gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 15.03.2019


Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 18. līdz 24. martam rīko informatīvo akciju “Es izvēlos runāt!”, lai sniegtu atbalstu cīņā pret jebkura veida neiecietību jeb mobingu un palīdzētu tās atpazīšanā un seku mazināšanā. Akcijas laikā zvanītājiem tiks sniegta psiholoģiskā palīdzība un atbalsts, kā arī nepieciešamā informācija. 

Akcijas laikā tiek gaidīti zvani no bērniem, kas saskārušies ar neiecietību un mobingu vai bijuši klātesoši citu vienaudžu pazemošanā un izsmiešanā. Lai varētu labāk izprast savus bērnus, kuri saskārušies ar mobingu, un spētu palīdzēt viņiem, tiek aicināti zvanīt arī bērnu vecāki. 

Par mobingu tiek dēvēts psiholoģiskā terora veids, kad viens vai vairāki cilvēki sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret citu cilvēku. Nereti ar mobingu bērni saskaras tieši izglītības iestādēs. Vienaudžu neiecietība un mobings var raisīt bērnos dusmas, bezspēcību, skumjas, naidu, kā arī citas spēcīgas negatīvas emocijas. Bērni, kas ilgstoši ir mobinga upuri, var izjust izmisumu, jo apkārtējie neievēro bērna ciešanas un nepalīdz risināt radušos situāciju. Reizēm bērnus bailes un bezspēcība pārņem tik spēcīgā līmenī, ka rodas suicidālas domas. 

Mobings var izpausties gan kā fiziska un emocionāla vardarbība, gan kā vienaudža ilgstoša ignorēšana un apzināta izstumšana no, piemēram, klases kolektīva. Nereti ilgstošas nesaskaņas sākas ar konfliktu, tādēļ pieaugušajiem īpaši būtiski sekot līdzi konflikta gaitai un nepieciešamības gadījumā palīdzēt bērniem tā risināšanā, neļaujot konfliktam ieilgt un kļūt par sākumu mobingam pret kādu bērnu. Prevencijai un pieaugušo iesaistei  ir būtiska loma, lai izglītības iestādē nodrošinātu bērniem drošu un pieņemošu vidi, laicīgi ievērojot vienaudžu nesaskaņas un palīdzot tās risināt. 

Akcijas laikā ikvienam ir iespēja zvanīt uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 un ziņot par vardarbības gadījumiem, saņemt profesionālas psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu, kā arī nepieciešamo informāciju.

Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, kas ir anonīma un darbojas visu diennakti.

| 12.03.2019

Vides pieejamība sevī ietver daudz vairāk nekā tikai fizisku šķēršļu likvidēšanu – tā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem sniedz iespēju sazināties ar cilvēkiem, nodrošina pieeju ikdienai, darbam un arī dzīvībai nepieciešamiem pakalpojumiem. Jo pieejamāka vide, jo lielāka iespēja cilvēkam būt patstāvīgam, neatkarīgam un kvalitatīvi pavadīt laiku ārpus mājas.

Visaptveroša un pastāvīga situācijas analīze par vides pieejamību Latvijā netiek veikta, tomēr ir pieejami vairāki Tiesībsarga ziņojumi un pētījumi, kā arī citi informācijas avoti, kas pārliecinoši norāda, ka vides un informācijas nepieejamība Latvijā rada šķēršļus, kas ierobežo personu ar invaliditāti tiesības un brīvību.

Tāpēc Labklājības ministrijā sagatavots “Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021. gadam”, kuru otrdien, 12. martā, pieņēma valdības sēdē. Tas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī. Plānā noteikti politikas mērķi, galvenie rīcības virzieni un rezultāti (labums, ko gūst sabiedrība), pasākumu rezultātā sasniedzamie rādītāji, kā arī par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas. 

