemt psihoemocionālu palīdzību paliatīvās aprūpes gadījumā ?

Ar jēdzienu paliatīvā aprūpe saprot visaptverošas palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar neizārstējamām slimībām to neatgriezeniskas progresēšanas gadījumā, kad dzīvildze ir ierobežota, bet precīzi nav nosakāma. Šajā palīdzībā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, tāpat kā sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole. Lēmumu par paliatīvās aprūpes nepieciešamību bērnam pieņem ārstu konsīlijs, kura sastāvā ietilpst ne mazāk kā trīs ārsti. 
Valsts finansēta psihoemocionālā palīdzība tiek piešķirta ārstniecības iestādes paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē uzņemtam un paliatīvo aprūpi mājās saņemošam bērnam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī ģimenes locekļiem sērošanas periodā. Psihoemocionālā palīdzība bērna paliatīvās aprūpes laikā ir neatņemama aprūpes plāna sastāvdaļa un to bērnam un viņa ģimenes locekļiem uzsāk un realizē saskaņā ar minētajā plānā noteikto.

 

Ko šajā ziņā nodrošina valsts?

No valsts budžeta tiek finansēta atlīdzība starpdisciplinārajai bērnu paliatīvās aprūpes komandai. Bērnu paliatīvās aprūpes komandā vienoti strādā ārsti, māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi. Komandas speciālisti strādā pēc vienotiem komandas darba principiem, diagnosticē, risina un vada katru klīnisko gadījumu (neizārstējami slimais bērns un viņa ģimene), izstrādājot individuālu aprūpes plānu katrai ģimenei. 

 

Kas šādu pakalpojumu nodrošina?

Valdība ir noteikusi, ka šādu palīdzību sniedz Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība. (Vairāk informācijas - www.palliative.lv, tālrunis 67064443)  Biedrība vairāk nekā 20 gadus kā nevalstiska organizācija risina jautājumus, kuri saistīti ar bērnu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valstī. Tā ir izveidojusi bērnu paliatīvās aprūpes modeli starpdisciplinārai komandai, kuras sastāvā vienoti strādā ārsti, medicīnas māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi.

 

Kā var saņemt valsts apmaksāto psihoemocionālo palīdzību  bērna paliatīvās aprūpes gadījumā.  

Bērnam nepieciešamo pakalpojumu Bērnu paliatīvas aprūpes biedrība piešķir, saņemot no paliatīvās aprūpes kabineta informāciju par bērna uzņemšanu tā uzskaitē, un vienojoties ar bērna likumisko pārstāvi par  veicamajām darbībām.  

Sērošanas periodā  pēc paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē bijuša bērna nāves, viņa ģimenes locekļi nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu pieprasa rakstiskā iesniegumā, kas adresējams Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai.  Atbalsts pieprasāms ne vēlāk, kā 23 mēnešus pēc bērna nāves.  Valsts apmaksātu psihoemocionālo palīdzību  ģimenes locekļi var saņemt arī  gadījumos, ja paliatīvas aprūpes kabineta uzskaitē  bijušais bērns  miris gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas.  
 

| 14.01.2020

Trešdien, 15.01.2020., plkst. 11.00 Labklājības ministrija piedāvā iespēju tiešraidē sekot ekspertu diskusijai par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā.
Tajā piedalīsies:
•    Resursa centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda" atbalsta persona, dažādības vadības eksperte Sigita Zankovska-Odiņa
•    Biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle
•    Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs
•    Radio personība, labdarības maratona “Dod Pieci” seja Marta Grigale
•    Cilvēks – viens no mums Guna Veidemane

Tiešraide no plkst. 11:00 līdz 12:30 pieejama (pielikumā pievienots arī EMBED kods tiešraides translēšanas iespējām): 
•    www.leta.lv/onair/archive/ 
•    www.facebook.com/labklajibasministrija/  

Diskusija, kuru vadīs Haralds Burkovskis, notiek sabiedrības informēšanas kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” ietvaros.
Plašāk par projektu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

| 07.01.2020

Labklājības ministrija aicina ikvienu interesentu no visas Latvijas, kam ir sava sociālās uzņēmējdarbības ideja, pieteikties bezmaksas intensīvo apmācību kursam veiksmīgas sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un īstenošanai. Apmācības būs unikāla iespēja īsā laikā dažādu speciālistu vadībā apgūt gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas, lai dibinātu savu sociālo uzņēmumu un ideju beidzot pārvērstu realitātē.

