gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 08.11.2018

8.-9. novembrī Latvijā notiks Eiropas Komisijas (EK) divu dienu darba vizīte, lai pārrunātu jautājumus par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un deinstitucionalizācijas procesa virzību. Vizītes laikā EK tiksies ar Eiropas Savienības (ES) fondus pārvaldošajām ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, runās par sasniegtajiem rezultātiem un nākotnē plānotajām aktivitātēm šajā jomā. Tāpat EK iepazīsies ar labās prakses piemēriem.

Ar ES struktūrfondu atbalstu, 2015. gada nogalē Latvijā ir uzsākts deinstitucionalizācijas process. Tas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmas izveidi valstī, lai nodrošinātu, ka bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, var augt ģimeniskā vidē, un bērni ar funkcionāliem traucējumiem var saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu, spēj dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.

Gatavojoties vizītei, Mjuriela Gina (Muriel Guin), Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja, saka: "Viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem ir veltīts bērnu aprūpei un atbalstam bērniem. Pīlārs arī atbalsta tiesības uz pieejamiem un kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši mājaprūpi un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Tikai ar kopīgiem centieniem gan no valsts valdību puses, gan no pašvaldībām un sabiedrības kopumā mēs varam nodrošināt cienīgu dzīvi ārpus institūcijām personām ar īpašām vajadzībām un bērniem - dzīvi ģimenes vidē." Angela Martinez Sarasola, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja, piebilst: "Aiz ES finansējuma bezpersoniskiem skaitļiem ir reālu cilvēku stāsti. Priecājos, ka daudzas pašvaldības Latvijā ir apņēmušās īstenot deinstitucionalizācijas projektus. Es ceru, ka šīs iesāktās, vietējās kopienās balstītās, reformas turpināsies."

EK īpaši norāda uz pašvaldību būtisko lomu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā un deinstitucionalizācijas procesa sekmīgā īstenošanā. Mērķtiecīgs pašvaldību darbs un ieguldījums ir atslēga veiksmīgai deinstitucionalizācijas norisei valstī. 9. novembrī EK, Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji dosies izbraukumā uz Siguldu un Jelgavu. Siguldā iecerēts klātienē iepazīties ar biedrības “Cerību spārni’’ sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un viesoties sociālajā uzņēmuma, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti “Visi var!” Savukārt Jelgavā notiks tikšanās ar Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna “Atver sirdi Zemgalē” vadītājiem, kā arī apmeklēts dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, grupu māja un dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Deinstitucionalizācijas process Latvijā šobrīd balstās uz ES struktūrfondu ieguldījumiem, un tā atbalstam līdz 2023. gada beigām kopumā atvēlēts aptuveni 91 miljonu eiro liels finansējums no ES, no kura 15% ir nacionālais līdzfinansējums. Šis finansējums ietver gan pakalpojumu sniegšanas, gan nepieciešamās infrastruktūras izveides izmaksas.

Lielākajā daļā attīstīto valstu līdzīgas sociālā atbalsta sistēmas jau izveidotas un darbojas efektīvi. Deinstitucionalizācijas process veicina veselīgas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos, kas aicina uz ikvienu cilvēku raudzīties līdzvērtīgi, neierobežojot indivīda tiesības uz pašnoteikšanos, un apliecina, ka Latvija var būt labas mājas ikvienam cilvēkam arī tad, ja viņam ir īpašas vajadzības.

_____________________

KONTEKSTS:

Šī vizīte veltīta Latvijas situācijas un darāmo darbu apzināšanai, iedzīvinot Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principus sociālās iekļaušanās jomā.

Eiropas Sociālo tiesību pīlārs ietver 20 pamatprincipus un tiesības, kas ir nepieciešami taisnīgāka un pieejamāka darba tirgus, kā arī sociālās drošības sistēmas izveidei ES dalībvalstīs.

| 05.11.2018

Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kas realizē deinstucionalizācijas procesu, kura mērķis ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšana sabiedrībā. Labklājības ministrija, īstenojot šo procesu, guvusi apstiprinājumu tam, ka integrācijas izdošanās nav atkarīga tikai no izmaiņām normatīvajā regulējumā. Proti, nereti ekspertiem un procesa virzītājiem nākas sastapties ar pretestību un vēlēšanos “sūtīt cilvēkus uz aprūpes iestādēm vai paturēt tajās” gan no sabiedrības, gan šajā nozarē strādājošajiem, gan arī dažāda līmeņa lēmuma pieņēmējiem. Vairāk izzinot iemeslus šai pretestībai, kļūst skaidrs, ka tā balstās aizspriedumos un mītos, tādējādi stigmatizējot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.

