gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Atjaunots 12.05.2020.

Saistībā ar to, ka pēc Pasaules veselības organizācijas 2020.gada 11.marta paziņojuma koronavīrusa izraisītā slimība (COVID-19) ir sasniegusi pandēmijas apmērus un Ministru kabinets 2020.gada 12.martā ir izsludinājis ārkārtēju situāciju visā valsts teritorijā līdz š.g. 14.aprīlim, Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir sagatavojusi tālāk skatāmās rekomendācijas sociālo dienestu (turpmāk – SD) darbam, kas ir pieejamas Ministrijas mājas lapā uzejot uz “banera” ar nosaukumu “INFORMĀCIJA PAR COVID-19” un tiks aktualizēta atbilstoši aktualitātēm saistībā ar ārkārtējo situāciju.

Aicinām SD turpināt darbu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai SD kompetencei, ņemot vērā tālāk skatāmās rekomendācijas.

I Klientu apkalpošana sociālajā dienestā

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju “Covid-19” vīrusa dēļ, Labklājības ministrija rekomendē visām pašvaldībām līdz 2020. gada 14.aprīlim ierobežot klientu apkalpošanu klātienē, izvērtējot izņēmumu situācijas.

Rekomendējam, ka klātienes pakalpojumi nodrošināmi TIKAI neatliekamos gadījumos un krīzes situācijās.  SD aicinām izvērtēt iespēju pieņemt iesniegumu attālināti:

  1. parakstītu ar drošu elektronisku parakstu;
  2. iesniegtu caur portāla Latvija.lv e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei”;
  3. kur iespējams e-pastā vai telefoniski;
  4. vai nodrošinot iespēju iesniegumus atstāt  slēgtā pastkastītē vai kādā citā drošā vietā.

Atceramies, ka visi strādājam ārkārtas apstākļos, līdz ar to aicinām būt elastīgiem lēmumu pieņemšanas procesā un paturēt prātā, ka šajā situācijā var gadīties izlaist kādu soli no ierastā.

 

II Darbinieku aizsardzība

Šis ir krīzes laiks, tamdēļ esošie resursi, īpaši darbinieki ir mūsu lielākā vērtība. Izmantosim šos resursus iespējami pārdomāti un efektīvi vēršot uz rezultātu, tai pat laikā nodrošinot darbinieku aizsardzību un drošību.

Aicinām SD noteikt vienādu pieeju klientu un darbinieku aizsardzības nodrošināšanai, ieviešot aizsardzības pasākumus, kā arī informējot par nepieciešamību ievērot personīgo higiēnu un brīdinot par riskiem minētās infekcijas slimības izplatībai.

Aicinām regulāri informēt darbiniekus par Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai  un rīcībai gadījumos, ja ir parādījušās augšējo elpceļu infekcijas pazīmes.

Lūdzam ievērot atbildīgo dienestu izteiktās rekomendācijas un regulāri sekot Slimību profilakses un kontroles centra un citu atbildīgo dienestu informācijai par COVID-19 izplatības ierobežošanai veicamajiem pasākumiem.

SD darbinieku savstarpējā komunikācija arī maina formu, t.i., pakāpeniski pārejam uz attālinātu (tiešsaistes) saziņu izmantojot informācijas tehnoloģijas (turpmāk – IT). Šim nolūkam aicinām SD un pašvaldību IT speciālistus iespējami ātri veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai SD darbiniekiem tiktu nodrošināta tiešsaistes komunikācija gan ar kolēģiem un citu iestāžu sadarbības partneriem, gan arī, lai sociālie darbinieki varētu turpināt iesāktās mācības un supervīzijas tiešsaistē.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā publicēto informāciju, darba nespējas lapas izsniedz šādos gadījumos:

1. Pieaugušajam saistībā ar slima bērna kopšanu:

  • bērna saslimšanas gadījumā;
  • ja SPKC epidemiologs noteicis bērnu kā kontaktpersonu.

2. Pieaugušajiem, kuri atgriezušies no kādas no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuriem ir akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, bet laboratoriskais izmeklējums uz Covid-19 infekciju ir negatīvs, darba nespēja tiek noteikta vispārējā kārtībā līdz slimības pazīmju izzušanai. Tomēr pēc atveseļošanās personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli un ievērot pašizolēšanos 14 dienas no atgriešanās brīža Latvijā, mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā.

3. Personai, kura bijusi ciešā kontaktā (nosaka epidemiologs) ar Covid-19 infekcijas slimnieku, jānosaka karantīna (izolācija mājās) 14 dienas no kontakta brīža. Šīm personām atbilstoši MK 2001. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” izsniedz darbnespējas lapu (A darbnespējas lapu pieaugušajiem  un B darbnespējas lapu – slima bērna kopšanai un pieaugušajiem no 11 dienas).

