gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 05.08.2020

Ceturtdien, 6. augustā Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone dosies uz Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, kur tiksies ar skolēnu vasaras nodarbinātības programmā iesaistītajiem jauniešiem, kā arī informēs par aktualitātēm programmas īstenošanā - skolēnu aktivitāti, visizplatītākajām profesijām, kā arī novērotajām tendencēm un atšķirībām reģionos.

Lai gan Covid-19 pandēmijas dēļ skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu sākotnēji atcēla, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, tika pieņemts lēmums programmu īstenot, un tajā iesaistīt līdz 7000 skolēnu. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka COVID-19 pandēmijas radītās ekonomiskās grūtības uzņēmēju interesi programmu nav būtiski samazinājušas, arī skolēnu interese par iespēju piepelnīties ir liela: 

“Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Arī uzņēmējiem darba rokas ir vajadzīgas. Jomas, kurās skolēni strādā šogad, ir ļoti dažādas, tostarp vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, arī lauksaimniecība.”

Skolēnu vasaras pasākumu īstenošanai pieteicās 742 darba devēji un programmai reģistrējās vairāk nekā 9000 jauniešu. 

Programmas īstenošanai novirzīts finansējums 1,7 miljonu eiro apmērā, paredzot, ka vienas darba vietas maksimālās izmaksas nevar pārsniegt 258,75 eiro.

Viens no uzņēmumiem, kas aktīvi izmanto programmas iespējas, ir Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, kurā nodarbināti vairāk nekā 20 skolēni, kas palīdz rūpēties par dzīvniekiem, sakopj teritoriju, rūpējas par kārtību biļešu iegādes un automašīnu iebraukšanas zonā. Pasākuma laikā mediju pārstāvjiem būs iespēja iztaujāt zoodārza vadību, kā arī aprunāties ar programmas dalībniekiem – skolēniem.

Pasākuma programma, ceturtdien 6. augustā, Meža prospektā 1, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā:
12.10. – 12. 45.   ZOO administrācijas ēkā amatpersonu tikšanās un saruna ar preses pārstāvjiem
12:45 – 13.30.  ZOO teritorijas apmeklējums un saruna ar NVA īstenotā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma dalībniekiem

Dalībnieki:
Ramona Petraviča - Labklājības ministre (KPV LV)
Evita Simsone - Nodarbinātības valsts aģentūras direktore 
Rolands Greiziņš - SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdes priekšsēdētājs
Artūrs Dedumietis (jaunietis) – šovasar strādā zoodārza Zīdītāju nodaļā
Tatjana Ivasenko  - zoodārza Zīdītāju nodaļas vadītāja (sāka strādāt jau skolas vecumā)

| 03.08.2020

Labklājības ministrija ir pārskatījusi tās atbildībā esošo Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu īstenošanas gaitu, iespējamo ieguldījumu un nozīmību pēc krīzes un sagatavojusi priekšlikumus Eiropas Sociālā fonda finansējuma pārstrukturizācijai COVID-19 seku mazināšanai. 

Tiek veidoti jauni pagaidu nodarbinātības pasākumus t.i. algoti pagaidu sabiedriskie darbi, kas sniedz atbalstu noteiktā periodā, kamēr beidzas krīze un stabilizējas ekonomiskā situācija. Tajā tiks iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Atlīdzības apmērs par dalību pagaidu sabiedriskajos darbos būs 200 eiro mēnesī, kas domāti patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, nabadzības risku mazināšanai. Papildus par bezdarbniekiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai.

To nosaka otrdien, 28. jūlijā, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.835 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanas noteikumi””.

Grozījumi noteikumos paredz arī paplašināt mērķa grupu algu subsīdijas atbalsta pasākumā. Pašreiz subsidētā nodarbinātība ir vērsta uz atbalsta sniegšanu no jauna radītās darba vietās ilgstošajiem bezdarbniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti, nodrošinot algas subsīdiju ilgākā laika periodā (līdz diviem gadiem). 

Tagad paredzēts paplašināt pasākuma mērķa grupu sniedzot iespēju, arī bezdarbniekiem nodrošināt atbalstu ātrākai iesaistīšanai darba tirgū un pastāvīgās nodarbinātības sekmēšanai. Algu subsīdijas atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs līdz četriem mēnešiem varēs saņemt subsīdiju darba algai 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī.