Apmācību sākumā dalībniekiem tiks skaidrota sociālās uzņēmējdarbības būtība un tiesiskais regulējums Latvijā, kā arī notiks praktiskais darbs, lai izvērtētu savas biznesa idejas atbilstību sociālajai uzņēmējdarbībai. Tālāk tiks sniegtas padziļinātas zināšanas par mārketingu, komunikāciju, uzņēmuma zīmolu un dažādiem attīstības modeļiem. Īpaši vērtīga apmācību daļa būs par grāmatvedību un nodokļiem, kur šie jautājumi tiks aplūkoti ņemot vērā sociālā uzņēmuma specifiku. Apmācību kursa noslēgumā dalībnieki apgūs zināšanas par finanšu vadību un to, kā sagatavot veiksmīgu AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” granta pieprasījuma projektu sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai. 

Apmācības notiks četras sestdienas pēc kārtas Rīgā, Alberta ielā 13, no plkst.10:00 līdz 17:30 Kopumā notiks trīs apmācību kursi: 
    1. kurss: 18.01., 25.01., 1.02., 8.02. (pieteikšanās līdz 13. janvārim) 
    2. kurss: 8.02., 15.02., 22.02., 29.02. (pieteikšanās līdz 3. februārim) 
    3. kurss: 29.02., 7.03., 14.03., 21.03. (pieteikšanās līdz 24. februārim) 

Dalība apmācībās ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots. Lai kļūtu par apmācību dalībnieku kādā no trim kursiem, līdz norādītajam pieteikšanās datumam jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa: http://ejuz.lv/suapmacibas, kas pieejama Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā https://www.facebook.com/labklajibasministrija/, sadaļā “Pasākumi”, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājas lapā www.sua.lv, sadaļā “Jaunumi”. Visi apmācību kursu dalībnieki saņems elektronisku apstiprinājuma ziņu savā e-pastā nākamajā dienā pēc attiecīgā pieteikšanās termiņa. Papildu informācija: Līga Ivanova, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 26464686. 

Vienlaikus Labklājības ministrija informē, ka pavasarī fiziskas personas bez iepriekšējas pieredzes uzņēmējdarbībā tiks aicinātas piedalīties sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā. Plašāka informācija sekos.
 

| 17.12.2019

No 2020. gada 1. janvāra:

    Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).

    Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Rezultātā personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,5 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.

    Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas rezultātā personām ar invaliditāti - no  64 eiro līdz 80 eiro (personām  ar  invaliditāti  no  bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro) palielināsies minimālās invaliditātes pensijas. I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro). 

    Personai būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā, ja viņa nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, t.i.: 

•    ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju);
•    pievienot citas personas pensiju 2.līmenī uzkrātajam kapitālam;
•    atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas   aģentūrā. Pensiju 2.līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt. Ja pensiju 2.līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot varēs 80 procentus no pensiju 2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20 procenti pensiju 2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35 % no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

    Pieprasot vecuma pensiju, pensiju 2.līmeņa dalībniekam būs jāizdara izvēle – pensiju 2.līmenī uzkrāto pensijas kapitālu apvienot ar pensiju 1.līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju vai arī iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

    Ja vienlaicīgi ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, piešķirs vienu pakalpojumu, personai izdevīgāko. Attiecībā uz personām, kuras šobrīd saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, piešķirto atlīdzību un invaliditātes pensiju turpinās izmaksāt līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.

    Harmonizējot tiesību normas, slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību izmaksās visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos izmaksas ierobežojumus, arī gadījumā, ja personai tiks noteikts darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu. 