 

III Iztikas līdzekļu deklarācijas un statusa pagarināšana

Saskaņā ar 2020. gada 20 .martā pieņemto grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir papildināts ar pārejas noteikumu 36. punktu (https://likumi.lv/ta/id/313378-grozijums-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma), kas nosaka, ka:

1. trūcīgas, maznodrošinātas vai par maznodrošinātu atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, izziņas derīguma termiņš ir uzskatāms par pagarinātu uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tātad šobrīd varam pagarināt izziņas līdz 2020. gada 31. jūlijam uz iepriekšējā iesnieguma un dokumentu pamata. Pensionāriem/invalīdiem, ilgstošajiem klientiem izziņas var pagarināt uz visu laiku, kāds paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos.

2. un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām ģimenei (personai) saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz kuriem šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai.

Attiecīgi lūdzam nodrošināt GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksu uz iepriekšējo dokumentu pamata, kā arī nodot ziņas elektroenerģijas maksas atvieglojumu saņemšanai.

3. ģimene (persona), kurai no jauna nepieciešams noteikt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai kura nonākusi krīzes situācijā, pašvaldības sociālajā dienestā vēršas attālināti (izmantojot e-pastu vai ievietojot iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē). Pašvaldības sociālais dienests valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pārbauda iesniedzēja atbilstību attiecīgajam statusam, nepieprasot papildu dokumentus, un pieņem lēmumu par atbilstošā statusa noteikšanu vai par atteikumu to noteikt, vai par atbalstu krīzes situācijā.

Papīrā izziņas nevienam nav jāizsniedz. Derīgas ir vecās izziņas līdz 31.07.2020., ja esat SOPA pagarinājuši deklarācijas derīguma termiņu.  Persona ar iepriekš izsniegto izziņu dodas uz ārstniecības iestādi un citur, kur tā nepieciešama.

IV Pabalsta krīzes situācijā piešķiršana

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu nu sociālās palīdzības likuma 35.panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldība ir tiesīga piešķirt ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā, neizvērtējot ienākumus. Attiecīgi pašvaldība ir tiesīga īstenot arī dažādus atbalsta pasākumus, izvērtējot pašvaldības iedzīvotāju vajadzības konkrētajā ārkārtējā situācijā.

Saskaņā ar 2020.gada 20.martā pieņemto grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir  papildināts ar  pārejas noteikumu 37.punktu (https://likumi.lv/ta/id/313378-grozijums-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma), kas nosaka, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām (tātad šobrīd līdz 2020.gada 31.jūlijam) pašvaldībai ir jāpiešķir ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, likuma 35. panta otrajā daļā noteikto pabalstu krīzes situācijā (turpmāk – pabalsts), kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Par krīzes situāciju šajā gadījumā uzskatāma situācija, kurā ģimene (persona) ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 1.punktu izsludinātajā ārkārtējā situācijā, no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.

Pašvaldība piešķir ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā, ja saistībā ar ārkārtējo situāciju tai ir iestājušies apstākļi, kur tai nav ienākumu vai arī tie ir būtiski samazinājušies.

Izskatot jautājumu par pabalstu krīzes situācijā saistībā ar Covid–19 izplatības ierobežošanas pasākumu sekām, sociālais dienests izvērtē ģimenes sociālo situāciju un tās izmaiņas, t.sk. ienākumu izmaiņas. Taču jāņem vērā, ka ienākumi netiek vērtēti tādā izpratnē, ka tiem būtu jābūt līdz kādam noteiktam līmenim, piemēram, GMI līmenim, trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) ienākumu līmenim. 

Lai izvērtētu ģimenes vai atsevišķas personas ģimenē sociālo situāciju un secinātu, ka ģimenei vai personai ir iestājusies krīzes situācija, ka būtiski ir samazinājušies ienākumi saistībā ar ārkārtējo situāciju un persona ārkārtējās situācijas laikā un mēnesi pēc tās izsludināšanas beigām nevar šo situāciju atrisināt saviem spēkiem, sociālais dienests var vērtēt datu bāzē pieejamos bruto ienākumus, kādi bija pirms un kādi tie ir ārkārtējās situācijas laikā. 