Bez tam bezdarbnieka statusu ieguvušajiem augstskolu un koledžu klātienes studentiem paredzēta iespēja piedalīties prasmju un iemaņu attīstības pasākumā, kas ļautu studējošajiem studiju laikā attīstīt pētnieciskās, organizatoriskās, IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā mācību iestādē. Pasākumā iesaistītajiem studentiem tiks izmaksāta stipendija – 10 eiro apmērā par katru dalības dienu. Pasākuma ilgums ir līdz sešiem mēnešiem
 

| 16.07.2020

Cilvēkam, kuram dažādu apstākļu dēļ ir ilgstoši vai nepārejoši ļoti smagi, smagi vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi, kas ietekmē viņa garīgās, fiziskās spējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā, valsts nosaka invaliditāti. 

Šādiem cilvēkiem, atkarībā no veselības stāvokļa un funkcionēšanas ierobežojumu pakāpes, tiek noteikta I, II vai III invaliditātes grupa. Valsts viņiem piešķir invaliditātes pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs no noteiktās invaliditātes grupas smaguma un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, ir noteikta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Ļoti smagas invaliditātes gadījumos valsts piešķir arī īpašas kopšanas pabalstu.  Taču šiem cilvēkiem ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, par kuriem viņi bieži vien ir nepietiekami informēti.

Kādi atbalsta pasākumi, izņemot piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, ir pieejami ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti?

Ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti ir pieejami dažādi valsts apmaksāti atbalsta pasākumi. Viens no atbalsta pasākumiem ir desmit psihologa konsultācijas bērnam, kuram noteikta pirmreizējā invaliditāte, kā arī bērna vecākiem vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem.

Tāpat bērniem, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tiek nodrošināts asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē. Abus šos pakalpojumus var sniegt jebkurš cilvēks, ja viņam ir pieredze bērna ar invaliditāti aprūpē. Lai pieprasītu kādu no asistenta pakalpojumiem, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, kurā deklarēts bērns vai izglītības iestādē, kurā bērns mācās vai plāno mācīties.

Bērniem ar dzirdes traucējumiem, izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai tiek nodrošināti surdotulka pakalpojumi. Izglītības programmas apguvei surdotulks tiek nodrošināts līdz 480 akadēmiskām stundām mācību gadā, bet saskarsmes nodrošināšanai līdz 120h kalendārajā gadā. Pakalpojumu nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) kontakttālrunis papildu informācijai 26278525 vai mājas lapā https://www.lns.lv/lat/.

Bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināti dažāda veida individuāli pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi (TPL). Ja ir dzirdes traucējumi, to mazināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) nodrošina, piemēram, dzirdes aparātus, bet ne tikai tos. Ja ir redzes traucējumi, to mazināšanai Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) nodrošina dažāda veida tiflotehniku (piem., braila raksta vai pārvietošanās palīglīdzekļi). Ja ir dažādi funkcionālie traucējumi, to mazināšanai Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs (TPL Vaivari) nodrošina dažāda veida pielāgotus palīglīdzekļus - ortozes, protēzes, riteņkrēslus. Lai pieprasītu kādu no palīglīdzekļiem, jāvēršas Latvijas Nedzirdīgo savienībā (LNS) pa tālruni 29643789 vai mājas lapā https://surdocentrs.lv/kontakti/; Latvijas Neredzīgo biedrībā (LNB) pa tālruni 67532607 vai mājas lapā https://www.lnbiedriba.lv/lv/pakalpojumi/tiflotehnika/katalogs/; Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā (TPL Vaivari) pa tālruni 67552350 vai mājas lapā https://www.vtpc.lv/lv.

Palīdzēt var arī pašvaldības, kuras var sniegt psihosociālo atbalstu bērnam un vecākiem (psihologs, atbalsta grupas u.c.), piedāvāt dienas aprūpes/rehabilitācijas centra pakalpojumus bērnam ar invaliditāti., kā arī aprūpes mājās pakalpojumu bērnam ar invaliditāti.

