gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 24.07.2020

Labklājības ministrija (LM) ir apzinājusi 42 dienas aprūpes centra (DAC) pakalpojuma sniedzējus atbilstoši sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā pieejamai informācijai un konstatējusi, ka no minētajiem 42 DAC astoņi sniedz minēto pakalpojumu bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (FT) un tie ir:

  1. SIA "ISSE" Dienas aprūpes centrs "Apļi", Vasaras iela 2, Garciems, Carnikavas nov., LV-2163, tālr. 28446347;
  2. Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes "Dienas aprūpes centrs bērniem", Nometņu iela 2A, Jūrmala, LV-2016, tālr. 27818126;
  3. Kandavas novada pašvaldības iestāde "Kandavas novada sociālais dienests" Dienas nodaļa, Jelgavas iela 4A, Kandava, Kandavas nov., LV-3120, tālr. 63182063;
  4. Biedrības „Svētā Jāņa Palīdzība” Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem „Saulessvece”, Cēsu iela 8, Rīga, LV-1012, tālr. 67133044;
  5. Tukuma novada pašvaldības aģentūras "Tukuma novada sociālais dienests" Sociālo pakalpojumu nodaļas Dienas centrs "Saimīte", Dārzniecības iela 2A, Tukums, Tukuma nov., LV-3101, tālr. 28928999;
  6. Skrīveru Dienas aprūpes centrs, Pavasari, Ziedugravas, Skrīveru nov., LV-5125, tālr. 25713099;
  7. Nodibinājums "Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām "Cimdiņš"", Atpūtas iela 16, Ventspils, LV-3601, tālr. 29807987;
  8. Biedrība "Cerību spārni", Rīgas iela 1, Sigulda, Siguldas nov., LV-2150, tālr. 26419420.

Lai saņemtu DAC pakalpojumu aicinām vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Pakalpojums pieejams gan Deinstitucionalizācijas (DI) projektu ietvaros izvērtētiem bērniem, gan tiem bērniem, kas ir savas pašvaldības sociālā dienesta klienti. Ja DAC atrodas citā pašvaldībā un ir sasniedzams Jūsu ģimenei, arī ir iespējams saņemt DAC pakalpojumus.

Vienlaikus LM ir secinājusi, ka esošie DAC pakalpojumi tiek izmantoti salīdzinoši pasīvi, tāpēc aicina aktīvāk izmantot esošos DAC pakalpojumus, lai pēc iespējas varētu pilnveidot DAC pakalpojuma satura atbilstību ģimeņu, kurās aug bērni ar smagiem FT, patiesajām vajadzībām.

Lai attīstītu pakalpojuma pārklājumu un labāku pieejamību, ļoti svarīgi ir gaidāmie DI projektu ieguldījumi infrastruktūras izveidē, kas paredz pilnveidot vai izveidot 25 DAC  bērniem ar FT (ar 302 klientu vietām) līdz 2022. gadam.

| 15.07.2020

Aicinām topošās un esošās uzņemošās ģimenes (adoptētājus, aizbildņus, audžuģimenes, viesģimenes) uz tikšanos ar bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un ilgstoši uzturas VSAC «Rīga» filiālē «Rīga»! Satiksimies un iepazīsim viens otru, izmantojot ZOOM tiešsaisti 23.jūlijā 10.00-11.00! Lūdzu, iepriekš pieteikt savu dalību līdz 21.jūlijam Ēsterei Zemītei Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālr.29658383! Jums tiks nosūtīta saite uz tiešsaisti. Datorā vai telefonā jābūt lejuplādētai ZOOM aplikācijai.

Vairāk informācijas: Ilze Dzene, VSAC “Rīga” filiāles “Rīga” vadītāja, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., mob.tālr.20222093 Ēstere Zemīte, VSAC “Rīga” filiāles “Rīga” sociālā darbiniece, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālr.2965838

| 14.07.2020

LM veica personu ar invaliditāti aptauju, lai noskaidrotu personu ar invaliditāti viedokli par sabiedrības attieksmi, vides pieejamību un līdz šim saņemtā atbalsta novērtējums un jomām, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi. 

Lai raksturotu progresu, kas sasniegts pēdējo piecu gadu laikā, personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti ir salīdzināti ar 2014. gadā tiesībsarga biroja uzdevumā veikto personu ar invaliditāti aptauju. Šajā  aptaujā ir aplūkoti vispārējie rezultāti par dažādām jomām un tādā veidā, kā to redz mērķa grupa. 

