gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 23.01.2019

Piektdien, 18. janvārī, notika Labklājības ministrijas (LM) projekta „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros rīkotā diskusija par jauniešiem sociālā riska situācijās “Atbalsta sistēma pusaudzim un viņa ģimenei Latvijā. Kurš un kā VĒLAS, SPĒJ un PROT atbalstīt?”.

Diskusijas ievadā tika demonstrēta Kaspara Gobas dokumentālā filma “Inga dzird”, kas sniedz ieskatu dzirdīgas meitenes Ingas pieaugšanas stāstā un attiecībās ar nedzirdīgo ģimeni. Filmas iespaidā dalībnieki analizēja iesaistīto pušu – skolas, sociālā dienesta, kopienas – lomu Ingas stāstā, vispārinot to uz jebkuru sarežģītā situācijā nonākušu pusaudzi. 

Diskusijas gaitā izglītības un sociālās jomas profesionāļi un politikas veidotāji pārrunāja nepieciešamos risinājumus atbalsta sistēmas pilnveidei, lai, nonākot sociālā riska situācijā, bērns un viņa ģimene saņemtu pēc iespējas pilnvērtīgāku atbalstu. Tika secināts, ka nepieciešams definēt apstākļus, kā arī sadarbības sistēmu informācijas apmaiņai starp izglītības iestādi un sociālo dienestu, lai būtu iespējams identificēt jauniešus un to ģimenes sociālā riska situācijā un laicīgi sniegt tām piemērotu atbalstu. Tā kā būtiska nozīme šajā sadarbībā ir gan skolām, gan pirmsskolas izglītības iestādēm, nepieciešams nodrošināt kvalificēta atbalsta personāla, piemēram, sociālā pedagoga, psihologa pieejamību izglītības iestādēs un stiprināt pašu pedagogu spēju pamanīt gan izmaiņas bērnu un jauniešu sociālajā vidē, gan skolā savstarpēji sadarbojoties sniegt nepieciešamo atbalstu. Sociālie darbinieki aktualizēja jautājumu par agrīnās intervences programmu un to sniedzēju nepietiekamību.

Veiksmīgas iniciatīvas jau šobrīd tiek īstenotas vairākos ESF atbalstītos projektos, piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienesta projektā “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) pieejams atbalsts pašvaldībām pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei un atbalsta personāla konsultāciju nodrošināšanai. Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas projekta “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” pārstāvji iepazīstināja ar konsultatīvās nodaļas darbu.

Lai iesāktās iniciatīvas gūtu plašāku atbalstu un veicinātu visaptverošu atbalsta sistēmu bērniem un ģimenēm, jāstrādā pie vienotu starpinstitūciju sadarbības modeļu izstrādes un jānodrošina efektīva informācijas aprite profesionāļu vidū, kā arī jāveicina atbalsta pieejamība kopienā.

Ņemot vērā izskanējušo, LM tuvākajā laikā strādās pie sociālo dienestu un citu iesaistīto iestāžu sadarbības modeļu pilnveides, metodikas sociālajiem darbiniekiem darbam ar jauniešiem, kā arī ģimenes asistenta pakalpojuma vienotu principu izstrādes un ģimenes asistentu apmācību nodrošināšanas.

Diskusija organizēta Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.

| 22.01.2019

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem. Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Sociālās uzņēmējdarbības veicēji un sociālā uzņēmuma statusu ieguvušie komersanti var iesniegt biznesa plānus Attīstības finanšu institūcijā ALTUM sociālās idejas īstenošanai un pretendēt uz grantu līdz 200 tūkstošiem eiro. Pērn ALTUM tika saņemti 99 pieteikumi un tika noslēgts 31 līgums par kopējo summu 2,35 miljoni eiro. Starp līgumus noslēgušajiem uzņēmumiem, seši ir sociālie uzņēmumi, kuru kopējais granta finansējums sasniedz 0,30 miljonus eiro. No visiem apstiprinātajiem pieteikumiem ALTUM ir izmaksājis pieprasīto granta finansējumu 22 uzņēmumiem 1,03 miljonu eiro vērtībā. 31 granta pieteikumu ALTUM ir noraidījis, vai pats pretendents – atteicies no tā.

Sociālā uzņēmuma statusu piešķir Labklājības ministrija saskaņā ar Sociālo uzņēmumu komisijas atzinumu. Sociālo uzņēmumu komisijas sastāvā ir ministriju un ar sociālo uzņēmējdarbību saistīto nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar Ministru Kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3.pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi".

| 15.01.2019

Pēc Labklājības ministrijas veiktajām prognozēm, vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā.  Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu darbinieku izglītībā un motivācijā, kā arī drošas, veselīgas un motivējošas darba vides uzturēšanā, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus.

Statistika rāda, ka 2018. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 59 tūkstoši bezdarbnieku un reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4%.  Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2018. gada nogalē bija Rīgā (3,9%) un Rīgas reģionā (4,2%), bet lielākais Latgalē (14,7%).

Dati liecina, ka bezdarbnieku skaits Latvijā jau vairākus gadus samazinās. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā - 4,8%, kad bezdarbnieku skaits valstī bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis - 2010. gada martā -  sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku.