Primāri, lai sekmētu pozitīvu pārmaiņu norisi sabiedrībā, Labklājības ministrija aicina ikvienu iesaistīties šajā procesā un kļūt par idejas vēstnešiem – gan valsts augstākās amatpersonas, gan arī katru individuāli, lai panāktu pārmaiņas domāšanā visos sabiedrības slāņos. Ministrijā norāda – iesaistīties var pavisam vienkārši – izglītojoties pašam, izglītojot citus un iepazīstoties ar kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” materiāliem un daloties ar tiem. Tāpat, piedomājot pie tā, vai paziņu lokā nav kāds cilvēks vai ģimene, kam iespējams sniegt savu atbalstu – zināšanas, daļu brīvā laika.

“Pēdējos gados publiskajā telpā arvien aktuālāki kļūst jautājumi, kas skar sabiedrības vismazāk aizsargāto daļu (bērnunamu bērnus un cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti) un šo grupu iespējām integrēties sabiedrībā – atrast darbu, nejusties izsmietam vai atstumtam un, kas visbūtiskāk, nedzīvot “izolēti” (bērnunamā vai psihiskās aprūpes iestādē). Nereti lielākie šķēršļi ir nevis institucionāli, bet gan emocionāli, proti, bieži tuvinieki, kuru aprūpē bijuši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, neuzticas sabiedrībai un neatbalsta šo cilvēku patstāvīgu dzīvi, jo sabiedrībā iesakņojušies aizspriedumi pret noteiktu sabiedrības grupu, kas līdzāspastāvēšanu padara ļoti apgrūtinātu vai pat neiespējamu,” stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.

Faktu, ka atšķirīgā pieņemšana mūsu sabiedrībā ir apgrūtināta apliecina arī pirms trim gadiem veiktā Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā rezultāti – teju puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir izplatīta diskriminācija invaliditātes dēļ (tā norādījuši 43% respondentu).

“Sabiedrībai ir nepieciešams saprast, ka cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem ir līdzvērtīgs ikvienam citam sabiedrības loceklim, jo arī viņiem ir sapņi, hobiji un dzīves mērķi. Tāpēc ilgstošas aprūpes institūcija nav īstā mājvieta, kur cilvēkam būtu jādzīvo,” turpina Kristīne Lasmane, “Šādas pozitīvas pārmaiņas noris lēni, un tā būtiskākais iemesls ir neinformētība. Kā liecina citu valstu pieredze, tad šīs stigmas “pārlaušanā” ir jāpiedalās praktiski visai sabiedrībai – valsts augstākajām amatpersonām, uzņēmējiem, nevalstiskajam sektoram un katram no mums individuāli.”

Eksperte kā pozitīvos efektīvas un funkcionējošas līdzāspastāvēšanas piemērus min Lielbritāniju, Čehiju un Somiju. Piemēram, Lielbritānijā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem mentoru ir kļuvis Princis Harijs, kurš izveidojis kustību “Heads Together”, lai lauztu aizspriedumus par cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem.

Kristīne Lasmane norāda: “Lielbritānijā ir aprēķināts, ka cilvēki ar psihiskiem traucējumiem biznesam un darba devējiem ik gadu rada zaudējumus 35 miljardus mārciņu apmērā – tie ir arī konkrēti zaudējumi valsts budžetam un attiecīgi kļūst mazāk līdzekļu, ko tērēt citām vajadzībām. Šīs programmas vadītāji atzīst, ka šajā jomā tiek darīts pārāk maz no visām pusēm un tādēļ ar šīs programmas iniciatīvām tiek mēģināts iesaistīt biznesu un citas auditorijas problēmas risināšanā – tās saistītas ar darba un izglītības vides piemērotības veicināšanu (padomi, praktiski instrumenti utt.), pat līdzāspastāvēšanu armijā u.c.”