Aptaujā ir apkopoti dati, kas raksturo, kā pēdējos piecos gados ir mainījusies sabiedrības attieksme pret personām ar invaliditāti, personu ar invaliditāti dzīves kvalitāte, aplūkojot iespējas realizēt savas tiesības, saņemt noteiktus pakalpojumus, līdzdalību sociālajā dzīvē u.tml. Aptaujā ir aplūkota situācija atkarībā no personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veida, piemēram, ir apskatītas situācijas izmaiņas personām ar kustību traucējumiem informācijas pieejamība un vides pieejamības kontekstā. Līdzīgi un secīgi aplūkots personu ar redzes traucējumiem, personu ar dzirdes traucējumiem un personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem situācijas izmaiņas.

Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit: http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/2014-2020/hp_aktuali/ 

Aptauja tika īstenota LM ES fondu projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2.kārta)” ietvaros.  LM uzdevumā aptauju veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" pētījuma “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums” ietvaros.
 

| 08.07.2020

Lai arī dzīvojam 21. gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav piedzīvojis. No vienas puses – pieminētās tehnoloģijas padara cilvēku dzīves kvalitāti labāku un pat zināmā mērā aizsargā to, taču no otras – rodas jaunas līdz šim nezinātas problēmas un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk. 
Tāpēc, lai kā to negribētu, dzīvē var rasties situācijas, kad sastopamies ar skarbu patiesību, ka ir radušies nopietni veselības traucējumi. Tik nopietni, ka ir traucēta iekļaušanās sabiedrībā, ir kavētas fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas un pašaprūpe. Tad ir nepieciešamas atbalsts un, iespējams, ir jānosaka invaliditāte.

Kad nosaka invaliditāti?
Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi, vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u.c.). Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli un pie vienas un tās pašas diagnozes, ņemot vērā konkrētajā gadījumā personai esošo funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var pieņemt lēmumu par I, II vai III invaliditātes grupas noteikšanu, vai arī invaliditāti nenoteikt. 
Invaliditāti var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ viņi ir nepārtraukti ārstējušies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja cilvēkam ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.

Kas valstī nosaka invaliditāti?
Latvijā invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde – Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums.  

Kā nosaka invaliditāti?
VDEĀVK ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās) vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja  jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības. 
Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai slimības diagnoze.
Bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka grupās. I grupa – ļoti smaga invaliditāte - tiek piešķirta cilvēkiem ar 80 līdz 100 procentu darbspēju zaudējumu. II grupa – smaga invaliditāte – cilvēkiem ar 60 līdz 79 procentu darbspējas zaudējumu. III invaliditātes grupa, kuru piešķir cilvēkiem ar mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25 līdz 59 procentu darbspēju zaudējums. 

Uz kādu termiņu nosaka invaliditāti?
Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem. 
Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka un sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.

Ko darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK lēmums?
VDEĀVK komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti. Savukārt, ja arī jaunais vērtējums neapmierina, tad VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 

Plašāk par invaliditātes noteikšanas kārtību var uzzināt internetā VDEĀVK mājaslapā - http://www.vdeavk.gov.lv/

| 12.06.2020
  1. Ja asistenta pakalpojuma saņēmēja aktivitātes visā jūnija mēnesī ir atjaunojušās un persona asistenta pakalpojumu izmanto atbilstoši piešķirtajiem mērķiem un nosacījumiem, tad pakalpojuma uzskaites lapu par jūnija mēnesi asistents sagatavo un iesniedz sociālajā dienestā saskaņā ar līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteikto. Asistenta pakalpojuma stundu uzskaite un samaksa asistentam par pilnu jūnija mēnesi (no 1.-9.jūnija un no 10.-30.jūnijam) tiek veikta parastajā kārtībā, apmaksājot stundas atbilstoši apliecinājumiem un nepārsniedzot personai piešķirto stundu apjomu.
  2. Ja asistenta pakalpojuma saņēmēja aktivitātes 1.-9.jūnijā (ārkārtējās situācijas periodā) vēl nebija atjaunojušās un personai asistenta pakalpojumu nebija iespējams izmantot saskaņā ar līguma nosacījumiem, tad stundu skaits ārkārtējās situācijas dienās (1.-9.jūnijs) veidojas kā starpība starp personas iepriekšējos trīs mēnešos vidēji mēnesī izmantoto stundu skaitu un mēneša dienās pēc ārkārtējās situācijas izmantoto skaitu. Savukārt stundas pēc ārkārtējās situācijas beigām (10.-30.jūnijs) ir uzskaitāmas un apmaksājamas atbilstoši personai piešķirtajiem pasākumiem, līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteiktajā kārtībā un apmērā.