Salīdzinājumā ar Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas valstu nodarbinātības līmeni, Latvijā tas ir zemāks. Tas savukārt nozīmē, ka valstī vēl ir potenciāls piesaistīt darba tirgum ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.

 

| 18.12.2018

Pēc Labklājības ministrijas (LM) ierosinājuma ir papildināti nosacījumi Eiropas Savienības finansēto pārtikas, higiēnas, saimniecības preču un mācību piederumu saņemšanai, un tagad to saņēmēju loks varēs būt plašāks.

To paredz otrdien, 18. decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta grozījumi noteikumos „Darbības programmas ”Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi”.

Grozījumi paredz, ka no 2019. gada janvāra Eiropas Atbalsta fonda atbalstu papildus varēs saņemt arī maznodrošinātas personas vai ģimenes, kuru vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 242 eiro, līdzšinējo 188 eiro vietā. Pašvaldībās, kurās maznodrošinātas personas vai ģimenes ienākumu līmenis noteikts mazāks par 242 eiro, Fonda vistrūcīgākajām personām atbalstu varēs saņemt visas maznodrošinātās personas vai ģimenes.

Tāpat grozījumi nosaka iespēju turpmāk visām pilngadīgajām personām saņemt ne tikai Fonda līdzfinansētās pārtikas, bet arī higiēnas un saimniecības preces, ko līdz šim varēja saņemt tikai bērni vecumā līdz 18 gadiem. Savukārt ģimenes ar bērniem līdz 12 mēnešu vecumam varēs izvēlēties vienu no Fonda higiēnas preču pakām, kurās ir autiņbiksītes no 5 līdz 9 kilogramiem vai no 7 līdz 18 kilogramiem..

Tāpat kā līdz šim, pamats Fonda atbalsta saņemšanai ir pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa. Līdztekus jau līdz šim nodrošinātajiem Fonda sociālās iekļaušanas papildpasākumiem, turpmāk tiks nodrošināti arī socializēšanās pasākumi.

Šobrīd 28 partnerorganizācijas (nevalstiskās organizācijas, reliģiskas organizācijas un pašvaldības, pašvaldību iestādes) visā Latvijā nodrošina Fonda atbalsta paku izdali 460 vietās un izsniedz gatavas maltītes 23 zupas virtuvēs. 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos Fonda līdzfinansēto pārtikas, higiēnas, saimniecības preču un mācību piederumu atbalstu saņēma 60,3 tūkstoši vistrūcīgāko cilvēku, saņemot kopumā 234 tūkstošus pārtikas paku un 243 tūkstošus gatavās maltītes zupas virtuvēs. Papildus ģimenes ar bērniem saņēmušas 31 tūkstoti higiēnas un saimniecības preču paku, trīs tūkstošus pārtikas maziem bērniem paku, trīs tūkstošus higiēnas preču maziem bērniem paku, kā arī astoņus tūkstošus mācību piederumu paku.

| 18.12.2018

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ir apkopojusi skolēnu un pedagogu konkursu rezultātus. 2018. gada otrajā pusē VBTAI rīkoja trīs konkursus - projekta “SIC Latvia “Net-Safe” II” ietvaros notikušo konkursu skolēniem par Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, aicinot izstrādāt vizuālo materiālu par tālruni, kustības “Draudzīga skola” ietvaros notikušo konkursu pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu, kā arī konkursu klasēm par labāko iniciatīvu drošas un atbalstošas vides veidošanai skolā.

Konkursā skolēniem par Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 uzvarēja Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 11.a klases skolnieces Danutas Līvas Šteimanes darbs, bet otro vietu ieguva Jelgavas Mākslas skolas 7.a klases audzēknes Vasilisas Živjukas projekts. Par trešo labāko darbu vērtēšanas komisija atzina Viesītes Mūzikas un mākslas skolas Salas filiāles 3. kursa audzēknes Amandas Kalvas darbu. Atbilstoši nolikumam, labākie konkursam iesūtītie darbi pilnībā vai daļēji var tikt izmantoti bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 informatīvajos materiālos. Balvās konkursa uzvarētāji saņems ierīces, kas ļaus pilnveidot un izkopt jauno autoru mākslinieciskās prasmes.

Konkursā klasēm par labāko iniciatīvu drošas un atbalstošas vides veidošanai skolā starp iesūtītajiem darbiem vērtēšanas komisija izvēlējās apbalvot divus labākos darbus – Krāslavas pamatskolas 6.a klases projekta vadītājas Jeļenas Japiņas iesūtīto “Dāvana Latvijai. 100 medaļas Latvijas simtgadei” un Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas pedagoģes Maijas Ročānes iesūtīto projektu “Nakts skola drošai vasarai”. Labāko klašu iniciatīvu konkursā uzvarējušās klases vai skolēnu grupas saņems atraktīvu komandas veidošanas pasākumu.