Plāns ir izstrādāts atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2017. gada rekomendācijām Latvijai pieejamības jomā. Dokuments vienkopus strukturēti parāda sabiedrībai valsts virzību uz pieejamas vides nodrošināšanu un apņemšanos īstenot starptautiski uzņemtās saistības.

Plāna mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto elektronisko pakalpojumu un publisko ēku un teritoriju, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, skaitu. Plāna vīzija ir nodrošināt, ka līdz 2030. gadam valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi, tostarp elektroniskie, ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem neatkarīgi no vecuma un sociālā stāvokļa. Tas nozīmē, ka šajā plānā uzsāktie pasākumi ir jāturpina arī pēc 2021. gada - līdz ir nodrošināta pieejamība.

Plānā paredzēto pasākumu izpildi koordinē LM. Taču, ņemot vērā, ka Plānā paredzētie pasākumi skar visas personu ar invaliditāti dzīves jomas, ikviena ministrija ir atbildīga par tās nozarē nepieciešamo pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vajadzību ievērošanu un iekļaušanu dažādu nozaru ministriju īstenotajās politikās. 

Svarīgākā plāna īstenošanas sastāvdaļa ir personu ar invaliditāti vērtējums, kādēļ attiecīgās interešu aizstāvības organizācijas uzskatāmas par galvenajiem sadarbības partneriem gan universālā dizaina attīstīšanā, gan tā kvalitātes kontrolē.

Ieviešot šo plānu, labuma guvēji būs ne tikai personas ar invaliditāti, bet arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš pārvietojas būvētajā vidē un izmanto publiskos pakalpojumus, tostarp vecāka gadagājuma cilvēki un ģimenes ar maziem bērniem.

| 08.03.2019

Lai nodrošinātu klientiem labākus dzīves apstākļus un novērstu iespējamu klientu veselības stāvokļa saasināšanos, kā arī rūpējoties par atbilstošiem darba apstākļiem darbiniekiem, pieņemts lēmums ar 2019. gada 1. jūliju izbeigt valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Baldone” darbību. Minētās filiāles ēku tehniskais stāvoklis nav atbilstošs un rada risku filiālē dzīvojošo un strādājošo personu veselībai un dzīves kvalitātei. Lai nodrošinātu atbilstošus dzīves apstākļus, būtu jāveic būtiskas investīcijas ēku funkcionalitātes nodrošināšanai.

Jau 2017. gadā iezīmējas problēmas ar filiāles apkures un siltā ūdens padeves sistēmu. Novecojusi infrastruktūra regulāri rada neparedzētas situācijas ne tikai siltuma un ūdensapgādes nodrošināšanā, bet arī ēkas funkcionalitātes saglabāšanā. Ēkas kopējais tehniskais stāvoklis šobrīd ir apmierinošs, bet prasa vairākus uzlabojumus gan no vides pieejamības, gan no sanitāro normu nodrošināšanas viedokļa. Lai ēka, kurā atrodas filiāle “Baldone”, būtu droša klientiem un darbiniekiem, nepieciešamie ieguldījumi sasniedz gandrīz piecus miljonus eiro.

Filiālē “Baldone” šobrīd pakalpojumus saņem 95 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, no kuriem četri ir bērni vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Visiem tur dzīvojošajiem cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja valsts finansēto pakalpojumu saņemt citās VSAC “Rīga” filiālēs (vairumam filiālē “Teika” un “Ezerkrasti”) vai citos sociālās aprūpes centros atbilstoši brīvajām vietām un pašu klientu izvēlei – labākos apstākļos. Darbiniekiem, atbilstoši to kvalifikācijai un pieejamajām vakancēm, tiks piedāvāta iespēja pāriet darbā uz citām VSAC “Rīga” filiālēm, arī uz tām, uz kurām tiks pārcelti filiāles “Baldone” klienti. Katra konkrēta cilvēka iespējamās turpmākās darba vietas meklējumos tiks nodrošinātas Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu atbalsts.
 

| 07.03.2019

Kā jau katru gadu 8. marts tiek atzīmēts kā Starptautiskā sieviešu diena, kas tiek atzīmēta arī kā Sieviešu solidaritātes diena. Vēsturiski šī diena ir tikusi dažādi ideoloģiski interpretēta. Starptautisko Sieviešu dienu pirmoreiz svinēja 1911. gadā, bet Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) to atzina 1975. gadā.