Sociālajam dienestam nav pamata prasīt 3 mēnešu bankas kontu izdrukas, jo pabalstu krīzes situācijā piešķir bez ienākumu izvērtēšanas un tā mērķis ir atbalstīt ģimenes un personas ārkārtējās situācijas laikā, lai kopīgiem spēkiem ierobežotu Covid-19 izplatību. Ņemot vērā, ka valstī nav noteikts pamatvajadzību nodrošināšanas apmērs naudas izteiksmē, tad gadījumā, ja nepieciešams kāds relatīvs naudas līdzekļu apmērs personai ģimenē, vienīgais šobrīd definētais lielums ir Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktais, t.i. minimālā mēneša darba alga uz personu ģimenē.  

Piemēri situācijām, kad personai ir iestājušies apstākļi, kur tai nav ienākumu vai arī tie ir būtiski samazinājušies :

1) persona ir piespiedu bezalgas atvaļinājumā, personai ir piešķirts bezdarbnieka statuss, bet  tai nepienākas bezdarbnieka pabalsts vai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir beidzies, patentmaksas maksātāji, pašnodarbinātas personas, kurām nepienākas dīkstāves pabalsts, vai uz uzņēmuma līguma, vai uz cita veida līguma pamata nodarbinātas personas – pakalpojumu sniedzēji, kas zaudējuši ienākumu avotu, galvenais ģimenes pelnītājs zaudējis darbu vai ienākumus no īpašuma ārvalstīs, u.c.);

2) ģimenei (personai) ir radušies papildus izdevumi, ko tā pati nespēj segt, atrodoties pašizolācijā saistībā ar atgriešanos no COVID-19 skartajām valstīm/šobrīd jebkuras citas valsts (piemēram, ienākumi un uzkrājumi iztērēti papildus mājoklim, viesnīcai, transportam, u.c.);

3) ģimene (persona) atrodas vai ir atradusies karantīnā un tai nav iztikas līdzekļu.

Par bezdarbnieka situāciju:

  • Ja persona tiek atlaista no darba, personai no daba devēja būtu jāsaņem atlaišanas pabalsts vismaz vienas darba algas apmērā. Bezdarbnieka pabalstu VSAA būtu jāizmaksā viena mēneša laikā.
  • Ja persona aiziet no darba pēc vienošanās, var būt situācija, ka darba devējs neizmaksā atlaišanas pabalstu. Bezdarbnieka pabalstu VSAA būtu jāizmaksā viena mēneša laikā.
  • Ja persona aiziet no darba pēc paša vēlēšanās, viņam netiek izmaksāts atlaišanas pabalsts un bezdarbnieka pabalstu no VSAA persona saņem 3 mēnešu laikā.         

Galvenais ir reaģēt ātri, īpaši, ja ģimenē ir bērni, kur vienīgais pelnītājs ir zaudējis darbu vai ienākumu avots ir bijis nozarēs, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Ja personas ienākumu avots bijis nozarēs vai uzņēmumā, kurš šobrīd pilnībā vai daļēji bijis spiests apturēt darbību un līdz ar to nav iespējams veikt visus obligātos maksājumus, vienlaikus nodrošinot ģimenes vajadzības, personai ir tiesības saņemt pabalstu krīzes situācijā un, nepieciešamības gadījumā, vēl papildus pārtikas pakas.      

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65.panta “Apsvērumi, pieņemot lēmumu par administratīvā akta izdošanu un nosakot tā saturu” trešo daļu, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Attiecīgi sociālajam dienestam, lai pieņemtu lēmumu par pabalsta piešķiršanu, ir jāievāc pierādījumi, kas apliecina personas apgalvojumus par atbilstību pabalsta saņemšanai, un jāveic lietderības apsvērumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa 66.panta (“Lietderības apsvērumu saturs”) pirmo daļu apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj:

1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;

3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses.

4) par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Administratīvā procesa 66.panta otrajā daļā noteikts, ka cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.

Piemēram, sociālais dienests var lūgt personu  elektroniski e-pastā vai WhatsApp atsūtīt aviobiļetes, kas apliecina atgriešanos no ārvalstīm, rīkojumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu,rīkojumu par atlaišanu no darba, VID lēmumu par dīkstāves pabalsta atteikumu un VSAA atteikumu izmaksāt dīkstāves palīdzības pabalstu, kas būs pierādījumi lēmuma pieņemšanai.

Gatavojot lēmuma saturu par pabalstu (piešķirt, nepiešķirt, kādā apmērā) jāvadās pēc līdzšinējām vadlīnijām un principiem, kas ir sociālās palīdzības regulējumā, lai, vadoties no likumā noteiktās ievirzes konkrētajam pabalstam, pieņemtu taisnīgāko un atbilstošāko lēmumu konkrētas personas situācijā.

