gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 21.05.2020

Papildu rekomendācijas ir izstrādātas ar mērķi novērst jaunu masveida saslimšanas gadījumu ar COVID-19 rašanos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – institūcijas). Tāpat papildu rekomendācijas ir vērstas uz to, lai sekmētu Veselības inspekcijas pārbaudēs par institūciju atbilstību epidemioloģiskās drošības prasībām konstatēto trūkumu novēršanu, kā arī gatavotos karantīnas noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mazināšanai.

Attiecīgi, lūdzam visu institūciju vadītājus neatliekami veikt šādus pasākumus:

  1. Izveidot papildu izolācijas telpas, nosakot  maksimālo izolācijas telpu ietilpību (cik klientus var ievietot), ņemot vērā iespējas nodrošināt atsevišķu sanitāro mezglu, kā arī telpu darbiniekiem. Papildus izvērtējot iespējas nodrošināt ēdiena sadali (t.sk. nodrošinot vienreizlietojamos traukus), individuālo aizsardzības līdzekļu (turpmāk – IAL) un dezinfekcijas līdzekļu (turpmāk - DL) pieejamību gan darbiniekiem, gan klientiem, atsevišķu uzkopšanas inventāru, atkritumu tvertnes, DL telpu dezinfekcijai, kā arī bīstamo atkritumu savākšanu un veļas mazgāšanu u.c.
  2. Nodrošināt klientu, kuri atgriežas pēc stacionēšanas ārstniecības iestādē, izolāciju uz 14 dienām veselības stāvokļa monitoringa veikšanai.
  3. Nodrošināt klientu, kuri, neievērojot noteikto karantīnu, ir atstājuši institūcijas teritoriju un ir tikušies ar trešajām personām, izolāciju uz 14 dienām veselības stāvokļa monitoringa veikšanai.
  4. Nodrošināt, ka klientus, kuriem ir plānots diagnostisks vai laboratorisks izmeklējums  ārstniecības iestādē, pavada ārstniecības persona vai darbinieks, kurš ir apmācīts IAL un DL lietošanā, ievērojot drošības pasākumus gan klientam, gan darbiniekam, t.sk. nodrošinot IAL un DL pieejamību.
  5. Nodrošināt darbinieku (aprūpē iesaistīto un veselības aprūpes) skaita pietiekamību, vienlaikus izvērtējot iespējas institūcijas darbiniekiem noteikt papildu pienākumus, ja klientu tiešajā aprūpē iesaistītie darbinieki darbnespējas dēļ nevar nodrošināt klientu aprūpi.
  6. Veidot IAL un DL uzkrājumus, īpašu uzmanību pievēršot tiem IAL, ko nenodrošina centralizētās valsts piegādes.
| 15.05.2020

Otrdien, 12. maijā, Labklājības ministrija projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros organizēja diskusiju “Kas tālāk? jeb kā pielāgoties pagaidu pastāvīgajam!”, kurā piedalījās Ilze Skrodele-Dubrovska, Labklājības ministrijas metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore, Mārtiņš Moors, Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas Domes Labklājības departamenta direktora vietnieks, Sociālās pārvaldes priekšnieks, Ina Behmane, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja, Jana Pūķe, Rīgas sociālā dienesta, vecākā sociālā darbiniec un Kārlis Viša, sociālā darba eksperts, lektors, supervizors.

Paredzams, ka situācija valstī vīrusa ietekmē var būt mainīga: brīžiem pieļaujot atvieglotākus nosacījumus, brīžiem - stingrākus ierobežojumus. Sociālā darba jomas uzdevums ir pielāgoties situācijai, lai kāda tā būtu, un rast efektīvus risinājumus nepārtrauktai darba turpināšanai un atbalsta nodrošināšanai iedzīvotājiem. Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju pārstāve uzsvēra, ka, neskatoties uz valstī noteiktajiem ierobežojumiem, vairums sociālo dienestu un sociālo darbinieku veiksmīgi pielāgojas un aktīvi strādā. Tajā pašā laikā tika akcentēts, ka šobrīd ļoti nozīmīga ir sociālo dienestu vadības spēja, sadarbībā ar darbiniekiem, rast ilgtermiņa risinājumus darbam šādos apstākļos 

Diskusijā tika aktualizēti izaicinājumi un problēmas, ar kuriem ārkārtas situācijas apstākļos saskaras sociālās jomas profesionāļi. Lielākā uzmanība tika pievērsta pakalpojumu pieejamības un starpinstitucionālās sadarbības problemātikai (īpaši ar izglītības, veselības un iekšlietu jomām), un nepieciešamībai mainīt līdz šim ierasto darba organizāciju. 