    Ņemot vērā, ka tiek piešķirts invalīda kopšanas pabalsts, ja personai ar invaliditāti nepieciešama īpaša kopšana,  īpašas kopšanas nepieciešamība nebūs par pamatu atlīdzības par darbspēju zaudējumu paaugstināšanai.

    Tā kā atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, nedrīkst būt mazākas par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensijas apmēru, tad paaugstinoties minimālajām invaliditātes pensijām, paaugstināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu minimālie apmēri.

    Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs astoņi kalendārie mēneši no pabalsta piešķiršanas dienas. Atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksās pirmos divus mēnešu pilnā (100%) apmērā no pabalsta piešķirtā apmēra, par trešo un ceturto mēnesi – 75% apmērā, par piekto un sesto mēnesi – 50%, par septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā. 

    Vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina (turpmāk kopā - vecākiem), kuru bērniem ir smagas saslimšanas vai piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai un par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu.


    Sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu. 

    Tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu būs sievietēm, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās.

    Sociālās apdrošināšanas pabalstus piešķirs 10 darba dienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas. Tos pārskaitīs pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.

    Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.

No 2020. gada 1. jūlija:
    Stāsies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas paredz konkrētākas prasības nodarbināto aizsardzībai, veicot attālināto darbu, kā arī pašnodarbināto personu drošībai uz veselības aizsardzībai darbā. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, kā arī precizētas prasības darba devēju savstarpējai sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Precizētas arī prasības darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidei, paredzot, ka lielajiem uzņēmumiem (ar vairāk nekā 250 nodarbinātajiem), kas darbojas bīstamās nozarēs, būs nepieciešams nodarbināt vismaz divus darba aizsardzības speciālistus, ja šajā uzņēmumā nebūs piesaistīta kompetenta institūcija darba aizsardzības jautājumos (ārpakalpojuma sniedzējs).

No 2020. gada 1. septembra:
    Kvalifikācijas periods būs arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam.

    Reemigrējošam diasporas loceklim, nosakot tiesības uz pabalstu, ņems vērā attiecīgos apdrošināšanas periodus Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, un lēmumu pieņems 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts kompetentās iestādes. Pabalsta apmērs tiks rēķināts vispārējā kārtībā, ņemot vērā LR normatīvajos aktos noteikto.
 

| 21.11.2019

Labklājības ministrija sadarbībā ar vecāku organizāciju "Mammāmuntētiem.lv" un biedrību "Tēvi" šodien, 21. novembrī, atklāj informatīvu kampaņu "Tēt, esi unikāls!". Kampaņas mērķis ir stiprināt tēva lomu ģimenē un sabiedrībā, mazinot pastāvošos aizspriedumus un priekšstatus par sieviešu un vīriešu atbildības jomām un informējot par vecākiem pieejamajiem valsts atbalsta mehānismiem. 

Latvijā ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu bērna dzimšanas vai adopcijas gadījumā. Turklāt bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu jeb paternitātes atvaļinājumu, ko piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. 

Labklājības ministrijas statistika un arī “Eurobarometer” 2018. gada jūnijā veiktā aptauja par darba un privātās dzīves līdzsvaru rāda, ka Latvijā bērna kopšanas atvaļinājumu galvenokārt izmanto sievietes – 63%. Tikai trešdaļa Latvijas tēvu ir izmantojuši vai apsver tēva atvaļinājuma izmantošanu. 31% nav domājuši vai plānojuši šādu iespēju izmantot, kas ir par 5% zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Savukārt 9% nav zinājuši, ka viņiem ir iespēja izmantot atvaļinājumu. Latvijā kopš 2013. gada ir būtiski pieaudzis paternitātes pabalsta saņēmēju skaits – no 8785 līdz vairāk nekā 10 250 tēviem pērn, 2019. gada pirmajā pusgadā paternitātes atvaļinājumā devušies 5015 tēvi.