Pabalsta apmērs krīzes situācijā noteikts katras pašvaldības saistošajos noteikumos. Ja ārkārtējās situācijas laikā pašvaldībai nepieciešams pieņemt jaunus saistošos noteikumus vai grozīt esošos, lai noteiktu ārkārtējās situācijas laikā īstenojamos pasākumus, tā atbilstoši likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 36.pantā noteiktajam var izdot saistošos noteikumus, kuri stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas. Republikas pilsētas domes un novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības mājaslapā.

Pabalsta krīzes situācijā apmēru nevajadzētu saistīt ar valsts noteikto GMI līmeni 64 euro personai mēnesī, jo šī ir īslaicīga palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu ģimenēm un personām situācijā, kad no viņu gribas neatkarīgu apstākļu dēļ ir samazinājušies ienākumi vienam vai vairākiem ģimenes locekļiem.     

Pašvaldībām tiek nodrošinās valsts atbalsts palīdzības sniegšanai ārkārtējā situācijā ģimenēm (personām), kuras nonākušas krīzes situācijā, nodrošinot valsts mērķdotāciju daļējai izdevumu segšanai, lai pašvaldības varētu sniegt palīdzību ģimenēm (personām).

Lai daļēji kompensētu pašvaldību izmaksas, valsts nodrošina mērķdotāciju izdevumu segšanai, kuras apmērs ir 50% no personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 euro mēnesī vienai personai. Tas nozīmē, ka pabalstam krīzes situācijā jābūt vismaz 80 euro apmērā vienai personai, lai pašvaldība saņemtu maksimālo līdzfinansējumu.

Ja ģimene (persona), tai skaitā audžuģimene un aizbildnis, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā saistībā ar visā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielinās izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 euro mēnesī katram bērnam. To nosaka 2020,gada 16.aprīlī pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas papildināts ar  pārejas noteikumu 39.punktu. Grozījumi stājās spēkā 2020.gada 18.aprīlī.

Ja pašvaldība piešķīrusi pabalstu krīzes situācijā par 2020. gada martu, pašvaldība nodrošina pabalsta palielināšanu par 50 euro katram bērnam.

Ja persona saņem dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, tai nav tiesības saņemt pašvaldības pabalstu krīzes situācijā. Attiecīgi, ja persona saņem dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu un tā piešķiršanas dienā personai par apgādībā esošu bērnu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, VSAA izmaksā piemaksu 50 euro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu līdz 24 gadu vecumam.

Pašvaldības sociālajam dienestam pirms  pabalsta krīzes situācijā palielināšanas par martu un turpmākajiem mēnešiem par 50 euro katram bērnam, jāpārliecinās, vai persona nav saņēmusi dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu, un attiecīgi piemaksu par bērnu 50 euro apmērā.

Piemaksu par bērniem valsts pašvaldībai kompensē 100 % apmērā.

Lai saņemtu mērķdotāciju, pašvaldība līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu, izmantojot  Valsts kases informācijas sistēmu "Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēma", iesniedz pārskatu “Pārskats par mērķdotācijas izlietojumu krīzes pabalstam” (Veidlapa Nr. 18_KrīzP),  tajā iekļaujot šādas ziņas:

a) pašvaldības izmaksātais finansējums pabalstiem krīzes situācijā pilnā apmērā kopā (likuma pārejas noteikumu 37.punkts),

b) to personu skaits, par kurām izmaksāts pabalsts krīzes situācijā (likuma pārejas noteikumu 37.punkts),

c) bērnu skaits, par kuriem piešķirta piemaksa (likuma pārejas noteikumu 39.punkts),

d) pašvaldības konts Valsts kasē vai kredītiestādē mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai.

Lai saņemtu mērķdotāciju, pašvaldība šo pārejas noteikumu 37. punkta 3. apakšpunktā minētajā pārskatā atsevišķi no kopējā personu skaita norāda to bērnu skaitu, par kuriem izmaksāts pabalsts krīzes situācijā.