Sociālais darbs pašvaldībās nedrīkst apstāties un nogaidošai pozīcijai nav vietas. Sociālajam darbam ir būtiska loma ne tikai sociālo problēmu ietekmes mazināšanā, bet arī situācijas attīstības paredzēšanā, spējot saskatīt problēmu rašanos ļoti agrīnā stadijā un prognozēt šo tendenču attīstību un gaitu. Sociālajiem dienestiem ir jābūt gataviem šādu faktos balstītu informāciju savlaicīgi piedāvāt lēmumu pieņēmējiem gan pašvaldības, gan valsts līmenī laicīgai un pamatotai lēmumu pieņemšanai un resursu piesaistei. 

Diskusijas dalībnieki atzina, ka sadarbības pieredze pašvaldībās ir ļoti atšķirīga - daļa pašvaldību spēj rīkoties ātri un proaktīvi, atbilstoši reaģējot uz informāciju par iedzīvotāju vajadzībām, taču atsevišķas pašvaldības lēmumus pieņem novēloti un nepārdomāti, neizvērtējot resursus un iestāžu reālās iespējas veikt plānoto. Tas rada neizpratni un nevajadzīgu papildus slodzi iesaistītajiem darbiniekiem, nesniedzot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu atbalstu. Tādēļ šobrīd īpaši nozīmīga ir sociālo dienestu vadības līmeņa darbinieku savlaicīga un efektīva komunikācija ar pašvaldību politikas veidotājiem, lai lēmumi par rīcību tiktu pieņemti atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un ārkārtējās situācijas radītajām sekām, un sociālie dienesti tiktu nodrošināti ar visu nepieciešamo nepārtraukta darba veikšanai.

Izskanēja viedoklis, ka kopumā ir nepieciešama lielākā sociālo dienestu un sociālo darbinieku autonomija un elastīgāka pieeja administratīvo procedūru īstenošanā, lai paši spētu ātri un elastīgi reaģēt uz klientu vajadzībām krīzes situācijā.

Raksturojot esošās problēmas mērķētāka atbalsta nodrošināšanā klientiem, diskusijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra starpnozaru vidē ilgstoši pastāvošu sektorālu domāšanu un rīcību katram savas nozares ietvaros. Tā rezultātā netiek skatīta iespējama saskare ar citiem pieejamajiem resursiem, kā arī nereti iztrūkst situācijas izvērtējums no lietotāja pozīcijas, kas būtu īpaši nozīmīgi esošo ierobežojumu apstākļos.

Šī brīža situācija parāda virkni trūkumu pieejamo pakalpojumu klāstā, īpaši attiecībā uz ģimenēm un bērniem, senioriem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Runājot par ģimenēm, kurās aug skolas vecuma bērni, sociālie darbinieki pauž bažas, ka līdz ar attālinātās mācīšanās ieviešanu daudz vairāk bērnu nekā iepriekš ir pakļauti riskam “izkrist” no izglītības sistēmas ierobežoto resursu un atbalsta dēļ. Tādēļ nozarēm strādājot kopā un konsolidējot pieejamos resursus, būtu jādomā par atbalsta mehānismiem ģimenēm ar bērniem. Izskanēja ieteikumi izvērtēt iespējas modificēt mācību procesu, piemēram, īstenot klātienes darbu ar mazāku skolēnu skaitu un, izvērtējot situāciju, mācības īstenot dažādās vidēs, t.sk., skolēna dzīvesvietā. Vairāki sociālie dienesti kā pozitīvu pieredzi norāda asistentu, vai citu speciālistu piesaisti ģimenēm, kurām nepieciešams atbalsts. 