"Latvijā tēti arvien aktīvāk tiek iesaistīti bērnu audzināšanā, kas ir pozitīva tendence, tomēr šī iesaiste varētu būt vēl plašāka. Piemēram, paternitātes atvaļinājumu izmanto aizvien vairāk tēvu, tomēr tā ir tikai puse no visiem jaunajiem tēviem. Kampaņas "Tēt, esi unikāls!" ietvaros vēlamies uzrunāt īpaši tētus, kā arī mammas un sabiedrību kopumā, aicinot gan izmantot pieejamos valsts atbalsta mehānismus, gan pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem ikdienā. Nav universāla ideāla tēta, bet katrs tētis saviem bērniem ir vienīgais un tāpēc – unikāls," norāda labklājības ministre Ramona Petraviča. 

Lai mazinātu stereotipus par tradicionālajām dzimumu lomām sabiedrībā, kas joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem sieviešu un vīriešu līdztiesībai ikdienā, un veicinātu tēvu iesaisti ģimenes dzīvē, kampaņas "Tēt, esi unikāls!" ietvaros ir izveidoti Latvijas tētu videostāsti. Tajos četri tēvi no Rīgas, Liepājas, Aizkraukles un Jelgavas dalās ar savu dzīves pieredzi un viedokli par tēva lomu ģimenē. 

Kārlis Gedrovics, biedrības "Tēvi" pārstāvis: "Tēvu iesaistes līmenis bērnu audzināšanā un ģimenes dzīvē ir cieši saistīts ar to, kādi iesīkstējuši stereotipi valda sabiedrībā. Ar tiem joprojām sastopamies teju visās ikdienas situācijās, arī izglītības iestādēs, kopā ar bērniem saņemot medicīnas pakalpojumus un citviet. Sabiedrības attieksme mainās lēni, tāpēc ir būtiski iedrošināt tētus meklēt un izmantot iespējas kopā būšanai ar bērniem."

2019. gada novembrī "Tēt, esi unikāls!" kampaņas ietvaros veiktā "Norstat" Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka katrs piektais aptaujātais vīrietis ar bērniem spēlēs un sarunās pavada mazāk par pusstundu kopīga laika dienā, savukārt aptaujāto sieviešu vidū tādu ir krietni mazāk – ir vien katra desmitā. Un tikai ceturtdaļa aptaujāto vecāku uzskata, ka ģimenei velta pietiekami daudz laika, – tā apliecina trešdaļa aptaujāto sieviešu un 20% vīriešu. Vīriešiem biežāk (52%) nekā sievietēm (44%) laika pavadīšanai ar bērniem un ģimeni traucē darbs un laika trūkums kopumā (vīriešiem – 49%; sievietēm – 42%). 

"Jaunie tēti ir brīnišķīgi un redzam, ka viņi vēlas iesaistīties bērnu dzīvē, aprūpē un audzināšanā. Jā, bieži vien šiem labajiem nodomiem ir šķēršļi, viens no galvenajiem ir laiks. Kā saskaņot darba un ģimenes dzīvi – šis ir lielais jautājums, kas jārisina ne vien ģimenēm, bet arī darba devējiem, sekojot līdzi savu darbinieku. - vecāku vajadzībām. Pamazām pārmaiņas notiek un vecākiem, iespējams, aktīvāk un atklātāk par šo būtu jārunā ar savu darba devēju," stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas "Mammāmuntētiem.lv" vadītāja. 

Informatīvās kampaņas "Tēt, esi unikāls!" materiāli, videostāsti un plašāka informācija par vecākiem pieejamajiem valsts atbalsta mehānismiem atrodama Labklājības ministrijas tīmekļvietnē un sociālo tīklu profilos. 
 

| 20.11.2019

Ņemot vērā plašu sabiedrības un mediju interesi izraisījušo lietu par aizbildņu ģimeni, kam prokuratūra cēlusi apsūdzību par iespējamu ilglaicīgu fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību pret nepilngadīgajiem aizbilstamajiem, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aicina medijus ievērot bērnu intereses un maksimāli saglabāt viņu anonimitāti, nepublicējot informāciju, kas varētu ļaut viņus identificēt, tostarp sekojot līdzi arī informācijai komentāru sadaļās interneta vidē. 
 

| 20.11.2019

Šis temats ir svarīgs visiem, nešķirojot. Diemžēl cilvēka veselība un dzīve ir ļoti trauslas. Kad vizītē pie ārsta cilvēks uzzina šausminošo diagnozi – onkoloģija, šķiet ka dzīve apstājas. Bezspēcība un izmisums - vārdi, kas raksturo sajūtas esot tur, tajā “paralēlajā pasaulē”! 