Ministrija10 darbdienu laikā pēc pārskata izvērtēšanas un atzīšanas par atbilstošu veiks mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai, saglabājot tiesības izlases kārtībā veikt mērķdotācijas izlietojuma kontroli, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju. Ja Ministrija konstatēs kļūdas pārskatā vai pārkāpumus pabalsta krīzes situācijā piešķiršanā un izmaksā, mērķdotācijas izmaksa tiks pārtraukta līdz pārskata precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai; pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas Ministrija izdarīs pārrēķinu un veiks maksājumus par iepriekšējo periodu un nepamatoti izmaksātos līdzekļus ieturēs no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

Mērķdotācijas apmērs 50% no pašvaldības izmaksātās kopsummas un ne vairāk kā EUR 40 mēnesī vienai personai un 100% apmērā par katru bērnu, t.i. 50 euro

Pieņemot lēmumu par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu aprīli ģimenei ar bērniem, kurai pabalsts ir piešķirts jau par martu, lēmumā tiek minēta arī piemaksa bērniem 50 euro apmērā par martu, pamatojoties uz grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (pārejas noteikumu 39.punkts). Nav nepieciešami grozījumi saistošajos noteikumos, jo piemaksas apmērs un kārtība tā izmaksai noteikta likumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumiem Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk – noteikumi Nr.165) (16. punkts, 17. punkts)  un Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumiem Nr. 179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība” (turpmāk – noteikumi Nr.179) (13. punkts, 14. punkts) laikposmā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves pabalsts, viņam neizmaksā slimības pabalstu un pašvaldības pabalstu krīzes situācijā.

Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un sociālajiem dienestiem par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts.

Ņemot vērā, ka SOPA izmaiņas, lai pašvaldību sociālajiem dienestiem būtu pieejama  informācija par VID izmaksāto dīkstāves pabalstu, izņemot Rīgu, tika ieviestas sākot ar 2020.gada 28.aprīli, un ņemot vērā, ka sociālajiem dienestiem līdz tam nebija iespējams pārliecināties par dīkstāves pabalsta un piemaksas par katru bērnu izmaksu, tad pašvaldībām tiks līdzfinansēti pirms šī datuma izmaksātie pabalsti krīzes situācijā un piemaksas par katru bērnu, neskatoties uz dubulto finansējumu.  

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 23.aprīļa (spēkā no 30.04.2020.) noteikumiem Nr. 236 “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība” (turpmāk – noteikumi Nr.236) darba ņēmējiem, kuriem VID ir atteicis dīkstāves pabalstu, jo viņu darba devējs nekvalificējas noteikumos Nr.165 noteiktajiem kritērijiem, VSAA piešķir un izmaksā dīkstāves palīdzības pabalstu, pamatojoties uz VID sniegto informāciju. Tāpat atbilstoši noteikumos Nr.236 noteiktajam, darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kurām piešķirtā dīkstāves pabalsta apmērs ir mazāks par 180 euro, VSAA izmaksā dīkstāves palīdzības pabalsta starpību, lai kopējā summa būtu 180 euro personai mēnesī. Dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem piešķir piemaksu 50 euro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu līdz 24 gadu vecumam.  

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu nu sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 37.punkta pirmajā apakšpunktā noteiktajam pabalstu krīzes situācijā nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai vai par personu ģimenē, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves palīdzības pabalsts.

Mērķdotācijas aprēķina piemēri vienam mēnesim:

1. PIEMĒRS: pašvaldība piešķīrusi pabalstu 4 cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni) 80 euro apmērā vienai personai marta mēnesī.

4 personas x  80 euro = 320 euro.

Par aprīli tiek izmaksāts 320 euro + 100 euro. Papildus vēl aprīlī izmaksā 100 euro par diviem bērniem par martu. 

Valsts līdzfinansējums aprīlī  40 euro x 4 personas =  160 euro + 200 euro par bērniem.

Valsts līdzfinansē aprīli 160 euro + 200 euro par bērniem.

2. PIEMĒRS: pašvaldība piešķīrusi pabalstu 4 cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni)  200 euro apmērā vienai personai marta mēnesī.

4 personas x  200 euro =  800 euro.

Par aprīli tiek izmaksāts 800 euro + 100 euro. Papildus vēl aprīlī izmaksā 100 euro par diviem bērniem par martu. 

Valsts līdzfinansē aprīlī  40 euro x 4 personas =  160 euro + 200 euro par bērniem.

3. PIEMĒRS: pašvaldība piešķīrusi pabalstu 4 cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni)  60 euro apmērā vienai personai marta mēnesī.

4 personas x  60 euro =  240 euro.

Par aprīli tiek izmaksāts 240 euro + 100 euro. Papildus vēl aprīlī izmaksā 100 euro par diviem bērniem par martu. 

Valsts līdzfinansējums aprīlī  30 euro x 4 personas =  120 euro kopā + 200 euro par diviem bērniem.

4. PIEMĒRS: Ģimenē 3 personas: tēvs saņem dīkstāves pabalstu un 50 euro piemaksu par bērnu no VSAA Māte zaudējusi darbu saistībā ar ārkārtējo situāciju. Saņems bezdarbnieka pabalstu. 