Tāpat eksperte kā pozitīvus piemērus norāda Čehiju un Somiju, kur tiek sniegts integrēts sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu atbalsts un izmantoti digitalizēti risinājumi kas pamatā vērsti uz to, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu kļūt par maksimāli pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.

“Visās valstīs, kurās process norit sekmīgi ir iespējams konstatēt vienu kopīgu iezīmi – formāla vai neformāla vienošanās par ikviena indivīda nozīmīgumu un lomu, neskatoties uz viņa  psihiskajiem traucējumiem. Un šai atzīšanai jānotiek visos sabiedrības līmeņos, arī individuāli. Turklāt – ja procesa patronāžu uzņemas valsts pirmās amatpersonas, procesa izdošanās ir vēl reālāka un ātrāka,” noslēdz Kristīne Lasmane.

Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

| 30.10.2018

Labklājības ministrija 31. oktobrī, 7. novembrī un 14. novembrī organizē seminārus par aktualitātēm ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbā.  
Uz semināriem aicināti valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu vadītāji un sociālie darbinieki.

Semināros tiks sniegta informācija par aktualitātēm normatīvo aktu regulējumā, kā arī Tiesībsarga biroja speciālists sniegs informāciju par aprūpes institūciju vizīšu laikā veiktajiem novērojumiem, savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālists par ārpusģimenes aprūpes iestādēs pārbaudēs konstatēto.

Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu vadītāji un speciālisti dalīsies pieredzē par institūcijas darba plānošanu un izpildes uzraudzību, par klientu aprūpes nodrošināšanas dokumentēšanu. Semināros tiks pieaicināti lektori, kuri dalīsies pieredzē par pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot bērnu un pilngadīgu personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijās.

Semināri notiks Valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” filiālē „Ezerkrasti”, Berģu ielā 142, Rīgā, aktu zālē.

| 30.10.2018

Turpmāk ārvalstu adoptētājs nevarēs adoptēt bērnu no audžuģimenes, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs būs bērna radinieks. Tāpat precizēts, kāda veida dokumenti ārvalsts institūcijai jāiesniedz Labklājības ministrijai adopcijas gadījumos.  

Minēto cita starpā nosaka Ministru kabineta noteikumi “Adopcijas kārtība”, kas otrdien, 30. oktobrī tika pieņemti valdības sēdē.

Noteikumi paredz, ka turpmāk adoptētājiem būs obligāti jāapgūst speciāla mācību programma, jo ir bijuši gadījumi, kad par adoptētāju kļūst personas, kuras emocionāli nav nobriedušas adopcijas faktam vai kuru mērķis nav sniegt atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam. Tāpat ir noteikti konkrēti termiņi, kādos veicamas atsevišķas adopcijas procesā ietilpstošās darbības, tai skaitā atbildes sniegšanai par bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē, pirmsadopcijas aprūpes nodrošināšanu un termiņš prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā par adopcijas apstiprināšanu, savukārt ārvalstu adoptētājiem būs jāsniedz pēcadopcijas ziņojumi.

Jaunā adopcijas kārtība bāriņtiesām paredz konkrētus un precīzus adopcijas procesa termiņus, jo līdz šim tādu nebija. Konkretizētas arī katras bāriņtiesas funkcijas un izpratne par veicamajiem uzdevumiem attiecībā uz adoptējamo un adoptētāju, kas ļaus samazināt to gadījumu skaitu, kad tiek mākslīgi paildzināts bērna adopcijas process.