Tāpat diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību tam, ka ārkārtējā situācija radīs negatīvu ietekmi uz mazaizsargātām sabiedrības grupām. Papildus ekonomikas lejupslīdes apstākļiem, esošā izolācija pastiprināta stresa līmeni un veicina daudzu sociālu problēmu pastiprināšanos – piemēram, vielu lietošanu, vardarbību, garīgās veselības traucējumus, taču cilvēki par šiem gadījumiem vairs neziņo un nevēršas sociālā dienestā pēc palīdzības un atbalsta. 

Raksturojot sociālā dienesta darba pielāgošanu esošajai situācijai, diskusijā izskanēja plašs problēmu loks, skarot gan nepieciešamību stiprināt esošās un apgūt jaunas prasmes, īpaši darbu krīzes situācijās, vadības, digitālās, attālinātās komunikācijas, kā arī saskarsmes un gadījuma vadīšanas prasmes.  Sociālie darbinieki izjūt bailes un nedrošību par esošo situāciju, kā arī saskaras ar tehniskā aprīkojuma (telefons, dators, kamera u.tml.) nepietiekamību. 

Neskatoties uz iezīmēto problemātiku, sociālajos dienestos ir virkne labās prakses piemēri, kas iegūti krīzes laikā. Diskusijas dalībnieki atzina, ka būtiski šos piemērus apkopot un izplatīt, lai veicinātu mācīšanos vienam no otra. Tuvākajā laikā šī pieredzes apmaiņa tiks īpaši veicināta gan no profesionālo organizāciju, gan Labklājības ministrijas puses. 

Pēc diskusijas dalībnieku domām, maiņu darbs, elastīgs darba grafiks (t.sk. iespējas strādāt brīvdienās), darbs ārpus telpām un alternatīvas pieejas klientu konsultēšanā tuvākajā laikā ienāks sociālo dienestu ikdienā kā paliekoša prakse, kas ļauj sniegt iedzīvotāju vajadzībās balstītu palīdzību.

Šāda veida diskusijas plānots turpināt, organizējot tās par konkrētu jautājumu risināšanu, paralēli iniciējot konkrētu darbību, īpaši sadarbības jautājumu pilnveidei.
 

| 08.05.2020

Svētdien, 10. maijā, Latvijā atzīmē Mātes dienu. Tā ir diena, kad īpaši godinām mātes, vecmāmiņas, krustmātes,  augstu vērtējot nesavtīgo ieguldījumu ģimenē un bērnu ikdienas dzīvē.

Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus. Mātes dienu dažādās pasaules valstīs svin dažādos datumos, un pārsvarā tā ir svētku diena. Mātes diena arī Latvijā jau ir kļuvusi par ikgadēju un neatņemamu svētku dienu.

“Māmiņa mums ir vismīļākais un tuvākais cilvēks, ko visvairāk novērtējam un saprotam, tikai tad, kad viņas vairs nav. Mīliet un saudzējiet savas māmiņas un vecmāmiņas! Sveicu ikvienu Mātes dienā!” sagaidot Mātes dienu saka labklājības ministre Ramona Petraviča.

Interesanti skaitļi un fakti: 

  • 2019. gadā piedzima 18.6 tūkstoši bērnu, un, salīdzinot ar 2018. gadu, tas ir par 725 mazāk; 
  • Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2018. gadā bija 30,5 gadi (kopš 2010. gada tas palielinājies par diviem gadiem), piedzimstot pirmajam bērnam tas vidēji ir 28 gadi; 
  • Pieaug otro, trešo un arī ceturto bērnu skaits un arī viņu īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2018. gadā 38 % jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē (34 % 2010. gadā), 16 % – trešais (11 % 2010. gadā), 4 % – ceturtais (3 % 2010. gadā).
| 08.05.2020

Tiks precizēti grantu piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem

Labklājības ministrija ir iesniegusi Valsts kancelejā grozījumu projektu Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", kurā precizēti finanšu atbalsta (grantu) piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem. Plānots, ka Ministru kabinets izskatīs grozījumus 19. maija sēdē, līdz ar to noteikumu grozījumi stāsies spēkā un tiks piemēroti grantu pieteikumiem, kas iesniegti Altum pēc 2020. gada 25. maija.