Izvērtējot situāciju saistībā ar ienākumu samazināšanos ārkārtējās situācijas laikā, šajā ģimenē pabalsts krīzes situācijā visticamāk netiks izmaksāts.

Ja dīkstāves pabalsts neļauj nodrošināt pamatvajadzības un bezdarbnieka pabalsts vēl nav saņemts, sociālais dienests izvērtē ģimenes atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un pieņem lēmumu par sniedzamā atbalsta veidu un apmēru.   

5. PIEMĒRS: 4 cilvēku ģimene. Ģimenē ir tēvs, kurš saņem dīkstāves pabalstu, māte, kura zaudējusi darbu sakarā ar ārkārtējo situāciju saistībā ar COVID-19, bet nesaņems dīkstāves pabalstu, un vēl ģimenē ir 2 nepilngadīgi bērni.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.165) 16.punktā noteikto laikposmā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves pabalsts, [..] pašvaldības pabalstu krīzes situācijā neizmaksā.

Turklāt atbilstoši MK noteikumu Nr.165 17.1 punktā noteiktajam darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu 50 euro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Piemaksu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts.

Tas nozīmē, ja tēvam piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par vienu bērnu un mātei par otru, tad sociālais dienests izskata iespēju piešķirt pabalstu krīzes situācijā tikai mātei un piemaksu pie krīzes pabalsta par vienu bērnu, Turklāt jāvērtē situācija, kad mātei ir tiesība saņemt bezdarbnieka pabalstu un kādā apmērā.

V Pārtikas nodrošinājums ģimenēm (personām) krīzes situācijā

Saistībā ar pārtikas nodrošinājumu krīzes situācijā saistībā ar COVID-19 nonākušajiem, kas atrodas karantīnā, līdz tiek pārtraukta ārkārtējā situācija, aicinām izmantot esošo atbalsta programmu atbilstoši Ministru kabineta Nr. 727 noteikumiem “Darbības programma "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" īstenošanas noteikumi”, nepieciešamības gadījumā nodrošinot iespēju saņemt pārtikas preču komplektus iepriekš minētās programmas ietvaros.

Ņemot vērā valdības aicinājumu iedzīvotājiem izmantot iespēju lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, aicinām izmantot telefonisko vai elektronisko komunikāciju, pieņemot lēmumu un izsniedzot izziņas iepriekš minēto MK noteikumu ietvaros:

  1. Veselības ministrija ir informējusi, ka ģimenes ārsti informēs SD par tiem iedzīvotājiem, kuriem ir noteikta darba nespēja vai karantīnas stāvoklis saistībā ar COVID-19 saslimšanu un trūkst pārtika. SD, pamatojoties uz ģimenes ārsta sniegto informāciju, var sazināties ar konkrēto personu, par kuru sniegta informācija, telefoniski, precizēt situāciju, datus, papildus informāciju un vienoties par pārtikas pakas piegādi. SD, pamatojoties uz iegūto informāciju pieņem lēmumu par personas (ģimenes) nonākšanu krīzes situācijā un sagatavo atbilstošo izziņu, tajā norādot personu skaitu. Lēmums par krīzes situāciju ir jāpieņem maksimāli ātri -  1 darba dienas laikā pēc personas sniegtā pieteikuma.
  1. SD noskaidro pašvaldības teritorijā esošās pārtikas atbalsta sniegšanas vietas (adreses), to darba laikus un kontaktpersonas tālruņa numuru, izmantojot informāciju tīmekļa vietnē https://www.atbalstapakas.lv/atbalsta-vietas
  1. SD telefoniski sazinās ar krīzes situācijā pieteikumu sniegušo nonākušo personu un paziņo tai izdotās izziņas datumu, numuru un  norādīto personu skaitu. Vienlaikus SD piedāvā personai izvēlēties atbalsta sniegšanas vietu (adresi), kurā personas pārstāvis (radinieks, kaimiņš, paziņa vai kurjers (pašvaldības civilās aizsardzības komisijas noteikta persona)) visērtāk var saņemt pārtikas preču komplektus. SD vērš personas uzmanību, ka personas pārstāvis nogādā pārtikas preču komplektus līdz mājsaimniecības durvīm, izvairoties no kontakta ar pašu personu. Gadījumā, ja personai (ģimenei) nav iespēja vienoties par pārstāvi, SD izvērtē citas pārtikas preču komplektu piegādes iespējas.
  1. Pašvaldības SD telefoniski sazinās ar personas izvēlēto pārtikas atbalsta sniegšanas vietu un tās atbildīgajam darbiniekam paziņo izdotās izziņas datumu, numuru un izziņā norādīto personu skaitu, paskaidrojot, ka šie dati izmantojami pārtikas preču komplektu izsniegšanai pret parakstu krīzes situācijā nonākušās personas vai pašvaldības nozīmētam pārstāvim.