Mūsdienās šī ir diena, kad mēs svinam sieviešu sasniegumus izglītībā, karjerā, savas lomas un personības apzināšanā, vienlīdz saprotot, cik daudz darba vēl jāiegulda dzimumu līdztiesības un vienlīdzības jomā.

Aicinām iepazīties ar būtiskiem statistikas un pētījumu datiem, kas ļauj novērtēt un salīdzināt, kāda ir sieviešu un vīriešu situācija Latvijā no vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspekta, parādot gan pozitīvas izmaiņas un tendences, gan atklājot jaunus izaicinājumus, kas liek mērķtiecīgāk plānot un īstenot pasākumus, lai uzlabotu, īpaši, sieviešu situāciju, bet neaizmirstot arī par vīriešiem. 

  • 2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 044 738 sievietes un 889 641 vīrietis. 
  • Sieviešu vidējais dzīves ilgums ir 79.6 gadi; vīriešiem - 69.8gadi.
  • Sieviešu un vīriešu nodarbinātības rādītāji liecina, ka 2018. gadā bija nodarbināts 61,7 % sieviešu un 67, 7 % vīriešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
  • Tikai 6% sieviešu nodarbojas ar dabaszinātnēm, tehnoloģiju attīstību un inženierzinātni (STEM joma). 
  • Latvijā augstākā izglītība ir 35,6% sieviešu un 22% vīriešu. Sieviešu īpatsvars Latvijas augstskolu absolventu vidū 2018. gadā bija 63,5%.
  • 29% Latvijas sieviešu ieņem vadošus amatus. Trešā daļa no visiem Latvijā esošajiem uzņēmumiem pieder sievietēm. Attiecībā uz amatiem - 30,2% no visiem Latvijas uzņēmumiem amatus ieņem sievietes. 
  • Darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem 2017. gadā bija 15,7 %.
  • 2016. gadā sievietes saņēma par 15,4% mazāku pensiju nekā vīrieši. 
  • Nabadzības riski pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas apdraud pusi Latvijas sieviešu (49,8%) un pēc 75 gadu sasniegšanas tie pieaug līdz 56,6%.
  • Sievietes ir proporcionāli maz (~20-30%) pārstāvētas augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos (Latvijā lielāko uzņēmumu lēmējinstitūcijās, Latvijas bankas vadībā); 31% - Saeimā. 
  • 2018. gadā vardarbībā cietušas 476 sievietes, no kurām 108 cietušas no vardarbības ģimenē, 8 nogalinātas, un 34 gadījumos varmāka bijis laulātais.
  • 19% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir izplatīta diskriminācija pēc dzimuma.
| 07.03.2019

Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no cilvēka apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt cilvēka zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru.  Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas ceturtdien, 7. martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāpieņem valdības sēdē.
    
Cilvēkam negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz - arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja cilvēkam ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko – pakalpojumu. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, cilvēki, kas jau saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, turpinās saņemt šos pakalpojumus līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam. 

Likumprojekts precizē arī atsevišķas citas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Plānots, ka jaunā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība attiecībā uz atlīdzību aprēķināšanu stāsies spēkā 2021. gadā, līdz kuram tiks izstrādāti arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. 

| 26.02.2019

Lai veicinātu „sistēmas bērnu” adopciju, viņu iespējas augt ģimenē, ar š.g. 1. jūliju paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., 107,50 EUR mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 EUR mēnesī par bērnu no 7 līdz 18 gadiem. Tāpat adoptētājiem saglabājas vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju 1422,87 EUR apmērā. 

