gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 16.05.2019

Ceturtdien un piektdien, 16. un 17. maijā, labklājības ministre Ramona Petraviča atrodas reģionālajā vizītē Daugavpilī un Līvānos.

16. maijā Daugavpilī sākas Sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju direktoru (SARIDA) ikgadējā pavasara Baltijas valstu pavasara konference „Sociālo pakalpojumu attīstība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas”. Konferencē  piedalās iestāžu vadītāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Daugavpils pilsētas sadarbības partneri no Minskas (Baltkrievija). 

“Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir vērojama strauja sabiedrības novecošanās, ko raksturo zema dzimstība un vidējā mūža ilguma pieaugums. Līdz ar to mūsu valstī ir relatīvi augsts rādītājs  gados veco cilvēku un personu ar invaliditāti skaitam, kuri saņem pakalpojumu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, “konferences dalībniekus uzrunāja Ramona Petraviča, “mums ir ak ko lepoties – daudz ir sasniegts, bet ir jāturpina  intensīvi strādāt pie maksimāli iespējamiem uzlabojumiem. Diemžēl problēmas, līdz ar sabiedrības dzīves un komunikācijas līmeņa celšanos nevis izzūd, bet gluži otrādi – kļūst labi redzamas, ātri saskatāmas un aug  ar katru dienu. Jo ikviens sabiedrības dalībnieks – vai viņš ir ekonomiski aktīvs, vai šīs zonas citā pusē, ir pelnījis laikmetam atbilstošus sadzīves apstākļus, ” atzina Ramona Petraviča. 

Vizītes laikā ministre Ramona Petraviča tikās ar Daugavpils pilsētas mēru Andreju Elksniņu un Daugavpils domes Sociālā dienesta darbiniekiem. Ministre viesosies arī Daugavpils Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēs.

Piektdien, 17. maijā, labklājības ministre Ramona Petraviča darba vizītē apmeklēs Līvānu novadu, kur tiksies ar Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu, apmeklēs Labklājības ministrijas padotības iestādes, kā arī tiksies ar novada sociālās jomas speciālistiem, lai iepazītos ar Līvānu novada sociālās aprūpes iestādēm un pārrunātu aktualitātes sociālajā jomā.
 

| 16.05.2019

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās panākta vienošanās uzsākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Vienlaikus abas puses konceptuāli atbalstīja plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, vienojoties, ka lēmums par to pieņemams un īstenojams abām pusēm – valsts un pašvaldību līmenī.

LM prezentēja piedāvājumu asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, kas tapis sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un Latvijas Samariešu apvienību. Paredzēta konceptuāla izvērtējuma maiņa pakalpojuma piešķiršanai, piemēram, vērtējot personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta, nevis tikai uzskaitot, kur tā vēlas doties. Plānots noteikt konstantu stundu skaitu, kuru persona varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. LPS atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo sadarbību, izstrādājot un pilotējot plānotos uzlabojumus. 

Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējās sadarbības uzlabošanai bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tieši bāriņtiesām būtu sniedzams lielāks metodiskais atbalsts.

Sarunu dalībnieki diskutēja arī par deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai nepieciešamā finansējuma palielināšanas iespējām un risinājumiem. Puses vienojās kopīgi un sadarbībā ar Finanšu ministriju rast risinājumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei.

Šā gada sarunas notika 15. maijā, un tās vadīja labklājības ministre Ramona Petraviča un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Sarunu dalībniekus uzrunāja arī tiesībsargs Juris Jansons.
 

| 14.05.2019

Par 100 eiro tiks palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. No 2019. gada 1. jūlija pabalsts šo cilvēku kopšanai būs 313,34 eiro mēnesī.

To nosaka otrdien, 14. maijā, valdības sēdē pieņemtie Ministru Kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1607"Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr.1608“Noteikumi par pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēru, kā arī pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību””. 

Ģimenes, kurās aug bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, saskaras ar situāciju, ka bērni nevar veikt vecumam atbilstošas darbības un sevis aprūpi patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības. Tas attiecas arī uz ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pieaugušā vecumu un īpaši smaga invaliditāte un līdz ar to arī papildu aprūpe saglabājas Ģimenēm rodās papildu izdevumi šo cilvēku aprūpei un veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai esošajā līmenī. Valsts noteiktā kopšanas pabalsta apmēra palielināšana bērniem un pieaugušajiem ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības, kā arī viņu ģimenes locekļiem var sniegt papildu finansiālu atbalstu šo cilvēku labāko interešu nodrošināšanai. 