VI  Par ēdināšanas pabalstiem skolā un pirmsskolas izglītības iestādē

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 36. punkts nosaka, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām ģimenei (personai) saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti (GMI, dzīvokļa pabalsts, pabalsti ēdināšanai) un atvieglojumi, uz kuriem šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai. 

Ja šobrīd bērni neapmeklē skolu un pirmsskolas izglītības iestādi, attiecīgi pašvaldība ir tiesīga īstenot dažādus citus atbalsta pasākumus, izvērtējot pašvaldības iedzīvotāju vajadzības konkrētajā ārkārtējā situācijā, lai nodrošinātu iepriekš piešķirtos pabalstus un atvieglojumus ēdienam bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām, kā arī daudzbērnu ģimenēm. 

Tā kā izglītības iestādēs šobrīd klātienē bērni neierodas un nevar saņemt siltas pusdienas un citas paredzētās ēdienreizes, pašvaldības var nodrošināt ēdināšanu (siltas pusdienas) pirmsskolas, skolas vecuma bērniem arī izmantojot kādu no šādiem risinājumiem:

  1. siltu pusdienu piegāde uz mājsaimniecību;
  2. iespēja ģimenes locekļiem pašiem izņemt pagatavotās siltas pusdienas ēdiena sagatavošanas vietās;
  3. piešķirot pārtikas paku mēnesim par summu, kas paredzēta bērnam ēdināšanai pirmsskolā, skolā;
  4. piešķirot pārtikas talonus vai dāvanu kartes (ar ierobežojumu produktu iegādei, kas neattiecas uz bērna ēdināšanu, piemēram, alkohols, cigaretes, elektropreces, mājdzīvnieku barība, u.tml.) par summu, kas paredzēta bērna ēdināšanai pirmsskolā skolā.

Atbilstoši 2020.gada 31.martā pieņemtajiem grozījumiem MK 12.03.2020. rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”:
4.3.3 lai nodrošinātu valsts budžeta dotācijas izglītojamo brīvpusdienām izlietojumu:
4.3.3 1. pašvaldība aprīlī saņemto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem par laikposmu, kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm (neatkarīgi no minēto izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas);
4.3.3 2. pašvaldība aprīlī, ja tai ir neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam ir tiesīga izlietot tos pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 5., 6., 7., 8. un 9. klašu izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm (neatkarīgi no minēto izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas);
4.3.3 3. pašvaldība ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas to publisko savā tīmekļvietnē;
(MK 31.03.2020. rīkojuma Nr. 140 redakcijā)

Papildus informācija: 
https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/4005-brivpusdienu-finansejumu-pasvaldibas-vares-izmantot-pusdienu-nodrosinasanai-maznodrosinato-gimenu-berniem  

Valsts mērķdotācija paredzēta tikai trūcīgo, maznodrošināto, daudzbērnu ģimenēm un tikai par nodrošinātajām pusdienām natūrā!
 

VII Informācijas apmaiņa un iedzīvotāju informēšana

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, pašvaldību domēs jābūt izveidotām civilās aizsardzības komisijām vai speciāli izveidotām krīzes vienībām pašvaldībā, kas nodrošina vienotu koordināciju pašvaldībā.

Aicinām SD arī šajos karantīnas apstākļos uzklausīt pašvaldības iedzīvotājus, apzināt aktuālās problēmsituācijas un iespēju robežās sniegt konsultācijas, tāpat turpināt sekot augsta riska ģimeņu situācijām un to attīstībai, iespēju robežās sazinoties un ģimeni un mēģinot sniegt atbalstu attālināti. Nepieciešamības gadījumā palikt ciešā saziņā ar kolēģiem bāriņtiesās un policijā.

Aicinām informēt pašvaldības iedzīvotājus par izmaiņām SD darba kārtībā (piemēram, iesniegumu pieņemšanas kārtībā),  nodrošinot informācijas pieejamību (informatīvas lapas pašvaldībās pie informācijas stendiem, publikācijas vietējos preses izdevumos un  mājas lapā, utt.).

Vienlaikus informējiet iedzīvotājus, ka  piešķirto pakalpojumu un palīdzības saņemšanas termiņš tiks pagarināts, dodot iespēju to izmantošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Ja SD nevar rast risinājumu konkrētajās situācijās, lūdzam vērsties pašvaldības civilās aizsardzības komisijā vai speciāli izveidotajā krīzes vienībā pašvaldībā un, ja ir nepieciešams papildus atbalsts, aicinām vērsties Ministrijā. 