Piemērs. Pēteris jūnija mēnesī ar apliecinājumiem atbilstoši viņam piešķirtajiem pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām ir izmantojis 48 h, bet aprēķinātais vidējais stundu skaits par marta, aprīļa un maija mēnešiem ir - 80 h mēnesī. Tātad periodā no 10.-30.jūnijam pārskatā par asistenta pakalpojuma sniegšanu ir norādāmas un apmaksājamas 48 h, bet periodā no 1.-9.jūnijam ir apmaksājamas 32 h (80-48=32). Pārskatā par pakalpojuma sniegšanu periodā no 1.-9.jūnijam asistentam pie 7.pasākuma (sociālās iekļaušanas pasākumi) ir jānorāda 32 h, sadalot tās pa dienām.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka asistentam apmaksājamais stundu skaits nevar būt lielāks kā personai ar invaliditāti piešķirtais stundu skaits nedēļā, attiecīgi stundas pa nedēļas dienām jāsadala tā, lai nepārsniegtu personai piešķirto asistenta pakalpojuma apjomu nedēļā.

Piemērs. Līgai aprēķinātais vidējais stundu skaits par iepriekšējiem trīs mēnešiem ir 130 h mēnesī. Asistenta pakalpojums Līgai ir piešķirts 35 h nedēļā. Līga ar apliecinājumiem atbilstoši viņai piešķirtajiem pasākumiem no 10.-30.jūnijam ir izmantojusi 18 h, tātad periodā no 1.- 9.jūnijam viņai teorētiski būtu pieejamas 112 h (130-18=112), taču jāņem vērā, ka asistenta pakalpojumu Līgai nevar apmaksāt lielākā apmērā kā ir piešķirts - 35 h nedēļā. Vienlaikus ievērojams samērīguma princips attiecībā uz vienā dienā norādāmo pakalpojuma apjomu, pieņemot, ka persona noteiktu dienas daļu guļ un atrodas mājās.

| 11.06.2020

Pirmdien, 1. jūnijā, Valsts kanceleja atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšnieka amatu. Pretendentu pieteikumi iesniedzami elektroniski līdz 22. jūnijam.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vēlams maģistra grāds. Tāpat pretendentiem pēdējo 10 gadu laikā jābūt guvušiem vismaz triju gadu nepārtrauktu pieredzi organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem. Veiksmīga pārmaiņu vadības pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību.

Vēl no amata pretendentiem tiek sagaidīta izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvā procesa un informācijas drošības jautājumiem. Angļu valodas zināšanām jābūt vismaz B2 līmenī, tāpat arī jāpiemīt teicamām sadarbības un komunikācijas prasmēm, kā arī spējai risināt sarežģītas situācijas.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm un attīstību. Pretendenti, kas tiks izvirzīti uz trešo kārtu, tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadīšanu, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu. Šos atlases procesus Valsts kanceleja ir gatava nodrošināt attālināti.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušā pretendenta kandidatūra tiks virzīta apstiprinājumam Ministru kabinetā. Ieņemot amatu, nākamais VBTAI priekšnieks saņems mēnešalgu 2264 euro apmērā (pirms nodokļu nomaksas), sociālās garantijas, kā arī motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

Ņemot vērā, ka amata konkurss ir izsludināts atkārtoti, labklājības ministre Ramona Petraviča kā komisijas priekšsēdētāja aicina pieteikties konkursā uz VBTAI priekšnieka amatu visus interesentus, kuri jūt sevī aicinājumu vadīt stratēģiski nozīmīgu valsts pārvaldes iestādi, spēj ar savu aizrautību un uzņēmību iedvesmot līdzcilvēkus sasniegt labāko iespējamo rezultātu un kuriem rūp Latvijas bērnu nākotne.