Šogad īpašās kopšanas pabalsta apmēra palielinājumam valsts budžetā paredzēti papildu 2,7 miljoni eiro, 2020. un 2021.gados – vairāk nekā 5,5 miljoni eiro

2018. gadā īpašas kopšanas pabalstu ik mēnesī saņēma vidēji 2072 personas par bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un 2316 personas ar I invaliditātes grupu no bērnības. 

| 10.05.2019

Svētdien, 12. maijā, Latvijā atzīmē Mātes dienu. Tā ir diena, kad īpaši godinām mātes, vecmāmiņas, krustmātes, augstu vērtējot nesavtīgo ieguldījumu ģimenē un bērnu ikdienas dzīvē.

Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus. Mātes dienu dažādās pasaules valstīs svin dažādos datumos, un pārsvarā tā ir svētku diena. Mātes diena Latvijā jau ir kļuvusi par ikgadēju un neatņemamu svētku dienu.

Sagaidot Mātes dienu, labklājības ministre Ramona Petraviča no sirds sveic visas mātes, vecmāmiņas un krustmātes: “Būt mātei ir svēta misija. Manas vissiltākās bērnības atmiņas saistītas ar māmiņu un vecmāmiņu - tās dod spēku, pārvarēt grūtības arī tagad, kad viņu vairs līdzās nav. Saudzējiet, mīliet un sargājiet savas māmiņas! Sveicu šajā dienā ikvienu, jo neviens nav pasaulē nācis bez paša galvenā – mātes.”

Mātes dienas priekšvakarā, vēl daži interesanti skaitļi un fakti:

  • 2017. gadā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, un, salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir par 1,1 tūkstoti mazāk;
  • nelielais dzimstības pieaugums, kas iezīmējās pēdējos gados, saistīts arī ar sieviešu skaita palielināšanos dzimstībai labvēlīgā vecumā. Tās ir sievietes, kuras dzimušas astoņdesmito gadu vidū un beigās, kad dzimstība bija visaugstākā; 
  • 2017. gadā augstākie dzimstības rādītāji bija sievietēm 25–34 gadu vecumā – 62% bērnu piedzima sievietēm šajā vecuma grupā;
  • valstī šobrīd palielinās otro un trešo bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā, otro bērnu īpatsvaram jaundzimušo kopskaitā (2017. gadā - 37.9%) sasniedzot apmēru, kāds bija 80. gadu vidū-beigās, bet trešo bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā (2017.gadā -15.6%) ir augstākais pēdējo 30 gadu laikā;
  • Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkstošu ģimeņu ar bērniem līdz 18 gadu vecumam, no kurām gandrīz 40 tūkstoši ir daudzbērnu ģimenes, kuras ikdienā aprūpē trīs un vairāk bērnus.

Pēdējo gadu laikā ir stājušās spēkā arī vairākas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos, kas skar jaunās māmiņās. Tagad vecāku pabalstu var saņemt arī tad, ja darba tiesiskās attiecības beigušās grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā laikā. 

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā bērna kopšanas atvaļinājumā laikā līdz bērna pusotra gada vecumam palielinātas līdz 171 eiro. Ja vecāks vienlaikus aprūpē divus vai vairākus bērnu vecumā no 1-20 gadiem, tiek izmaksāta papildus piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Pozitīvas izmaiņas ir veiktas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas jomā – pakāpeniski ik gadu tiek palielināts atvieglojums par apgādībā esošām personām (t.sk. bērniem) un palielināts attaisnoto izdevumu limits bērnu interešu izglītības izdevumiem. 

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu tagad var saņemt arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir, piemēram, bērns vecumā līdz trim gadiem vai trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam u.c
 

| 09.05.2019

Nākamajā – 2020. gadā – 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu 21. jūniju un svētku dienu 23. jūniju no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir iecerēts pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to uz Jāņiem valstī varētu būt piecas brīvdienas.

Rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā” ceturtdien, 9. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē.

Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

Saskaņā ar likumu ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau daudzus gadus un kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi.

2020. gada 22. jūnijs plānota kā vienīgā darba diena, kuru nākamajā gadā plānots pārcelt.

| 29.04.2019

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu piecos plānošanas reģionos tika izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni, kas paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 78 pašvaldībās. Attiecīgi līdz 2022. gada beigām tiks radīta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušie bērni varēs saņemt pakalpojumus, kas dod iespēju dzīvot ģimeniskā vidē, attīstīt un pielietot savas prasmes.