Svarīgākās izmaiņas grantu piešķiršanas nosacījumos

Palielināts maksimālais granta apmērs sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz 3 gadus – turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro apmērā. Iepriekš uzņēmumi līdz 1 gada vecumam varēja saņemt grantu līdz 20 000 eiro, bet uzņēmumiem no 1 līdz 3 gadu vecumam maksimālā granta summa bija atkarīga no sasniegtajiem finanšu rādītājiem un nevarēja pārsniegt 50 000 eiro. Līdzšinējie novērojumi liecināja, ka iepriekš noteiktā summa daudzos gadījumos bija nepietiekama, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu savu darbību un nodrošinātu tās ilgtspēju.

Mainīta maksimālā granta aprēķina formula sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz 3 gadus. Izmaiņas paredz, ka maksimālā granta summa tiks aprēķināta, balstoties tikai uz uzņēmuma apgrozījuma rādītājiem, kas atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus. Granta summas aprēķinu vairs nevarēs balstīt uz uzņēmuma bilances vērtības, kas daudzos gadījumos nav tieši saistīta ar uzņēmuma saimnieciskās darbības apjomiem. Granta summu uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz 3 gadus, turpmāk noteiks atbilstoši saimnieciskās darbības apjomam, nepārsniedzot 50 procentus no vidējā apgrozījuma pēdējos trijos gados un 50 procentus no apgrozījuma pēdējā gadā (izvēlas mazākā aprēķinātā rādītāja vērtību). Ja aprēķinātā granta summa būs mazāka par 50 000 eiro, tad neatkarīgi no aprēķina šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro.

Noteikti papildu kritēriji grantu piešķiršanai darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem (šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas jeb mērķa grupas):

  • vismaz 40% no granta apmēra jāizmanto atlīdzībām (atalgojumam) mērķa grupu nodarbinātajiem;
  • ilgtermiņa materiālajiem ieguldījumiem, kas iegādāti par granta līdzekļiem, jābūt tieši saistītiem ar  mērķa grupas nodarbināto darba pienākumu izpildi.

Minētie papildu kritēriji ir nepieciešami, lai nodrošinātu granta līdzekļu novirzīšanu galvenokārt uzņēmuma sociālajiem mērķiem, nevis ražošanas procesa vai pakalpojumu plūsmas attīstībai, kas pati par sevi parasti nav sociālā uzņēmējdarbība.

Turpmāk grantus varēs saņemt tikai tie sociālie uzņēmumi, kuri par visiem nodarbinātajiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā. Tas nozīmē, ka grantus nevarēs saņemt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Kā minēts Sociālā uzņēmuma likuma anotācijā, sociālajos uzņēmumos nodarbinātajiem jāsaņem atalgojums, kas atbilst to kvalifikācijai un prasmēm, situācijai tirgū, kā arī darbiniekiem jābūt sociāli aizsargātiem. Daļu granta jebkurš sociālais uzņēmums var novirzīt nodarbināto atlīdzībām, kas ietver arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Līdz ar to sociālajiem uzņēmumiem nevajadzētu būt problēmām izpildīt šo kritēriju, kam šajā gadījumā ir motivējošs raksturs.

Kad grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 467 stāsies spēkā, par to informēsim sociālos uzņēmumus atsevišķi.
 

| 30.04.2020

Labklājības ministrija ir sagatavojusi Iekļaujošas vides ceļvedi ar mērķi pilnveidot publisko pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un rādīt piemēru, kā valsts un pašvaldību iestādēm kļūt par iekļaujošas vides paraugu Latvijā un ārvalstīs, lai iespējami vairāk cilvēku ar invaliditāti spētu iekļauties sabiedrībā, strādāt un saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus vienlīdzīgi ar citiem. 

Iekļaujošas vides ceļvedis

Vides pieejamības pašnovērtējuma metodika

Ieteikumi saziņai ar cilvēkiem ar invaliditāti 

| 27.04.2020

Valstī COVID-19 epidēmijas sakarā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ ir pieņemti vairāki jauni normatīvie dokumenti. Tie domāti, lai dažādu izolācijas pasākumu radīto darba apgrūtinājumu un citu problēmu dēļ cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. 

Ir pieejama jauna atbalsta forma - dīkstāves palīdzības pabalsts. Lai skaidrotu, kā un kas var to saņemt, Labklājības ministrija piedāvā skaidrojumu – soli pa solim.