Tāpat paplašināts bāriņtiesām iesniedzamais informācijas apjoms par potenciālo adoptētāju, bet pašām bāriņtiesām noteikts pienākums sniegt informāciju par bērnu termiņos.

| 26.10.2018

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ reizēm apgrūtina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Nereti garīga rakstura traucējumi cilvēkiem tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms vai Dauna sindroms. Taču reizēm GRT rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām. Kā labāk izprast šīs dažādās diagnozes un kā pareizi komunicēt ar cilvēkiem, kam ir GRT, skaidro Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. M. Taube norāda: “Psihiski traucējumi ir slimības, kurām ir bioloģiski, psiholoģiski un sociāli cēloņi. Šobrīd izpētīts, ka dažādu izpausmju un dažāda smaguma psihiskus traucējumus var piedzīvot katrs trešais Eiropas iedzīvotājs. Taču, pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai, lielāko daļu šo traucējumu, iespējams, sekmīgi ārstēt. Būtiski saprast, ka ārstēšanas procesā, gluži tāpat kā jebkuru citu slimību gadījumā, vislabākie rezultāti sasniedzami, ja palīdzība tiek saņemta iespējami ātrāk un ja saslimušais saņem apkārtējo atbalstu un sapratni.”

Cilvēki ar GRT ir ļoti dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko  saslimšanu traucējumu smagums, gan diagnožu kopumi, un atšķiras arī pašu cilvēku raksturi. Neatkarīgi no GRT veida, viņu jūtas, vēlmes, emocijas un nepieciešamība pēc pašizpausmes ir tikpat svarīgas kā citiem cilvēkiem Tādēļ psihiatrs prof. M. Taube norāda uz galvenajām pazīmēm, kas raksturo GRT izplatītākās diagnozes, un skaidro, kas jāatceras saskarsmē ar šiem cilvēkiem, lai viņus labāk izprastu un dotu tiem iespēju sniegt pienesumu sabiedrībai

Dauna sindroms

Pasaulē vidēji viens no 700 bērniem piedzimst ar Dauna sindromu. Dauna sindroms ir visbiežākā hromosomālā patoloģija un viens no biežākajiem garīgās atpalicības cēloņiem. Šī sindroma pamatā ir viena lieka - 21. hromosoma. Dauna sindroms izpaužas ar intelektuālās attīstības traucējumiem un tā ārstēšanas iespējas ir ierobežotas.

Nereti cilvēki ar Dauna sindromu vizuāli atšķiras, taču visvairāk tos raksturo ļoti draudzīgā, pat vientiesīgā izturēšanās, kas var šķist nedaudz bērnišķīga. Neierasti draudzīgā un familiārā uzvedība apkārtējos var samulsināt, radot nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nereti nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas. Tādēļ izpauž savas emocijas šādi – ar vēlmi pieskarties, draudzēties.

Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir Dauna sindroms, nav nepieciešams ievērot kādas specifiskas saskarsmes prasmes. Šiem cilvēkiem komunikācija ir vienlīdz svarīga kā ikvienam, tādēļ no tās nav jāvairās, taču jāatceras, ka tā var būt neierasti draudzīga.

Autisms

Autisms ir psihiski traucējumi, kam var būt ļoti dažādas formas – tas var izpausties gan kā vieglas saskarsmes grūtības, ar kurām iespējams dzīvot patstāvīgu un pilnvērtīgu mūžu, gan smagāki psihiski traucējumi, kam raksturīgas ierobežotas spējas pilnvērtīgi komunicēt un sociāli mijiedarboties. Cilvēki ar autismu var būt ļoti intraverti un nekomunicēt vispār, tai pašā laikā var būt arī intelektuāli labi attīstīti, apdāvināti kādā noteiktā jomā. Autisms nav ārstējams, taču traucējumus iespējams mazināt.

Lielākoties cilvēki ar autismu vizuāli neatšķiras, taču atšķirībā no slimības smaguma pakāpes, tos raksturo vēlme norobežoties, noslēgties no apkārtējās sabiedrības. Šiem cilvēkiem nereti ir grūti saprasties ar vienaudžiem. Viņiem patīk sava lietu kārtība, ierastā vide un ierastie cilvēki, tādēļ viss jaunais un nepierastais viņos var radīt satraukumu.

Komunicējot ar cilvēkiem, kam ir autisms, nevajadzētu būt pārlieku uzstājīgiem vai uzbāzīgiem, bez vajadzības aiztikt viņu mantas vai kā savādāk ietekmēt viņu ierasto vidi.