Aicinām sociālos darbiniekus aktivizēt savas pašvaldības teritorijā esošos kopienas resursus, lai aktuālākā informācija “sasniegtu” pēc iespējas lielāku pašvaldības iedzīvotāju skaitu, īpaši tos, kuriem vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav iespējams sekot līdzi informācijai medijos vai internetā.

Lūdzam ievērot visus drošības pasākumus un saglabāt mieru!

 

VIII Asistenta pakalpojuma saņemšana

Aktuālā informācija par asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanu ārkārtējās situācijas laikā skatāma šeit: www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91755-informacija-pasvaldibu-socialajiem-dienestiem-par-asistenta-pakalpojuma-pasvaldiba-nodrosinasanu-arkartejas-situacijas-laika

 

IX Rīcība VDEĀVK pieprasījuma saņemšanas gadījumā

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK) arī ārkārtējās situācijas laikā, pamatojoties uz personu vai to ārstu iesniegtajiem dokumentiem, sūtīs pieprasījumus SD veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu.

VDEĀVK vēstule SD ar lūgumu sociālajiem darbiniekiem apsekot klientu dzīvesvietā, lai veiktu klienta vides un ikdienā veicamo darbību novērtējumu,  kas ir nepieciešams VDEĀVK, lai varētu pieņemt lēmumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, tiks nosūtīta par personām, kurām:

  1. invaliditāte tiks noteikta pirmo reizi;
  2. pēc iesniegumā sniegtās informācijas un pašvaldības reģistros pieejamiem datiem secināms, ka klienti nedzīvo vieni.

Lūgums SD rīkoties atbilstoši šādiem iespējamajiem rīcības variantiem:

1) ja tas ir iespējams, SD, ievērojot visus piesardzības pasākumus, turpina apsekot klientus dzīvesvietās un veic ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu un anketu nosūta VDEĀVK.

2) ja SD, ņemot vērā riskus, nevar apsekot klientu dzīvesvietā, tad:

a) ja klients ir zināms un, ņemot vērā SD rīcībā esošo informāciju par personu, viņas dzīves apstākļiem un aktivitātēm, ir iespējams aizpildīt anketu, SD to nosūta VDEĀVK ar piezīmi, ka tas veikts, pamatojoties uz SD rīcībā esošo informāciju bez klienta apmeklēšanas;

b) ja SD rīcībā nav informācijas par klientu un nevar aizpildīt anketu, tad SD nosūta VDEĀVK informāciju, ka novērtējums šobrīd netiks veikts. Mainoties situācijai, SD būtu jāvērtē, vai nav iespējams veikt klienta apsekošanu dzīvesvietā un nosūtīt nepieciešamo informāciju VDEĀVK.

 

X Resursi internetā

1. Aktuālā informācija par ārkārtējo situāciju Ministrijas mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/lv/?option=com_content&view=article&id=91683

2. Aktuālā informācija Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/793)

3. Informācija par Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta saņemšanas vietām​​: ttps://www.atbalstapakas.lv/atbalsta-vietas

4. Pārtikas piegāde Rīgā un tās tuvumā (piegādes teritoriju kartes var redzēt ieejot katrā mājaslapā):

    Barbora izsūtījusi klientiem ziņu, ka ir izstrādāts bezkontakta piegādes algoritms - pārtikas paka tiek atstāta pie durvīm un klientam tiek piezvanīts un pateikts, ka paka piegādāta (šis ir Maxima veikala apkalpotājs).

    Piegāde ir plašākā teritorijā, nekā Barborai, taču joprojām nosegta tikai Rīga un tās tuvums.

    Šis interneta veikals nosedz visu Latviju, bezmaksas piegāde iespējama, ja pasūtījuma summa pārsniedz 48.84 EUR.

    Šeit ir pieejams vairāku interneta veikalu apkopojums.

Interneta platformas, kurā var atrast attālinātos pakalpojumus, produktu ražotājus, kas nodrošina piegādi mājās, visā Latvijā:

  • Latvijaradits.lv akcija “Atbalsti savējos attālināti”: https://www.latvijaradits.lv/katalogs?category=1110
  • Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra jaunais elektroniskais katalogs www.novadagarsa.lv, kurā ir iespēja atrast sev tuvāko vietējās pārtikas ražotāju, kurš nodrošina arī savas produkcijas piegādi http://new.llkc.lv/lv/nozares/lauku-attistiba/vietejas-partikas-piegadataji-wwwnovadagarsalv