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu sniegto atbalstu līdz 2023.gadam deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti pieejami dienas aprūpes centra pakalpojumi, dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērnam un vecākiem, sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību. Pieejams arī īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojums bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 30 dienām gadā. Visus minētos pakalpojumus nodrošina pašvaldības sociālais dienests, kurā ir deklarēts bērna ar invaliditāti, ja attiecīgā pašvaldība piedalās DI projektā.

Kādi atbalsta pasākumi, izņemot noteikto invaliditātes pensiju, ir pieejami pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti?

Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina sociālo rehabilitāciju – sociālo spēju atjaunošana vai uzlabošana un profesionālo rehabilitāciju – jaunas profesijas apgūšanai vai profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošanai, kā arī izglītības iespējas – Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai SIVA koledžā. Papildu informāciju par šiem pakalpojumiem var iegūt, zvanot pa tālruni 67769890 vai rakstot uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai mājas lapā https://www.siva.gov.lv/aktualitates.html.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā dažādus aktīvās nodarbinātības pasākumus personām ar invaliditāti, lai viņas veiksmīgāk varētu iekļauties darba tirgū. Daži no tiem ir – motivācijas programma darba meklēšanai un sociālā mentora pakalpojumi ilgstošajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti; apmācības iespējas; ergoterapeita konsultācija pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas un daudzi citi pakalpojumi. Par šiem un citiem pakalpojumiem, kursu nodrošina NVA sīkāk var uzzināt zvanot pa tālruni 80200206 vai rakstot uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., kā arī mājas lapā https://www.nva.gov.lv/.

Ja cilvēks ar invaliditāti strādā, mācās vai iesaistās dažādos sociālos pasākumos un viņam ir izsniegts VDEĀVK atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, tad var tikt nodrošināts asistenta pakalpojums pašvaldībā. Lai pieprasītu asistenta pakalpojumu, personai ar invaliditāti jāvēršas sociālajā dienestā, kurā deklarēta persona ar invaliditāti.

Gluži tāpat kā bērniem arī pilngadīgām personām ar invaliditāti tiek nodrošināti surdotulka pakalpojumi, individuāli pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi (TPL), dažādi pašvaldību nodrošinātie sociālie pakalpojumi (Ilgstoša sociālās aprūpe; Aprūpe mājās; Dienas aprūpes centrs; Pusceļa māja; Grupu māja/dzīvoklis; Servisa dzīvoklis) un (ES) fondu ietvaros sniegti pakalpojumi (Aprūpe mājās; Dienas aprūpes centri; Specializētās darbnīcās; Grupu dzīvoklis vai māja; “Atelpas brīdis”; Atbalsts dažādās dzīves situācijās), kurus nodrošina personas dzīvesvietas sociālais dienests vai attiecīgā iestāde, kura nodrošina minēto pakalpojumu.
 

| 14.07.2020

Ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski palielinājies ģimenes konfliktsituāciju skaits - gan sadzīviska rakstura konflikti, gan konflikti ar vardarbības pielietošanu. Tas, iespējams, saistāms ar to, ka ģimenes locekļi daudz lielāku laika periodu pavadīja izolēti dzīvesvietā. Psiholoģisku spriedzi ģimenes mikroklimatā radīja arī kāda ģimenes locekļa darba zaudējums. Īpaši negatīvi tas atspoguļojās ģimenēs ar bērniem. 

Šajā laikā ir būtiski ģimenēm savlaicīgi sniegt visaptverošus, intensīvus un uz ģimenes locekļu individuālajām vajadzībām vērstus atbalsta pakalpojumus. Tas mazinātu nepieciešamību pēc ārpusģimenes aprūpes bērniem un ar to saistītos izdevumus un psiholoģiskās sekas.

Tāpēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmēģinājuma projektā par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē 12 mēnešus tiks sniegts ģimenes psihoterapijas pakalpojums. Tas būs pieejams ģimenēm ar bērniem, kā arī  bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā visā Latvijas teritorijā. 

To paredz otrdien, 14. jūlijā, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi".