Depresija

Depresija ir psihiska slimība, kas var saasināties un izpausties viļņveidīgi. Šī slimība ir biežākais pašnāvību iemesls. Tā ietekmē cilvēka emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Tās biežākie simptomi ir nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks nespēj priecāties, parādās nepamatota vainas sajūta, nākotnes redzējums kļūt drūms. Ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. Nereti ir traucēts miegs, izmainīta apetīte, cilvēks kļūst lēnīgs, izjūt sasprindzinājumu un var parādīties domas par pašnāvību.

Depresija nepāriet pati no sevis. Līdzcilvēkiem redzot izmaiņas cilvēka uzvedībā – nomāktību, vienaldzību pret apkārt notiekošo, tā laikus ir jāspēj identificēt, lai palīdzētu noorganizēt vizīti pie speciālista. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/ vai psihoterapiju, smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.

Komunicējot ar cilvēkiem, kam ir depresija, vajadzētu izvairīties no klišejiskām frāzēm, nosodījuma, kritizēšanas un padomu došanas. Šādi izteikumi cilvēkiem, kuriem ir depresija, var radīt vēl mazāku ticību saviem spēkiem. Vispareizākā rīcība depresijas saasinājuma laikā, kas var izpausties viļņveidīgi, ir nenovēršanās, iejūtīga uzklausīšana un palīdzība sazināties ar speciālistu. Pārējā laikā pret cilvēkiem, kam ir depresija, nav nepieciešams izturēties kā īpaši. Tas ir līdzīgi kā ar jebkuru citu slimību, piemēram, mēs zinām, ka cilvēkam ir cukura diabēts, taču tādēļ pret viņu mūsu attieksme un ikdienas saskarsme nemainās.

Šizofrēnija

Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska slimība, kas skar apmēram 1% populācijas un izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Tā var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Šizofrēnija izpaužas ar īstenībai neatbilstošām idejām, piemēram, idejām par vajāšanu, ka kāds cilvēku izseko vai indē, halucinācijām, no kurām raksturīgākās ir dzirdes halucinācijas, domāšana var kļūt juceklīga un neloģiska. Cilvēkam var attīstīties emociju, gribas, motivācijas un interešu trūkums. Nereti viņiem vairs nerūp ikdienas higiēnas normu ievērošana, viņi kļūst nevīžīgi, norobežojas un izjūt bailes. Ļoti bieži šī slimība raksturīga cilvēkiem, kas dzīvo uz ielas – vienaldzība pret apkārtējo vidi un sevi un laicīgi nesniegta palīdzība noved cilvēkus pie tā, ka viņi zaudē darbu, mājas un kļūst par bezpajumtniekiem.

Šizofrēnijas ārstēšana ir ļoti komplicēta. Vienlīdz svarīgi ir ne tikai mazināt un pārtraukt simptomus ar medikamentu un psihoterapijas palīdzību, bet arī sniegt pareizu sociālo aprūpi. Šizofrēnijas slimniekiem būtiska ir viņu nodarbināšana, nepieļaujot “sēdēšanu četrās sienās”. Tādēļ rehabilitācijā svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts, palīdzība iekļauties sabiedrībā, strādāt, sasniegt savus dzīves mērķus. Smagākos gadījumos būtiska ir sociālo dienestu spēja sniegt atbalstu – dzīvesvietu, darba iespējas, piemēram, specializētās darbnīcās.

Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir šizofrēnija, jāatceras, ka vairumā gadījumu šie cilvēki nav agresīvi un ar viņiem var komunicēt kā ar ikvienu sabiedrības locekli. Taču reizēm, uznākot lēkmei, murgainu ideju vai halucināciju iespaidā šie cilvēki var izjust vēlmi aizstāvēties. Šādos gadījumos nepieciešams runāt mierīgi un skaidri, nekādā gadījumā nedrīkstētu apgalvot, ka halucinācijas patiesībā nepastāv, labāk ir nestrīdēties, izteikt sapratni un nomainīt sarunas tematu, vēršot šī cilvēka uzmanību uz ko citu – daudz interesantāku. Izteikti akūtās situācijās, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija ir psihiski traucējumi, kas izpaužas ietekmējot cilvēka veģetatīvās sistēmas pamatfunkcijas, un kam nav iespējams rast objektīvu un medicīniski izskaidrojamu iemeslu.