Pirmais solis
Darba devējs piesakās atbalstam krīzes situācijā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID)  darbinieku sarakstu, kuri no viņa darbiniekiem ir dīkstāvē. Pašnodarbinātā persona piesakās pati VID atbalstam krīzes situācijā un, ja nodarbina darbiniekus un darbinieki ir dīkstāvē, tad iesniedz VID arī darbinieku sarakstu, kuri ir dīkstāvē.

Otrais solis
VID izskata un piešķir vai arī atsaka dīkstāves pabalstu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem.
Ja tiek piešķirts dīkstāves pabalsts, to aprēķina no darbinieka vai pašnodarbinātā sešu mēnešu ienākumiem, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Trešais solis
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņem no VID informāciju:
- kuriem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts;
- kuriem darbiniekiem ir atteikts dīkstāves pabalsts; 
- kuriem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem dīkstāves pabalsts ir mazāks par 180 eiro.

Ceturtais solis
VSAA, pamatojoties uz VID sniegto informāciju, piešķir:
-    darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuriem VID piešķīris dīkstāves pabalstu, papildus piemaksu par  apgādībā esošiem bērniem 50 eiro mēnesī par bērnu;
-    dīkstāves palīdzības pabalstu (180 eiro mēnesī) darbiniekam un piemaksu par apgādībā esošiem bērniem (50 eiro mēnesī par bērnu) cilvēkiem, kuriem VID atteicis dīkstāves pabalstu.
-    darbiniekiem un pašnodarbinātajiem starpību starp dīkstāves pabalstu un dīkstāves palīdzības pabalstu, ja VID piešķirtais dīkstāves pabalsts ir mazāks par 180 eiro.

Lai saņemtu jauno atbalsta formu – dīkstāves palīdzības pabalstu – pašam cilvēkam nekādi dokumenti un formulāri nav jāaizpilda. Nepieciešamā informācija ir VID, kas to nodod VSAA. VSAA pabalstu automātiski pārskaitīs uz to kontu, kāds tika iesniegts VID dīkstāves pieteikumā.


| 07.04.2020

Ārkārtas situācijas laikā, kad cilvēkiem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, ir riski, ka pasliktināsies ekonomiskā situācija, mainās daudzu cilvēku ikdienas ritms un  pieaug trauksme, palielinās arī vardarbības ģimenē izplatības risks. Daudzās ģimenēs var saasināties konflikti – starp vecākiem un bērniem, starp dzīvesbiedriem, pret vecākā gadagājuma ģimenes locekļiem. Cilvēki, kuri jau līdz šim cietuši no vardarbības ģimenē, tagad daudz ilgāk atrodas vienās telpās ar vardarbības veicēju, tādēļ vardarbības veicējs labāk var kontrolēt upuri, viņa ikdienas gaitas, telefona zvanus, kā arī traucēt saziņai ar atbalsta dienestiem.

Šajos apstākļos speciālistu darbs neapstājas. Ir īpaši nozīmīgi cietušajam radīt sajūtu, ka viņš nav viens un ka vardarbības veicējs nevar notiekošo noslēpt no līdzcilvēkiem. 

Ir svarīgi lēmumus par pakalpojumu piešķiršanu cietušajiem pieņemt pēc iespējas ātrāk un piedāvāt iespējas saņemt pakalpojumus (t.sk. attālināti). Vienlaikus arī vardarbību veikušām personām ir būtiski piedāvāt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai (pakalpojumi). Tāpat svarīgi ir informēt iedzīvotājus par pašvaldībā pieejamo palīdzību. 

Informēšana
Pašvaldības sociālais dienests (dienests) informē iedzīvotājus par iespējām saņemt pakalpojumus, izmantojot dažādus informācijas kanālus, piemēram, informatīva lapa pie dienesta ieejas, dienesta vai pašvaldības mājas lapa, sociālo tīklu konti. 

!Dienestam ir jāpārliecinās, ka pašvaldības un/ vai Valsts policijai ir pieejama informācija par iespējām saņemt pakalpojumus, ko var rakstveidā iedot no vardarbības cietušajai personai un vardarbību veikušajai personai.

Lēmumu pieņemšana
Iesniegumu par pakalpojuma saņemšanu persona iesniedz rakstveidā. Ārkārtējās situācijas laikā dienests atsevišķos gadījumos var pieņemt telefonisku lūgumu saņemt pakalpojumu, ja dienestam ir iespējas identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu.  