Deinstitucionalizācijas plāni paredz, ka investīcijas, galvenokārt ap 70 procentiem, plānotas sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir vismazāk aizsargātākā un dažādiem aizspriedumiem apvītākā sabiedrības grupa. Ar ERAF finansējumu pašvaldības plāno veidot grupu dzīvokļus, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot patstāvīgi, bet vienlaikus saņemt individuālu aprūpi un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanā, kā arī dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, kur jēgpilni pavadīt dienu un attīstīt savas prasmes. Šie ir atbalsta instrumenti jeb pakalpojumi, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi kā ikviens cilvēks.

Nozīmīga investīciju daļa, ap 20 procentiem, paredzēta pakalpojumu infrastruktūrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, veidojot gan dienas aprūpes centrus, gan arī centrus dažādu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, psihologa, logopēda un citu speciālistu konsultācijas. 

Lai gan pēdējo gadu laikā būtiski ir samazinājies institucionālā aprūpē ievietoto bērnu skaits, joprojām ir problemātiski šiem bērniem atrast jaunu ģimeni uzreiz pēc šķiršanas no bioloģiskās ģimenes. Lai bērnu dzīves apstākļi būtu maksimāli pietuvināti ģimenes dzīves apstākļiem, esošo bērnu aprūpes centru vietā pašvaldības radīs mazākas, ģimeniskai videi pietuvinātas mājas, kur vienā grupā nedzīvo vairāk par astoņiem bērniem. Vienlaikus jauniešiem, kuriem ir vismaz 15 gadi un nav iespējams atgriezties ģimenē vai atrast jaunu ģimeni, pašvaldības veidos īpašas nelielas jauniešu mājas, kurās dzīvo ne vairāk kā 12 jaunieši. Ar speciālistu atbalstu jaunieši iegūs prasmes patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.

Rundāles novada dome un Lubānas novada pašvaldība kā pirmās parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un uzsākušas infrastruktūras izveides projektus. Rundāles novada Saulaines sociālā centra ēkā un Lubānas novada pašvaldības ēkā Indrānu pagasta “Eglāji 1” paredzēts izveidot dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur viņi varēs saņemt aprūpi, sevi attīstīt un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Atbalsts projektu īstenošanai paredzēts ES fondu pamata plānošanas dokumenta - darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1.1. pasākumā “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai”, kur pieejams finansējums 44 miljoni eiro, t.sk. ERAF – 38 miljoni eiro.
 

| 29.04.2019

Ceturtdien, 25. aprīlī, Labklājības ministrijā notika Bērnu lietu sadarbības padomes sēde, kuras laikā tika apspriesti un noteikti turpmākie soļi, kā uzlabot bērnu aizsardzības sistēmu Latvijā. Ir svarīgi, lai augstākajā līmenī īstenotu Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprinātās bērna pamattiesības dzīvot labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Sēdē tika uzsvērts, ka jāturpina strādāt gan pie prevencijas, gan pie ģimeniskas vides veidošanas bērniem, kas izņemti no ģimenēm. Risinājums nav vienkāršs, jo atbildība par to valstī ir sadrumstalota vairāku ministriju un pašvaldību starpā. Tādējādi ir nepieciešams stiprināt sadarbību atbildīgo institūciju starpā, lai sadarbība tiktu īstenota vienveidīgi un mērķēti, un vienlaikus, ievērojot bērna labākās intereses.

Padomes misija būs sekot, lai, valsts un pašvaldību politiku plānojot un projektus īstenojot, uzmanības, rīcības un atbildības centrā būtu bērns.

Sēdē tika skatīts adopcijas tiesiskā regulējuma izvērtējums, kā arī patlaban ļoti aktuālais jautājums par iespējamiem risinājumiem, kā mazināt emocionālo vardarbību (ņirgāšanos) bērnu starpā izglītības iestādēs un nepieciešamo profesionāļu atbalstu.

Padomes uzdevums ir izvērtēt iesaistīto institūciju un organizāciju priekšlikumus un viedokļus ar bērnu tiesību aizsardzību saistītajos jautājumos, sniegt priekšlikumus politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē, kā arī izvērtēt pašvaldību izveidoto bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupu sniegtos ieteikumus uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Padomes sastāvu veido nevalstiskās organizācijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas,  Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes lietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas,  Pārresoru koordinācijas centra, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji un nozares eksperti.
 

Arhīvs Pilns arhīvs