Cilvēki ar veģetatīvo distoniju pamatā izjūt trauksmi, ko papildina ķermeņa funkciju vai sajūtu traucējumus, ko nevar ietekmēt. Piemēram, pastiprināta svīšana, karstuma viļņi, elpas trūkums, sirdsklauves, sarkšana, sausums mutē, trīcēšana, klepus, bieža urinācija, paātrināta zarnu darbība, kas satraukuma brīžos liek steidzami apmeklēt tualeti u.tml. Cilvēkam ar fiziskām saslimšana slimībām nereti ir līdzīgi simptomi, taču, izmeklējot klīniski, šiem cilvēkiem  saslimšana slimības cēloni nav iespējams noteikt. Parasti veģetatīvo distoniju saista ar dažādas intensitātes stresu. Šī slimība pamatā tiek ārstēta ar psihoterapiju, taču reizēm papildus jālieto arī medikamenti.

Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir veģetatīvā distonija, nav nepieciešams ievērot kādas īpašas saskarsmes formas. Vēlams šos cilvēkus atbalstīt un motivēt regulāri sportot, praktizēt relaksācijas vingrojumus un ievērot sabalansētu dienas režīmu.

PADOMI SASKARSMĒ AR CILVĒKIEM, KURIEM IR GRT

  • Drošības sajūta

Cilvēkiem, kuri slimo ar kādu no psihiskām slimībām, drošības sajūta ir ļoti svarīga. Nereti cilvēki baidās ne tikai par savu fizisko drošību, bet arī par to, ka tiks kritizēti, nosodīti, izsmieti, atstumti un nepieņemti. Saskarsmē ar cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi, īpaši svarīgi ir radīt sajūtu, ka mēs nenodarīsim ne fizisku, ne emocionālu kaitējumu.

  • Pieņemšana

Lielai daļai cilvēku, kuriem ir kādi psihiski traucējumi, neapzināti ir iekšēja sajūta, ka viņi nav pietiekami mīlami vai vērtīgi. Svarīgi, lai saskarsmē ar cilvēku, kam ir GRT, mēs parādām savu izpratni un līdzjūtību par situāciju – svarīga ir pieņemšana.

  • Uzslavēšana

Liela daļa cilvēku, kas sirgst ar psihiskiem traucējumiem, iekšēji jūtas nevarīgi un bezspēcīgi. Nereti viņos mājo bezcerības sajūta. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir komunicējot dot cerību, iedrošināt un uzslavēt.

  • Cieņa un novērtējums

Cilvēkiem ir vieglāk sarunāties un atvērties, ja viņi jūtas līdzvērtīgi sarunu partnerim, nevis pamācāmi un kontrolējami. Cilvēkam jājūtas uzklausītam, un jāapzinās, ka viņam ir tiesības izvēlēties. Piemēram, reizēm cieņu palīdz demonstrēt attieksme, ka mēs esam gatavi no otra cilvēka mācīties.

GRT ir ļoti atšķirīgi – psihiskas slimības atšķiras no garīgās attīstības traucējumiem, tāpat cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi var būt dažādas traucējumu izpausmes. Cilvēku ar GRT dzīve sabiedrībā var atšķirties no tā, cik smagi ir cilvēka funkcionālie traucējumi. Cilvēki ar GRT, ja tiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties, un veiksmīgi iekļauties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.

Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

 

| 25.10.2018

Ceturtdien, 25. oktobrī, Kuldīgā notiks Labklājības ministrijas rīkotā ikgadējā reģionālā metodiski-informatīvā sanāksme pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu pārstāvjiem.

Šī gada reģionālo sanāksmju mērķis ir akcentēt sadarbības nozīmi starp pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu. Diskusijā sociālo dienestu un bāriņtiesu pārstāvji dalīsies labās prakses piemēros, diskutēs par problēmām un iespējām veicināt efektīvu starpinstitucionālo sadarbību. Sanāksmju laikā plānots klātesošos iepazīstināt arī ar sociālās politikas aktualitātēm, informēt par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbību un projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” aktivitātēm. 