Konkursa sludinājums ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiks publicēts Nodarbinātības valsts aģentūras CV/Vakanču portālā, MK tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada labklājības ministre Ramona Petraviča, tās sastāvā ir: Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece un Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere. Ar padomdevēju tiesībām piedalās nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle Laila Balode.

Valsts pārvaldes iestāžu vadītāju centralizētā atlase: INFOGRAFIKA

| 10.06.2020

Šodien, 2020.gada 10.jūnijā, stājas spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums (Likums), kura mērķis ir noteikt vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas beigām, paredzot atbilstošus piesardzības pasākumus saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, tajā skaitā arī pakalpojumu sniegšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī atbilstošus piesardzības pasākumus un ierobežojumus privātpersonām, tajā skaitā īpašus nosacījumus izglītības, sporta, sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai COVID-19 izplatības periodā.

Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja vien citos likumos nav noteikts citādi, valsts institūcijas atjauno savu darbību, kāda paredzēta normatīvajos aktos, ievērojot šajā likumā minēto, kā arī šādus nosacījumus:

  1. iespēju robežās turpina attālināti sniegt pakalpojumus, neierobežojot privātpersonu tiesības un neradot pārmērīgu administratīvo slogu institūcijai;
  2. atjauno pakalpojumu saņemšanu klātienē tikai tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām.

Savukārt Likuma 47.pants nosaka, ka, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, ir atļauta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz pakalpojumus ar izmitināšanu.

Vienlaikus 2020.gada 10.jūnijā stājas spēkā 2020.gada  9.jūnijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kuros ir iekļauti īpaši epidemioloģiskās drošības nosacījumi arī sociālo pakalpojumu saņemšanai (IV. sadaļa).

Minēto noteikumu 33.punkts nosaka, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija sniedz pakalpojumus, ja:

  1. personai, kas tiek ievietota institūcijā, sadarbībā ar ģimenes ārstu ne agrāk kā divas dienas pirms ievietošanas veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs, izņemot bērnus, kuriem nekavējoties (ārkārtējos gadījumos) nepieciešams nodrošināt uzturēšanos krīzes centrā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
  2. personai, kas tiek pārvesta no stacionārās ārstniecības, ne agrāk kā divas dienas pirms iestāšanās institūcijā veikts Covid-19 tests;
  3. persona pēc uzņemšanas institūcijā 14 dienas atrodas pašizolācijā.

Vienlaikus noteikumu 34.punkts nosaka, ka: pārējos sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz personai bez elpceļu saslimšanas pazīmēm, ja viņa atbilst vienai no šādām prasībām:

  1. persona var uzrādīt dokumentu, ka viņai veikts Covid-19 tests ne agrāk kā trīs dienas pirms iestāšanās institūcijā un tas ir negatīvs;
  2. personai ir ne agrāk kā nedēļu pirms ierašanās institūcijā izsniegta ārstējošā vai ģimenes ārsta izziņa par kontrindikāciju neesību pakalpojuma saņemšanai.

Tādējādi aicinām sociālos dienestus informēt par izmaiņām sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā tās personas, kuras ir vērsušās sociālajā dienestā, lai saņemtu sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

Vienlaikus aicinām sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz pakalpojumus ar izmitināšanu, ņemt vērā, ka pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas ir jāpārliecinās par dokumenta, kas apliecina, ka personai ir veikts COVID-19 tests ne agrāk kā divas dienas pirms iestāšanās  ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai trīs dienas pirms cita veida sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu saņemšanas, un tas ir negatīvs, esamību. Papildus cita veida sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu saņemšanai, ir nepieciešama ne agrāk kā nedēļu pirms ierašanās institūcijā izsniegta ārstējošā vai ģimenes ārsta izziņa par kontrindikāciju neesību pakalpojuma saņemšanai.

Savukārt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas aicinām ņemt vērā, ka personas izolācija ir nodrošināma atsevišķās, norobežotās telpās ar atsevišķu sanitāro mezglu, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, dezinfekciju, klientu aprūpē iesaistot personālu, kurš netiek iesaistīts citu klientu aprūpē, kā arī nodrošinot individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību darbiniekiem un klientiem (skat. Papildu rekomendācijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām jaunu masveida saslimšanas gadījumu ar COVID-19 novēršanai[1]).

Arhīvs Pilns arhīvs