Savukārt konkursā pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu 1.-4. klašu grupā kā labāko vērtēšanas komisijas izvirzīja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolotājas Olgas Daleckas darbu, bet otro vietu piešķīra Rūjienas vidusskolas skolotājai Silvai Liepiņai. Trešā vieta šajā grupā netika piešķirta nevienam darbam. 5.-9. klašu grupā uzvarēja Ikšķiles vidusskolas pedagoģes Sarmītes Zukules darbs, otrajā vietā ierindojās Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas skolotājas Sanitas Arājas konkursam iesūtītais darbs, bet trešo vietu ieguva Maltas speciālās internātpamatskolas pedagoģes Viktorijas Dervanovas darbs. Vidusskolu un profesionālās izglītības skolu grupā pirmajā vietā ierindots Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolotājas Mariannas Rukmanes darbs, bet otrajā – Liepājas 7. vidusskolas pedagoģes Svetlanas Kuprjašovas konkursa darbs. Šī konkursa uzvarētāji saņems iespēju apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus.

| 14.12.2018
  • No 2019. gada 1. janvāra:

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).

  • Gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra:

pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtās pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim). Tiesības uz pabalstu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas.

pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, apbedīšanas pabalsta apmērā iekļaus arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ja šāda piemaksa bija piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs laikā no 2019. gada līdz 2021. gadam ir 62800 eiro gadā.

Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošinās mācības potenciālajiem adoptētājiem, kā arī psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm. Līdz šim ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošina atbalsta grupas, psihosociālo atbalstu un citus pakalpojumus tikai audžuģimenēm un specializētājām audžuģimenēm, kā arī mācības potenciālajām audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm.

  • No 2019. gada 1. oktobra:

vecuma pensijām, kas aprēķinātas par 45 un vairāk gadu lielu apdrošināšanas stāžu, pensiju indeksācijā piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 80 procentus (70 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem;

piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (šobrīd 1.50 eiro pensijām, kas piešķirtas līdz 1996. gadam un viens eiro – pensijām, kas piešķirtas no 1997. gada), oktobrī pārskatīs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

N.B. Šīs ir izmaiņas sociālajā jomā, par kurām varam informēt, kamēr vēl nav pieņemts budžets 2019. gadam.

| 13.12.2018

Labklājības ministrija uzskata, ka būtu nepieciešams turpināt pavasarī uzsākto pilotprojektu par ambulatoru psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērniem, kuri atkarīgi no psihoaktīvajām vielām un procesiem. Pilotprojekta aktivitātes veica nodibinājuma “Bērnu slimnīcas fonds” izveidotais “Pusaudžu resursu centrs”. Projekta termiņš noslēdzas 31. decembrī.

“Esam iesnieguši Saeimā grozījumus likumā, kas paredz valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem nodrošināt ne tikai stacionāri, kā tas ir šobrīd, bet arī ambulatori, tāpēc tika uzsākts šis pilotprojekts. Bet, kamēr nav ne budžeta, ne likuma grozījumu, mums ir jāturpina iesāktais, jo tam ir labi rezultāti, īpaši izceļot pusaudžu vēlmi sadarboties un mainīt savus ieradumus,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pilotprojekta rehabilitācijas aktivitātes tika uzsāktas maijā un tā laikā pakalpojumus saņēmuši 58 bērni. Kopā nodrošinātas 450 konsultācijas un nodarbības. Šobrīd pakalpojumu turpina saņemt 33 bērni, bet vēl 17 pusaudži gaida iespēju tikt uzņemtiem programmā. Kopējās pilotprojekta īstenošanas izmaksas 2018. gadā bija plānotas 69 648 eiro apmērā.

Pilotprojekts parādījis, ka ir nepieciešama sociālās rehabilitācijas pakalpojuma satura maiņa, lai tas kļūtu pievilcīgāks un pieejamāks gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem. Ņemot vērā atkarību tendences visā pasaulē, nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu pielāgot arī bērniem, kuriem ir novērojams procesu (datoru, spēļu un interneta) atkarību veidošanās risks.

“Protams, no datoriem un interneta nevar izvairīties, tomēr iespējams pusaudžiem iemācīties regulēt savas emocijas, veidot veselīgākus paradumus, atgūt kontroli pār savu rīcību, domām un vārdiem. Projekta laikā pārliecinājāmies, ka ir iespējams uzlabot komunikāciju starp pusaudzi un ģimeni, skolu un apkārtējiem un tādejādi sasniegt labus rezultātus. 86% vecāku atzina, ka viņu bērniem programmas rezultātā ir novērojamas pozitīvas uzvedības izmaiņas. Arī tas, ka astoņi no 10 pusaudžiem turpina sadarbību un ir gatavi programmas ietvaros strādāt kopā ar speciālistiem, lai sasniegtu uzlabojumus, ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Īpaši priecājamies par to, ka mums ir izdevies iemantot pašu pusaudžu uzticību, jo pieci jaunieši paši ir vērsušies pie mums pēc palīdzības, kas šai vecuma grupai ir ļoti reta parādība,” konstatē Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Par pakalpojuma nodrošināšanu ir sāktas sarunas ar iespējamajiem sadarbības partneriem valsts reģionos, jo šobrīd pakalpojums ir pieejams tikai Rīgā.

Arhīvs Pilns arhīvs