Tāpat ar š.g. 1. jūliju lielāks atbalsts būs tām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana smago funkcionālo traucējumu dēļ. Šie bērni nevar dzīvot patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pilngadību, saglabājoties īpaši smagai invaliditātei un nereti pat veselības stāvoklim pasliktinoties. Iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu par 100 eiro, t.i., 313,43 EUR mēnesī (līdz šim – 213,43 EUR). 

Šīs izmaiņas paredz otrdien, 26. februārī, valdības apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā".

Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kā minēto pabalstu izmaksātājs varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, noteikts, ka bērna adopcijas pabalsta izmaksu par periodu no 2019. gada 1. jūlija uzsāks ne vēlāk kā no 2019. gada 1. oktobra. Savukārt pieaugušajiem ar īpaši smagu invaliditāti, kuras cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalstu pārrēķinās un pabalsta starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. septembrim. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu palielinātā apmērā piešķirs vai pārrēķinās un izmaksās līdz ar likuma grozījumu stāšanos spēkā – no š.g. 1. jūlija.

Adopcijas pabalstu piešķirs un izmaksās VSAA, pamatojoties uz adoptētāja iesniegumu. 

| 11.02.2019

Šobrīd gatavotajā 2019. gada budžeta projektā, ko Saeimā valdība plāno iesniegt marta sākumā, Labklājības ministrijas plānotajām prioritātēm tiks atvēlēti 8,6 miljoni eiro.

”Esmu gandarīta, ka 2019. gada budžetā ir izdevies nodrošināt gan atalgojuma palielinājumu valsts sociālo aprūpes centru darbiniekiem, gan palielināt finansiālo atbalstu ģimenēm, kuras rūpējas par bērniem ar smagu invaliditāti. Domāju, ka arī atbalsts adoptētājiem arvien vairāk veicinās bērnu nokļūšanu ģimenēs,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbinieku atalgojumam šajā gadā būtu iespējams novirzīt 4,8 miljonus eiro, kas ļautu no 1.aprīļa VSAC darbiniekiem palielināt darba algas vidēji par  145 eiro mēnesī, savukārt sociālajā aprūpē iesaistītajiem darba samaksas pieaugumu plānots vēl lielāks, nodrošinot likumdošanā maksimāli iespējamo mēnešalgas apmēru.  Tas ļautu arī radīt pozitīvu ietekmi uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu, tādējādi uzlabojot VSAC dzīvojošo, valsts apgādībā esošo personu, tostarp - personu ar invaliditāti, dzīves kvalitāti.

Budžeta projektā 927 tūkstoši eiro atvēlēti jaunam atbalsta mehānismam adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanas spēkā stāšanās. Proti, tiks izmaksāts bērna adopcijas pabalsts par katru adoptēto bērnu, kurš atradies ārpusģimenes aprūpē, līdz bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Jaunā pabalsta ieviešana plānota no 2019. gada 1. jūlija. Plānotais pabalsta apmērs - minimālo uzturlīdzekļu apmērā (107,50 eiro mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 eiro mēnesī par bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem). Jaunais pabalsts veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē un sekmētu bērnu ātrāku un veiksmīgāku integrāciju jaunajā ģimenē, ļaujot adoptētājam pirmsadopcijas aprūpes laikā atrasties atvaļinājumā un pilnvērtīgi veltīt laiku un uzmanību bērnam.

Ģimenes, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, saskaras ar situāciju, ka bērni nevar eksistēt patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pieaugušā vecumu. Tāpēc 2019. gada budžeta projektā par 100 eiro mēnesī iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu. Šogad šim mērķim tiks piešķirti 2,7 miljoni eiro.

2019. gada budžeta projekts vēl ir jāapstiprina valdībā un par to ir jānobalso Saeimā.

Arhīvs Pilns arhīvs