Preses relīzes

Lai vecāki ar smagi slimiem bērniem (smagu diagnožu gadījumos) varētu būt kopā ilgstošo slimošanas laiku, paredzēts, ka turpmāk slimības pabalstu sakarā ar smagi slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Atzinumu par ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību sniegs VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ārstu konsīlijs, ņemot vērā smagās saslimšanas diagnozes un atveseļošanās ilgumu. 

Vienlaikus likumprojekts paredz slimības pabalstu piešķirt un izmaksāt līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja saslimis bērns, par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Šobrīd slimības pabalstu par slima bērna kopšanu piešķir līdz bērna 14 gadu vecuma sasniegšanai par laiku līdz darba nespējas 14. dienai, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 21. dienai, ja bērns kopts arī stacionārā. Plānots, ka izmaiņas stājas spēkā jau 2020. gada 1. janvārī.

Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Ir svarīgi sniegt valsts atbalstu, lai garas un smagas slimības laikā vecāki varētu būt kopā ar saviem bērniem, jo morāli grūti ir visiem. Grozījumus likumos smagi slimo bērnu vecāki Latvijā ir gaidījuši ļoti ilgi. Tie gulējuši varas gaiteņos. Izmaiņas ne vien dod iespēju vecākiem ilgāk rūpēties par saviem bērniem, bet arī būtiski mazina birokrātisko slogu, kārtojot formalitātes daudz retāk, kā līdz šim.”

Likumprojekts paredz arī slimības pabalsta izmaksu no 2021. gada 1.janvāra pagarināt līdz 30 dienām gadījumos, ja tiek kopts bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu un kuram kopšana nepieciešama kaulu lūzumu dēļ.

No 2020. gada 1. septembra tiek noteikts nepieciešamais apdrošināšanas periods, lai personai rastos tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu (analogi kā tas ir no 2018. gada 1. janvāra noteikts slimības pabalstam), t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai  ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divdesmit četru mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. 

Tāpat tiek precizēts nosacījums vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinam, proti, pabalstu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku, bezdarbnieka un apbedīšanas) aprēķināšanai tiks ņemta vērā personas apdrošināšanas iemaksu alga par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (pašreiz - divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums). Šīs normas spēkā stāšanās laiks paredzēts 2022. gada 1. janvārī.

To nosaka š.g. 5. novembrī Ministru kabineta atbalstītie grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas vēl jāpieņem Saeimā.