Sanāksme notiks Viesnīcā “Metropole” (Baznīcas iela 11).

Sanāksme tiek īstenota ESF projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.

| 19.10.2018

Lai arī sevi uzskatām par rietumniecisku un attīstītu sabiedrību, tomēr vairākos jautājumos arvien valda stereotipi. Īpaši tas attiecas uz viedokļiem par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas gadu desmitiem bijuši noslēgti no sabiedrības redzesloka, radot aplamus mītus un aizspriedumus. Latvijā uzsākts deinstitucionalizācijas process, kas paredz šo cilvēku integrēšanu ikdienas un darba dzīvē, nodrošinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību. Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir vienas no pēdējām Eiropas valstīm, kas šo procesu uzsākušas.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube akcentē 10 no izplatītākajiem maldiem par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

  1. Viņi visi ir neārstējami slimi.

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.

Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir relatīvi stabils un nemainīgs.

Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas, depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai. Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi sadzīvo, piemēram, viegla depresija.

Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un līdzāspastāvēšanas iespējām.

  1. Visi cilvēki ar GRT jau tādi piedzimst.

Nereti garīga rakstura traucējumi tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms. Taču reizēm GRT rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām.

  1. Viņi visi ir bīstami un agresīvi.

Cilvēki, kas piedzimst ar GRT, piemēram, ar Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas rada nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas. Tādēļ izpauž savas emocijas šādi – ar vēlmi pieskarties, draudzēties. Cilvēki, kas ir atzīti par agresīviem un apkārtējiem bīstamiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē. Pētījumi pierāda, ka nesalīdzināmi biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.

  1. Dažas slimība var būt lipīgas.

Neviena no garīga rakstura saslimšanām nav un nevar būt “lipīga”.

  1. Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un pieņemt lēmumus.

Lai veiksmīgi dzīvotu sabiedrībā kāda speciālista (ārsts, policists, meistars u.c.) palīdzība ir nepieciešama jebkuram cilvēkam, tostarp cilvēkiem ar GRT. Katra patstāvība ir vērtējama individuāli, taču, saņemot nepieciešamo speciālistu aprūpi un konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi noteikti, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīga pieņemt patstāvīgus lēmumus un iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

  1. Ar viņiem nav iespējams normāli komunicēt.

Cilvēki ar GRT, kuriem ir, piemēram, autisms, Dauna sindroms, mēdz uzvesties draudzīgāk, bērnišķīgāk un neatbilstoši savam vecumam, kas var samulsināt bērnu vai pieaugušo. Tomēr, zinot šādu personu paradumus un komunikācijas īpatnības un pieņemot tās, ar viņiem ir iespējama pilnīgi normāla un ikdienišķa, draudzīga komunikācija.

  1. Ir pilnīgi nederīgi darba jomā.

Cilvēkiem ar autismu, Dauna sindromu, šizofrēniju, depresiju un citām garīga rakstura traucējumu izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Kas attiecas uz cilvēkiem ar autismu un Dauna sindroma, tad viņiem bieži vien piemīt  talants un spējas specifisku uzdevumu veikšanā. Tas saistīts ar spēju ilgstoši koncentrēties uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Savukārt šizofrēniju un depresiju arī ir iespējams medicīniski kontrolēt, tādējādi tas nekādi neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām.

  1. Visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata.

Pēc ārējā izskata var atpazīt cilvēkus ar autismu, Dauna sindromu, bet arī ne vienmēr. Taču ir saslimšanas, kas nav saistītas ar cilvēka ārieni vai konkrētām izpausmēm, taču ir vienlīdz nopietnas – šizofrēnija, depresija, veģetatīvā distonija un citas.

  1. Cilvēki ar GRT ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami.

Ne vienmēr GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. Tam bieži nav nekāda saistība ar cilvēka prātu, gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāk pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un daudzi citi.

  1. Cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur 24h diennaktī par viņiem rūpējas.

Cilvēki ar GRT šādās aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu spiesti, jo viņiem nav iespēja konkrētos pakalpojumus saņemt savā dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to viņiem nav pat iespēja pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas dzīvot.

Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Arhīvs Pilns arhīvs