Šobrīd ģimenes psihoterapijas pakalpojums ir maksas pakalpojums, ko nereti nevar atļauties tās ģimenes, kurām tas būtu vitāli nepieciešams, tāpēc izmēģinājuma projekta ietvaros katrai ģimenei tiks nodrošinātas līdz 10 bezmaksas ģimenes psihoterapeita konsultācijām. 

| 14.07.2020

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) iniciatīvas trešdien, 15. jūlijā plkst. 11.00 notiks sanāksme, kurā ar pašvaldībām un to pārstāvošajām organizācijām pārrunās Labklājības ministrijas potenciālos piedāvājumus, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par garantētā minimālā ienākuma līmeni. Plānots spriest arī par trūcīgas personas ienākumu līmeni un mājokļa izdevumu pabalsta aprēķināšanu.

Labklājības ministre uzsver: “ Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, esošais garantētā minimālā ienākuma līmenis nav spēkā ar 2021. gada 1.javāri, vienlaikus saskaņā ar Satversmes tiesas izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem neatbilstoša ir arī gada sākumā ar pašvaldībām panāktā vienošanās. Līdz ar to jāmeklē jauni risinājumi”.

Plānots, ka ministrija savā piedāvājumā balstīsies uz uzstādījumiem, kas jau definēti minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plānā 2020.-2121. gadam. Tie tostarp paredz, ka, nosakot GMI un trūcīgas personas ienākuma līmeni, jāņem vērā sociāli ekonomiskā realitāte valstī.

Plānots, ka sanāksmē piedalās labklājības ministre Ramona Petraviča un ministrijas speciālisti, kā arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, un Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.

Tikšanās notiks Rīgā, Skolas ielā 28. Mediju iespējas sanāksmes sākumā (foto, video), kā arī pēc tikšanās (foto, video un intervijas).
 

| 13.07.2020

LM uzdevumā ir īstenots pētījums “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums”.  Pētījuma mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai. 

Pētījumā tika analizēti galvenie rezultāti, secinājumi, aktuālās problēmas un sniegti ieteikumi to risinājumiem atbilstoši Pamatnostādņu rīcības virzieniem: izglītība, darbs un nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne. 

Attiecībā uz iekļaujošu izglītību pētījumā secināts, bērni ar smagu invaliditāti iegūst izglītību speciālajās izglītības iestādēs, bērni ar vieglāku invaliditāti – vispārējās izglītības iestādēs. 2019./ 2020.m.g. sākumā 56,2% izglītojamo ar speciālām vajadzībām mācījās vispārizglītojošās izglītības iestādēs, no tiem, 20,7% mācījās vispārējās izglītības un 35,5% - speciālās izglītības programmās.

Pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars: 2017. gada decembrī nodarbinātas bija 25,6% persona ar invaliditāti, 2018. gada decembrī – 26,9% un 2019. gada decembrī – 27,1% personu ar invaliditāti. 2019. gada decembrī 13,6% no visiem bezdarbniekiem bija personas ar invaliditāti, no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem 27,6% bija bezdarbnieki ar invaliditāti.

Laikā no 2014. līdz 2019. gadam ir īstenoti nozīmīgi rīcībpolitikas pasākumi, kuri ir nostiprināti arī normatīvajā regulējumā, mazināts administratīvais slogs personai invaliditātes ekspertīzes uzsākšanai, paplašināts asistenta pakalpojuma saņēmēju loks un tas ir pieejams izglītības programmu apguvei arī augstākajā izglītības iestādē. Attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus, ir palielināts atbalsts vecākiem bērna ar invaliditāti aprūpē, bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības ir būtiski palielināts kopšanas pabalsta apmērs, tiek īstenots deininstitucionalizācijas process, attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Ar ES fondu atbalstu ir izstrādāts un pilotēts atbalsta personas pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem; ir meklēti un rasti risinājumi, lai atvieglotu dažādu pakalpojumu saņemšanu, paplašinātu pakalpojumu sniedzēju loku un attīstītu to tīklu.

Situācija ir uzlabojusies arī vides un informācijas pieejamības jomā. Ir izstrādāts “Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021. gadam”, kas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī; ir izstrādāts normatīvais regulējums vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai; sadarbībā ar NVO sagatavoti metodiskie materiāli vides pieejamības un universālā dizaina principu ievērošanai praksē publiskajā un privātajā telpā. Īpaši svarīgi, ka vides un informācijas pieejamība netiek uzskatīta par nozīmīgu šķērsli personu ar invaliditāti nodarbinātībai.

Personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi neuzrāda viennozīmīgi pozitīvu tendenci - laika posmā no 2015. gada ir pieaudzis to personu ar invaliditāti īpatsvars, kas uzskata, ka sabiedrības attieksme ir diskriminējoša (no 17% 2014. gadā uz 24% 2020. gadā). Kopumā 2020. gadā 16% personu ar invaliditāti apkārtējās sabiedrības attieksmi vērtēja kā atbalstošu un 52% – kā neitrālu.

Ar pētījuma kopsavilkumu un pilnu saturu Jūs varat iepazīties šeit: http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/2014-2020/hp_aktuali/ 

Pētījums tika īstenots LM ES fondu projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2.kārta)” ietvaros.  LM uzdevumā pētījumu veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" no š.g. 20.janvāra līdz 30.jūnijam. Pētījuma izmaksas ir 49 973 eiro.
 

| 13.07.2020

Iespēja saņemt tūlītēju palīdzību krīzes situācijā bērniem ir ārkārtīgi svarīga, jo nerunājot par saviem emocionālajiem pārdzīvojumiem un piedzīvoto, bērni uzkrāj traumas un negatīvo pieredzi, ar ko nākas dzīvot visu atlikušo dzīvi.  To apliecina arī Latvijā pazīstamu influenceru un mākslinieku pieredzes stāsti, ko videoformātā piedāvā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Nelielie videostāsti ir aicinājums visiem aizdomāties par savu rīcību un izvēlēm, par atbalsta nepieciešamību un iespējām izkļūt no krīzes, izmantojot visus pieejamos resursus, tostarp arī Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa jauno pakalpojumu – tiešsaistes konsultācijas jeb čatu.

Ar savu pieredzi videostāstos dalās influenceres Emīlija Sama un Alishuks M, mūziķe un influencere Patrisha un multimākslinieks Artūrs Jenots. Dziļi personiskos stāstos viņi izklāsta iepriekš plašākam skatītāju lokam neatklātus gadījumus, kas radījuši spilgtus emocionālus pārdzīvojumus un atstājuši sāpīgus nospiedumus personības veidošanās procesā.

“Uzticības tālruņa čata opcija ir lielisks variants tiem, kas kautrējas runāt par notikušo, un tiem, kam emociju uzplūdā ir grūtāk sakārtot domas – tas ir visiem pieejama iespēja vieglāk izskaidrot notiekošo. Tāpat čats ir labs palīgs tiem, kam drošāk šķiet nevis runāt, bet rakstīt”, uzsver mūziķe un influencere Patrisha. “Spert pirmo soli, lai kādam pastāstītu par savām problēmām, vienmēr ir grūti. Opcija šo pirmo soli uzrakstīt ir fantastiska iespēja ceļā uz atbilžu meklējumiem”, uzskata improvizācijas teātra aktieris, influenceris un multimākslinieks Artūrs Jenots. “Liels prieks, ka iespējas paplašinās un nu pēc padoma un palīdzības jaunieši var vērsties arī rakstiski!”, uzsver influencere Alishuks M.

 “Bērniem un jauniešiem savstarpējai saziņai šobrīd aktīvi tiek izmantota tieši tiešsaistes vide – nereti rakstot ir vieglāk izteikt savas domas un emocijas, meklēt iespējamos risinājumus un lūgt palīdzību. Brīžos, kad negatīvo emociju, trauksmes vai stresa ir pārlieku daudz, meklēt palīdzību var būt patiešām grūti. Īpaši sarežģīti lūgt atbalstu var būt tiem bērniem, kuri jūt kaunu, bailes, nedrošību, kā arī citas spēcīgas emocijas – šādos gadījumos arī telefonsaruna var šķist pārlieku apgrūtinoša vai biedējoša, savukārt rakstot uz e-pastu, atbilde netiek saņemta uzreiz. Tieši tādēļ esam ieviesuši čata iespēju, ko izmanto arvien vairāk bērnu”, uzsver VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

Ar videostāstiem var iepazīties VBTAI mājaslapā www.bti.gov.lv/lat/aktualitates/?doc=5730&page=, kā arī inspekcijas kontos sociālajos tīklos.
 

Arhīvs Pilns arhīvs