Dienests nodrošina iespēju rakstiski (elektroniski vai organizējot drošu dokumentu iesniegšanas vietu, piemēram, slēgta korespondences kastīte ārpus dienesta telpām) iesniegt iesniegumus un pieprasīt pakalpojumus. Informāciju, lai izvērtētu pakalpojumu sniegšanas nepieciešamību, dienests var iegūt telefoniski, e-pastā vai izmantojot citas attālinātas saziņas iespējas ar personu. 

Pakalpojuma sniegšana ir jāuzsāk maksimāli ātri, tāpēc lēmums par pakalpojuma piešķiršanu jāpieņem pēc iespējas īsākā laikā!

Pakalpojumu sniegšana
Ārkārtējās situācijas laikā pakalpojumi primāri tiek sniegti attālināti. 

! Dienestam ieteicams aptaujāt pakalpojuma sniedzējus un aktualizēt informāciju par to, kādus pakalpojuma sniegšanas veidus tie izmanto. 

Attālināti sniegtiem pakalpojumiem jāveicina plānotā rezultāta sasniegšana. Pakalpojumi attālināti tiek sniegti, vienojoties ar klientu par vēlamo pakalpojuma sniegšanas veidu (telefoniski, izmatojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas - WhatsApp, Skype u.c.). Pakalpojumu sniedzēju darbs ar klientu fiksējams klienta lietā dienestā un pakalpojuma sniedzēja dokumentācijā, izdarot atzīmi, ka pakalpojums sniegts attālināti.

Klātienē pakalpojumus dzīvesvietā sniedz, kad pakalpojumus nav iespējams sniegt attālināti. 

Klātienē sociālo pakalpojumu sniegšana klientam pieļaujama, ja individuāli izvērtēta nepieciešamība pakalpojumu nodrošināt nekavējoties, ir iespēja garantēt drošību, kā arī pieejami pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie resursi.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar izmitināšanu vardarbībā cietušām personām (gan bērniem, gan pieaugušām personām) turpina sniegt krīzes centros. 

! Pēc pakalpojuma piešķiršanas dienestam un pakalpojuma sniedzējam ieteicams pārliecināties, ka cietusī persona var saņemt pakalpojumu attālināti, jo būs gadījumi, kad vardarbības veicējs tam traucēs.

Papildu resurss ir Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psihologi, kas telefoniski sniedz krīzes intervenci gan no vardarbības cietušai, gan vardarbību veikušai personai un nodrošina emocionālu atbalstu. Šo resursu var izmantot, pirms tiek piešķirts pakalpojums vai kombinējot abus.

Starpinstitucionāla sadarbība
Ārkārtas situācijā ir īpaši svarīga iesaistīto institūciju sadarbība un regulāra informācijas apmaiņa. 

! Valsts un pašvaldības policijai saglabājas tiesības pieņemt lēmumu par vardarbību veikušas personas nošķiršanu, un var būt gadījumi, kad nošķirtajai personai būs nepieciešama pašizolācijas vieta. Šādu pašizolācijas vietu atbilstoši likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” noteiktajam iespēju robežās nodrošina pašvaldība. 

Darba ar sarežģītiem vardarbības gadījumiem efektivizēšanai dienests var iniciēt un organizēt starpinstitucionālas sadarbības grupas. Arī šis darbs var notikt attālināti.   

Papildu atbalsta iespējas
Latvijas Bērnu fonds un pašvaldībā esošie krīzes centri turpina sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām personām ar izmitināšanu un dzīvesvietā. 

Biedrība “Centrs Marta” pakalpojumus nodrošina attālināti.
Tālr. 67378539, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.; Liepājas filiāles tālr. 29 195 442. 

SIA “Mācību centrs MKB” attālināti snie individuālās konsultācijas vardarbību veikušām personām vardarbības uzvedības mazināšanai. Tālr. 29 419 787. 

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” telefoniski nodrošina krīzes intervenci un atbalstu.
Diennakts krīzes tālruņi: 67 222 922 (LMT), 27 722 292 (Bite);
Bezmaksas Cietušo atbalsta tālrunis 116006 .
Mājaslapā www.cietusajiem.lv ir tiešsaistes čata iespējas.

 

Arhīvs Pilns arhīvs