Protams, ārsti dara visu, kas iespējams. Taču atveseļošanās, ja tā ir iespējama, ir ilga un smaga. Nerunājot nemaz par slimības ārstniecisko aspektu, vēža pacientiem ir ārkārtīgi svarīgs psiholoģiskais un garīgais atbalsts. Tāpēc ir būtiski zināt, ka šādiem pacientiem valsts nodrošina apmaksātu psihoemocionālo atbalstu. Tā mērķis plašāks, nekā sniegt tikai emocionālo atbalstu un profesionālu informāciju.  Kursa mērķis ir panākt onkoloģiskā slimnieka psiholoģiskās pašsajūtas un fiziskās funkcionēšanas spēju uzlabojumu atbilstoši pacienta īpatnībām, seksuālo labsajūtu, tajā skaitā spēju pieņemt savu ķermeņa tēlu; sociālo funkcionēšanu un  darba spējas.

Kas to var saņemt?
Cilvēki, ar onkoloģisku slimību, kuriem pēc ārstēšanas kursa beigām noteikta prognozējama vai pirmreizēja invaliditāte. Arī viņu tuvinieki. 

Patreiz Saeima otrajā lasījumā jau ir apstiprinājusi grozījumus  Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka pakalpojumu pēc ārstēšanās kursa beigām, pamatojoties uz ārstējošā ārsta speciālista  rekomendāciju,  varēs saņemt arī tie slimnieki, kuriem  nav noteikta pirmreizēja vai prognozējama invaliditāte. Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, valsts apmaksātais psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums būs pieejams arī šiem slimniekiem. 

Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt šim cilvēkam un vienam viņa izvēlētam tuviniekam profesionālu informāciju par slimību un iespējām turpināt pilnvērtīgu dzīvi, palīdzēt novērst emocionālo spriedzi un panākt savstarpēju psihoemocionālu atbalstu, lai pēc veicinātu personas atgriešanos sabiedrībā. 

Ko šajā ziņā nodrošina valsts?

Slimniekam vienam vai kopā ar  vienu viņa izvēlētu tuvinieku vienu reizi pēc vienas lokalizācijas audzēja ārstēšanas kursa beigām no valsts budžeta  tiek finansēts sešu dienu ilgs nodarbību grupā kurss ar izmitināšanu.

Kas šādu pakalpojumu nodrošina?

Valdība ir noteikusi , ka to veic onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks", kas nenogurstoši atkārto, ka dzīve turpinās arī PĒC vēža! Organizācijai ir liela pieredze, kā veicināt savstarpējo atbalstu, kad tas nepieciešams. 

Kā un kur var pieteikties valsts apmaksātajai psihociālajai rehabilitācijai onkoloģijas pacientiem?
Pieteikties valsts finansētas psihosociālās rehabilitācijas kursam  var organizācijas Dzīvības koks mājas lapā www.dzivibaskoks.lv,  sadaļā  - Spēka avots.  Dzīvības koka tālrunis – 67625339, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Piesakoties, persona izvēlas sev pēc tēmas un norises laika atbilstošāko nodarbību kursu, aizpilda mājas lapā esošo pieteikuma anketu un  pievieno motivācijas vēstuli. Aizpildot pieteikuma anketu, slimnieks norāda  informāciju par sevi un par sevis izvēlēto tuvinieku, ar kuru kopā saņems pakalpojumu.  Savukārt motivācijas vēstule ir iespēja gan norādīt uz problēmām, kuras konkrētais slimnieks savā situācijā uzskata par aktuālām, gan izvirzīt mērķus, kurus  slimnieks vēlētos kursa laikā sasniegt.  
 

Arhīvs Pilns arhīvs